Nacionālās drošības koncepcija

2004.gads

Saturs

Ievads…………………………………………………………………….......	3
1. Latvijas nacionālā drošība un nacionālās drošības politika ……................	3
2. Nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas principi………….……....	4
2.1. Ārpolitika……………………………………………………………......	4
2.2. Valsts aizsardzība……………………………………………...……......	5
2.3. Sabiedrības integrācija un sociālā vide………………………………....	5
2.4. Ekonomiskā drošība………………………………………………….....	6
2.5. Robežu kontrole un migrācija……………………………………..…....	7
2.6. Noziedzība………………………………………………………..…......	7
2.7. Terorisms un kritiskā infrastruktūra………………………………….....	9
2.8. Krīzes situāciju un katastrofu novēršana un pārvarēšana…………….....	10
Nobeigums……………………………………………………………….......	11

Ievads

Dalība Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk tekstā – NATO) izmaina Latvijas ģeopolitisko stāvokli un drošības vidi. Jaunais Latvijas valsts statuss nosaka nepieciešamību izstrādāt atbilstošu Nacionālās drošības koncepciju.

Īstenojot drošības politiku, Latvija arī turpmāk ievēros starptautisko tiesību principus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Statūtos, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (turpmāk – EDSO) dokumentos, kā arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos. Latvijas drošības politika tiek īstenota, neapdraudot nevienu citu valsti.

Latvijas drošība sasniedzama, nodrošinot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko situāciju, attīstot efektīvas aizsardzības spēku struktūras, pilnveidojot krīžu vadības un civilās aizsardzības sistēmas, nostiprinot tiesiskas valsts sistēmu un struktūras, ievērojot starptautiskas saistības un normas, kā arī pilnībā integrējoties Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās.

Valsts drošības politika un tās mērķu sasniegšana ir visu valsts institūciju un valsts iedzīvotāju atbildība.

NATO un ES dalībvalsts statuss būtiski maina Latvijas ārējo drošības vidi, maksimāli samazinot ārēju militāru un politisku apdraudējumu. Latvijai paveras līdz šim nebijušas iespējas izmantot ES piedāvātās ekonomiskās un politiskās iespējas un salīdzinoši īsā laika posmā kļūt par līdzvērtīgu pārējo Eiropas valstu sadarbības partneri kopējās Eiropas telpas drošības stiprināšanā.

Pēdējo gadu laikā Latvijas iekšējā drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pastāv ekonomiskās neatkarības apdraudējumi, neatrisināti vides aizsardzības jautājumi, organizētās noziedzības un korupcijas problēmas, kas var negatīvi iespaidot valsts drošību un iedzīvotāju uzticību esošai demokrātiskai valsts iekārtai.

Šobrīd Latvija ir dalībvalsts visās svarīgākajās pasaules un reģionālajās starptautiskajās organizācijās. Kļūstot par pilntiesīgu dalībvalsti ES un NATO, Latvija ir realizējusi pēdējo desmit gadu būtiskākos ārpolitiskos mērķus. ES un NATO uzskatāmas par Latvijas neatkarības neatgriezeniskuma, drošības un saimnieciskās augšupejas garantiem. Latvijas interesēs ir, neskatoties uz valsts nelielo teritoriju un ierobežotajiem resursiem, konstruktīvi un līdzvērtīgi darboties starptautiskajās organizācijās, ieņemt iespējami aktīvu lomu starptautiskās drošības politikas veidošanā.

1. Latvijas nacionālā drošība un nacionālās drošības politika

Latvijas Republikas nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības spēja aizsargāt, nostiprināt un attīstīt sabiedrības un jebkura valsts iedzīvotāja individuālās drošības intereses un Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamatvērtības – valstisko neatkarību, valsts demokrātisko iekārtu, teritoriālo integritāti, cilvēktiesības, valsts iekšējo drošību un iedzīvotāju labklājību, sabiedrības brīvas attīstības perspektīvu, politisku un ekonomisku stabilitāti.

