DEKLARĀCIJA

PAR LATVIJĀ ĪSTENOTĀ PADOMJU SOCIĀLISTISKO REPUBLIKU SAVIENĪBAS TOTALITĀRĀ KOMUNISTISKĀ OKUPĀCIJAS REŽĪMA NOSODĪJUMU

Latvijas Republikas Saeima atgādina par 1996.gada 22.augusta Deklarācijā par Latvijas okupāciju izteikto aicinājumu un,

atbalstot Līgumā par Konstitūciju Eiropai noteikto, ka Eiropas tautas, lepodamās ar savu nacionālo identitāti un vēsturi, vienlaikus tiecas pārvarēt senās robežas un, apvienojoties vēl ciešāk, veidot kopīgu likteni,

uzskatot, ka līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības Konstitūcijā izvirzītajiem mērķiem un principiem Eiropas Savienībai ir būtiski izprast Latvijas rūgto pieredzi un pilnībā apzināties mūsu valsts vēsturi kā visas apvienotās Eiropas vēstures neatņemamu sastāvdaļu,

atsaucoties uz 1920.gada Miera līgumu, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku,

atsaucoties uz 1932.gada līgumu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS) par neuzbrukšanu un konflikta nokārtošanu miera ceļā,

atsaucoties uz 1933.gada Konvenciju par agresijas definīciju, kurā noteiktajam aizliegumam tieši vai netieši izmantot spēku, šo konvenciju ratificējot, pievienojās gan Latvijas Republika, gan arī PSRS,

uzsverot, ka ar minēto daudzpusējo un divpusējo līgumu ratificēšanu Latvijas Republika un PSRS starptautiskā līmenī bija apņēmušās ievērot viena otras suverenitāti, kā arī neizmantot karu vai kara draudus divpusējās attiecībās,

atgādinot par 1939.gada Neuzbrukšanas līguma slepenajiem papildprotokoliem, kas tika noslēgti starp Vāciju un PSRS un kas pretēji tā laika starptautisko tiesību normām un PSRS saistībām attiecībā uz Latviju sadalīja Austrumeiropu šo divu valstu “interešu sfērās”,

atgādinot, ka pēc šā līguma un tā slepeno papildprotokolu parakstīšanas PSRS okupēja un anektēja Latvijas Republiku, sagrāva tās valstisko iekārtu, slepkavoja, spīdzināja un deportēja simtiem tūkstošu tās iedzīvotāju, prettiesiski atņēma viņu īpašumu un veica piespiedu kolektivizāciju, vajāja cilvēkus viņu politisko uzskatu, reliģiskās pārliecības un nacionālās piederības dēļ, centās sagraut un pārkrievot Latvijas nacionālo kultūru, iesūtot Latvijā simtiem tūkstošu PSRS iedzīvotāju,

uzsverot, ka minētā PSRS un Vācijas Neuzbrukšanas līguma slepenos papildprotokolus 1989.gadā ir starptautiski nosodījusi gan Vācija, gan arī PSRS, vienlaikus atzīstot, ka šie protokoli noslēgti, pārkāpjot tā laika starptautisko tiesību principus un iejaucoties vairāku citu valstu suverēnajās un neatkarīgajās tiesībās,

atzīmējot, ka Krievijas Federācija nav veikusi nekādas darbības, lai novērstu okupācijas sekas un tādējādi demonstrētu savu nosodošo attieksmi ne tikai pret šo prettiesisko protokolu noslēgšanu, bet arī pret to izraisītajām graujošajām sekām,

balstoties uz Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 4.maija Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kurā jau ir pasludināts, ka PSRS militārā agresija pret Latviju 1940.gada 17.jūnijā kvalificējama kā starptautisks noziegums,

uzskatot, ka PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma noziegumi Latvijā ir daļa no 20.gadsimta totalitāro režīmu pastrādātajiem necilvēcīgajiem noziegumiem, kuriem nav un nevar būt noilguma,

