Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr. nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījuma ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.; 2000, 9., 19.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 19.nr.; 2000, 9., 19.nr.) šādus grozījumus:

(1) Šā likuma subjekti - nepilsoņi ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) 1992.gada 1.jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā;

2) viņi nav Latvijas pilsoņi;

3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi.

(2) To personu tiesisko statusu, kuras ir ieceļojušas Latvijas Republikā pēc 1992.gada 1.jūlija, nosaka likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

(3) Šis likums neattiecas uz:

1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;

2) personām, kuras pēc 1992.gada 28.janvāra atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

3) šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā norādīto personu laulātajiem un kopā ar viņiem dzīvojošajiem ģimenes locekļiem - bērniem un citiem apgādājamajiem, ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu neatkarīgi no tā, kad tās ieradušās Latvijā;

4) personām, kuras saņēmušas atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes;

5) personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.97. likumu, 27.08.98. likumu un 30.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

1.  1.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) viņu pamata dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" ar vārdiem "Imigrācijas likums";

izteikt trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija bija vai ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstīs vai kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstīs."

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

Izslēgt 1.panta pirmās daļas 4.punktu.

Izslēgt 1.panta pirmās daļas 4.punktu.

Papildināt 1.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) viņu pamata dzīvesvieta ir reģistrēta Latvijas Republikā.”

Likumprojekta 1.pantā aizstāt vārdus:

“papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) viņu pamata dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.””

ar vārdiem:

“papildināt pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem “un turpina dzīvot Latvijas teritorijā.””

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt otrajā daļā vārdus “likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" ar vārdiem “Imigrācijas likums””.

Izslēgt likuma 1.panta trešās daļas 3.punktu.

Izslēgt likuma 1.panta trešās daļas 3.punktu.

Izslēgt likuma 1.panta trešās daļas 5.punktu.

Izslēgt 1.panta trešās daļas 5.punktu.

1.panta trešās daļas 5.punktu atstāt spēkā esošajā likuma redakcijā.

Likuma 1. panta trešās daļas 5. punktā paredzētajā grozījumā aizstāt vārdu “dalībvalstīs” ar vārdu “dalībvalstī” un vārdu “ārvalstīs” ar vārdu “ārvalstī”.

Papildināt likuma 1.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nepieciešamos dokumentus un kārtību, kādā personu atzīst par Latvijas nepilsoni, nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

1.  1.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “dzīvoja” ar vārdiem “un joprojām dzīvo Latvijas teritorijā;”;

aizstāt otrajā daļā vārdus "likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" ar vārdiem "Imigrācijas likums";

izteikt trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija bija vai ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstī vai kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstī.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nepieciešamos dokumentus un kārtību, kādā personu atzīst par Latvijas nepilsoni, nosaka Ministru kabinets.”

(1) Nepilsonim ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi.

(2) Līdztekus Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām tiesībām nepilsonim ir tiesības:

1) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

2) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama.

(2000.gada 30.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

13.

14.

15.

16.

Izteikt 2.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) netikt izraidītam no Latvijas.”

Izteikt 2.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) netikt izraidītam no Latvijas.”

Papildināt 2.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās;”.

Papildināt 2.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) naturalizācijas ceļā vai saskaņā ar “Pilsonības likumu” iegūt Latvijas Republikas pilsonību.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Nepilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase. Līdz nepilsoņa pases saņemšanai Ministru kabineta noteiktajā termiņā nepilsoņa statusu apliecina bijušās PSRS pilsoņa pase ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai cits Latvijas Republikas izdots personas dokuments ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu.

(2) Nepilsoņa pases paraugu apstiprina un tās izsniegšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets. Nepilsoņa pasē tiek fiksēts Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kods.

(3) (Izslēgta ar 30.03.2000. likumu).

(4) Nepilsoņa pasi saņem 16 gadu vecumu sasniegušas personas. Ja uz ārzemēm bez vecāku pavadības izbrauc nepilsonis, kas vēl nav sasniedzis 16 gadu vecumu, nepilsoņa pasi viņam var izsniegt arī agrāk.

(5) Ziņas par nepilngadīgajiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, tiek fiksētas viņu vecāku vai citu likumīgo aizbildņu nepilsoņa pasē.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

(1) Nepilsoņa pasi saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā, uzrādot PSRS pilsoņa pasi ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai citu Latvijas Republikas izdotu personas dokumentu ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu un ar savu parakstu apliecinot, ka nepilsoņa pases saņēmējam nav nevienas valsts pilsonības.

(2) (Izslēgta ar 30.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 07.04.2000.).

(3) Ja persona, kura saņēmusi nepilsoņa pasi, iegūst kādas valsts pilsonību, tai viena mēneša laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāpaziņo par to un jānodod sava nepilsoņa pase.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

2. Izslēgt 3. un 4.pantu.

17.

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Nepilsoņa pase

Nepilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase. Nepilsoņa pasē tiek fiksēts Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kods.”

Neatbalstīt

2. Izslēgt 3. un 4.pantu.

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz šīs personas vecāki (adoptētāji). Ja nepilngadīgā persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tad, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

(3) Lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā.

(2000.gada 30.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 07.04.2000.)

3. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ikvienam, kuram tiek garantēta kādas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai ir izsniegts kādas ārvalsts ceļošanas dokuments, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa."

18.

19.

Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienam, kuram tiek garantēta kādas valsts pilsonība (pavalstniecība) ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa.”

Izteikt likuma 6.pantu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienam, kurš ir ieguvis citas valsts pilsonību (pavalstniecību), ir pienākums atteikties no nepilsoņa statusa 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas.

(2) Ikvienam, kuram tiek garantēta kādas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai ir izsniegts kādas ārvalsts ceļošanas dokuments, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa.

