Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

(dok. nr. 172)

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

Komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā likumprojekta otrā lasījuma redakcija

Likuma mērķis ir veicināt biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju un to iestāžu sabiedriskā labuma darbību.

1.

Redakcionāli precizēt 1. pantu.

atbalstīt

Likuma mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu sabiedriskā labuma darbību.

(1) Biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saņem likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, un tām ir citas likumā noteiktas tiesības.

(2) Personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumu, ja tā atsauc savu ziedojumu.

2.

Izteikt 2. pantu kā 4. pantu, izsakot panta nosaukumu šādā redakcijā:

“4. pants. Nodokļu atvieglojumi sakarā ar sabiedriskā labuma organizāciju darbību”

atbalstīt

(skatīt

2.lasījuma 4. pantu)

3.

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

2. pants. Sabiedriskā labuma darbība

(1) Sabiedriskā labuma darbība ir darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sociālās labklājības celšanu.

(2) Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma:

1) darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu;

2) darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kurš dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses.

(3) Par trūcīgām personām šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, ir noteicis Ministru kabinets.

(4) Sociāli mazaizsargāto personu grupas, analizējot sociālekonomisko situāciju un tās ietekmi uz atsevišķām personu grupām, nosaka Ministru kabinets.

atbalstīt

(pantā iekļauta 1. lasījuma 3. panta (2) daļa un 4.pants)

2. pants. Sabiedriskā labuma darbība

(1) Sabiedriskā labuma darbība ir darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sociālās labklājības celšanu.

(2) Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma:

1) darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu;

2) darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kurš dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses.

(3) Par trūcīgām personām šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, ir noteicis Ministru kabinets.

(4) Sociāli mazaizsargāto personu grupas, analizējot sociālekonomisko situāciju un tās ietekmi uz atsevišķām personu grupām, nosaka Ministru kabinets.

(1) Sabiedriskās labuma organizācijas statusu piešķir biedrībai vai nodibinājumam, ja tā statūtos kā pamatdarbība ir paredzēta sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei (turpmāk – reliģiskā organizācija).

(2) Sabiedriskā labuma darbība ir darbība, ko veic vienā no šādām jomām:

1) palīdzība sociāli mazaizsargātām personu grupām un maznodrošinātām personām un ģimenēm (labdarība);

2) izglītība;

3) zinātne;

4) kultūra;

5) vēsturiskā mantojuma saglabāšana;

6) vides aizsardzība;

7) amatieru sports;

8) veselības aprūpe, veselības veicināšana un slimību profilakse, neatliekamā medicīniskā palīdzība katastrofās un ārkārtas situācijās cietušajiem (veselības aizsardzība);

9) pilsoņtiesību un cilvēktiesību aizsardzība;

10) korupcijas apkarošanas veicināšana;

11) sabiedrības integrācija;

12) sociālā labklājība.

6.

Izteikt 3. panta pirmo daļu kā 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas

Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk – reliģiskās organizācijas), ja tām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Sabiedriskā labuma organizācijas veic sabiedriskā labuma darbību un izlieto savus ienākumus šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā.”

Papildināt 3. panta otro daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:

“13) dzīvnieku aizsardzība.”

Papildināt 3. pantu ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

“13) patērētāju interešu aizstāvība un patērētāju izglītošana viņu tiesību apzināšanā;

14) ceļu satiksmes drošības veicināšana, vienotas datu bāzes izveide un pieejamības nodrošināšana.”

atbalstīt

daļēji ietverts 3. priekšlik.

daļēji ietverts 3. priekšlik.

Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk – reliģiskās organizācijas), ja tām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Sabiedriskā labuma organizācijas veic sabiedriskā labuma darbību un izlieto savus ienākumus šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā.

skatīt priekšlik.

nr. 2

4. pants. Nodokļu atvieglojumi sakarā ar sabiedriskā labuma organizāciju darbību

(1) Biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saņem likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, un tām ir citas likumā noteiktas tiesības.

(2) Personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu.

