Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 4. februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums” (Reģ.nr.427) pirmajam lasījumam.

Komisija konceptuāli neatbalstīja augstākminēto likumprojektu un lūdz to iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā:

1. Juridiskās komisijas atzinums par minēto likumprojektu uz 1 lpp.;

2. Finanšu ministrijas viedoklis (vēstule nr. 2-4-05/3036) par minēto likumprojektu uz 1 lpp.;

3. Finanšu ministrijas atzinums (vēstule nr. 2-4-05/3094) par minēto likumprojektu uz 1 lpp.;

4. Iekšlietu ministrijas atzinums (vēstule nr. 1/24-484v) par minēto likumprojektu uz 3 lpp;

5. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinums par minēto likumprojektu uz 1 lpp.

Komisijas priekšsēdētājs Ē.Jēkabsons

Likumprojekts

Likuma mērķis ir noteikt kriminālprocesā paredzētās personas aizturēšanas un apcietinājuma izpildes kārtību, aizturētās personas (turpmāk – aizturētais) un apcietinātās personas (turpmāk – apcietinātais) tiesisko statusu un valsts iestāžu kompetenci aizturēšanas un apcietinājuma izpildē.

(1) Pamats personas aizturēšanas izpildei ir aizturēšanas protokols, kas sastādīts kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pamats personas apcietinājuma izpildei ir tiesneša vai tiesas nolēmums par apcietinājuma piemērošanu.

Aizturētā un apcietinātā tiesības un tiesību ierobežojumus nosaka Latvijas Republikas Satversme, starptautiskie līgumi, šis likums un citi cilvēktiesības regulējošie normatīvie akti.

(1) Aizturēto ievieto īslaicīgās aizturēšanas vietā.

(2) Īslaicīgās aizturēšanas vietas iekārtojuma un aprīkojuma minimālās prasības nosaka Ministru kabinets.

(1) Ievietojot aizturēto īslaicīgās aizturēšanas vietā, viņu reģistrē, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu un aizturēšanas pamatu, kā arī amatpersonu, kas veikusi aizturēšanu. Ja aizturētajam Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, viņu reģistrē, norādot dzimšanas gadu un datumu.

(2) Ievietojot aizturēto īslaicīgās aizturēšanas vietā, viņu pārmeklē tā paša dzimuma īslaicīgās aizturēšanas vietas darbinieks. Pārmeklēšanas rezultātus ieraksta protokolā.

(3) Aizturētajam izņemtās mantas, dokumentus un naudu glabā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Pēc ievietošanas īslaicīgās aizturēšanas vietā veic aizturētā veselības pārbaudi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī pārbauda, vai aizturētais ir lietojis alkoholu un narkotiskās vielas.

(1) Aizturētos īslaicīgās aizturēšanas vietā izvieto slēgtās telpās (kamerās).

(2) Aizturētos vīriešus un sievietes, nepilngadīgos un pilngadīgos izvieto atsevišķi.

(3) Aizturētos izvieto atsevišķi no apcietinātajiem un notiesātajiem.

(1) Aizturētajam nodrošina uzturu un valsts garantēto medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Katram aizturētajam iekārto atsevišķu gultasvietu un izsniedz gultas piederumus.

Aizturētajam ir tiesības:

1) zināt, par ko viņš ir aizturēts un tiek turēts aizdomās;

2) tikties vienatnē ar aizstāvi bez tikšanos skaita un ilguma ierobežojuma;

3) uz pastaigu, kas ilgst ne mazāk kā stundu dienā pilngadīgam aizturētajam un ne mazāk kā pusotru stundu dienā nepilngadīgam aizturētajam;

4) vērsties valsts, pašvaldību un starptautiskajās institūcijās ar iesniegumiem un sūdzībām;

5) valkāt personīgo veļu, apģērbu un apavus;

6) glabāt priekšmetus un pārtikas produktus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam sortimentam.

Aizturētā pienākums ir ievērot Ministru kabineta apstiprinātos īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumus.

