Likuma spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

pr.

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Likumprojekta redakcija, kādā

3. lasījumā to ierosina pieņemt Ārlietu komisija

1.pants.

Starptautiskie līgumi ir vienošanās - neatkarīgi no tā, kā nosauktas šīs vienošanās - , ko Latvijas Republika rakstveidā atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām noslēgusi ar ārvalstīm vai citiem starptautisko tiesību subjektiem.

2.pants.

Latvijas Republikas starptautiskie līgumi slēdzami starpvalstu līgumu, starpvaldību līgumu un starpresoru līgumu veidā.

3.pants.

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) var pieņemt lēmumu par jebkura starptautiskā līguma noslēgšanu, lēmumā nosakot par konkrētā līguma izstrādāšanu atbildīgās personas un šo personu pilnvaru apjomu un saturu.

Ministru kabinets pieņem lēmumu par starptautiskā līguma noslēgšanu, izņemot šā likuma 7.pantā paredzētos līgumus.

4.pants.

Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs bez īpaša pilnvarojuma var vest sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu, saskaņot to tekstu un parakstīt šos līgumus, ievērojot šā likuma 3.panta noteikumus.

5.pants.

Ministru kabineta locekļi savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma var vest sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu un saskaņot to tekstu.

Latvijas Republikas diplomātisko pārstāvniecību vadītāji vai Latvijas Republikas akreditētie pārstāvji starptautiskajās konferencēs, starptautiskajās organizācijās vai to institūcijās bez īpaša pilnvarojuma var vest sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu un saskaņot to tekstu tikai ar šo pārstāvniecību rezidences valsti, attiecīgo starptautisko organizāciju vai tās institūciju.

Šajā pantā minētās personas var parakstīt starptautiskos līgumus tikai pēc attiecīgas pilnvaras saņemšanas.

6.pants.

Ja lēmumu par starptautiskā līguma noslēgšanu pieņem Saeima, pilnvaru sarunu vešanai un līguma parakstīšanai izsniedz Saeima un to paraksta Valsts prezidents.

Ja lēmumu par starptautiskā līguma noslēgšanu pieņem Ministru kabinets, pilnvaru sarunu vešanai un līguma parakstīšanai izsniedz ar Ministru kabineta lēmumu un to paraksta Ministru prezidents vai ārlietu ministrs.

Pilnvarā jānorāda pilnvarojuma apjoms saskaņā ar Saeimas vai Ministru kabineta lēmumu.

Izdarīt likumā ?Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem? ( Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā ?Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem? ( Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr. ) šādus grozījumus:

7.pants.

Starpvalstu līgumu veidā ir slēdzami šādi starptautiskie līgumi:

1) miera līgumi;

2) līgumi par starpvalstu attiecību pamatiem;

3) līgumi par Latvijas Republikas bruņotajiem spēkiem un to dislokāciju;

4) līgumi par Latvijas Republikas robežām;

5) līgumi par Latvijas Republikas līdzdalību muitas ūnijās, brīvās tirdzniecības zonās un ekonomiskajās, militārajās un politiskajās savienībās;

6) līgumi par ārvalstu bruņoto spēku atrašanos un to statusu Latvijas Republikas teritorijā.

1.Izslēgt 7.panta 3.un 6.punktu.

/Tieslietu ministra vietā Iekšlietu ministra M.Gulbja priekšlikums /

Svītrot likuma 7. panta 5. punktā vārdus ?muitas ūnijās ? un ?brīvās tirdzniecības zonās un ?.

atbalstīt

1.Izslēgt 7.panta 3.un 6.punktu

2. Svītrot likuma 7. panta 5. punktā vārdus ?muitas ūnijās ? un ?brīvās tirdzniecības zonās un ? .

8.pants.

Starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu, uz kura pamata Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu, ko paraksta Valsts prezidents un līdzparaksta ārlietu ministrs.

9.pants.

Saeimā ir apstiprināmi arī šādi starptautiskie līgumi:

1) līgumi, kas nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus;

2) citi līgumi, ja ratifikācija tieši paredzēta līguma tekstā vai ja tā prasīta motivētā Ministru kabineta iesniegumā.

2. 9.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

?2) līgumi par Latvijas Republikas bruņoto spēku personāla uzturēšanos(ārpus mācībām un manevriem) ārvalstīs, ja personāla skaits pārsniedz 200 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par vienu gadu;

3) līgumi par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (ārpus mācībām un manevriem) Latvijā, ja personāla skaits pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem;?

uzskatīt līdzšinējo 2.punktu par 4.punktu.

5.

izteikt 9. panta 2. punktu šādā redakcijā:

?2) līgumi par Latvijas Republikas bruņoto spēku personāla uzturēšanos(ārpus mācībām un manevriem) ārvalstīs, ja kopējais personāla skaits pārsniedz 200 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par vienu gadu;

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

?3) līgumi par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (ārpus mācībām un manevriem) Latvijā, ja personāla skaits viena pasākuma laikā pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem;?;

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

?3) līgumi par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (ārpus mācībām un manevriem) Latvijā, ja kopējais personāla skaits viena pasākuma laikā pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem;?;

papildināt ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

?4) līgumi par to ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos

( ārpus mācībām un manevriem) Latvijā, kuras nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts;?;

Uzskatīt līdzšinējo 4. punktu par 5. punktu.

atbalstīt

daļēji atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

3. 9.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

?2) līgumi par Latvijas Republikas bruņoto spēku personāla uzturēšanos(ārpus mācībām un manevriem) ārvalstīs, ja kopējais personāla skaits pārsniedz 200 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par vienu gadu;

3) līgumi par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (ārpus mācībām un manevriem) Latvijā, ja kopējais personāla skaits viena pasākuma laikā pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

papildināt ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

4) līgumi par to ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos (ārpus mācībām un manevriem) Latvijā, kuras nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts;

Uzskatīt līdzšinējo 2. punktu par 5. punktu.

10.pants.

Ratifikācijas rakstu apmaiņu veic Valsts prezidents vai ārlietu ministrs, vai viņu pilnvarotas personas.

Ārlietu ministrija veic starptautiskā līguma ratifikācijas notu apmaiņu un informē par nepieciešamo prasību izpildi, lai līgums stātos spēkā Latvijas Republikas

teritorijā, kā arī deponē pievienošanās dokumentus un nodod starptautiskos līgumus depozitārijam.

11.pants.

Ievērojot šā likuma 7.panta noteikumus, lēmumu par pievienošanos daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem pieņem Ministru kabinets, izņemot gadījumus, kad:

1) līgumā paredzēta cita pievienošanās kārtība;

2) maksājama dalības maksa, kas iepriekš nav paredzēta valsts budžetā.

Šajos gadījumos likumu par pievienošanos starptautiskajam līgumam pieņem Saeima.

12.pants.

Ministru kabinets ir atbildīgs par starptautiskajos līgumos paredzēto saistību izpildi.

13.pants.

Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma

noteikumi.

14.pants.

Lēmumu par starptautisko līgumu denonsēšanu vai to darbības apturēšanu pieņem Ministru kabinets.

Ja starptautisko līgumu apstiprinājusi vai likumu par pievienošanos tam pieņēmusi Saeima, likumu par šāda starptautiskā līguma denonsēšanu, tā darbības

apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu pieņem Saeima.

15.pants.

Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija, kas informē par līgumu spēkā stāšanos, to darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu.

16.pants.

Visi starptautiskie līgumi un to tulkojumi latviešu valodā tiek publicēti valdības oficiālajā izdevumā un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā".

6.

/Aizsardzības ministra

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

atbalstīt

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.