Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr. nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcija, kādā likumprojektu trešajam lasījumam ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.) šādus grozījumus:

(1) Fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Tās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem viņiem tiesības uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai. Šajā gadījumā advokāta pilnvaru apjomu nosaka šā likuma 86.pants, paskaidrojumus par lietas būtību viņš nesniedz.

(5) (Atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 27.06.2003.spriedumu no 01.01.2003.).

1. Izslēgt 82. panta piekto daļu.

1. Izslēgt 82. panta piekto daļu.

Par pilnvarotiem pārstāvjiem civilprocesā var būt:

1) advokāti;

2) juridisko personu amatpersonas vai darbinieki - šo personu lietās;

3) to valsts vai pašvaldību iestāžu vai juridisko personu pilnvaroti darbinieki, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses;

4) (atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 06.11.2003. spriedumu no 07.11.2003.);

5) viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā;

6) patentpilnvarotie — rūpnieciskā īpašuma lietās;

7) personas, kurām pārstāvības tiesība piešķirta citos likumos.

1.

2.

Izteikt likuma 83. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) persona, kuru tiesa, kas izskata lietu, pielaidusi kā fiziskās personas pārstāvi;”.

Izteikt 83.pantu šādā redakcijā:

“83.pants. Persona, kas varbūt par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā

Pārstāvis civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona ar ierobežojumiem, kas norādīti šā likuma 84. pantā.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

2. Izteikt 83.pantu šādā redakcijā:

“83.pants. Persona, kas varbūt par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā

Pārstāvis civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona ar ierobežojumiem, kas norādīti šā likuma 84. pantā.”

(1) Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

(2) Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(3) Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi uzrāda tiesai dokumentus, kas apliecina viņu tiesības.

(5) Šā likuma 83.panta 5.punktā norādīto pārstāvju pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

3.

Izteikt 85.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja pilnvarotais pārstāvis ir viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā, pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.”

Atbalstīt

3. Izteikt 85.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja pilnvarotais pārstāvis ir viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā, pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.”

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu, iespējamam prasītājam jāsniedz pierādījumi, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

(4) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesnesis var pieprasīt, lai iespējamais prasītājs nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam sakarā ar prasības nodrošināšanu, uzdodot iemaksāt noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

4.

Papildināt 138.panta pirmo daļu aiz vārda “godprātīgs” ar vārdiem “vai nav ievērojis normatīvos aktus”.

Atbalstīt

4. Papildināt 138.panta pirmo daļu pēc vārda “godprātīgs” ar vārdiem “vai nav ievērojis normatīvos aktus”.

(1) Tiesneša lēmuma noraksts par maksātnespējas lietas ierosināšanu nekavējoties nosūtāms valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — aģentūra), kura triju dienu laikā no noraksta saņemšanas brīža iesniedz tiesā priekšlikumu par administratora amata kandidātu.

(2) Līdz tiesas spriedumam ar tiesneša lēmumu aģentūras ieteikto administratora kandidātu ieceļ par administratoru.

(3) (Izslēgta ar 31.10.2002. likumu).

(4) (Izslēgta ar 31.10.2002. likumu).

(5) Par administratoru nevar iecelt personu, kuras iecelšanai ir likumā paredzētie šķēršļi. Ja tiesnesis ar savu lēmumu neieceļ aģentūras izvirzīto administratora amata kandidātu par administratoru, aģentūra nekavējoties iesaka citu administratora kandidātu.

(6) Ieceltais administrators:

1) nosaka personas, kuras saskaņā ar likumu ir parādnieka pārstāvji, un sastāda šo personu sarakstu;

2) sagatavo pārskatu par banku kontos un kasē esošajiem parādnieka naudas līdzekļiem, parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu vērtību;

3) apzina trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā, un sastāda šīs mantas sarakstu;

4) sastāda nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstus pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

5) iesniedz 2.punktā minēto pārskatu un 1., 3. un 4.punktā minētos sarakstus tiesai līdz lietas izskatīšanai vai līdz tiesneša lēmumā noteiktajam termiņam.