atzīmējot to, ka Vācijas nacionālsociālistiskā režīma noziegumi ir izmeklēti un starptautiski nosodīti, vainīgās personas sauktas pie atbildības, turpretī līdzīgi PSRS totalitārā komunistiskā režīma noziegumi nav ne izmeklēti, ne arī saņēmuši starptautisku nosodījumu, bet, neizmeklējot šos noziegumus, nenosodot vainīgos, kā arī nelikvidējot šo noziegumu sekas, tiek uzturēta pārliecība par totalitārā komunistiskā režīma pieļaujamību un par to, ka šīs ideoloģijas īstenotāji var nesodīti izdarīt noziegumus pret cilvēci un paturēt noziedzīgu darbību rezultātā iegūto,

uzsverot Latvijas vēlmi veidot un uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju,

norādot, ka patiess un noturīgs izlīgums starp valstīm iespējams tikai tad, ja pagātnē izdarītie starptautiskie noziegumi tiek atzīti, izvērtēti un nosodīti un attiecīgā valsts saskaņā ar starptautisko tiesību principiem uzņemas atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumu, ko tā izdarījusi,

apzinoties, ka nākt pie šādas atziņas ir politiski un morāli grūti, un tādēļ ar cieņu atzīstot kopš Otrā pasaules kara Vācijas valsts un vācu tautas skaudro, ilgstošo un pamatīgo savas pagātnes izvērtēšanas darbu, bez kura Eiropas integrācija tādā mērā kā tagad nekad nebūtu bijusi iespējama,

izsakot cerību, ka Krievija turpinās virzību uz īsteni demokrātisku valsts iekārtu, kuras neatņemama sastāvdaļa ir patiesa vēstures izzināšana,

kā arī uzskatot, ka Eiropas Savienības, it sevišķi Eiropas Parlamenta, un Eiropas Savienības dalībvalstu nosodoša attieksme pret PSRS totalitārā komunistiskā režīma noziegumiem visā pasaulē, īpaši Austrumeiropā, stiprinātu demokrātisko apziņu visā Eiropā, kā arī veicinātu to, ka Krievija uzklausa un apmierina Latvijas prasību atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus,

atzīmējot, ka starptautisks PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma un tā ietvaros pret cilvēci pastrādāto noziegumu nosodījums neizslēdz šo noziegumu izdarītāju individuālo kriminālatbildību,

apliecina savus centienus atjaunot vēsturisko patiesību un dot ieguldījumu starptautiskās stabilitātes vairošanā, jo ir pārliecināta, ka politiskie režīmi, kas balstās uz ekstrēmu ideoloģiju, apdraudēs pasaules mieru un drošību, kā arī cilvēka tiesību un brīvību attīstību tik ilgi, kamēr šo režīmu kriminālā būtība nebūs pilnībā atklāta un nosodīta.

Latvijas Republikas Saeima deklarē:

— Latvijas valsts nosoda Latvijā īstenoto PSRS totalitāro komunistisko okupācijas režīmu;

— Latvijas valsts nosoda arī visu to personu rīcību, kuras piedalījās šā režīma noziegumu īstenošanā;

— Latvijas valsts atzīst un godina nacionālās pretošanās kustības dalībniekus kā cīnītājus par Latvijas brīvību;

— Latvijas Republikas Saeima apņemas atcelt pieejamības ierobežojumus dokumentiem, kuri var apstiprināt PSRS totalitārā komunistiskā režīma un tā represīvo iestāžu izdarītos noziegumus.

Latvijas Republikas Saeima uzdod Ministru kabinetam:

— triju mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu, masu kapu vietas, apkopotu visu informāciju par represijām, masveida deportācijām un aprēķinātu zaudējumus, ko šis režīms nodarījis Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem;

— noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu nolīgumu, kas noteiktu savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni;

— joprojām uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu (arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu) atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai;

— nodrošināt, lai Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs iepazīstina ar šo deklarāciju.