Nacionālās drošības intereses ietver valsts un sabiedrības ilgtermiņa attīstībai nepieciešamo priekšnoteikumu nodrošināšanu, Latvijas iedzīvotāju valodas un kultūras identitātes saglabāšanu, aizsardzības sistēmas uzturēšanu, zinātniskā un tehniskā potenciāla attīstīšanu, vides ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu, kritiskās infrastruktūras, telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju drošības nodrošināšanu un attīstību.

Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz apdraudējumu un potenciālo riska faktoru novēršanu. Nacionālo drošību nodrošina, īstenojot vienotu, mērķtiecīgu un sistemātisku valsts un sabiedrības politiku: attīstot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko vidi, attīstot efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (turpmāk tekstā – NBS), nodrošinot krīzes pārvarēšanas spējas, veidojot tiesisku valsti, ievērojot starptautiskās tiesības, kā arī līdzdarbojoties Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās.

Latvijas nacionālās drošības politikas veiksmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir sabiedrības izpratne par šajā koncepcijā minētiem mērķiem un atbalsts to īstenošanai.

2. Nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas principi

2.1. Ārpolitika

Latvijas ārpolitika ir vērsta uz Latvijas nacionālo interešu aizstāvību starptautiski, veidojot tādu starptautisko politiku, kas palielinātu Latvijā drošību un stabilitāti, vairotu iedzīvotāju labklājību, kā arī veicinātu starptautisko tiesību ievērošanu un samazinātu starptautisko konfliktu un krīžu izcelšanās iespējas.

Dalība starptautiskajās organizācijās ir līdzeklis Latvijas neatkarības, drošības un saimnieciskās augšupejas nostiprināšanai, kā arī valsts nacionālo interešu aizstāvēšanai pasaulē. Kā starptautisko organizāciju loceklei Latvijas interesēs ir kopīgi ar citām valstīm stāties pretī starptautiskās drošības apdraudējumiem – gan politiski, izmantojot starptautisko tiesību un organizāciju sistēmu, gan militāri, gan sociāli ekonomiskās palīdzības un zināšanu nodošanas veidā. Latvija atzīst, ka var rasties situācijas, kad starptautiskai sabiedrībai būs jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai neitralizētu draudus pirms to īstenošanas.

Labas kaimiņattiecības ir neatņemama Latvijas nacionālo drošības interešu īstenošanas sastāvdaļa. Latvija kā ES un NATO dalībvalsts arī turpmāk pievērsīs lielu vērību reģionālās sadarbības nostiprināšanai. Tāpat Latvijas drošības interesēs ir demokrātisko procesu pieaugoša attīstība ārpus Baltijas jūras valstu reģiona, par prioritāru uzskatot NVS valstu telpu.

Latvijas ārpolitika ir virzīta uz to, lai stiprinātu NATO, ES, kā arī sadarbību ar Ziemeļamerikas un Āzijas demokrātiskajām valstīm. Latvijas puse uzskata par atbalstāmu ASV līdzdalību Eiropas drošības nodrošināšanas procesos, kas joprojām paliek kā viens no Eiropas stabilitātes pamatelementiem.

Latvijas prioritātes:

· Aktīva darbība starptautiskajās organizācijās;

· Baltijas jūras valstu reģionālās sadarbības nostiprināšana;

· Starptautiskās drošības vides stabilizēšana sociāli ekonomiskās palīdzības un zināšanu nodošanas veidā;

· Latvijas aktīva līdzdalība Eiropas Savienības kaimiņu politikas veidošanā.

2.2. Valsts aizsardzība

Pašlaik nepastāv tieši militāri draudi ne Latvijai, ne Baltijas valstīm kopumā. Baltijas valstīm izveidojusies cieša militārā sadarbība. Baltijas jūras valstu reģions ir stabils un drošs. Latvija militāro drošību un aizsardzību saista ar dalību un pilnīgu integrāciju NATO. Vienlaikus Latvija atbalsta ES militāro spēju attīstību, lai nākotnē ES arvien plašāk varētu iesaistīties starptautisko miera uzturēšanas un militāro operāciju vadībā un plānošanā, kā arī starptautiskās drošības un stabilitātes stiprināšanā.

