Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

nr. p.k.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcija, kādā likumprojektu otrajam lasījumam ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

(1) Likuma “Par uzņēmējdarbību” II nodaļā paredzētā jaundibināta vai reorganizācijas rezultātā izveidota uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācija uzņēmumu reģistrā ar Komerclikuma spēkā stāšanās dienu nav atļauta.

(2) Līdz attiecīgu likumu pieņemšanai individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības un to savienības, bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības, kā arī šā likuma 27.panta trešajā daļā minētie subjekti reģistrējami uzņēmumu reģistrā.

(3) Divus mēnešus no Komerclikuma spēkā stāšanās dienas uzņēmumu reģistrā atļauts reģistrēt jaunu šā panta pirmajā daļā minētu subjektu, ja lēmums par tā dibināšanu pieņemts līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai un reģistrācijas pieteikums iesniegts ne vēlāk kā mēnesi pēc Komerclikuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Uzņēmumu reģistrā atļauts reģistrēt tādu esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reorganizāciju, kas paredzēta šā likuma II nodaļā un 27.pantā. Šā panta otrajā daļā minēto subjektu reorganizācija reģistrējama uzņēmumu reģistrā, izņemot gadījumus, kad reorganizācijas rezultātā izveidotais subjekts ierakstāms komercreģistrā.

(5) Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatdokumentu grozījumu un citu izmaiņu reģistrācija līdz šā likuma II nodaļā minētajiem termiņiem notiek atbilstoši to likumu noteikumiem, kuri regulē attiecīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrāciju, ievērojot attiecīgos izņēmumus, kas minēti šajā likumā.

1.

Izslēgt likuma 3.panta otrajā daļā vārdus “bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības”.

Atbalstīt

1. Izslēgt 3.panta otrajā daļā vārdus “bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības”.

2.

Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

“3.1 pants. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas dibināti kā bezpeļņas organizācijas, reģistrācija uzņēmumu reģistrā

(1) Jaundibināta vai reorganizācijas rezultātā izveidota uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kas dibināts kā bezpeļņas organizācija (turpmāk – bezpeļņas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)), reģistrācija uzņēmumu reģistrā ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienu nav atļauta.

(2) Mēnesi pēc Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienas uzņēmumu reģistrā atļauts reģistrēt jaunu šā panta pirmajā daļā minētu subjektu, ja lēmums par tā dibināšanu pieņemts līdz Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienai un reģistrācijas pieteikums iesniegts ne vēlāk kā līdz Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienai.

(3) Bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatdokumentu grozījumu un citu izmaiņu reģistrācija līdz šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētajam termiņam notiek atbilstoši to likumu noteikumiem, kuri regulē attiecīgo bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrāciju, ievērojot izņēmumus, kas minēti šajā likumā.”

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

2. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

(1) Ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienu uzņēmumu reģistrā nav atļauts reģistrēt jaundibinātu vai reorganizācijas rezultātā izveidotu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas dibināts kā bezpeļņas organizācija [turpmāk – bezpeļņas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)].

(2) Mēnesi pēc Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienas uzņēmumu reģistrā atļauts reģistrēt jaunu šā panta pirmajā daļā minētu subjektu, ja lēmums par tā dibināšanu pieņemts un reģistrācijas pieteikums iesniegts ne vēlāk kā līdz Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienai.

(3) Bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatdokumentu grozījumu un citu izmaiņu reģistrācija līdz šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētajam termiņam notiek atbilstoši to likumu noteikumiem, kuri regulē attiecīgo bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrāciju, ievērojot izņēmumus, kas minēti šajā likumā.”

(1) Valsts nodevu par uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts nodevu par grozījumu ierakstīšanu citos reģistros un jaunu, ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā saistītu dokumentu [to skaitā speciālas atļaujas (licences)] izsniegšanu nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā ieraksta izdarīšanu un dokumentu izsniegšanu, kā arī valsts nodevas apmēru, kāds noteikts par attiecīgu grozījumu reģistrēšanu līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai.

1. Izteikt 7.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts nodeva par grozījumu ierakstīšanu citos reģistros un jaunu dokumentu (to skaitā speciālas atļaujas (licences)) izsniegšanu, kas saistīti ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā, ir 50 procentu no samaksas par grozījumu ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā vai dokumentu izsniegšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā ieraksta izdarīšanu."