Latvijas Republikas Saeima aicina Krievijas Federāciju:

— demokrātiskā veidā izvērtēt notikušo un atzīt visai pasaulei labi zināmos vēstures faktus attiecībā uz Latvijas okupāciju un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem;

— atzīt vispārzināmo faktu, ka PSRS okupēja Latviju, ievērot no šā fakta izrietošās tiesiskās un politiskās sekas un balstīties uz atbilstoši starptautisko tiesību normām joprojām spēkā esošo 1920.gada 11.augustā noslēgto Latvijas un Krievijas miera līgumu, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no pretenzijām pret Latviju;

— turpināt Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonu un to ģimeņu locekļu repatriāciju atbilstoši Latvijas un Krievijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;

— atzīt, ka Krievijas Federācija kā PSRS ti esiskā un politiskā mantiniece ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci un zaudējumiem, kas Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīti okupācijas laikā, un pildīt savu pienākumu — saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem atlīdzināt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem prettiesiskās darbības rezultātā radītos zaudējumus;

— pildīt solījumus, ko Krievijas Federācija devusi Eiropas Padomei, it sevišķi solījumu par izvesto arhīvu un citu Latvijas Republikas īpašumu atdošanu.

Latvijas Republikas Saeima aicina Eiropas Padomi un Eiropas valstu parlamentus un valdības:

— savā politikā un tiesiskajās attiecībās konsekventi ņemt vērā Latvijas taisnīgās politiskās un tiesiskās prasības, kas izriet gan no Latvijas okupēšanas fakta un tā sekām, gan arī no starptautisko tiesību principiem;

— palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas, sniedzot tai politisku atbalstu.

Latvijas Republikas Saeima, atgādinot par 1983.gada rezolūciju par situāciju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, aicina Eiropas Parlamentu:

īstenojot demokrātiskās apziņas veicināšanas politiku, kuras neatņemama sastāvdaļa ir arī visu totalitāro režīmu un to noziegumu izvērtēšana un nosodījums,

— izveidot starptautisku komisiju PSRS totalitārā komunistiskā režīma noziegumu izvērtēšanai;

— atbalstīt starptautiska zinātniska institūta izveidošanu, kas nodarbotos ar PSRS totalitārā komunistiskā režīma vēsturisko un juridisko aspektu izpēti, apkopošanu un starptautiskās sabiedrības informēšanu.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 12.maijā

Translation

DECLARATION

ON CONDEMNATION OF THE TOTALITARIAN COMMUNIST OCCUPATION REGIME IMPLEMENTED IN LATVIA BY THE UNION OF SOVIET SOCIALIST REPUBLICS

The Saeima of the Republic of Latvia recalls the appeal contained in its 22 August 1996 Declaration on Latvia’s Occupation and

supporting the opinion expressed in the Preamble of the Treaty Establishing a Constitution for Europe, which says that, while remaining proud of their own national identities and history, the nations of Europe are determined to transcend their former divisions and, united ever more closely, to forge a common destiny;

believing that now that Latvia has espoused the goals and principles set forth in the EU Constitution, it is essential for the European Union to comprehend the bitter experience of Latvia and to be fully aware of Latvia’s history as an integral part of the history of the entire united Europe;

referring to the Peace Treaty concluded between Latvia and the Russian Soviet Socialist Federative Republic in 1920;

referring to the Pact of Non-Aggression and Peaceful Resolution of Conflicts signed by Latvia and the Union of Soviet Socialist Republics (USSR) in 1932;

referring to the Convention of 1933 for the Definition of Aggression, according to which all signatories ban any form of aggression, be it direct or indirect, and which was also ratified by the Republic of Latvia and the USSR;

emphasizing that with the ratification of the above-mentioned multilateral and bilateral treaties, the Republic of Latvia and the USSR undertook, on an international level, to respect each other’s sovereignty and not to use war or threats of war in bilateral relations;

recalling the Secret Additional Protocols to the Non-Aggression Pact of 1939 concluded between Germany and the USSR, which, contrary to the existing provisions of international law and USSR’s commitments regarding Latvia, divided Eastern Europe into “spheres of interest” of these two countries;

recalling that after signing this Pact and its Secret Additional Protocols, the USSR occupied and annexed the Republic of Latvia; destroyed its constitutional regime; murdered, tortured, and deported hundreds of thousands of its citizens; unlawfully expropriated their property and carried out forced collectivization; persecuted people for their political convictions, religious beliefs and nationality; and attempted to destroy and russify the Latvian national culture by bringing into Latvia hundreds of thousands of USSR citizens;