Iekļaujoties NATO, Latvija iegūst drošības garantijas, ko sniedz Ziemeļatlantijas alianses kolektīvās aizsardzības sistēma. Tādējādi iespējamie militārie draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO, un valsts aizsardzība nav vairs tikai nacionāls uzdevums. Tajā pašā laikā dalība NATO un ES nosaka to, ka Latvijas drošību vēl ciešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu draudu izplatība. Tas nozīmē, ka pieaug Latvijas atbildība par starptautisko drošību un līdzdalība tās stiprināšanā. Līdz ar to Latvijas NBS tiek gatavoti ne tikai Latvijas teritorijas aizsardzībai, bet arī līdzdalībai starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ārpus Latvijas. Bruņoto spēku attīstība ir vērsta uz to, lai sagatavotu, apgādātu un uzturētu Latvijas NBS struktūras atbilstoši jaunajiem uzdevumiem. Pāreja no obligātā uz profesionālo militāro dienestu un zemessardzes reforma ir galvenie virzieni iepriekš minēto spēju sasniegšanai.

Latvijas prioritātes:

· Efektīvu bruņoto spēku izveide;

· Dalība starptautiskajās militārajās un miera uzturēšanas operācijās;

· Ziemeļatlantijas (NATO) alianses militāro spēju stiprināšana;

· Latvijas aktīva līdzdalība Eiropas Savienības kopējās aizsardzības politikas veidošanā.

2.3. Sabiedrības integrācija un sociālā vide

Demokrātijas pamatā ir sabiedrības interesēs veidota publiska vara, kuras darbību atbalsta nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji, līdzdarbojoties lēmumu pieņemšanas procesā. Valsts izaugsmē un drošības garantēšanā būtiska loma ir visai sabiedrībai, visu iedzīvotāju grupu aktīvai līdzdalībai.

Sabiedrības integrācija ir viens no faktoriem, kas stabilizē iekšpolitisko situāciju kopumā. Integrācija izpaužas kā politisku, sociālu, reģionālu un kultūras vides procesu elementu kopums. Sabiedrības neapmierinātību un sociālo spriedzi var radīt sociālā noslāņošanās, nabadzība un sociālā atstumtība, kā arī tolerances trūkums un jebkāda veida diskriminācija. Dažādu sabiedrības grupu atsvešināšanos no valsts un iespējamo informatīvo, kultūru un sociālo marginalizāciju veicina tādi faktori kā vāji attīstītais nevalstiskais sektors, sociālā dialoga nepietiekamība, valsts valodas nepietiekamas zināšanas. Latvijas mērķis ir veicināt nevalstisko organizāciju iesaisti valsts pārvaldes procesos, kā arī dažādu sociālo grupu izpratni par valsts realizēto politiku un sadarbību tās realizācijā.

Svarīgs jautājums Latvijas etnopolitikas apstākļos ir pilsonība. Valstī ir salīdzinoši liels nepilsoņu skaits. Tāpēc Latvijas valsts interesēs ir veicināt un atbalstīt naturalizācijas procesa gaitu.

Latvijas prioritātes:

· Sabiedrības līdzdalības politiskajos procesos nostiprināšana;

· Naturalizācijas gaitas veicināšana;

· Valstiskās lojalitātes veicināšana;

· Informatīvās telpas un izglītības segregācijas mazināšana.

2.4. Ekonomiskā drošība

Latvijas ekonomiskā drošība saistīta ar stabilu ekonomisko pieaugumu, līdzsvaru starp izdevumiem un ieņēmumiem, eksportu un importu un pastāvīgu investīciju pieaugumu. Šajā procesā Latvijas mērķis ir nodrošināt stabilu un ilgtermiņa valsts ekonomisko suverenitāti.