(1) Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma:

1) darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstu;

2) darbība tādā apjomā, kādā tā ir vērsta tikai uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību, informāciju, atbalstu un interešu īstenošanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kurš dibināts un darbojas sociāli mazaizsargāto personu grupu un maznodrošināto personu un ģimeņu tiesību un interešu aizsardzībai.

(2) Par maznodrošinātām personām šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz līmeni, kādu, pamatojoties uz likumu “Par sociālo palīdzību” ir noteicis Ministru kabinets.

(3) Sociāli mazaizsargāto personu grupas, analizējot sociāli ekonomisko situāciju un tās ietekmi uz atsevišķām personu grupām, nosaka Ministru kabinets.

skatīt priekšlik.

nr. 3.

(2. lasījuma

2. pantu)

(1) Finansu ministrija piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu.

(2) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk – komisija) ir koleģiāla institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

(3) Ministru kabinets apstiprina komisijas nolikumu un komisijas sastāvu.

(4) Kārtību, kādā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus ievēl komisijā, nosaka Ministru kabinets.

Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:

(1) Finanšu ministrija piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu.

(2) Sabiedriskā labuma organizāciju sarakstu ved Finanšu ministrija, norādot tajā ziņas par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un atņemšanu.”

atbalstīt

(1) Finanšu ministrija piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu.

(2) Sabiedriskā labuma organizāciju sarakstu ved Finanšu ministrija, norādot tajā ziņas par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un atņemšanu.

8.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 6. pantu, /attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju/ šādā redakcijā:

“6. pants. Sabiedriskā labuma komisija

(1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk – komisija) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

(2) Komisija sniedz Finanšu ministrijai atzinumu par biedrības, nodibinājuma, vai reliģiskās organizācijas atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī par mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā likuma noteikumiem.

(3) Finanšu ministrija nodrošina komisijas darbību.

(4) Komisijas nolikumu un personālsastāvu apstiprina  Ministru kabinets.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvirza un iekļauj komisijas sastāvā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.”

atbalstīt

(pantā iekļauta 1. lasījuma 5. panta (2) – (4) daļa)

(1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk – komisija) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

(2) Komisija sniedz Finanšu ministrijai atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī par mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā likuma noteikumiem.

(3) Finanšu ministrija nodrošina komisijas darbību.

(4) Komisijas nolikumu un personālsastāvu apstiprina  Ministru kabinets.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvirza un iekļauj komisijas sastāvā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.

(1)  Sabiedriskā labuma organizācijas statusu piešķir, pamatojoties uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieteikumu.

(2) Pieteikumam pievieno šādu dokumentu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātas kopijas:

1) reģistrācijas apliecību;

2) lēmumu par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu vai testamentārā nodibinājuma gadījumā – testamentu;

3) statūtus, nolikumu vai satversmi;

4) pēdējā gada pārskatu, ja tāds ir sastādāms atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

5) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (uz pieteikuma iesniegšanas mēneša pirmo datumu);

6) reliģiskajām organizācijām – motivētu ieteikuma vēstuli no Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes;

(3) Reliģiskā organizācija šā panta otrās daļas otrajā punktā minēto ziņu vietā iesniedz ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām – pārvaldes institūciju (padomes, valdes un revīzijas komisijas) locekļiem – un norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu.

(4) Komisijai ir tiesības pieprasīt citas ziņas un dokumentus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai, ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētās ziņas un dokumenti nesniedz pilnīgu priekšstatu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību kādā no 3.pantā minētajām jomām.

(5) Atzinumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc visu dokumentu saņemšanas.

(6) Lēmumu, kurš stājies spēkā, Finansu ministrija publicē piecu darba dienu laikā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Izteikt līdzšinējo 6. pantu kā 7. pantu šādā redakcijā:

“ (1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija iesniedz Finanšu ministrijai iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.

