Likuma redakcija līdz Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem

Nr. 444

Pirmā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā otrā lasījuma redakcija

(ar redakcionāliem precizējumiem)

Grozījumi Izglītības likumā

Grozījumi Izglītības likumā

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

(1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.

(2) Citā valodā izglītību var iegūt:

1) privātās izglītības iestādēs;

2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā;

3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.

1.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izslēgt 9. panta otrās daļas 2. punkta otro teikumu.

Neatbalstīt

(3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.

(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.

2.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izteikt 9. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts pārbaudījumi (eksāmeni) kārtojumi priekšmeta apguves valodā.”

Neatbalstīt

(5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.

3.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Papildināt 9. panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pēc vienošanās ar autoru attiecīgā zinātnisko grādu piešķiršanas padome var izvēlēties citu darba aizstāvēšanas valodu.”

Neatbalstīt

(6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.

4.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izteikt 9. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Visām kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās programmām, kas tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, tiek nodrošināta pieejamība valsts valodā.”

Neatbalstīt

5.

Deputāti J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“(1) Valsts un pašvaldību augstākās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, bet valsts un pašvaldību pamatizglītības un vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā un Latvijas mazākumtautību valodās, ja tam ir pietiekošs pieprasījums. Citā valodā izglītību var iegūt valsts un pašvaldību izglītības iestādēs likumā paredzētajos gadījumos.

(2) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā un divvalodīgi, nosaka izglītības iestādes padome un apstiprina šīs izglītības iestādes dibinātājs.

(3) Privātās izglītības iestādēs izglītības ieguves valodu nosaka dibinātājs.

(4) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.

(5) Valsts pārbaudījumi un profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami attiecīgās mācību programmas apguves valodā.

(6) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot likumā paredzētos gadījumos.

(7) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā vai Latvijas mazākumtautību valodās, ja tam ir pietiekošs pieprasījums, kā arī citās valodās, ja to paredz attiecīgā mācību programma”.

Neatbalstīt

14.pants. Ministru kabineta kompetence izglītībā

Ministru kabinets:

1) nosaka valsts atzītu izglītības dokumentu formas, izglītības dokumentu izsniegšanas kritērijus un kārtību;

2) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);

3) nosaka kārtību, kādā valsts finansē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes;

4) nosaka kredīta saņemšanas, atmaksāšanas un dzēšanas kārtību un kredīta apmēru studijām izglītības iestāžu īstenotajās augstākās izglītības programmās;

5) nosaka obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtību;

6) apstiprina augstskolu (izņemot universitātes tipa) satversmes;

7) dibina, reorganizē un likvidē valsts izglītības iestādes un valsts izglītības atbalsta iestādes pēc izglītības un zinātnes ministra vai citu ministru priekšlikuma;

8) nosaka izglītības iestāžu reģistrācijas un akreditācijas kārtību;

9) nosaka valsts vai pašvaldību dibināto pamatizglītības vai vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtību;

10) reglamentē augstskolu akreditācijas noteikumus un kārtību;

11) nosaka izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

12) apstiprina pedagogu profesiju un amatu sarakstu;

13) atbilstoši pedagogu profesijām apstiprina prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai;

14) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);

15) nosaka kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi;

16) nosaka pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu;

17) nosaka finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs un internātskolās;

18) nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem;

19) nosaka valsts standartus izglītībā;

20) nosaka izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo;

21) nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmās palīdzības pieejamība, kā arī izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos;

22) nosaka pedagogu darba slodzes lielumu;

23) nosaka stipendiju saņemšanas kārtību un stipendiju minimālo apmēru augstākās izglītības programmās izglītojamajiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, un profesionālās izglītības programmās izglītojamajiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam;

6.

Deputāts S.Fjodorovs

Izslēgt 14.panta 23.punktā vārdu “minimālo”.

Neatbalstīt

24) nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību;

25) reglamentē bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumus;

26) nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno pašvaldību izglītības iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, 05.07.2001. likumu un 20.09.2001. likumu, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

7.

