Projekts 3. lasījumam
02.03.04.
Sagatavojusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija
Priekšlikumi likumprojektam
Grozījums likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"
(dok.nr.1029; nr.1983; reģ.nr.328)
Likuma redakcija |
2. lasījuma redakcija |
Pr. nr. |
Iesniegtie priekšlikumi |
Komisijas atzinums |
Komisijas sagatavotā redakcija 3. lasījumam |
Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" Izdarīt likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 8.nr.; 2001, 14.nr.) šādus grozījumus: 1. Aizstāt visā likumā vārdus "Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Tieslietu ministrija" (attiecīgā locījumā).
|
|
|
Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" Izdarīt likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 8.nr.; 2001, 14.nr.) šādus grozījumus: 1. Aizstāt visā likumā vārdus "Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Tieslietu ministrija" (attiecīgā locījumā). |
||
1.pants. Par noziedzīgiem atzīstami komunistiskais un nacistiskais totalitārais režīms un politiskās represijas, ko šie režīmi vērsa pret Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem par viņu politisko pārliecību vai politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras vai sociālā slāņa, par strādāšanu noteiktā profesijā vai par nodarbošanos, kas nebija pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, par laulību vai radniecību ar politiski represēto personu, par palīdzību politiski vajātajām vai represētajām personām. |
2. Aizstāt 1. pantā vārdus Par noziedzīgiem atzīstami ar vārdiem Par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija.
|
1.
2.
|
Deputāts A. Golubovs Atstāt 1. pantu spēkā esošajā likuma redakcijā. Deputāts J. Urbanovičs Izslēgt likumprojekta 2. pantu. |
Neatbalstīt
Nav balsojams, neatbalstīts priekšlikums nr.1. |
2. Aizstāt 1. pantā vārdus Par noziedzīgiem atzīstami ar vārdiem Par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija.
|
2.pants. (1) Par komunistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami esošie un bijušie Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), latvieši un lībieši (līvi), kuri tika represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pēc 1945.gada 8.maija tika represēti Latvijas teritorijā, ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā līdz 1991.gada 21.augustam: |
3. |
Deputāts J. Urbanovičs Papildināt 2. panta pirmo daļu pēc vārdiem kuri pēc 1945.gada 8.maija tika represēti Latvijas teritorijā ar vārdiem vai ārpus tās. |
Neatbalstīt |
||
4.pants. (1) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 8.maijam Latvijas teritorijā vai ārpus tās: 1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā; 2) ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs; 3) nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši nometinājumā, ja viens no vecākiem vai abi vecāki atradās nometinājumā; 4) izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma 1942. un 1943.gada akciju laikā.
(2) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri tika represēti par nacionālo piederību. |
4.
5.
6.
7.
|
Deputāts J. Urbanovičs Izteikt 4. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: (1) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), kā arī citi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 8.maijam Latvijas teritorijā vai ārpus tās:
Deputāts J. Urbanovičs Izslēgt 4. panta pirmās daļas 4. punktā skaitļus un vārdus 1942. un 1943.gada. Deputāts V. Buzajevs Izteikt 4. panta 1. daļas 4. punktu šādā redakcijā: 4) izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma akciju laikā.
Deputāts J. Urbanovičs Izslēgt 4. panta otro daļu. |
Neatbalstīt
Neatbalstīt
Nav balsojams, neatbalstīts priekšlikums nr.5.