emphasizing that in 1989 both Germany and the USSR internationally condemned the Secret Additional Protocols to the USSR – Germany Non-Aggression Pact, and both countries simultaneously acknowledged that these protocols had been concluded in violation of the existing principles of international law and that they interfered with the sovereign and independent rights of several other countries;

noting that the Russian Federation has not undertaken any activities to eliminate the consequences of occupation – such activities would have demonstrated its condemnatory attitude not only towards concluding these unlawful protocols but also towards the destructive consequences they caused;

taking as the basis the Declaration on the Restoration of Independence of the Republic of Latvia adopted by the Supreme Council of the Republic of Latvia on 4 May 1990, which has already declared that the USSR military aggression against Latvia which began on 17 June 1940 shall be regarded as an international crime;

considering that the crimes committed in Latvia by the USSR totalitarian communist occupation regime are part of the inhumane crimes committed by the 20^th century’s totalitarian regimes and are not and cannot be subject to the statute of limitations;

noting that the crimes by the German National Socialist regime have been investigated and internationally condemned, and the perpetrators have been brought to trial while similar crimes committed by the USSR totalitarian communist regime have neither been investigated nor have received any international condemnation. Unless the crimes are investigated and the perpetrators are condemned and unless the consequences of the said crimes are eliminated, the conviction is maintained that the totalitarian communism regime is acceptable and that the implementers of this ideology can commit crimes against humanity with impunity and can keep what they have acquired as a result of the aforesaid crimes;

emphasizing that Latvia wishes to establish and maintain good neighbourly relations with Russia;

noting that true and enduring reconciliation between both countries will be possible only when the past international crimes are recognized, assessed and condemned and when the respective country, in accordance with the principles of international law, assumes responsibility for the violation of international law that it has committed;

being aware that it may be politically and morally difficult to come to such a recognition, Latvia respects the difficult, extended and thorough efforts of the state and the people of Germany in assessing their history since World War II, without which the integration of Europe would have never been possible to a such extent as now;

expressing the hope that Russia will continue its progress towards a truly democratic political system, an integral part of which is an accurate interpretation of history;

as well as believing that a condemnatory attitude of the European Union, especially of the European Parliament, and the EU member states towards the crimes committed by totalitarian communist regimes all over the world, especially in Eastern Europe, would strengthen democratic awareness throughout Europe and would encourage Russia to hear and to satisfy Latvia’s demands for compensating damages it has incurred;

noting that international condemnation of the USSR totalitarian communist occupation regime and the crimes against humanity committed by this regime does not preclude individual criminal liability of the perpetrators of these crimes;

confirms its efforts to restore historical truth and contribute to promoting international stability because it is convinced that political regimes which are based on an extreme ideology will threaten global peace and security, as well as the advancement of human rights and freedoms, as long as the criminal nature of these regimes is not fully disclosed and condemned.

The Saeima of the Republic of Latvia declares the following:

— the Latvian state condemns the USSR totalitarian communist occupation regime implemented in Latvia;

— the Latvian state condemns the actions of all those persons who participated in committing the crimes under the said regime;

— Latvia recognizes members of the national resistance movement as fighters for Latvia’s freedom and honours them;

— the Saeima of the Republic of Latvia undertakes to remove restrictions regarding access to documents that can prove the crimes committed by the USSR totalitarian communist regime and its repressive institutions.

The Saeima of the Republic of Latvia charges the Cabinet of Ministers with the following:

— to establish within three months a commission of experts to determine the number of victims of the USSR totalitarian communist regime, locate mass graves, compile all information about repressions and mass deportations, as well as to calculate the loss and damages inflicted by the said regime on Latvia and its population;

— to sign a special agreement between the Republic of Latvia and the Russian Federation which will specify mutual liabilities in covering material expenses and in providing assistance to repatriates and their family members who return to their historical and ethnic homeland;

— to continue maintaining claims against the Russian Federation regarding compensations for loss and damages caused to the Latvian state and its population during the occupation and the return to the Republic of Latvia of all archive materials (including the archive materials of the Latvian SSR State Security Committee) which have been taken out of Latvia;

— to ensure that the diplomatic representative offices of the Republic of Latvia disseminate this Declaration in foreign countries.