(7) (Izslēgta ar 20.06.2001. likumu).

(8) (Izslēgta ar 20.06.2001. likumu).

2. Izteikt 346.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesneša lēmuma par maksātnespējas lietas ierosināšanu norakstu nekavējoties (tajā pašā dienā) nosūtāms:

1) valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk - aģentūra), kura triju dienu laikā no noraksta saņemšanas brīža iesniedz tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja lēmums ir pieņemts par likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” noteikto dalībnieku.”

5.

Aizstāt likumprojekta 2. pantā vārdus “norakstu nekavējoties (tajā pašā dienā) nosūtāms” ar vārdiem “noraksts tā pieņemšanas dienā nosūtāms”.

Atbalstīt

5. Izteikt 346.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesneša lēmuma par maksātnespējas lietas ierosināšanu noraksts lēmuma pieņemšanas dienā nosūtāms:

1) valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk - aģentūra), kura triju dienu laikā no noraksta saņemšanas brīža iesniedz tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja lēmums pieņemts par likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” noteikto dalībnieku.”

(1) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izsniedz administratoram vai likvidatoram trīs noteiktā kārtībā apliecinātus sprieduma norakstus ar atzīmi par sprieduma stāšanos spēkā.

(2) Spriedumā noteiktos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, tiesnesis pret parakstu brīdina par to, ka:

1) viņu pienākums ir ierasties uz visām tiesas sēdēm, viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē, taču tiesa var atzīt viņu ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā;

2) viņiem ir pienākums sniegt tiesai un administratoram vai likvidatoram nepieciešamo informāciju;

3) dzīvesvietas maiņas gadījumā viņiem triju dienu laikā jāpaziņo tiesai un administratoram vai likvidatoram jaunā adrese;

4) pienākumu neizpildīšanas gadījumā viņus var saukt pie likumā noteiktās atbildības.

(3) Pēc administratora vai likvidatora lūguma tiesa pieņem lēmumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un tās nodošanu administratoram vai likvidatoram.

3. Papildināt 378.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, nodrošinot, lai komisija saņemtu attiecīgo informāciju sprieduma pasludināšanas dienā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs."

6.

Izslēgt likumprojekta 3. pantā vārdu “nekavējoties”.

Atbalstīt

6. Papildināt 378.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, nodrošinot, lai komisija saņemtu attiecīgo informāciju sprieduma pasludināšanas dienā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs."

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments);

2) lietas dalībnieka — kasatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), advokātam — vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi;

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi, kā izpaužas šis pārkāpums vai kādā veidā tiesa pārkāpusi savas kompetences ietvarus;

6) lūgumu Senāta rīcības sēdei nodot lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā;

7) Senātam izteikto lūgumu.

(2) (Atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 27.06.2003.spriedumu no 01.01.2003.).

(3) Kasācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

(4) Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina drošības naudas nomaksu.

4. 453.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kasācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzis pārstāvis, sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja tiesības.”

7.

Papildināt 4.likumprojekta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Kasācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.”

Atbalstīt

7. 453.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kasācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzis pārstāvis, sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja tiesības. Kasācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.”

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(2) Sēdes priekšsēdētājs noskaidro, kuri lietas dalībnieki ieradušies un pārstāvju pilnvarojumu.

5. Aizstāt 466. panta otrajā daļā vārdus “kuri lietas dalībnieki ieradušies un pārstāvju pilnvarojumu” ar vārdiem “kuri lietas dalībnieki ieradušies, viņu personību un pārstāvju pilnvarojumu”.

8. Aizstāt 466. panta otrajā daļā vārdus “kuri lietas dalībnieki ieradušies, un pārstāvju pilnvarojumu” ar vārdiem “kuri lietas dalībnieki ieradušies, viņu personību un pārstāvju pilnvarojumu”.

(1) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc prokuroru un tulku, ja tas piedalās tiesas sēdē, un izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus.