3.

Izslēgt 7.panta trešo daļu.

Neatbalstīt

3. Izteikt 7.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts nodeva par grozījumu ierakstīšanu citos reģistros un jaunu, ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības ierakstīšanu komercreģistrā saistītu, dokumentu [to skaitā speciālas atļaujas (licences)] izsniegšanu, ir 50 procenti no samaksas par grozījumu ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā vai dokumentu izsniegšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt ar attiecīgā ieraksta izdarīšanu saistītos administratīvos izdevumus. "

(1) Līdz 2003.gada 31.decembrim komercreģistrā atļauts ierakstīt firmu (Komerclikuma 26.panta otrā daļa), nepiemērojot Komerclikuma 28.panta noteikumus, ja attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums (firma) reģistrēts uzņēmumu reģistrā līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai. Komercreģistrā nav ierakstāma saskaņā ar Komerclikumu dibinātas komercsabiedrības vai individuālā komersanta firma, kura sakrīt ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu (firmu).

(2) Piemērojot Komerclikuma 29.panta trešo un ceturto daļu par ierobežojumiem attiecībā uz vārda “Latvija” un citu administratīvo teritoriju vai apdzīvoto vietu nosaukumu un to tulkojumu svešvalodās ietveršanu firmās, nedrīkst aizskart tiesības uz firmu, kas ir iegūtas pirms Komerclikuma spēkā stāšanās.

(3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs līdz 2002.gada 1.aprīlim publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstu, kuri uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti ar vienādu nosaukumu (firmu).

(4) Komercreģistrā ierakstītu vienādu firmu gadījumā pirmtiesību uz firmu nosaka atkarībā no brīža, kad tā reģistrēta uzņēmumu reģistrā. No šīs pirmtiesības izrietošās tiesības uz firmas aizsardzību (Komerclikuma 33.pants) rodas pēc komersantu ierakstīšanas komercreģistrā, ciktāl agrāka tiesību aizsardzība attiecībā uz firmu neizriet no likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”.

(5) Pirmtiesību uz firmu var nodot citam komersantam [uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)], noslēdzot par to vienošanos notariālā kārtībā.

(6) Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) zaudē pirmtiesību uz firmu, ja tas pusotra gada laikā kopš Komerclikuma spēkā stāšanās dienas nav iesniedzis pieteikumu par ierakstīšanu komercreģistrā.

(7) Gadījumos, kad persona, kurai ir pirmtiesība uz firmu, nav sasniedzama juridiskajā adresē, pirmtiesību uz firmu var dzēst tiesas ceļā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, ja pēc tiesas uzaicinājuma triju mēnešu laikā neviena persona savu tiesību nav pieteikusi.

(8) Ja pēc 2003.gada 31.decembra komercreģistrā ir ierakstīti vairāki komersanti ar vienādu firmu, komercreģistra iestāde ceļ tiesā prasību par firmas maiņu pret tiem komersantiem, kuriem nav pirmtiesību uz firmu (šā panta ceturtā daļa).

4.

5.

Papildināt 8.panta sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja neviens uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ar vienādām firmām nav iesnieguši pieteikumu par ierakstīšanu komercreģistrā līdz minētajam termiņam un iesniedz pieteikumu par ierakstīšanu komercreģistrā līdz 2003.gada 31.decembrim, pirmstiesību uz firmu nosaka atkarībā no brīža, kad tā ierakstīta komercreģistrā.”

Papildināt 8.panta astoto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Komercreģistra iestāde ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

4. 8.pantā:

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja neviens uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ar vienādām firmām līdz minētajam termiņam nav iesniedzis pieteikumu par ierakstīšanu komercreģistrā un iesniedz šādu pieteikumu līdz 2003.gada 31.decembrim, pirmtiesību uz firmu nosaka atkarībā no brīža, kad tā ierakstīta komercreģistrā.”;

papildināt astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šajā gadījumā komercreģistra iestāde ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.”