Deputāts S.Fjodorovs

Papildināt 14. pantu ar jaunu 27. punktu šādā redakcijā:

“27) nodrošina no valsts budžeta finansējumu mācību līdzekļiem latviešu valodā un metodiskajiem līdzekļiem skolotājiem”

Neatbalstīt

15.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus izglītībā;

3) izveido un aktualizē izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistrus;

4) veic izglītības programmu licencēšanu;

5) veic izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

6) organizē pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides darbu, koordinē pētnieciski metodisko darbu;

7) izstrādā valsts izglītības standartus;

8) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai izglītībai, zinātnei, sportam un jaunatnes lietām;

9) kontrolē izglītībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs;

10) koordinē valsts izglītības iestāžu sadarbību izglītībā ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām;

11) izstrādā valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus mācību priekšmetu vai kursu programmu (izņemot augstākās izglītības programmas) paraugus;

12) izstrādā izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu paraugnolikumus;

13) organizē valsts pasūtījumu izglītības pamatprogrammām atbilstošu mācību līdzekļu izstrādei un izdošanai;

14) nosaka un koordinē pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību;

15) organizē pedagogu un izglītības iestāžu (izņemot augstskolas) vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

16) nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām;

17) organizē izglītības standartiem atbilstošu mācību grāmatu satura izstrādi;

18) kontrolē valsts finansēto izglītības iestāžu mācību procesa rezultātus, izstrādā un īsteno pasākumus mācību procesa kvalitātes uzlabošanai;

19) uztur un pārrauga izglītības atbalsta valsts iestādes;

20) (izslēgts ar 11.05.2000. likumu);

21) izstrādā valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus;

22) apstiprina izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistru klasifikāciju;

23) iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām;

24) apstiprina koledžu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu nolikumus;

25) pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu) vadītājus;

26) ierosina pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju atbrīvošanu no darba. Saskaņo pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba.

8.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izslēgt 15. panta 26. punktu.

Neatbalstīt

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

9.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Papildināt likumu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:

“15.1 pants. Mazākumtautību izglītības departamenta kompetence izglītībā

(1) Mazākumtautību izglītības departaments ir Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrvienība.

(2)Mazākumtautību izglītības departaments regulē izglītības iestāžu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, darbību tajās jomās, kuras skar šā likuma 15. panta 4, 5, 6, 9, 10, 11, 14, 15, 17, 18, 19, 21, 23, 26 punkti.”

Neatbalstīt

10.

Deputāti J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt likumu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:

“15.1 pants. Mazākumtautību izglītības departaments

(1) Izglītības un zinātnes ministrija izveido struktūrvienību - Mazākumtautību izglītības departamentu, kurš īsteno mazākumtautību izglītības politiku.

(2) Mazākumtautību izglītības departamenta kompetenci nosaka, saskaņojot to ar mazākumtautību sabiedriskajām organizācijām.

(3) Pretendentu atbilstību Mazākumtautību izglītības departamenta direktora amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir ne mazāk kā trīs mazākumtautību sabiedrisko organizāciju pārstāvji.”

Neatbalstīt

18.pants. Pašvaldības izglītības pārvalde

(1) Pašvaldības izglītības pārvaldi izveido rajona vai republikas pilsētas pašvaldība, lai īstenotu savu kompetenci izglītībā.

(2) Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāju, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, ieceļ amatā attiecīgā pašvaldība. Izglītības pārvaldes vadītājam ir nepieciešama izglītības vai izglītības vadības darbā uzkrāta pieredze.

(3) Pašvaldības izglītības pārvaldi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(4) Pašvaldības izglītības pārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina attiecīgā pašvaldība.

11.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Papildināt 18. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldības izglītības pārvalde pēc pašvaldības vai Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas izveido mazākumtautību izglītības struktūrvienību.”

Neatbalstīt

31.pants. Izglītības iestādes pašpārvalde

(1) Izglītības iestādes pašpārvalde tiek izveidota kā koleģiāla institūcija, kura darbojas saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu.

(2) Pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes pašpārvaldē darbojas iestādes dibinātāja, izglītojamo, viņu vecāku un iestādes darbinieku deleģēti pārstāvji.

(3) Pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes pašpārvalde:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības iestādes attīstībai;

2) nodrošina izglītības iestādes sadarbību ar izglītojamo vecākiem;

3) iesniedz priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam par iestādes darba organizāciju, budžeta sadalījumu un izglītības programmu īstenošanu.