(2) Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) reģistrācijas apliecības kopiju;

2) lēmuma par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu kopiju vai testamentārā nodibinājuma gadījumā – testamenta kopiju;

3) statūtu, satversmes vai nolikuma kopiju;

4) pēdējā gada pārskata kopiju, ja tāds atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavojams;

5) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (līdz pieteikuma iesniegšanas mēneša pirmajam datumam);

6) tikai reliģiskās organizācijas – motivētu Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes ieteikuma vēstuli;

7) tikai biedrības un nodibinājumi –biedrības vai nodibinājuma iepriekšējā gada darbības pārskata kopiju.

(3) Reliģiskā organizācija šā panta otrās daļas 2. punktā minēto ziņu vietā iesniedz ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām – pārvaldes institūciju (padomes, valdes un revīzijas komisijas) locekļiem, norādot katra locekļa vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu.

(4) Ministru kabinets apstiprina biedrības vai nodibinājuma darbības pārskata veidlapu.

(5) Ja šā panta otrajā daļā minētie dokumenti nesniedz pilnīgu priekšstatu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, kā arī par mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu, Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu ziņas un dokumentus. Finanšu ministrija pamato papildu ziņu un dokumentu iesniegšanas nepieciešamību, kā arī norāda šo ziņu un dokumentu iesniegšanas termiņu.

(6) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā. Ja tiek pieprasītas papildu ziņas un dokumenti, Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no papildu ziņu un dokumentu saņemšanas brīža.

(7) Lēmumu, kurš stājies spēkā, Finanšu ministrija publicē piecu darba dienu laikā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

atbalstīt

(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija iesniedz Finanšu ministrijai iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.

(2) Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) reģistrācijas apliecības kopiju;

2) lēmuma par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu kopiju vai testamentārā nodibinājuma gadījumā – testamenta kopiju;

3) statūtu, satversmes vai nolikuma kopiju;

4) pēdējā gada pārskata kopiju, ja tāds atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavojams;

5) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (līdz pieteikuma iesniegšanas mēneša pirmajam datumam);

6) tikai reliģiskās organizācijas – motivētu Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes ieteikuma vēstuli;

7) tikai biedrības un nodibinājumi –biedrības vai nodibinājuma iepriekšējā gada darbības pārskata kopiju.

(3) Reliģiskā organizācija šā panta otrās daļas 2. punktā minēto ziņu vietā iesniedz ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām – pārvaldes institūciju (padomes, valdes un revīzijas komisijas) locekļiem, norādot katra locekļa vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu.

(4) Ministru kabinets apstiprina biedrības vai nodibinājuma darbības pārskata veidlapu.

(5) Ja šā panta otrajā daļā minētie dokumenti nesniedz pilnīgu priekšstatu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, kā arī par mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu, Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu ziņas un dokumentus. Finanšu ministrija pamato papildu ziņu un dokumentu iesniegšanas nepieciešamību, kā arī norāda šo ziņu un dokumentu iesniegšanas termiņu.

(6) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā. Ja tiek pieprasītas papildu ziņas un dokumenti, Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no papildu ziņu un dokumentu saņemšanas brīža.

(7) Lēmumu, kurš stājies spēkā, Finanšu ministrija publicē piecu darba dienu laikā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atsaka, ja

1) biedrības vai nodibinājuma norādītie mērķi vai biedrības vai nodibinājuma darbība nav tieši saistīta ar kādu no šā likuma 3. pantā minētajām jomām;

2) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbībā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi;

3) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;

4) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav iesniegusi visus šā likuma 6. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās ziņas un dokumentus.

Izteikt līdzšinējo 7. pantu kā 8. pantu šādā redakcijā:

“Finanšu ministrija lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas atzinumu, ja:

1) biedrības vai nodibinājuma statūtos norādītais mērķis vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai;

2)Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbībā;

3) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;

4) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav iesniegusi visas šā likuma 7. panta otrajā, trešajā un piektajā daļā minētās ziņas un dokumentus.

(2) Iesniedzējam ir tiesības lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

atbalstīt

Finanšu ministrija lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas atzinumu, ja:

1) biedrības vai nodibinājuma statūtos norādītais mērķis vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai;

2)Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbībā;

3) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;

4) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav iesniegusi visas šā likuma 7. panta otrajā, trešajā un piektajā daļā minētās ziņas un dokumentus.