(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrētu sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību līdz 2004.gada 31.decembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku (akcionāru) sapulces (pilnsapulces) lēmumu uzsāk šādas sabiedrības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(2) Pieteikumā par ierakstīšanu komercreģistrā norāda Komerclikuma 8.pantā paredzētās ziņas, kā arī reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā un pieteikumam pievieno dalībnieku (akcionāru) sapulces (pilnsapulces) lēmumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā (šā likuma 5.panta otrā daļa) un nepieciešamos dokumentus (Komerclikuma 9.pants, 187.panta sestā daļa), ja tie nav iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram vai ja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegtie dokumenti neatbilst Komerclikuma noteikumiem.

(3) Akciju sabiedrību atļauts pārveidot par sabiedrību ar ierobežotu atbildību atbilstoši Komerclikuma noteikumiem un pieteikt ierakstīšanai komercreģistrā. Šādai reorganizācijai piemēro Komerclikuma noteikumus. Reorganizācija privatizācijas procesā notiek saskaņā ar šā likuma 27.panta noteikumiem.

(4) Līdz ierakstīšanai komercreģistrā valdes rezerves akcijas ir konvertējamas. Šīs akcijas sabiedrība atpērk no valdes locekļiem, ja viņi tās nevēlas paturēt sev. Šīs darbības veic, neatbrīvojot valdes locekļus no atbildības un gada pārskata apstiprināšanas. Valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās valdes rezerves akcijas atpērk sabiedrība.

(5) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce, kurā tiek pieņemti statūtu grozījumi, veic visas nepieciešamās darbības, lai sabiedrības statūti un pārvaldes institūcijas pilnībā atbilstu Komerclikuma noteikumiem, un vienlaikus ar statūtu grozījumiem iesniedz pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā. Līdz sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanai komercreģistrā sabiedrības statūtu grozījumi uzņēmumu reģistrā netiek reģistrēti. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumu, ja attiecīgā dalībnieku sapulce ir notikusi līdz 2003.gada 1.jūlijam.

6.

Papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Līdz sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanai komercreģistrā izmaiņas uzņēmumu reģistrā netiek reģistrētas. Ja lēmums par sabiedrības ar ierobežotu atbildību izmaiņām ir pieņemts līdz šā likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai un pieteikums iesniegts 15 dienu laikā pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas, izmaiņas uzņēmumu reģistrā tiek reģistrētas.”

Atbalstīt

5. Papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Līdz sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanai komercreģistrā izmaiņas uzņēmumu reģistrā netiek reģistrētas. Ja lēmumu par izmaiņu izdarīšanu sabiedrība ar ierobežotu atbildību pieņēmusi līdz šā likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai un pieteikums iesniegts 15 dienu laikā pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas, attiecīgās izmaiņas uzņēmumu reģistrā tiek reģistrētas.”

(1) Valsts vai pašvaldības uzņēmumu attiecīgi ar Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu līdz 2003.gada 31.decembrim atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” noteikumiem pārveido par kapitālsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai uzsāk šā uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(2) Pieteikumam pievieno likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” 9.panta otrajā daļā minētos dokumentus, kā arī Komerclikuma 149.panta trešās daļas 4. (ja sabiedrībai ir padome), 5., 6. un 7.punktā minētos dokumentus, ja tie jau nav iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(3) Valsts uzņēmumu līdz 2003.gada 31.decembrim ar Ministru kabineta rīkojumu var pārveidot par valsts iestādi. Šādā gadījumā viss valsts uzņēmuma īpašums pāriet valstij. Izveidotā valsts iestāde ir valsts uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēja.

(4) Pašvaldības uzņēmumu līdz 2003.gada 31.decembrim ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu var pārveidot par pašvaldības iestādi. Šādā gadījumā viss pašvaldības uzņēmuma īpašums pāriet pašvaldībai. Izveidotā pašvaldības iestāde ir pašvaldības uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēja.

7.