(3) Persona atsakās no nepilsoņa statusa, iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, vai nosūtot pa pastu iesniegumu, ja iesniedzēja paraksts ir notariāli apliecināts.

(4) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz šīs personas vecāki vai viņu likumīgie pārstāvji. Ja nepilngadīga persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tad, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

(5) Personas iesniegumu izskata un lēmumu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšnieka pilnvarota amatpersona.

(6) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

3. Izteikt 6.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienai personai, kura ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), ir pienākums atteikties no nepilsoņa statusa 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas.

(2) Ikvienai personai, kurai tiek garantēta kādas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai ir izsniegts kādas ārvalsts ceļošanas dokuments, ir tiesības atteikties no nepilsoņa statusa.

(3) Persona atsakās no nepilsoņa statusa, iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa, vai šādu iesniegumu nosūtot pa pastu, ja iesniedzēja paraksts ir notariāli apliecināts.

(4) Nepilngadīgas personas vārdā iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa iesniedz šīs personas vecāki vai viņu likumīgie pārstāvji. Ja nepilngadīgā persona ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tad, lai atteiktos no nepilsoņa statusa, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

(5) Personas iesniegumu izskata un lēmumu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšnieka pilnvarota amatpersona.

(6) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”

(1) Personai atņem nepilsoņa statusu, ja tā:

1) neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) pieder pie kādas no šā likuma 1.panta trešajā daļā minētajām personu kategorijām;

3) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa;

4) bez Ministru kabineta atļaujas dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

5) apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

(2) Kārtību, kādā personai tiek atņemts nepilsoņa statuss, nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu var pārsūdzēt tiesā.

(2000.gada 14.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.10.2000.)

4. 7.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšnieka pilnvarota amatpersona.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja persona nepiekrīt šā panta trešajā daļā minētajam Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas lēmumam, tai ir tiesības iesniegt attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā."

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

Izteikt likuma 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Nepilsoņa statusa atņemšana

(1) Pēc pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierosinājuma nepilsoņa statusu atņem ar tiesas spriedumu, ja persona:

1) neatbilst kādam no šā likuma 1.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) pieder pie kādas no šā likuma 1.panta trešajā daļā minētajām personu kategorijām;

3) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa;

4) bez Ministru kabineta atļaujas dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

5) pēdējo piecu gadu laikā apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

(2) Nepilsoņa statuss netiek atņemts, ja rezultātā persona kļūs par apatrīdu ANO Konvencijas Par apatrīdu skaita samazināšanu izpratnē.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre L.Mūrniece

Papildināt likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu aiz vārda “statusa” ar vārdiem “30 dienu laikā pēc šādas pilsonības iegūšanas.”

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nepilsoņa statusu var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu. Nepilsoņa statusa atņemšana nemaina šīs personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu statusu.”

Izslēgt 7.panta trešo daļu.

Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja persona nepiekrīt šā panta trešajā daļā minētajam Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas lēmumam, tai ir tiesības iesniegt attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam, kurš mēneša laikā izsniedz atbildi.”

Izteikt grozījumos paredzēto likuma 7. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Persona var apstrīdēt Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas lēmumu, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

4. 7.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “statusa” ar skaitli un vārdiem “30 dienu laikā pēc šādas pilsonības iegūšanas”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieņem Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pārvaldes priekšnieka pilnvarotās amatpersonas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā."

(1) Šā likuma 2. - 7.pants attiecas arī uz bezvalstniekiem un viņu pēcnācējiem, kuriem nav un nav bijis nevienas valsts pilsonības un kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma) pierakstīti Latvijas teritorijā.

(2) Šā likuma 2.pants attiecas arī uz citu valstu pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija bez termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa, pierakstīti Latvijas teritorijā un kuri nav Latvijas pilsoņi, izņemot šā likuma 1. panta trešajā daļā minētās personas.

(3) Termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas personām, kuras nav Krievijas Federācijas atvaļinātās militārpersonas un viņu ģimenes locekļi un kuras pastāvīgi dzīvoja Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku bijušo dzīvokļu ekspluatācijas daļu dzīvojamās telpās, un ziņas par šīm personām saskaņā ar likumu "Par Iedzīvotāju reģistru" tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 07.04.2 000.)

5. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā likuma 2., 5., 6. un 7.pants attiecas arī uz bērniem, kuru dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks."

27.

28.

29.

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 8.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma subjekti ir arī bērni, kuru dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs bezvalstnieks. Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs ārvalstnieks, vecāki, savstarpēji vienojoties, var izvēlēties bērnam Latvijas nepilsoņa statusu.”;

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Šā likuma subjekti ir arī šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto nepilsoņu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms. Uz šīm personām attiecas šā likuma 2., 5., 6. un 7. pants.”.

Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā likuma 2.pants attiecas arī uz citu valstu pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija bez termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa, pierakstīti Latvijas teritorijā un kuri nav Latvijas pilsoņi, izņemot šā likuma 1.panta trešajā daļā minētās personas.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

5. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Šā likuma subjekti ir arī šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto nepilsoņu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms. Uz šīm personām attiecas šā likuma 2., 5., 6. un 7. pants.”

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par Iedzīvotāju reģistru" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2.nr.) un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19. nr.).

2. Līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās brīdim šā likuma 7.pantā minētā lēmuma par nepilsoņa statusa atņemšanu izpilde tiek atlikta no tā spēkā stāšanās brīža līdz brīdim, kad beidzas termiņš lēmuma pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts.

(2000.gada 14.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.10.2000.)

6. Izslēgt pārejas noteikuma 2.punktu.

30.

31.

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

Ierosinām izslēgt likumprojekta 6. pantu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

6. Izslēgt pārejas noteikuma 2.punktu.