(2) Iesniedzējam ir tiesības lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

(1) Sabiedriskā labuma organizācijas statusu atņem, ja

1) sabiedriskā labuma organizācija finansu līdzekļus nav izmantojusi atbilstoši statūtos, nolikumā vai satversmē noteiktajam mērķim šā likuma 3. pantā noteiktajās jomās;

2) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi normatīvos aktus;

3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) sabiedriskā labuma organizācija ir grozījusi statūtos, nolikumā vai satversmē norādītos pamatdarbības mērķus;

5) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, nolikumā vai satversmē norādītajiem darbības mērķiem vai tā nav uzskatāma par sabiedriskā labuma darbību.

(2) Lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt tikai tad, ja sabiedriskā labuma organizācija komisijas noteiktajā termiņā pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

(3) Lēmumu, kurš stājies spēkā, Finansu ministrija piecu darba dienu laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Pārcelt 1. lasījuma 8., 9. un 10. pantu kā 2. lasījuma 14., 15., un 16. pantu.

atbalstīt,

(skatīt 2. lasījuma 14.- 16. pantu)

Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, var piešķirt šo statusu atkārtoti ne ātrāk par gadu kopš dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, šā likuma 6. un 7.pantā noteiktajā kārtībā.

(1) Biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas gadījumā sabiedriskā labuma organizācijas statuss iegūstošajai biedrībai vai nodibinājumam nepāriet, izņemot gadījumu, ja biedrības vai nodibinājuma reorganizācija tiek veikta pievienošanas ceļā un pievienojamā biedrība vai nodibinājums ir sabiedriskā labuma organizācija reorganizācijas spēkā stāšanās brīdī.

(2) Biedrības vai nodibinājuma nodalīšanas gadījumā sadalāmajai biedrībai vai nodibinājumam sabiedriskā labuma organizācijas statuss saglabājas.

12.

Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“9. pants. Ziedojums

(1) Ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai.

(2) Sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.”

atbalstīt

9. pants. Ziedojums

(1) Ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai.

(2) Sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.

13.

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Ziedojumu veidi un izlietošana

(1) Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā noteiktajiem mērķiem. Mantas un finanšu līdzekļu bezatlīdzības nodošana nolūkā, kurš neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāma par ziedojumu.

(2) Ziedojums, kura izlietojuma mērķi nav noteikti līgumā, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem.

(3) Ziedojumu, kas izdarīts, saņemot likumā noteiktos nodokļa atvieglojumus, nedrīkst izlietot zaudējumu segšanai, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā.”

atbalstīt

10. pants. Ziedojumu veidi un izlietošana

(1) Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā noteiktajiem mērķiem. Mantas un finanšu līdzekļu bezatlīdzības nodošana nolūkā, kurš neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāma par ziedojumu.

(2) Ziedojums, kura izlietojuma mērķi nav noteikti līgumā, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem.

(3) Ziedojumu, kas izdarīts, saņemot likumā noteiktos nodokļa atvieglojumus, nedrīkst izlietot zaudējumu segšanai, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā.

14.

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumi

(1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajam mērķim, kas saistīts ar kādu no šā likuma 2. pantā minētajām jomām, ne mazāk kā 75 procentu apjomā no:

1) attiecīgā taksācijas gada vispārējo ziedojumu kopsummas;

2) ieņēmumiem no tās saimnieciskās darbības, kuru neapliek ar nodokli.

(2)  Ja ziedotāja un sabiedriskā labuma organizācijas līgumā nav noteikts citādi, sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst izlietot administratīvajiem izdevumiem vairāk kā 25 procentus no attiecīgā ziedojuma summas.

(3) Sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst piešķirt ziedotos līdzekļus politiskajām organizācijām (partijām), komersantiem vai citiem subjektiem, kuri veic saimniecisko darbību un kuriem nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.”

atbalstīt

11. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumi

(1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajam mērķim, kas saistīts ar kādu no šā likuma 2. pantā minētajām jomām, ne mazāk kā 75 procentu apjomā no:

1) attiecīgā taksācijas gada vispārējo ziedojumu kopsummas;

2) ieņēmumiem no tās saimnieciskās darbības, kuru neapliek ar nodokli.