(2) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izlemšanas kārtību nosaka šā likuma 19. - 21.pants.

6. Papildināt 467. panta pirmo daļu ar vārdiem “kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus”.

9. Papildināt 467. panta pirmo daļu ar vārdiem “kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus”.

Lietas dalībnieku pārstāvju pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

7. Izslēgt 469. pantā vārdu “pārstāvju”.

10. Izslēgt 469. pantā vārdu “pārstāvju”.

(1) Pēc senatora ziņojuma tiesa noklausās pušu pārstāvju paskaidrojumus. Tiesa var iepriekš noteikt laiku paskaidrojumu sniegšanai, taču abām pusēm tas piešķirams vienāds.

(2) Pirmais runā kasatora pārstāvis vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītāja pārstāvis.

(3) Senatori var uzdot lietas dalībniekiem jautājumus.

(4) Katrai pusei ir tiesības uz vienu repliku.

(5) Ja prokurors piedalās lietā, kurā nav iesniegts kasācijas protests, viņš dod atzinumu pēc pārstāvju paskaidrojumiem un replikām.

8. 471.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“471. pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi un prokurora atz inums”;

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “pušu pārstāvju paskaidrojumus” ar vārdiem “pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirmais runā lietas dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību, vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītājs.”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “pārstāvju” ar vārdu “pušu”.

11. 471.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“471. pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi un prokurora atzinums”;

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “pušu pārstāvju paskaidrojumus” ar vārdiem “pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirmais runā lietas dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību, vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītājs.”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “pārstāvju” ar vārdu “pušu”.

(1) Šajā likumā tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi vai tiesnešu lēmumi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;

5) šķīrējtiesas nolēmumi;

6) ārvalstu tiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;

7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

8) darba strīdu komisiju lēmumi.

(2) Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

2) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kurām ar likumu piešķirtas tiesības izdarīt piedziņu bezstrīdus kārtībā;

3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un valsts nodevu.

8.

Izteikt 539.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) uz naudas maksājumu vērsti ar valsts varu apveltīti iestāžu un amatpersonu izdoti administratīvie akti;”.

Atbalstīt

12. Izteikt 539.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) uz naudas maksājumu vērsti ar valsts varu apveltītu iestāžu un amatpersonu izdoti administratīvie akti;”.

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem un ārvalstu tiesu nolēmumiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

3) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kuras ir tiesīgas izdarīt piedziņu bezstrīdus kārtībā;

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini.

9.

Izteikt 540.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uz administratīva akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);”

Atbalstīt

13. Izteikt 540.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uz administratīva akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);”.

1. Izskatīšanas kārtību lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, līdz dienai, kad spēkā stājas administratīvā procesa likums, regulē Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi un Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrās, divdesmit trešās, divdesmit trešās-A, divdesmit ceturtās, divdesmit ceturtās-A un divdesmit piektās nodaļas noteikumi.

 2. Šā likuma 548.panta otrā daļa, 550. un 632.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

 3. Līdz dienai, kad stājas spēkā pārejas noteikumu 2.punktā minētie grozījumi likumā “Par tiesu varu”:

1) tiesas spriedumu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments;

2) vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums par tiesu izpildītāja noraidīšanu atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentā. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības;

3) sūdzības par tiesu izpildītāju darbībām vai viņu atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad sūdzību izskatījis Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments. Sūdzību var iesniegt tiesā 10 dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs saņēmis atbildi no Tiesu izpildītāju departamenta, vai no dienas, kad izbeidzies mēnesi ilgs termiņš pēc sūdzības iesniegšanas un iesniedzējs uz to nav saņēmis atbildi.

 4. Ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos - Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši šā likuma 603.panta otrās - ceturtās daļas un 605.panta noteikumiem. Pirms nekustamā īpašuma aprakstīšanas tiesu izpildītājs pārliecinās par tā piederību vai tā valdītāju, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai attiecīgās pašvaldības. Par nekustamā īpašuma aprakstīšanu prasības nodrošināšanai vai parāda piedziņai tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi Valsts zemes dienestam vai pašvaldībai.