Valstī uzmanība jākoncentrē uz efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšanu. Veidojot ekonomikas attīstībai labvēlīgus nosacījumus, nepieciešams attīstīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, uzlabojot nodokļu sistēmu. Konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību apjoma pieaugums un to eksports var samazināt ārējās tirdzniecības deficītu. Pašlaik pieaugoša importa rezultātā it īpaši pārtikas preču grupā no Latvijas iekšējās aprites aizplūst ievērojami finansiālie līdzekļi, kas paliek ārvalstu ražotājiem un eksportētājiem, un tie tiek zaudēti gan valsts budžetam – iespējamo nenomaksāto nodokļu veidā –, gan uzņēmējiem – kā iespējamā peļņa.

Latvijas ekonomiskā attīstība notiek strauji, un vidējā termiņā tiek prognozēti stabili pieauguma tempi. Tautsaimniecības attīstība ir sabalansēta, labi izaugsmes rādītāji ir gan rūpniecībai, gan svarīgākajām pakalpojumu nozarēm. Latvijai iestājoties ES, būtiski samazināta valsts atkarība no nestabiliem ārējiem tirgiem.

Valsts ekonomiskā attīstība ir saistīta ar spējām saglabāt un paaugstināt esošo tranzītkravu plūsmu. Galvenie uzdevumi tranzīta pakalpojumu jomas attīstīšanā ir pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšana, vienotas un harmoniskas transporta infrastruktūras attīstība iekšzemes un starptautisko tranzīta pārvadājumu veikšanai, Latvijas ostu infrastruktūras attīstība, autoceļu tīkla un rietumu–austrumu dzelzceļa koridora un ar to saistītās infrastruktūras modernizācija. Prioritāra ir Latvijas līdzdalība Trans-Eiropas transporta tīkla paplašināšanā. Pastiprināta uzmanība pievēršama starptautisko ekonomisko attiecību attīstībai u n sadarbības veicināšanai ar Latvijas tranzītam nozīmīgām valstīm NVS un Vidusāzijas reģionā.

Latvijas ekonomiskās suverenitātes nodrošināšanā svarīga ir orientācija uz precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību, konkurētspējīgu produktu pieaugums un to eksports, aktivizējot valsts ekonomisko interešu pārstāvniecību ārvalstīs.

Latvijas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu attīstību visā Latvijas teritorijā, kas sasniedzams, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, veicinot reģionālo attīstību, samazinot un novēršot nevēlamās reģionālās atšķirības.

Latvijas prioritātes:

· Energoapgādes diversifikācija un rezervju veidošana;

· Orientācijas uz preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanu veicināšana;

· Līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšana;

· Tranzīta pakalpojumu jomas attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšana.

2.5. Robežu kontrole un migrācija

Nodrošinot valstisko neatkarību un veicinot iekšējo drošību, būtiska nozīme ir spējām apsargāt un kontrolēt valsts robežu. Šajā jomā riski saistīti ar personu, transportlīdzekļu un kravu nelegālu robežas šķērsošanu, kontrabandas preču, ieroču, narkotisku un radioaktīvu vielu nelegālu ievešanu valstī un tālāku pārvešanu uz ES valstīm, kā arī nelegālu migrāciju.

Latvijas mērķis ir sasniegt pilnīgu robežu apsardzību un kontrolētu migrācijas plūsmu, kas nodrošināms, attīstot robežapsardzības infrastruktūru, precīzi definējot ieceļošanas nosacījumus, paredzot mehānismus un sankcijas, lai novērstu un apkarotu nelegālu migrāciju. Latvija atbalsta biometrijas pazīmju iekļaušanu vīzās un uzturēšanās atļaujās. Latvija kā vienu no prioritātēm izvirza readmisijas līgumu noslēgšanu ar trešajām valstīm.

Latvijas prioritātes:

· Pilnveidot valsts robežas apsardzību un kontroli atbilstoši ES prasībām;

· Attīstīt robežapsardzības infrastruktūru;

· Kontrolēt migrācijas procesus valstī.