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības)

(1) Valsts uzņēmumu ar Ministru kabineta lēmumu līdz 2004.gada 30.septembrim pārveido par valsts kapitālsabiedrību atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" noteikumiem un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveido par tiešās pārvaldes iestādi vai nodibinājumu, vai uzsāk šā uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

(2) Valsts statūtsabiedrību līdz 2004.gada 30.septembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveido par tiešās pārvaldes iestādi vai nodibinājumu, vai uzsāk šīs statūtsabiedrības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

(3) Pašvaldības uzņēmumu ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu līdz 2004.gada 31.jūlijam pārveido par pašvaldības kapitālsabiedrību atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" noteikumiem un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveido par pašvaldības iestādi vai nodibinājumu, vai uzsāk šī uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

(4) Pašvaldības statūtsabiedrību līdz 2004.gada 31.jūlijam piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveido par pašvaldības iestādi vai nodibinājumu, vai uzsāk šīs statūtsabiedrības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

(5) Šā panta pirmajā un trešajā daļā paredzētajos gadījumos pieteikumam pievieno likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 9.panta otrajā daļā minētos dokumentus, kā arī Komerclikuma 149.panta trešās daļas 4. (ja sabiedrībai ir padome), 5., 6. un 7.punktā minētos dokumentus, ja tie nav iesniegti Uzņēmumu reģistrā. Šā panta otrajā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos pieteikumā par ierakstīšanu komercreģistrā norāda šā likuma 9.panta otrajā daļā minētās ziņas un pievieno tajā minētos dokumentus.

(6) Pārveidojot valsts vai pašvaldības uzņēmumu (statūtsabiedrību) par valsts pārvaldes iestādi, viss valsts vai pašvaldības uzņēmuma (statūtsabiedrības) īpašums pāriet attiecīgi valstij vai pašvaldībai. Izveidotā valsts pārvaldes iestāde ir attiecīgi valsts vai pašvaldības uzņēmuma (statūtsabiedrības) tiesību un saistību pārņēmēja.

(7) Šā panta nosacījumi attiecas arī uz valsts vai pašvaldību uzņēmumiem (statūtsabiedrībām), kas dibināti kā bezpeļņas organizācijas."

Atbalstīt

6. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības)

(1) Valsts uzņēmumu ar Ministru kabineta lēmumu līdz 2004.gada 30.septembrim pārveido par valsts kapitālsabiedrību atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" noteikumiem un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveido par tiešās pārvaldes iestādi vai nodibinājumu, vai uzsāk šā uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

(2) Valsts statūtsabiedrību līdz 2004.gada 30.septembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveido par tiešās pārvaldes iestādi vai nodibinājumu, vai uzsāk šīs statūtsabiedrības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

(3) Pašvaldības uzņēmumu ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu līdz 2004.gada 31.jūlijam pārveido par pašvaldības kapitālsabiedrību atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" noteikumiem un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveido par pašvaldības iestādi vai nodibinājumu, vai uzsāk šā uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

(4) Pašvaldības statūtsabiedrību līdz 2004.gada 31.jūlijam piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveido par pašvaldības iestādi vai nodibinājumu, vai uzsāk šīs statūtsabiedrības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

(5) Šā panta pirmajā un trešajā daļā paredzētajos gadījumos pieteikumam pievieno likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 9.panta otrajā daļā minētos dokumentus, kā arī Komerclikuma 149.panta trešās daļas 4. (ja sabiedrībai ir padome), 5., 6. un 7.punktā minētos dokumentus, ja tie nav iesniegti Uzņēmumu reģistram. Šā panta otrajā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos pieteikumā par ierakstīšanu komercreģistrā norāda šā likuma 9.panta otrajā daļā minētās ziņas un pievieno tajā minētos dokumentus.

(6) Pārveidojot valsts vai pašvaldības uzņēmumu (statūtsabiedrību) par valsts pārvaldes iestādi, viss valsts vai pašvaldības uzņēmuma (statūtsabiedrības) īpašums pāriet attiecīgi valstij vai pašvaldībai. Izveidotā valsts pārvaldes iestāde ir attiecīgi valsts vai pašvaldības uzņēmuma (statūtsabiedrības) tiesību un saistību pārņēmēja.

(7) Šā panta noteikumi attiecas arī uz valsts vai pašvaldību uzņēmumiem (statūtsabiedrībām), kuri dibināti kā bezpeļņas organizācijas."

(1) Paju sabiedrību līdz 2004.gada 31.decembrim pārveido par komercsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku sapulces lēmumu uzsāk šīs sabiedrības likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(2) Paju sabiedrības pārveidošana izdarāma kārtībā, kādu nosaka Komerclikuma 337., 339., 340.–343., 345., 346.pants, 348.panta trešā un ceturtā daļa, 349.panta ceturtā daļa, 350.panta pirmā daļa, ceturtās daļas pirmais teikums, piektā daļa un septītā daļa, 351.panta pirmā daļa, 352., 357., 358.pants un 360.panta pirmā daļa.