12.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izteikt likuma 31. panta trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) iesniedz priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam par iestādes darba organizāciju, budžeta sadalījumu, izglītības programmu izvēli, izstrādāšanu un īstenošanu;”

Neatbalstīt

13.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Papildināt likuma 31. panta trešo daļu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

“4) var organizēt izglītības iestādes atbalsta fondu un kontrolēt fonda līdzekļu izmantošanu;”

Neatbalstīt

14.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Papildināt likuma 31. panta trešo daļu ar jaunu 5. punktu šādā redakcijā:

“5) ierosina izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu atbrīvošanu no darba;”

Neatbalstīt

15.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Papildināt likuma 31. panta trešo daļu ar jaunu 6. punktu šādā redakcijā:

“6) ierosina priekšlikumus par valsts valodā īstenojamās mazākumtautību izglītības programmas daļas kopējo apjomu un par priekšmetiem, kas apgūstami valsts valodā;”

Neatbalstīt

(4) Augstākās izglītības iestāžu pašpārvalžu darbību nosaka Augstskolu likums un citi likumi.

41.pants. Mazākumtautību izglītības programmas

(1) Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus.

(2) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā.

16.

17.

Deputāti J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izslēgt 41. panta trešo daļu.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izteikt 41. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izglītības iestāde, kura īsteno mazākumtautību izglītības programmu, nosaka valsts valodā īstenojamās mazākumtautību izglītības programmas daļas kopējo apjomu, kā arī priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā pēc izglītības iestādes pašpārvaldes ierosinājuma, saskaņojot ar iestādes dibinātāju. Mazākumtautības izglītības programmas attiecīgajās mazākumtautību valodas un literatūras eksāmens iekļaujams obligāto valsts eksāmenu sarakstā.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

VI nodaļa
Pedagogi un izglītojamie

48.pants. Tiesības strādāt par pedagogu

(1) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.

18.

19.

Deputāts S.Fjodorovs

Papildināt 48. panta pirmo daļu pēc vārda “prasībām” ar vārdiem “(izņemot pulciņu, studiju vadītājus)”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Papildināt 48. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“(1) .is ierobecojums neattiecas uz darbiniekiem, kas strādāja pedagoģiskos amatos pirms šā likuma stāšanās spēkā.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(2) Pedagoga privātprakses uzsākšanai ir jāsaņem sertifikāts Izglītības un zinātnes ministrijā.

(3) Visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)

50.pants. Ierobežojumi strādāt par pedagogu

Par pedagogu nedrīkst strādāt:

1) persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta;

2) persona, kuras rīcībspēja ierobežota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs - persona, kurai nav Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, izņemot augstskolu akadēmisko personālu - citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās noteiktu izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata, kā arī ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs vai to filiālēs strādājošos pedagogus;

20.

Deputāti J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izslēgt 50. panta trešo punktu.

Neatbalstīt

4) persona, kurai ar tiesas lēmumu atņemta vecāku vara.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)

55.pants. Izglītojamā tiesības

Izglītojamajam ir tiesības:

1) uz valsts vai pašvaldību apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;

2) mācību un audzināšanas procesā brīvi izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

3) izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas un citas informācijas krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus;

4) saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus un cita veida materiālo palīdzību;

21.

Deputāts S.Fjodorovs

Papildināt 55.panta 4. punktu pēc vārda “stipendijas” ar vārdiem “(ne mazāk par 30 latiem)”

Neatbalstīt

5) saņemt profilaktisko veselības aprūpi un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;

6) ierosināt izveidot izglītības iestādes pašpārvaldi un piedalīties tās darbībā atbilstoši šīs iestādes nolikumam vai satversmei un pašpārvaldes nolikumam;

7) piedalīties sabiedriskajā darbībā;

8) saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

9) uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē;

10) uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

56.pants. Bērna bāreņa un bez vecāku apgādības palikuša bērna tiesības izglītības jomā

(1) Bērnam bārenim un bez vecāku apgādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē.

(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts valodā.

22.

23.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izteikt 56. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns turpina izglītību valodā, kurā tā ir uzsākta, vai dzimtajā valodā.”

Deputāti J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 56. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns turpina izglītību dzimtajā valodā vai valodā, kurā tā ir uzsākta.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(3) Nepilngadīgi vienas ģimenes bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni izglītojas vienā vispārējās pamatizglītības iestādē un nav šķirami, izņemot gadījumus, kad kāds no viņiem tiek ievietots speciālās izglītības iestādē, klasē vai sociālās korekcijas izglītības iestādē vai klasē.

VII nodaļa
Izglītības sistēmas finansu un materiālie līdzekļi

59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti

(1) Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem. Valsts piedalās pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(2) Privātās izglītības iestādes

finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā.

24.

25.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izslēgt 59. panta otrajā daļā vārdus “valsts valodā”.