(2)  Ja ziedotāja un sabiedriskā labuma organizācijas līgumā nav noteikts citādi, sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst izlietot administratīvajiem izdevumiem vairāk kā 25 procentus no attiecīgā ziedojuma summas.

(3) Sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst piešķirt ziedotos līdzekļus politiskajām organizācijām (partijām), komersantiem vai citiem subjektiem, kuri veic saimniecisko darbību un kuriem nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts dot aizdevumus, sniegt galvojumus, izdot vekseļus vai citādi finansēt dibinātājus, valdes un citu pārvaldes institūciju (ja tādas ir izveidotas) locekļus, kā arī citas personas ar līdzīgu mantisko ieinteresētību, it īpaši laulātos, radiniekus un svaiņus, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei

Izteikt 11. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts sadalīt tās mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas ir izveidotas) locekļiem, kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums attiecas arī uz sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāju, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas ir izveidotas) locekļu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.

(3) Ja persona saņem atlīdzību par darbību sabiedriskā labuma organizācijā, šai atlīdzībai jābūt samērīgai un pamatotai ar veicamajiem darbiem un sabiedriskā labuma organizācijas finansiālo stāvokli.”

atbalstīt

(1) Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļiem, kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums attiecas arī uz sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāju, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.

(3) Ja persona saņem atlīdzību par darbību sabiedriskā labuma organizācijā, šai atlīdzībai jābūt samērīgai un pamatotai ar veicamajiem darbiem un sabiedriskā labuma organizācijas finansiālo stāvokli.

(1) Ziedojums ir manta vai finansiālie līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz līgumu, nodod sabiedriskā labuma organizācijai statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai.

(2) Sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finansiālie līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.

Izslēgt 1.lasījuma 12. pantu.

atbalstīt

(skatīt

priekšlik.

nr. 12)

(1) Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums un tas izlietojams tikai līgumā noteiktajiem mērķiem. Mantas un finansiālo līdzekļu bezatlīdzības nodošana ar nolūku, kas neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts ziedojumu saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāms par ziedojumu.

(2) Ziedojums, kura izlietojuma mērķi nav noteikti līgumā, ir vispārējs ziedojums un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem.

(3) Ziedojumu, kas izdarīts, piemērojot likumā noteiktos nodokļa atvieglojumus, nedrīkst izlietot zaudējumu segšanai, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas veiktās saimnieciskās darbības rezultātā.

Izslēgt 1.lasījuma 13. pantu.

atbalstīt

(skatīt

priekšlik.

nr. 13.)

(1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot atbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajam mērķim, kas saistīts ar kādu no šā likuma 3. pantā minētajām jomām, ne mazāk par 75 % no:

1) attiecīgā taksācijas gada vispārējo ziedojumu kopsummas;

2) ieņēmumiem no tās saimnieciskās darbības, kuru neapliek ar nodokli.

(2)  Ja līgumā starp ziedotāju un sabiedriskā labuma organizāciju nav noteikts citādi, sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst izlietot administratīvajiem izdevumiem vairāk kā 25 % no attiecīgā ziedojuma summas.

(3) Sabiedriskā labuma organizācija nevar piešķirt ziedotos līdzekļus politiskajām organizācijām (partijām), komersantiem vai citiem subjektiem, kas veic saimniecisko darbību un kuriem nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

18.

Izslēgt 1.lasījuma 14. pantu.

atbalstīt

(skatīt

priekšlik.

nr. 14.)

(1) Sabiedriskā labuma organizācija iesniedz komisijai statūtu grozījumus, saskaņā ar kuriem grozīti sabiedriskā labuma organizācijas darbības mērķi.