2.6. Noziedzība

Sabiedrības un katra indivīda drošību raksturo vispārējie valsts noziedzības rādītāji. Organizētā noziedzība ir saistīta ar narkotisko vielu, ieroču un sprāgstvielu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un to seksuālu izmantošanu, nelegālo migrāciju un nelikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju.

Organizētās noziedzības interešu centrs arvien vairāk tiek pārvietots no vardarbīgiem noziegumiem uz ekonomiskiem: kontrabandu un krāpšanu.

Gan starptautiskās, gan iekšējās drošības stiprināšanā svarīgs faktors ir stratēģiskas nozīmes preču aprites kontrole. Latvijā uzglabāto vai lietošanā esošo radioaktīvo vai citu stratēģiskas nozīmes preču izmantošana šantāžai vai diversijai var radīt nozīmīgus draudus. Atsevišķu šādu drošības pasākumu risināšana iespējama tikai starptautiskā mērogā. Pastāv risks, ka Latvija var tikt izmantota gan kā starpposms stratēģiskas nozīmes preču tirdzniecības operācijām, gan kā teritorija stratēģiskas nozīmes preču izplatīšanai vai ražošanai. Latvijā ir fiksētas nelegālas darbības ar jonizējoša un radioaktīva starojuma avotiem.

Pieaudzis apdraudējums, ko izraisa narkotisko un psihotropo vielu izplatība un lietošana. Narkotisko un psihotropo vielu lietošanā tiek iesaistītas arvien jaunāka vecuma lietotāju grupas, pieaug organizētās noziedzības grupējumu ietekme uz narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti. Latvija arvien biežāk tiek izmantota kā tranzītvalsts narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai uz kaimiņvalstīm.

Latvijas mērķis ir mazināt narkotisko un psihotropo vielu izplatību valstī, novērst organizētās noziedzības grupējumu mēģinājumus ietekmēt valsts ekonomiku, mazināt korupciju, veicinot atklātības principa ievērošanu, nodrošinot valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, attīstot efektīvu, vienkāršu un taisnīgu nodokļu un muitas administrēšanu.

Šis mērķis sasniedzams, piedaloties Baltijas jūras reģiona valstu Speciālās komisijas organizētās noziedzības apkarošanai darbā, sadarbojoties ar INTERPOL un EUROPOL; narkotiku apkarošanas jomā – iesaistoties Eiropas valstu narkotiku nelegālās aprites ierobežošanas procesos un veicinot atbildīgo dienestu sadarbību.

Kā atsevišķs risks izpaužas korupcija. Tās sekas rada draudus valsts attīstībai, kaitē valsts starptautiskajam prestižam un suverenitātei, pazemina iedzīvotāju dzīves līmeni un rada iedzīvotāju neuzticību valstij un demokrātiskai pārvaldes sistēmai.

Korupcijas novēršanas jomā būtiski pievienoties Eiropas Padomes Civiltiesību konvencijai par korupciju, kā arī EDSO Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos, nodrošināt ES un citu starptautisko institūciju un organizāciju finansējuma likumīgu un lietderīgu izmantošanu. Korupcijas novēršanai valstī vienlaikus ir jādarbojas trīs virzienos – novēršana, apkarošana un izglītošana. Šo virzienu attīstībai nepieciešama valsts institūciju, privātā sektora un sabiedrības sadarbība. Korupcijas novēršanas galvenie uzdevumi ir tiesību aktu pilnveidošana, institucionālās sistēmas nostiprināšana, sabiedrības tiesiskās apziņas celšana un tās atbalsts.

Latvijas prioritātes:

· Mazināt narkotisko un psihotropo vielu izplatību Latvijā;

· Ierobežot organizētās noziedzības grupējumu pārrobežu sadarbības tendences un mēģinājumus gūt ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem;

· Mazināt korupciju, veicinot sabiedrības izpratni par nepieciešamību iesaistīties korupcijas likvidēšanā.