The Saeima of the Republic of Latvia calls on the Russian Federation:

— to democratically assess the past and to acknowledge historical facts, well known to the rest of the world, about Latvia’s occupation and the loss and damages inflicted upon the Latvian state and its population;

— to acknowledge the universally known fact of Latvia’s occupation by the USSR; to take into account the legal and political consequences arising from this fact and to honour the Peace Treaty concluded between Latvia and Russia on 11August 1920, which, in conformity with international legal norms, is still in force and which states that Russia forever abandons its claims to Latvia;

— to continue the repatriation of the military personnel of the Russian Federation Armed Forces and their family members in conformity with international agreements signed by Latvia and Russia;

— to acknowledge that the Russian Federation as the legal and political successor of the USSR is morally, legally and financially responsible for the crimes committed against humanity in Latvia, as well as for loss and damages caused to the Republic of Latvia and its population during the occupation, and, in compliance with the basic principles of international law, to fulfil its obligation to compensate the loss and damages caused to Latvia and its population as a result of unlawful activities;

— to fulfil its promises given to the Council of Europe, particularly the promise to return the archives and property taken out of the Republic of Latvia.

The Saeima of the Republic of Latvia calls on the Council of Europe and the parliaments and governments of European countries:

— to be consistent in their policies and legal relations regarding Latvia’s just political and legal claims based on the fact of Latvia’s occupation and its consequences, as well as the principles of international law;

— to assist Latvia in eliminating the consequences of occupation by rendering their political support.

The Saeima of the Republic of Latvia, recalling the Resolution of 1983 on the Situation in Latvia, Estonia and Lithuania, calls on the EU Parliament:

Within the framework of a policy for promoting democratic awareness, an integral part of which is also assessment and condemnation of all totalitarian regimes and their crimes,

— to establish an international commission for assessing the crimes of the USSR totalitarian communist regime;

— to support establishment of an international research institute to investigate the historical and legal aspects of the USSR totalitarian communist regime, summarize its findings and provide information to the international community.

Speaker of the Saeima: Ingrīda Ūdre

Riga, 12 May 2005

Перевод с латышского языка

ДЕКЛАРАЦИЯ

ОБ ОСУЖДЕНИИ

ОСУЩЕСТВЛЯВШЕГОСЯ В ЛАТВИИ ТОТАЛИТАРНОГО КОММУНИСТИЧЕСКОГО ОККУПАЦИОННОГО РЕЖИМА СОЮЗА СОВЕТСКИХ СОЦИАЛИСТИЧЕСКИХ РЕСПУБЛИК

Саэйма Латвийской Республики напоминает об обращении, изложенном в Декларации от 22 августа 1996 года об оккупации Латвии, и,

поддерживая установленное в Договоре о Европейской Конституции, что народы Европы, гордясь своей национальной идентичностью и историей, одновременно стремятся преодолеть старые барьеры и, объединившись еще теснее, вместе создавать общую судьбу,

считая, что с присоединением Латвии к целям и принципам, выдвинутым в Конституции Европейского Союза, для Европейского Союза существенным является понять горький опыт Латвии и полностью осознать историю нашей страны как неотъемлемую составную часть истории всей объединенной Европы,

ссылаясь на Мирный договор 1920 года, заключенный между Латвийской Республикой и Российской Социалистической Федеративной Советской Республикой,

ссылаясь на заключенный между Латвией и Союзом Советских Социалистических Республик (СССР) договор 1932 года о ненападении и урегулировании конфликта мирным путем,

ссылаясь на Конвенцию 1933 года об определении агрессии, в которой установлен запрет прямо или косвенно использовать силу, к которому при ратификации данной конвенции присоединились как Латвийская Республика, так и СССР,