8.

Papildināt likuma 13.panta otro daļu aiz skaitļa “346.” ar skaitli “347.”.

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

7. Aizstāt 13.panta otrajā daļā skaitļus un vārdu “345., 346.pants” ar skaitļiem un vārdu “345. - 347.pants”.

(1) Individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī individuālā darba veicēji līdz aroddarbību regulējošā likuma spēkā stāšanās dienai darbojas atbilstoši likumam, saskaņā ar kuru tie nodibināti, ņemot vērā šajā pantā noteiktos izņēmumus.

(2) Tāda individuālā uzņēmuma īpašnieks, kurš atbilst Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, piesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu līdz 2004.gada 31.decembrim vai pārveido individuālo uzņēmumu par komercsabiedrību, vai ar savu lēmumu uzsāk šā uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā. Šo noteikumu neizpildes gadījumā individuālo uzņēmumu ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no uzņēmumu reģistra (19.pants).

(3) Šā panta otrās daļas noteikumu nepiemēro attiecībā uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuru galvenais darbības veids ir amatniecība likuma “Par amatniecību” 1.panta izpratnē.

(4) Ģimenes uzņēmumu līdz 2004.gada 31.decembrim pārveido par komercsabiedrību vai ar tā īpašnieku lēmumu uzsāk šā uzņēmuma likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā. Šo noteikumu neizpildes gadījumā ģimenes uzņēmumu ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no uzņēmumu reģistra (19.pants).

(5) Pieteikums par ierakstīšanu komercreģistrā sastādāms atbilstoši Komerclikuma 75.panta trešās daļas noteikumiem, papildus norādot reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā.

(6) Individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki var pārveidot savu uzņēmumu par komercsabiedrību vai pieteikt sevi par individuālo komersantu arī tad, ja attiecīgais uzņēmums neatbilst Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7) Šā panta kārtībā individuālā komersanta statusu ieguvusī persona vai pārveidotā komercsabiedrība ir visu uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmēja. Individuālā komersanta statusu ieguvusī persona vai pārveidotā komercsabiedrība saglabā visus ar likumu vai uz tā pamata šim uzņēmumam piešķirtos atvieglojumus un garantijas. Šis noteikums neietekmē attiecīgo likumu un citu normatīvo aktu piemērošanu.

(8) Individuālā uzņēmuma pārveidošanai par komercsabiedrību attiecīgi piemēro šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

(9) Viena fiziskā persona nevar vienlaikus būt gan komercreģistrā ierakstīts individuālais komersants, gan uzņēmumu reģistrā reģistrēts individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks.

(10) Fiziskā persona vai individuālā uzņēmuma īpašnieks, kura darbība atbilst Komerclikuma 45. vai 64.pantā minētajiem noteikumiem, piesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, neņemot vērā Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus, vai dibina komercsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem.

9.

10.

Izslēgt 17.panta pirmajā daļā vārdu “ģimenes”.

17.panta astoto daļu izteikt šādā redakcijā:

“(8) Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku un zvejnieku saimniecības pārveidošanai par komercabiedrību attiecīgi piemēro šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.”

Atbalstīt

Atbalstīt

8. 17.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “ģimenes”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku un zvejnieku saimniecības pārveidošanai par komercabiedrību attiecīgi piemēro šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.”

(1) Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), filiāle, nodaļa vai pārstāvniecība atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem attiecīgajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai komercreģistrā un nav pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības likvidāciju, to likvidē šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar nākamo dienu pēc šajā nodaļā minētā attiecīgā termiņa notecēšanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību uzskata par darbību izbeigušu. Šo subjektu sarakstu komercreģistra iestāde publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot:

1) reģistrācijas numuru un nosaukumu (firmu);

2) to, ka triju mēnešu laikā no publikācijas dienas jāpaziņo par prasījumiem (šā panta trešā daļa).

(3) Triju mēnešu laikā no publikācijas dienas visi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības kreditori un nodokļu administrācija var paziņot komercreģistra iestādei par saviem mantiskajiem prasījumiem pret uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā termiņā komercreģistra iestāde nevienu paziņojumu par prasījumiem nav saņēmusi un komercķīlu reģistrā komercķīla nav reģistrēta, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no uzņēmumu reģistra.