2.7. Terorisms un kritiskā infrastruktūra

Arvien lielāku draudu pasaules sabiedrībai rada radikāli un ekstrēmi noskaņoti indivīdi un grupējumi, kuri iecerēto mērķu sasniegšanai ir tendēti izmantot politiskas provokācijas, diversijas un terora aktus.

Starptautisko teroristisko organizāciju draudi ir vērsti uz valsts pārvaldes un izpildvaras institūciju un amatpersonu, stratēģisku valsts un tautsaimniecības objektu, starptautisku organizāciju un NATO valstu pārstāvniecību apdraudējumiem. Teroristiskas organizācijas var radīt apdraudējumu starptautiskās operācijās esošām NBS vienībām un Latvijas valsts pārstāvniecībām ārvalstīs.

Latvijā perspektīvā var palielināties Eiropā darbojošos radikālo un ekstrēmo kustību – skinhedu, neonacistu, totalitāru sektu piekritēju – aktivitātes.

Kopš Latvija iesaistījusies cīņā pret starptautisko terorismu, nevar izslēgt terora aktu iespējamību pret Latvijas vai citu valstu amatpersonām Latvijas teritorijā, stratēģiski svarīgiem objektiem un NBS vienībām. Latvijas teritorija var tikt izmantota starptautisko teroristisko organizāciju nelikumīgām tranzīta un finanšu līdzekļu legalizācijas operācijām, akciju organizēšanai trešajās valstīs.

Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot terorismu un ekstrēmismu visās to izpausmes formās, ierobežot politisko ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma galējās izpausmes formas, kā arī veikt pasākumus, kas būtiski samazinātu iespējas izdarīt vai veicināt terora aktus Latvijā vai ārvalstīs.

Mūsdienu sabiedrības pastāvēšana, drošība un labklājība ir atkarīga no kompleksas infrastruktūras, ko veido inženierbūvju, enerģijas, transporta, sakaru un informācijas tehnoloģiju sistēmas.

Nacionālās drošības jomā par kritisko pieņemts definēt infrastruktūru, kuras iznīcināšana, funkciju (darbības) pārtraukšana vai būtiska samazināšana rada draudus sabiedrības drošībai, indivīdu veselībai, dzīvībai, labklājībai, kā arī apdraud efektīvu sabiedrības un valsts pārvaldi.

Pagaidām nepietiekami tiek novērtēts fakts, ka strauji pieaug kritiskās infrastruktūras sistēmas atkarība no informācijas tehnoloģijām, tāpēc darbība, kura vērsta pret kādu konkrētu objektu, informāciju tehnoloģiju integritātes dēļ var apdraudēt citu sistēmas objektu vai sektoru kopumā.

Latvijas mērķis ir izveidot kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēmu kā integrētu nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļu, par galveno principu nosakot objektu sniegto pakalpojumu (funkciju) nepārtrauktu nodrošināšanu.

Latvijas prioritātes:

· Uzlabot tiesībsargājošo iestāžu sadarbību un gatavību terorisma draudu novēršanai;

· Vienota Pretterorisma centra darbības uzsākšana un strukturāla nostiprināšana;

· Kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēmas izveide.

2.8. Krīzes situāciju un katastrofu novēršana un pārvarēšana

Tehnogēno katastrofu risks saistīts ar bīstamo ķīmisko un naftas produktu tranzītu caur Latvijas teritoriju un šo produktu pārkraušanu terminālos, kas atrodas apdzīvotās vietās vai tuvu tām. Latvijā ir vairāki simti valsts un vietējās nozīmes paaugstināta riska objektu. Valsts teritoriju šķērso maģistrālie naftas un gāzes vadi. Problēmas rada bezsaimnieka ķīmisko vielu un atkritumu atrašanas gadījumi, kā arī ķīmisko avāriju rezultātā radušies bīstamie atkritumi.

Riska faktors videi un iedzīvotājiem ir atomelektrostacijas tuvākajās kaimiņvalstīs un jonizējošā starojuma avotu neautorizēta pārvietošana, īpaši kopā ar metāla atgriezumiem un lūžņiem.