(1) Pamats aizturētā atbrīvošanai no īslaicīgās aizturēšanas vietas ir:

1) procesa virzītāja lēmums par atbrīvošanu no īslaicīgās aizturēšanas vietas pirms termiņa;

2) procesa virzītāja lēmums par tāda procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

3) kriminālprocesa likumā noteiktā aizturēšanas termiņa beigas.

(2) Atbrīvojamai personai izsniedz mantas, dokumentus un naudu, kas tika izņemta pārmeklēšanas laikā, kā arī aizturēšanas protokola kopiju, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un datums.

(1) Apcietinātais tiek ievietots izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas nodaļā, kas izveidota cita veida brīvības atņemšanas iestādē (turpmāk – izmeklēšanas cietums).

(2) Pēc procesa virzītāja lēmuma apcietinātais tiek ievietots īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai. Apcietinājuma izpilde īslaicīgās aizturēšanas vietā notiek saskaņā ar šā likuma II nodaļas prasībām.

(1) Ievietojot apcietināto izmeklēšanas cietumā, viņu reģistrē, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, apcietināšanas pamatu, ievietošanas laiku, kā arī amatpersonu, kas pieņēma lēmumu par apcietinājuma piemērošanu. Ja apcietinātajam Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, viņu reģistrē, norādot dzimšanas gadu un datumu.

(2) Ievietojot aizturēto izmeklēšanas cietumā, viņu pārmeklē tā paša dzimuma cietuma darbinieks. Pārmeklēšanas rezultātus ieraksta protokolā.

(3) Izmeklēšanas cietumā pieņem uzglabāšanai apcietinātā naudu, dārglietas un dokumentus.

(4) Tiek sastādīts nodoto mantu saraksts. Mantu sarakstu paraksta apcietinātais un cietuma darbinieks, kurš pieņēma mantas.

(5) Naudu, kuru apcietinātais labprātīgi nav nodevis, izņem un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju (tiesu, prokuroru vai izziņas iestādi) pārskaita izmeklēšanas cietuma pamatbudžeta kontā apcietināto komunālo un sadzīves apstākļu uzlabošanai.

(6) Dārglietas, kuras apcietinātais labprātīgi nav nodevis, izņem un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju nodod izmeklēšanas cietumam teritoriāli atbilstošajā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā realizācijai. Saņemtos līdzekļus pārskaita valsts budžetā.

(7) Pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā veic apcietinātā veselības pārbaudi.

(8) Pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā tās administrācija iepazīstina apcietināto ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī ar amatpersonām, pie kurām apcietinātais var griezties ar sūdzībām un lūgumiem.

(9) Pēc apcietinātās sievietes lūguma ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu izmeklēšanas cietumā pieņem arī viņas bērnus, kuri nav vecāki par trim gadiem.

(1) Apcietinātos izmeklēšanas cietumā izvieto slēgtās telpās (kamerās).

(2) Apcietinātos vīriešus un sievietes, nepilngadīgos un pilngadīgos izvieto atsevišķi.

(3) Pēc procesa virzītāja norādījuma vienā krimināllietā apcietinātie tiek izvietoti atsevišķi.

(4) Apcietinātos izvieto atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumu, ja notiesātie ievietoti izmeklēšanas cietumā par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Apcietinātajam ir tiesības:

1) informēt ģimeni par viņa atrašanās vietu;

2) bez ierobežojuma saņemt naudas pārvedumus;

3) bez ierobežojuma iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus izmeklēšanas cietuma teritorijā esošajā veikalā;

4) uz pastaigu, kas ilgst ne mazāk kā stundu dienā (grūtniecei, sievietei ar bērnu līdz divu gadu vecumam un slimniekam pēc ārsta norādījuma – ne mazāk kā pusotru stundu dienā);

5) sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma sarakstoties, kā arī izmantojot izmeklēšanas cietuma tālruni (saziņas ierobežojumi apcietinātajam tiek noteikti ar procesa virzītāja rakstisku paziņojumu);