подчеркивая, что с ратификацией упомянутых многосторонних и двусторонних договоров Латвийская Республика и СССР на международном уровне обязались соблюдать суверенитет друг друга, а также не использовать войну или угрозу войны в двусторонних отношениях,

напоминая о секретных дополнительных протоколах Договора 1939 года о ненападении, которые были заключены между Германией и СССР и которые вопреки нормам международного права того времени и обязательствам СССР в отношении Латвии разделили Восточную Европу на “сферы влияния” этих двух стран,

напоминая, что после подписания данного договора и секретных дополнительных протоколов к нему, СССР оккупировал и аннексировал Латвийскую Республику, разрушил ее государственное устройство, убивал, пытал и депортировал сотни тысяч ее жителей, противоправно отнял их собственность и осуществил принудительную коллективизацию, преследовал людей из-за их политических взглядов, религиозных убеждений и национальной принадлежности, пытался разрушить и русифицировать национальную культуру Латвии, направив в Латвию сотни тысяч жителей СССР,

подчеркивая, что секретные дополнительные протоколы упомянутого Договора о ненападении между СССР и Германией в 1989 году на международном уровне осудили как Германия, так и СССР, одновременно признавая, что данные протоколы заключены с нарушением принципов международного права того времени и с вмешательством в суверенные и независимые права многих других стран,

отмечая, что Российская Федерация не производила никаких действий, чтобы устранить последствия оккупации и, таким образом, продемонстрировать свое осуждающее отношение не только к заключению этих противоправных протоколов, но и к вызванным ими разрушительным последствиям,

основываясь на Декларации Верховного совета Латвийской Республики от 4 мая 1990 года о восстановлении независимости Латвийской Республики, в которой уже провозглашено, что военная агрессия СССР 17 июня 1940 года против Латвии классифицируется как международное преступление,

считая, что преступления тоталитарного коммунистического оккупационного режима СССР в Латвии являются частью совершенных тоталитарными режимами 20 века бесчеловечных преступлений, которые не имеют и не могут иметь срок давности,

отмечая то, что преступления национал-социалистического режима Германии расследованы и на международном уровне осуждены, виновные лица привлечены к ответственности, тогда как схожие преступления тоталитарного коммунистического режима СССР не расследованы и не получили международного осуждения, но, не расследуя эти преступления, не осуждая виновных, а также не ликвидируя последствия данных преступлений, поддерживается уверенность в допустимости тоталитарного коммунистического режима и в том, что осуществлявшие эту идеологию могут безнаказанно совершать преступления против человечества и оставлять себе полученное в результате преступных деяний,

подчеркивая желание Латвии создавать и поддерживать хорошие добрососедские отношения с Россией,

указывая, что подлинное и устойчивое примирение между странами возможно только тогда, если совершенные в прошлом международные преступления признаются, оцениваются и осуждаются, и соответствующая страна согласно принципам международного права принимает на себя ответственность за нарушение международного права, которое она совершила,

осознавая, что придти к такому признанию политически и морально сложно, и поэтому с уважением признавая тяжелую, длительную и основательную работу со времени Второй мировой войны германского государства и немецкого народа по оценке своего прошлого, без которой интеграция Европы в такой мере как сейчас никогда не была бы возможна,

выражая надежду, что Россия будет продолжать движение к подлинно демократическому государственному устройству, неотъемлемой составной частью которого является правдивое познание истории,

а также считая, что осуждающее отношение Европейского Союза, в особенности Европейского Парламента, и стран-участниц Европейского Союза к преступлениям тоталитарного коммунистического режима СССР во всем мире, особенно в Восточной Европе, усилило бы демократическое сознание во всей Европе, а также содействовало бы тому, чтобы Россия выслушала и удовлетворила требование Латвии возместить причиненные ей убытки,

отмечая, что международное осуждение тоталитарного коммунистического, оккупационного режима СССР и совершенных в его рамках преступлений против человечества не исключает индивидуальную уголовную ответственность совершивших данные преступления,

подтверждает свои стремления восстановить историческую правду и внести вклад в приумножение международной стабильности, так как уверена, что политические режимы, которые опираются на экстремистскую идеологию, будут угрожать миру и безопасности в мире, а также развитию прав и свобод человека до тех пор, пока уголовная сущность этих режимов не будет полностью раскрыта и осуждена.