(5) Manta, kas palikusi pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības izslēgšanas no uzņēmumu reģistra, pielīdzināma bezmantinieka mantai atbilstoši Civillikuma 417.panta noteikumiem.

(6) Ja šā panta trešajā daļā minētajā termiņā komercreģistra iestāde ir saņēmusi kādu paziņojumu par prasījumiem, ar nākamo dienu pēc šā termiņa izbeigšanās uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), filiāle, nodaļa vai pārstāvniecība nav tiesīga veikt komercdarbību. Šādā gadījumā darbības turpināšana uzskatāma par komercdarbību bez reģistrācijas un par šo noteikumu pārkāpumu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

11.

Papildināt 19.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja šā panta trešajā daļā minētajā termiņā komercreģistra iestāde ir saņēmusi kādu paziņojumu par prasījumiem, komercreģistra iestāde veic uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības likvidāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem tie nodibināti. Likvidācijas izdevumus sedz no likvidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības līdzekļiem. Ja likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), filiālei, nodaļai vai pārstāvniecībai līdzekļu nav vai tie nesedz likvidācijas izdevumus pilnīgi, likvidācijas izdevumi sedzami no šim mērķim speciāli piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.”

Atbalstīt

9. Papildināt 19.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja šā panta trešajā daļā minētajā termiņā komercreģistra iestāde ir saņēmusi kādu paziņojumu par prasījumiem, tā veic uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības likvidāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem tie nodibināti. Likvidācijas izdevumus sedz no likvidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības līdzekļiem. Ja likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), filiālei, nodaļai vai pārstāvniecībai līdzekļu nav vai tie pilnībā nesedz likvidācijas izdevumus, likvidācijas izdevumi sedzami no šim mērķim speciāli piešķirtiem valsts budžeta līdzekļiem.”

(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas pēc formas neatbilst Komerclikuma noteikumiem un atzīts par maksātnespējīgu līdz 2004.gada 31.decembrim, visu maksātnespējas procesa laiku līdz bankrota procedūras pabeigšanai ir tiesīgs saglabāt savu līdzšinējo uzņēmējdarbības formu, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas procesu var izbeigt citādi, nevis ar bankrota procedūras pabeigšanu, tikai tādā gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) iepriekš ir pārveidots par Komerclikumā paredzēta veida komersantu. Šādai pārveidošanai piemēro Komerclikuma noteikumus.

12.

Izteikt 24.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas atzīts par maksātnespējīgu līdz 2004.gada 31.decembrim, visu maksātnespējas procesa laiku līdz bankrota procedūras pabeigšanai ir tiesīgs darboties atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem tas nodibināts, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas procesu var izbeigt citādi, nevis ar bankrota procedūras pabeigšanu, tikai tādā gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir ierakstīts komercreģistrā. Ja ierakstīšanai komercreģistrā ir nepieciešams pārveidoties par Komerclikumā paredzēta veida komersantu, šādai pārveidošanai piemēro Komerclikuma noteikumus.”

Atbalstīt

10. Izteikt 24.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas atzīts par maksātnespējīgu līdz 2004.gada 31.decembrim, visu maksātnespējas procesa laiku līdz bankrota procedūras pabeigšanai ir tiesīgs darboties atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem tas nodibināts, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas procesu var izbeigt citādi, nevis ar bankrota procedūras pabeigšanu, tikai tādā gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir ierakstīts komercreģistrā. Ja ierakstīšanai komercreģistrā ir nepieciešams attiecīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārveidot par Komerclikumā paredzēta veida komersantu, šādai pārveidošanai piemēro Komerclikuma noteikumus.”

(1) Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas dibināts kā bezpeļņas organizācija, pēc Komerclikuma spēkā stāšanās līdz attiecīgu likumu pieņemšanai turpina darboties atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem tas nodibināts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto subjektu var pārveidot par sabiedrisko organizāciju, neatsavinot rezerves fondu.

(3) Valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas dibināts kā bezpeļņas organizācija, līdz 2003.gada 31.decembrim ar Ministru kabineta rīkojumu noteiktā kārtībā var pārveidot par valsts iestādi. Šādā gadījumā viss valsts bezpeļņas organizācijas īpašums pāriet valstij. Izveidotā valsts iestāde ir valsts bezpeļņas organizācijas tiesību un saistību pārņēmēja.