Latvijā pieaug gan dažādu kravu tranzīta plūsma caur valsts teritoriju, gan cilvēku pārvietošanās no citām valstīm uz vai caur Latviju. Līdz ar to pieaug tehnogēno (transporta) avāriju risks.

Valsts drošības aspektā kā risks vērtējams vispārējais sabiedrības veselības stāvoklis un nepietiekami nodrošinātā spēja sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

Latvijas prioritāte ir kvalitatīvas medicīniskās aprūpes nodrošināšana visā Latvijas teritorijā un visiem iedzīvotājiem, izveidojot koordinētu, savietojamu, teritoriāli līdzsvarotu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas sistēmu, kā arī attīstot katastrofu medicīnas sistēmas kapacitāti.

Lai uzlabotu gatavību krīzes situāciju un katastrofu pārvarēšanai, Latvijas mērķis ir turpināt attīstīt krīzes kontroles un civilās aizsardzības elementus vienotas nacionālās drošības sistēmas ietvaros.

Nepieciešams konceptuāls izvērtējums normatīvajam regulējumam attiecībā uz valsts apdraudējuma un krīzes situāciju tiesiskajiem režīmiem, papildu resursu piesaisti civilās aizsardzības sistēmai valsts apdraudējuma gadījumos, kā arī valsts materiālo rezervju sistēmas veidošanas principiem. Vienlaikus jāattīsta atbildīgo dienestu gatavība operatīvi reaģēt krīzes situāciju un katastrofu gadījumos, īpašu uzsvaru liekot uz preventīvām darbībām apdraudējumu un krīžu prognozēšanas un novēršanas scenāriju izstrādē. Jāpilnveido un jāattīsta jaunizveidotā Informācijas analīzes dienesta kapacitāte, izmantojot jaunākās analītiskā darba metodes un tehnoloģijas.

Valstī izveidojams vienots krīžu vadības centrs. Starp krīzes pārvaldīšanā iesaistītajām institūcijām jāveido savietojami sakaru kanāli.

Latvijas prioritātes:

· Racionālas krīzes kontroles un civilās aizsardzības sistēmas izveide, tai skaitā informatīvās ķēdes pilnveidošana;

· Paaugstināt gatavību krīzes situāciju un katastrofu pārvarēšanai, pamatojoties uz atbildīgo institūciju un dienestu sadarbības un koordinācijas pilnveidošanu.

Nobeigums

Latvijas iekšējās drošības vide raksturojas ar pozitīvām pārmaiņām, tomēr pastāv ekonomiskās suverenitātes apdraudējumi, sarežģīti vides, reģionālās politikas un sociālā nodrošinājuma jautājumi, organizētās noziedzības un korupcijas problēmas, kas turpina negatīvi iespaidot valsts ekonomiku un iedzīvotāju uzticību esošai demokrātiskai valsts iekārtai. Nevar izslēgt arī reālus terorisma draudus Latvijas teritorijā un pret Latvijas institūcijām ārvalstīs.

Kā galvenās prioritātes valsts iekšējā drošībā uzskatāmas šādas jomas: likuma varas garantēšana, robežu kontrole, noziedzības mazināšana, korupcijas izskaušana, sabiedriskā kārtība un drošība, sabiedrības integrācijas veicināšana, kritiskās infrastruktūras un kritiskās informācijas aizsardzība, kā arī gatavība krīzes situāciju un katastrofu novēršanai un pārvarēšanai.

Koncepcijā noteiktie principi ir pamats valsts institūciju darbībai, veidojot valsts kopējo drošības politiku un izstrādājot atsevišķus nozaru plānus un programmas.

Nacionālās drošības koncepcijā noteiktie principi iekļaujami, izstrādājot jaunus politikas plānošanas un programmu dokumentus. Pamatojoties uz šajā koncepcijā noteiktajām prioritātēm, Ministru kabinets izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas nākamā gada prioritātes, lai uzlabotu valsts drošības stāvokli.

Ministru prezidents I.Emsis