Deputāti J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 59. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(3) Speciālās izglītības iestādes, kā arī speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Izglītības iestādes var saņemt papildu finansu līdzekļus:

1) ziedojumu un dāvinājumu veidā;

2) sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā vai satversmē noteiktajos gadījumos;

3) no citiem ieņēmumiem.

(5) Izglītības atbalsta iestādes finansē to dibinātāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.99. likumu un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 1999.gada 1.jūnijā.

2. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Izglītības likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 18.nr.; 1997, 3.nr.).

3. Līdz 1999.gada 1.septembrim izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.

4. Šā likuma 53.panta otrā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī. Līdz 2003.gada 1.septembrim pedagogu darba samaksa tiek palielināta saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiku. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.martam izstrādā pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiku un nosaka precīzus termiņus tā īstenošanai, kā arī apstiprina plānu izglītības sistēmas reformas pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt izglītības finansēšanas efektivitātes paaugstināšanu.

2. Aizstāt pārejas noteikumu 4.punkta pirmajā teikumā skaitli un vārdu "2003.gada" ar skaitli un vārdu "2004.gada".

26.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izteikt pārejas noteikumu 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Šā likuma 53. panta otrā daļa stājas spēkā 2004. gada 1. janvārī.”

Neatbalstīt

2. Pārejas noteikumos:

aizstāt 4.punkta pirmajā teikumā skaitli un vārdu “2003.gada” ar skaitli un vārdu “2004.gada”;

(1999.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

5. Šā likuma 48.panta pirmā daļa stājas spēkā:

27.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izslēgt spēkā esošā likuma pārejas noteikumu 5. punktu un pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta pārejas noteikumu 5.1. punktu.

Neatbalstīt

1) 2004.gada 1.septembrī -

a) attiecībā uz pedagogiem ar augstāko izglītību, kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja vispārējās izglītības programmas un turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim,

b) attiecībā uz pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim;

28.

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt Izglītības likuma pārejas noteikumu 5. punkta 1.b apakšpunktu ar vārdiem “izņemot šā likuma pārejas noteikumu 5.1. punktā minētos pedagogus.”

Atbalstīt

papildināt 5.punkta 1.“b” apakšpunktu ar vārdiem “izņemot šā likuma pārejas noteikumu 5.1 punktā minētos pedagogus;”;

2) 2002.gada 1.septembrī - attiecībā uz to pedagogu izglītību, kuri īsteno citas izglītības programmas.

Līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim prasības attiecībā uz izglītības programmas īstenojošo pedagogu izglītību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.08.2001.)

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

"5.1 Pedagogiem, kuriem nav normatīvajos aktos noteiktās augstākās pedagoģiskās izglītības, bet ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci gadi vai mazāk, ir tiesības turpināt strādāt par pedagogu līdz tā mācību gada beigām, kurā tiek sasniegts valsts noteiktais pensijas vecums."

29.

Juridiskais birojs

Ierosinām pārejas noteikumos paredzētajā 5.1. punktā aizstāt vārdus “Pedagogiem, kuriem nav normatīvajos aktos noteiktās augstākās pedagoģiskās izglītības, bet ir” ar vārdiem “Pedagogiem, kuru izglītība neatbilst šā likuma 48. panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ir”.

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

“5.1 Pedagogiem, kuru izglītība neatbilst šā likuma 48.panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci gadi vai mazāk, ir tiesības turpināt strādāt par pedagogu līdz tā mācību gada beigām, kurā tiek sasniegts valsts noteiktais pensijas vecums.”;

6. Valsts vai pašvaldību izglītības iestādes, kas uzsākušas izglītības iestādes veidam un profilam atbilstošu izglītības programmu īstenošanu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, var turpināt šo programmu īstenošanu, triju gadu laikā saņemot licenci attiecīgās izglītības programmas īstenošanai.

7. Privātā izglītības iestāde, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir saņēmusi licenci izglītības iestādes atvēršanai, ir tiesīga turpināt attiecīgās izglītības programmas īstenošanu līdz licences termiņa beigām.

8. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai akreditēta izglītības iestāde, ja tai nav akreditētas izglītības programmas, ir tiesīga līdz akreditācijas termiņa beigām izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguvi.

9. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski:

1) 1999.gada 1.septembrī - attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm;

2) 1999.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā;

3) 2004.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā.