Саэйма Латвийской ; Республики декларирует:

— Латвийское государство осуждает осуществлявшийся в Латвии тоталитарный коммунистический оккупационный режим СССР;

— Латвийское государство также осуждает действия всех тех лиц, которые участвовали в осуществлении преступлений этого режима;

— Латвийское государство признает и чтит участников движения национального сопротивления, как борцов за свободу Латвии;

— Саэйма Латвийской Республики обязуется отменить ограничения доступа к документам, которые могут подтвердить преступления, совершенные тоталитарным коммунистическим режимом СССР и его репрессивными органами.

Саэйма Латвийской Республики поручает Кабинету министров:

— в течение трех месяцев создать комиссию специалистов, которая установила бы число жертв тоталитарного коммунистического оккупационного режима СССР, места массовых захоронений; обобщила бы всю информацию о репрессиях, массовых депортациях и подсчитала бы убытки, которые этот режим причинил Латвийскому государству и его жителям;

— заключить между Латвийской Республикой и Российской Федерацией специальное соглашение, которое бы установило взаимные обязательства по погашению материальных расходов, а также оказанию помощи переселенцам и их семьям, переселяющимся на свою историческую или этническую родину;

— по-прежнему поддерживать требования к Российской Федерации о возмещении убытков, причиненных в результате оккупации Латвийскому государству и его жителям, и возвращении Латвийской Республике всех вывезенных из Латвии архивных материалов (также архивных материалов Комитета Государственной Безопасности Латвийской ССР);

— обеспечить, чтобы дипломатические представительства Латвийской Республики ознакомили с данной декларацией зарубежные государства.

Саэйма Латвийской Республики призывает Российскую Федерацию:

— демократическим путем оценить произошедшее и признать хорошо известные всему миру исторические факты в отношении оккупации Латвии и убытки, причиненные Латвийскому государству и его жителям;

— признать общеизвестный факт, что СССР оккупировал Латвию, соблюдать вытекающие из данного факта правовые и политические последствия и опираться на все еще действующий в соответствии с нормами международного права мирный договор от 11 августа 1920 года, заключенный между Латвией и Россией, по которому Россия на вечные времена отказалась от претензий к Латвии;

— продолжить репатриацию военнослужащих Вооруженных сил Российской Федерации и членов их семей в соответствии с международными договорами, заключенными Латвией и Россией;

— признать, что Российская Федерация как правовая и политическая наследница СССР несет моральную, правовую и финансовую ответственность за совершенные в Латвии преступления против человечества и убытки, которые причинены Латвийскому государству и его жителям во время оккупации, и
выполнить свою обязанность — в соответствии с основными принципами международного права возместить Латвийскому государству и его жителям убытки, возникшие в результате противоправных действий;

— выполнить обещания, которые Российская Федерация дала Совету Европы, особенно обещание о возврате вывезенных архивов и другой собственности Латвийской Республики.

Саэйма Латвийской Республики призывает Совет Европы и парламенты и правительства стран Европы:

— в своей политике и правоотношениях последовательно учитывать справедливые политические и правовые требования Латвии, которые вытекают как из факта оккупации Латвии и его последствий, так и из принципов международного права;

— помочь Латвии ликвидировать последствия оккупации, оказывая ей политическую поддержку.

Саэйма Латвийской Республики, напоминая о резолюции 1983 года о ситуации в Латвии, Эстонии и Литве, призывает Европейский Парламент:

осуществляя политику способствования демократическому осознанию, неотъемлемой составной частью которой также является оценка и осуждение всех тоталитарных режимов и их преступлений,

— создать международную комиссию для оценки преступлений тоталитарного коммунистического режима СССР;

— поддержать создание международного научного института, который занимался бы исследованием, обобщением и информированием международного сообщества об исторических и юридических аспектах тоталитарного коммунистического режима СССР.

Председатель Саэймы И.Удре

/печать/

Рига, 12 мая 2005 года