(2) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu ne vēlāk kā līdz katra gada 31. martam iesniedz Komisijai pārskatu (izdrukas un elektroniskā formā) par sabiedriskā labuma organizācijas darbību iepriekšējā gadā. Pārskatam pievieno:

1) gada pārskatu;

2) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (uz tā mēneša pirmo datumu, kad pārskats tiek iesniegts);

(3) Pārskata veidlapu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Pārskatu par sabiedriskā labuma organizācijas darbību komisija publicē komisijas interneta mājas lapā.

Izteikt 15. pantu kā 13. pantu, izsakot panta nosaukumu šādā redakcijā:

Izteikt 15. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja sabiedriskā labuma organizācija groza statūtos, satversmē vai nolikumā paredzētos darbības mērķus, tā attiecīgo grozījumu kopiju iesniedz Finanšu ministrijai. Grozījumu kopija iesniedzama Finanšu ministrijai ne vēlāk kā 14 dienu laikā no grozījumu reģistrācijas biedrību un nodibinājumu reģistrā.”

Aizstāt 15. panta otrajā un ceturtajā daļā vārdu “komisija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Finanšu ministrija” (attiecīgā locījumā) un redakcionāli precizēt tekstu.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

13. pants. Sabiedriskā labuma darbības uzraudzība

(1) Ja sabiedriskā labuma organizācija groza statūtos, satversmē vai nolikumā paredzētos darbības mērķus, tā attiecīgo grozījumu kopiju iesniedz Finanšu ministrijai. Grozīj umu kopija iesniedzama Finanšu ministrijai ne vēlāk kā 14 dienu laikā no grozījumu reģistrācijas biedrību un nodibinājumu reģistrā.

(2) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam iesniedz Finanšu ministrijai sabiedriskā labuma organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskatu (papīra formātā un elektroniski). Pārskatam pievieno:

1) gada pārskatu;

2) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (līdz tā mēneša pirmajam datumam, kad pārskats tiek iesniegts).

(3) Pārskata veidlapu apstiprina Ministru kabinets.

(4)  Sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskatu publicē Finanšu ministrijas mājas lapā internetā.

22.

Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

(1) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, pamatojoties uz komisijas atzinumu, ja:

1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajam mērķim šā likuma 2. pantā noteiktajās jomās un nav ievērojusi šā likuma 11. pantā noteiktos ierobežojumus;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;

3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi šā likuma noteikumus;

5) sabiedriskā labuma organizācija ir grozījusi statūtos, satversmē vai nolikumā norādītos darbības mērķus un nav iesniegusi šos grozījumus Finanšu ministrijai šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;

6) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai tā neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai.

(2) Lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt tikai tad, ja sabiedriskā labuma organizācija pēc Finanšu ministrijas rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

atbalstīt

(skatīt arī

priekšlik.

nr. 11.)

(1) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, pamatojoties uz komisijas atzinumu, ja:

1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajam mērķim šā likuma 2. pantā noteiktajās jomās un nav ievērojusi šā likuma 11. pantā noteiktos ierobežojumus;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;

3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi šā likuma noteikumus;

5) sabiedriskā labuma organizācija ir grozījusi statūtos, satversmē vai nolikumā norādītos darbības mērķus un nav iesniegusi šos grozījumus Finanšu ministrijai šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;

6) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai tā neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai.

(2) Lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt tikai tad, ja sabiedriskā labuma organizācija pēc Finanšu ministrijas rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

23.

Izteikt 15. pantu šādā redakcijā:

Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, var piešķirt šo statusu atkārtoti ne agrāk kā pēc gada kopš dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā.”

atbalstīt

(skatīt arī

priekšlik. nr. 11.)

Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, var piešķirt šo statusu atkārtoti ne agrāk kā pēc gada kopš dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā.

24.

Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:

(1) Biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas gadījumā sabiedriskā labuma organizācijas statuss iegūstošajai biedrībai vai nodibinājumam nepāriet, izņemot gadījumu, kad biedrības vai nodibinājuma reorganizācija tiek veikta pievienošanas ceļā un pievienojamā biedrība vai nodibinājums ir sabiedriskā labuma organizācija reorganizācijas spēkā stāšanās brīdī.