4. Izteikt pārejas noteikumu 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Šā likuma 9.panta otrās daļas 2.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī. Valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs mācības tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam."

30.

31.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”frakcija

Izslēgt pārejas noteikumu 9. punktu.

Deputāti M.Grīnblats, I.Vaidere, P.Tabūns, A.Seile, J.Dobelis

Izteikt pārejas noteikumu 9.pantu šādā redakcijā:

“9. Šā likuma 9.panta otrās daļas 2.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī. Valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs mācības tiek uzsāktas un īstenotas tikai valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodas un literatūras vai citus ar etniskās identitātes saglabāšanu un izkopšanu saistītos priekšmetus skolās, kas minētas šā likuma 9.panta otrās daļas 2.punktā.”

Neatbalstīt

Daļēji atbalstīts,

iestrādāts

atbildīgās komisijas

redakcijā

32. priekšlikumā

32.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā:

“4. Izteikt pārejas noteikumu 9.punkta 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) 2004.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs,

kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodu un citus ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītos mācību priekšmetus atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodu un citus ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītos mācību priekšmetus, kuri tiek apgūti arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam.””

Atbalstīt

izteikt 9.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) 2004.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodu

un citus ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītos mācību priekšmetus atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodu un citus ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītos mācību priekšmetus, kuri tiek apgūti arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam.”

10. Gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas visas izglītības iestādes un citas iestādes, kas īsteno izglītības programmas, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai visus datus, kas nepieciešami ierakstīšanai Izglītības programmu reģistrā, Izglītības iestāžu reģistrā un Pedagogu reģistrā, un saskaņo izglītības iestāžu nosaukumus ar Izglītības programmu reģistra un Izglītības iestāžu reģistra klasifikāciju.

11. Ārpusskolas iestādes, kas nodibinātas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, saglabā savu statusu, un to darbība gada laikā tiek saskaņota ar 47.panta noteikumiem, kas atbilst interešu izglītībai.

12. Izglītības iestādes, kas nodibinātas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas un turpina darboties, līdz 1999.gada 1.martam reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā, ievērojot šā likuma 24. un 39.panta noteikumus.

13. Grozījumi likuma 59.panta otrajā daļā par privāto izglītības iestāžu (kuras īsteno akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā) finansēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

(2000.gada 11.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)

14. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.decembrim izstrādā kārtību, kādā izglītojamajiem nodrošināma profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs.

(2001.gada 5.jūlija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

15. Grozījumi likuma 4.pantā par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei un 60.panta trešajā daļā par pedagogu darba samaksas nodrošinājumu no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

(2001.gada 5.jūlija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

16. Interešu izglītības programmas, kuras 2001.gada 1.septembrī jau īstenoja pašvaldību izglītības iestādēs (mūzikas, mākslas skolās un sporta izglītības iestādēs), no 2002.gada 1.janvāra uzskatāmas par profesionālās ievirzes izglītības programmām un saņem valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, sākot ar 2002.gada 1.janvāri. Šis noteikums neattiecas uz minēto izglītības iestāžu īstenotajām interešu izglītības programmām vispārējās fiziskās sagatavošanas grupās un teātra interešu izglītības programmām.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

17. Šā likuma 47.1 panta otrās daļas noteikums par licences saņemšanu profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenošanai stājas spēkā 2002.gada 1.martā. Lai 2003.gadā turpinātu īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmas un saņemtu valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, licence profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenošanai jāsaņem līdz 2002.gada 1.septembrim.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

18. Profesionālās ievirzes izglītības programmu paraugus izglītības un zinātnes ministrs apstiprina līdz 2002.gada 1.martam.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

19. Akreditētās mūzikas un mākslas skolas, kas 2001.gada 1.septembrī jau īstenoja interešu izglītības programmas, kuras no 2002.gada 1.janvāra uzskatāmas par profesionālās ievirzes izglītības programmām, atzīstamas par akreditētām izglītības iestādēm līdz noteiktā akreditācijas termiņa beigām.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

20. Grozījums likuma 30.panta ceturtajā daļā par vienlaicīgu izglītības iestāžu akreditāciju un valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītāju atestāciju stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)

21. Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu izglītojamie, kas 2001.gada 1.septembrī uzsākuši mācības interešu izglītības programmās, kuras no 2002.gada 1.janvāra uzskatāmas par profesionālās ievirzes izglītības programmām, pēc šo programmu apguves saņem apliecību par profesionālās ievirzes izglītības ieguvi.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.10.2001.)