6) iesniegt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus valsts, pašvaldību un starptautiskajām institūcijām un amatpersonām, kā arī nevalstiskajām organizācijām;

7) ar procesa virzītāja rakstisku atļauju ne retāk kā reizi mēnesī tikties ar radiniekiem vai citām personām, klātesot izmeklēšanas cietuma pārstāvim;

8) tikties vienatnē ar aizstāvi bez tikšanos skaita un ilguma ierobežojuma, ievērojot izmeklēšanas cietuma dienaskārtību;

9) lūgt pieaicināt savas konfesijas garīdznieku;

10) ar preses apvienību starpniecību pasūtīt laikrakstus un žurnālus, kā arī izmantot izmeklēšanas cietuma bibliotēkas fondus;

11) valkāt personīgo veļu, apģērbu un apavus;

12) izmantot personīgo mazgabarīta sadzīves tehniku – televizoru un tam pievienojamās videospēles, ledusskapi, ūdens sildāmās ierīces, radiouztvērēju;

13) glabāt priekšmetus un pārtikas produktus, kā arī saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem nepārtikas preces atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam sortimentam.

Apcietinātā pienākums ir ievērot Ministru kabineta apstiprinātos izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus.

(1) Apcietinātais ir pakļauts pārmeklēšanai. Apcietināto pārmeklē tā paša dzimuma izmeklēšanas cietuma darbinieks.

(2) Apcietinātā sarakste ar citām personām tiek kontrolēta, izņemot korespondenci, kas ir adresēta cilvēktiesību aizsardzības institūcijām, prokuratūrai, tiesai un apcietinātā aizstāvim.

(3) Ja korespondences saturs apdraud citu cilvēku tiesības, demokrātiskas valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, patiesības noskaidrošanu krimināllietā, kā arī ieslodzījuma vietu drošību, korespondenci aiztur, paskaidrojot apcietinātajam aizturēšanas iemeslu.

(4) Izmeklēšanas cietuma priekšniekam vai viņa pilnvarotajai cietuma amatpersonai ir tiesības pieprasīt cietuma apmeklētājiem uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī pārmeklēt cietumā ienākošo un no tā izejošo apmeklētāju mantas un apģērbu.

(1) Naudu, kas apcietinātajam atsūtīta pa pastu, telegrāfu vai iemaksāta izmeklēšanas cietuma kasē, apcietinātajam neizsniedz, bet ieskaita izmeklēšanas cietuma depozīta kontā Valsts kasē un uzskaita viņa naudas uzskaites kartē.

(2) Apcietinātais naudas uzskaites kartē esošo naudu var izmantot, lai izmeklēšanas cietuma veikalā ar pārskaitījumu iegādātos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus.

(3) Sūtīt naudas pārvedumus apcietinātais drīkst tikai ar procesa virzītāja atļauju.

Apcietinātais bez maksas saņem valstī noteikto medicīniskās aprūpes pakalpojumu minimumu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Apcietinātajam nodrošina neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.

(1) Dzīvojamā platība izmeklēšanas cietumā vienam apcietinātajam nedrīkst būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem, bet sievietēm un nepilngadīgajiem – ne mazāka par 3 kvadrātmetriem.

(2) Kamerās, kurās tiek turēti apcietinātie, nodrošina dabisko apgaismojumu un gaisa temperatūru gada aukstajā laikposmā – ne mazāku par 18 ° C.

(3) Kameras, kurās tiek turēti apcietinātie, tiek aprīkotas ar galdu, taburetēm (soliem) un gultām, kā arī tiek iekārtotas vietas personīgo mantu glabāšanai.

(4) Apcietinātajam izmeklēšanas cietumā piešķir atsevišķu gultasvietu, gultas piederumus un dvieli.

(5) Apcietinātais trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi, kā arī dzeramo ūdeni jebkurā laikā.

(6) Ne retāk kā reizi septiņās dienās apcietinātais mazgājas pirtī vai dušā, kā arī tiek nomainīta viņa gultas veļa. Apcietinātajam nodrošina personīgās higiēnas ievērošanas iespējas, kā arī iespēju mazgāt personīgo veļu un drēbes.