(2) Biedrības vai nodibinājuma nodalīšanas gadījumā sadalāmajai biedrībai vai nodibinājumam sabiedriskā labuma organizācijas statuss saglabājas.

atbalstīt

(skatīt arī

priekšlik. nr. 11.)

(1) Biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas gadījumā sabiedriskā labuma organizācijas statuss iegūstošajai biedrībai vai nodibinājumam nepāriet, izņemot gadījumu, kad biedrības vai nodibinājuma reorganizācija tiek veikta pievienošanas ceļā un pievienojamā biedrība vai nodibinājums ir sabiedriskā labuma organizācija reorganizācijas spēkā stāšanās brīdī.

(2) Biedrības vai nodibinājuma nodalīšanas gadījumā sadalāmajai biedrībai vai nodibinājumam sabiedriskā labuma organizācijas statuss saglabājas.

(1) Likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas nesadalīto mantu drīkst nodot komisijas lēmumā noteiktai sabiedriskā labuma organizācijai ar līdzīgu darbības mērķi.

(2) Ja sabiedriskā labuma organizācijas mantu nevar nodot saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tā piekrīt valstij, kura to izmanto pēc iespējas saskaņā ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos noteikto mērķi.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai likvidējamai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

25.

Izteikt 16. pantu kā 17. pantu, izsakot panta nosaukumu šādā redakcijā:

“17. pants. Likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas mantas sadale”

atbalstīt

(1) Likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas nesadalīto mantu drīkst nodot komisijas atzinumā noteiktai sabiedriskā labuma organizācijai, kurai ir līdzīgs darbības mērķis.

(2) Ja sabiedriskā labuma organizācijas mantu nevar nodot saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tā piekrīt valstij, kura to izmanto pēc iespējas saskaņā ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos noteikto mērķi.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai likvidējamai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Likuma 2.pants stājas spēkā 2005. gada 1.janvārī.

Aizstāt vārdus “pārejas noteikums” ar vārdiem “pārejas noteikumi” un izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“1. Likuma 4.pants stājas spēkā 2005. gada 1.janvārī.

2. Līdz 2005. gada 1. janvārim Finanšu ministrija šā likuma 7. panta sestajā daļā minētos lēmumus var pieņemt divu mēnešu laikā no visu dokumentu saņemšana dienas.

3. Ja sabiedriskā organizācija vai uzņēmējsabiedrība, kas dibināta kā bezpeļņas organizācija, kurai ir atļauja saņemt ziedojumus un kuras ziedotājiem ir atļauja saņemt nodokļu atlaides vai ir piešķirtas citas likumos noteiktās nodokļu atlaides, tiek pārveidota par biedrību vai nodibinājumu un ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā, šai sabiedriskajai organizācijai vai uzņēmējsabiedrībai piešķirtās atļaujas un nodokļu atlaides tiek piemērotas izveidotajai biedrībai vai nodibinājumam līdz 2004. gada 31. decembrim.”

atbalstīt

1. Likuma 4.pants stājas spēkā 2005. gada 1.janvārī.

2. Līdz 2005. gada 1. janvārim Finanšu ministrija šā likuma 7. panta sestajā daļā minētos lēmumus var pieņemt divu mēnešu laikā no visu dokumentu saņemšana dienas.

3. Ja sabiedriskā organizācija vai uzņēmējsabiedrība, kas dibināta kā bezpeļņas organizācija, kurai ir atļauja saņemt ziedojumus un kuras ziedotājiem ir atļauja saņemt nodokļu atlaides vai ir piešķirtas citas likumos noteiktās nodokļu atlaides, tiek pārveidota par biedrību vai nodibinājumu un ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā, šai sabiedriskajai organizācijai vai uzņēmējsabiedrībai piešķirtās atļaujas un nodokļu atlaides tiek piemērotas izveidotajai biedrībai vai nodibinājumam līdz 2004. gada 31. decembrim.

Likums stājas spēkā 2004. gada 1. jūlijā.

Likums stājas spēkā 2004. gada 1. jūlijā.