Neatbalstīt
|
||
(3) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstamas visas tolaik nepilngadīgās personas, kuras tika ieslodzītas cietumos vai koncentrācijas nometnēs Latvijas teritorijā, izņemot tās personas, kuras bija ieslodzītas par kriminālnozieguma izdarīšanu. |
8. |
Deputāts J. Urbanovičs Izslēgt 4. panta trešajā daļā vārdus tolaik nepilngadīgās.
|
Neatbalstīt |
||
9.pants. (1) Valsts nodrošina politiski represēto personu tiesību atjaunošanu civilo, ekonomisko un sociālo tiesību sfērā atbilstoši likumam. Politiski represētajām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek garantēti atvieglojumi nodokļu un nodevu maksāšanā. Atvieglojumi pensijas piešķiršanā, bezmaksas medicīniskā aprūpe un atvieglojumi sabiedriskā transporta izmantošanā tiek segti no valsts pamatbudžeta kopējiem ienākumiem.
|
9.
|
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Papildināt 9. panta pirmo daļu pēc vārdiem bezmaksas medicīniskā aprūpe ar vārdiem sociālā rehabilitācija. |
Atbalstīt
|
3. Papildināt 9. panta pirmo daļu pēc vārdiem bezmaksas medicīniskā aprūpe ar vārdiem sociālā rehabilitācija. |
|
Pārejas noteikumi 1. Ministru kabinets: 1) līdz 1995.gada 31.decembrim izstrādā un apstiprina jauna parauga politiski represētās personas apliecību, nodrošina apliecību izgatavošanu un nosaka termiņu, kurā veicama politiski represēto personu pārreģistrācija un līdz kuram ir derīgas pašreizējā parauga politiski represēto personu apliecības; 2) nosaka kārtību, kādā kompensējami medicīnas, transporta, sociālo un citu iestāžu un uzņēmumu izdevumi par politiski represētajām personām sniegtajiem pakalpojumiem; 3) līdz 1997.gada 1.septembrim sagatavo likumprojektu vai citu normatīvo aktu, kas paredz īpašuma atgūšanu vai tā kompensāciju personām: a) kurām tika uzlikti paaugstināti nodokļi un nodevas, kam sekoja mantas atņemšana, izlikšana no mājām vai dzīvokļiem, b) kuras izvairījās no represijām, - ja pret tām gatavotās politiskās represijas ir dokumentāri pierādītas; 4) starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku, kā arī iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, risina jautājumu par: a) visu Latvijas Republikai un Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu (arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu) atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai, b) nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu citu valstu iedzīvotājiem, kuri komunistiskā un nacistiskā režīma represiju rezultātā nokļuvuši un turpina pastāvīgi dzīvot Latvijā, šo jautājumu saskaņojot ar tām valstīm, no kurām minēto režīmu laikā tika pārvietoti vai pārvietojās šie iedzīvotāji; 5) sarunās ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku risināt jautājumu par starpvalstu vienošanos par politiski represētās personas statusa noteikšanu katrā Baltijas valstī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem. 2. Likumos noteiktās kompetences un sava budžeta ietvaros pašvaldības piešķir politiski represētajām personām atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā. 3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu", Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu" piemērošanu un spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23. nr.) un Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas 1992. gada 13. maija likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu" 2. un 4.panta piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4. nr.). 4. Grozījums likuma 2.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. 5. Grozījumi likuma 9.pantā par izmaksu segšanu no valsts pamatbudžeta stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. |
10.
11.
12. |
Deputāts V. Buzajevs Izslēgt Pārejas noteikumu 1. punkta 4. apakšpunktu.
Deputāts V. Buzajevs Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 6. punktu šādā redakcijā: 6. Personas, kas tika atzītas par politiski represētām personām saskaņā ar Augstākās Padomes 1992. gada 13. maija likumu Par politiski represētās personas statusa noteikšanu, atzīstamas par politiski represētām personām arī šī likuma ietvaros. Ministru kabinets līdz 2004. gada 1. jūnijam pieņem Noteikumus par attiecīgo dokumentu apmaiņas kārtību.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā: 6. Grozījums likuma 9.pantā par sociālajai rehabilitācijai nepieciešamo izmaksu segšanu no valsts pamatbudžeta stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. |
Neatbalstīt
Neatbalstīt
Atbalstīt |
4. Papildināt pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā: 6. Grozījums likuma 9.pantā par sociālajai rehabilitācijai nepieciešamo izmaksu segšanu no valsts pamatbudžeta stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. |