 5. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktie procesuālie termiņi attiecībā uz sprieduma izpildes darbībām nav notecējuši un šis likums nosaka ilgāku termiņu, piemērojams ilgākais termiņš, ieskaitot notecējušo laiku.

 6. Ja manta nodota komisijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 390.pantu, tās realizācija izdarāma saskaņā ar komisijas līguma noteikumiem.

 7. Ja uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai slēgtās emisijas akcijas atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa 389.panta trešās daļas noteikumiem nodotas attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijai līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izpildinstitūcija pārdošanu veic noteiktajā mēneša termiņā no nodošanas dienas.

 8. Ja parādniekam piederošās aprakstītās mantas izsole izsludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tā rīkojama pēc izziņotajiem noteikumiem.

 9. Ja tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins par sprieduma izpildīšanas izdevumiem iesniegts tiesā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiesa pieņem lēmumu par tiesu izpildītāja iepriekš sastādīto aprēķinu.

 10. Ja tiesu izpildītājs ir pieņēmis lēmumu par izpildu lietvedības apturēšanu, tad gadījumā, kad izpildu lietvedības apturēšanu neparedz Civilprocesa likums, pēc šā likuma spēkā stāšanās izpildu lietvedība nekavējoties atjaunojama. Tiesu izpildītājs par to pieņem attiecīgu lēmumu un nosūta to ieinteresētajām personām.

 11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodekss, izņemot tā divdesmit otro, divdesmit trešo, divdesmit trešo-A, divdesmit ceturto, divdesmit ceturto-A un divdesmit piekto nodaļu.

12. Grozījumi Civilprocesa likumā par 34.panta otrās daļas 1. un 2.punkta un trešās daļas pirmā teikuma, 39.panta 8.punkta, 43.panta 9.punkta, par 40., 41., 42., 43., 44.nodaļas un 566.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā līdz 2005.gada 31.decembrim. Neizskatītās lietas tieslietu ministra noteiktajā kārtībā nododamas attiecīgajā tiesu apgabalā praktizējošiem notāriem.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 14. Pieteikumus par aizgādnības nodibināšanu mantojumam notāru lietvedībā esošajās mantojuma lietās tiesa izskata, piemērojot šā likuma 323.pantu un Civillikuma 660.pantu.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 15. Pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšanu, kas nepieciešams iesniegšanai notāram mantojuma lietā, tiesa izskata šā likuma 309.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot kā ieinteresētās personas mantiniekus.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 16. Līdz valsts nodevas noteikšanai par mantas pāreju mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata valsts nodeva maksājama 50 procentu apmērā no Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktās likmes lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Minētajās lietās noteiktā valsts nodeva attiecībā uz nekustamo īpašumu iekasējama pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, bet attiecībā uz kustamām lietām tā maksājama pirms mantojuma apliecības izsniegšanas, un notārs par to izdara apliecinājumu mantojuma apliecībā. Kustamo lietu reģistru turētāji, kā arī personas, pie kurām atrodas mantojamā manta (kredītiestādes u.c.), nav tiesīgas mantoto mantu pārreģistrēt vai izsniegt mantiniekiem, ja mantojuma apliecībā manta nav norādīta un nav samaksāta valsts nodeva.

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 17. punktu šādā redakcijā:

“17.  Šā likuma 346.panta pirmās daļas 2.punkts par tiesneša lēmuma par maksātnespējas lietas ierosināšanu noraksta nosūtīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un 378. panta 2.1 daļa stājas spēkā ar īpašu likumu.”

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 17. punktu šādā redakcijā:

“17.  Šā likuma 346.panta pirmās daļas 2.punkts par to, ka tiesneša lēmuma par maksātnespējas lietas ierosināšanu noraksts nosūtāms Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, un 378. panta 2.1 daļa stājas spēkā ar īpašu likumu.”