(7) Apcietinātā uztura un personīgās higiēnas līdzekļu normas nosaka Ministru kabinets.

Par priekšzīmīgu uzvedību izmeklēšanas cietuma priekšnieks apcietinātajam var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) pirms noteiktā laika atcelt agrāk uzlikto disciplinārsodu.

(1) Par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu izmeklēšanas cietuma priekšnieks var uzlikt apcietinātajam šādus disciplinārsodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt pirkt pārtikas produktus;

4) aizliegt kārtējo satikšanos;

5) pilngadīgu apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm;

6) nepilngadīgu apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 10 diennaktīm.

(2) Ievietot soda izolatorā var tikai to apcietināto, kurš izdarījis rupjus vai sistemātiskus izmeklēšanas cietumā noteiktā režīma pārkāpumus.

(3) Par rupjiem režīma pārkāpumiem tiek uzskatīti šādi pārkāpumi:

1) fiziska pretošanās izmeklēšanas cietuma darbiniekiem;

2) atteikšanās izpildīt izmeklēšanas cietuma darbinieku likumīgās prasības;

3) citu apcietināto fiziska ietekmēšana vai citāda viņu goda un cieņas aizskaršana;

4) alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu lietošana, glabāšana vai izplatīšana;

5) mobilā tālruņa un tā rezerves daļu glabāšana un lietošana;

6) piedalīšanās kāršu spēlēs vai citās azarta spēlēs, lai gūtu materiālu vai citu labumu;

7) tīša cietuma īpašuma bojāšana.

(4) Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem tiek uzskatīti pārkāpumi, kas izdarīti divas reizes vai vairāk, ja par iepriekšējo pārkāpumu pēdējā pusgada laikā piemērots disciplinārsods.

(5) Ievietot apcietināto soda izolatorā var tikai tad, ja ir ārsta atzinums, ka apcietinātais varēs izturēt minēto disciplinārsodu.

(6) Apcietinātajai grūtniecei, kā arī mātei, kura baro bērnu ar krūti, sodu – ievietošanu soda izolatorā – nepiemēro.

(7) Soda izolatora iekārtojuma un aprīkojuma minimālās prasības, kā arī kārtību, kādā apcietinātais soda izolatorā izcieš disciplinārsodu, nosaka Ministru kabinets.

(1) Disciplinārsods piemērojams ne vēlāk kā 10 dienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja par pārkāpumu veikta pārbaude, - 10 dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

(2) Pārbaudi veic cietuma priekšnieka noteiktajā termiņā, bet ne ilgāk kā mēneša laikā no dienas, kad ir kļuvis zināms pārkāpuma izdarīšanas fakts.

(3) Apcietināto iepriekš informē par pārkāpuma būtību, kura izdarīšanā viņš tiek vainots, lai apcietinātajam būtu iespēja sniegt paskaidrojumus savai aizstāvībai.

(4) Apcietinātais 10 dienu laikā var iesniegt sūdzību prokuroram vai pārsūdzēt viņam uzlikto disciplinārsodu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi.

(5) Ja apcietinātajam sešu mēnešu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

(1) Pamats apcietinātā atbrīvošanai no izmeklēšanas cietuma ir:

1) procesa virzītāja nolēmums par apcietinājuma atcelšanu;

2) procesa virzītāja nolēmums par drošības līdzekļa grozīšanu;

3) procesa virzītāja nolēmumā par apcietinājuma piemērošanu norādītā termiņa beigas.

(2) Personai, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, izsniedz noteikta parauga izziņu par atbrīvošanu. Izziņu paraksta izmeklēšanas cietuma priekšnieks un apliecina ar izmeklēšanas cietuma ģerboņzīmogu.

(3) Personai, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, izsniedz pret parakstu viņa naudas uzskaites kartē esošo naudu, viņam piederošās mantas, dārglietas un dokumentus.

(4) Personai, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.