(4) Pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas dibināts kā bezpeļņas organizācija, līdz 2003.gada 31.decembrim ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu noteiktā kārtībā var pārveidot par pašvaldības iestādi. Šādā gadījumā viss pašvaldības bezpeļņas organizācijas īpašums pāriet attiecīgajai pašvaldībai. Izveidotā pašvaldības iestāde ir pašvaldības bezpeļņas organizācijas tiesību un saistību pārņēmēja.

(5) Bezpeļņas organizācijas statusa piešķiršana komercreģistrā ierakstītiem komersantiem nav atļauta.

13.

14.

15.

Papildināt 25.pantā pirmo daļu ar vārdiem "izņemot valsts un pašvaldību uzņēmumus (statūtsabiedrības), kas dibinātas kā bezpeļņas organizācijas";

Izslēgt 25.panta trešo un ceturto daļu.

Izteikt likuma 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas dibināti kā bezpeļņas organizācijas, pārveidošana

(1)  Ja citos likumos nav noteikts citādi, uzņēmumu reģistrā reģistrētu bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) attiecīgi ar īpašnieka vai dalībnieku sapulces (pilnsapulces) lēmumu pārveido par biedrību vai nodibinājumu un piesaka ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, pārveido par kapitālsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar īpašnieka vai dalībnieku sapulces (pilnsapulces) lēmumu uzsāk šā bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā, līdz 2004.gada 1.septembrim.

(3) Viena īpašnieka bezpeļņas uzņēmumu, kā arī bezpeļņas uzņēmējsabiedrību, kurā ir viens dalībnieks, nevar pārveidot par biedrību.

(4) Uzņēmumu reģistrā reģistrētu bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbībai un likvidācijai līdz to ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā vai komercreģistrā piemēro likumus, kuri regulē bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Uzņēmumu reģistrā reģistrētu bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ierakstīšanu komercreģistrā regulē šā likuma noteikumi par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pāsrstāvniecību ierakstīšanu komercreģistrā.

(6) Bezpeļņas organizācijas statusa piešķiršana komercreģistrā ierakstītiem komersantiem nav atļauta.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

11. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

25.pants. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārveidošana, kuri dibināti kā bezpeļņas organizācijas.

(1)  Ja citos likumos nav noteikts citādi, uzņēmumu reģistrā reģistrētu bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) attiecīgi ar īpašnieka vai dalībnieku sapulces (pilnsapulces) lēmumu līdz 2004.gada 1.septembrim pārveido par biedrību vai nodibinājumu un piesaka ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā vai pārveido par kapitālsabiedrību un piesaka ierakstīšanai komercreģistrā, vai attiecīgi ar īpašnieka vai dalībnieku sapulces (pilnsapulces) lēmumu uzsāk šā bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā.

(2) Viena īpašnieka bezpeļņas uzņēmumu, kā arī bezpeļņas uzņēmējsabiedrību, kurā ir viens dalībnieks, nevar pārveidot par biedrību.

(3) Uzņēmumu reģistrā reģistrētu bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbībai un likvidācijai līdz to ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā vai komercreģistrā piemēro likumus, kuri regulē bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Uzņēmumu reģistrā reģistrētu bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ierakstīšanu komercreģistrā regulē šā likuma noteikumi par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību ierakstīšanu komercreģistrā.

(5) Bezpeļņas organizācijas statusa piešķiršana komercreģistrā ierakstītiem komersantiem nav atļauta.

16.

Papildināt likumu ar 25.1, 25.2 , 25.3 un 25.4 pantu šādā redakcijā:

(1) Lēmumu par bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārveidošanu vai statūtu grozījumiem, kas nepieciešami, lai to pieteiktu ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, pieņem attiecīgi uzņēmuma īpašnieks vai uzņēmējsabiedrības dalībnieku sapulcē (pilnsapulcē) ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Ja uzņēmējsabiedrībā ir vairāki dalībnieki, sapulcē jāpiedalās ne mazāk kā diviem dalībniekiem. Sapulce (pilnsapulce) sasaucama attiecīgās sabiedrības formu regulējošā likumā un attiecīgās sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. Atkārtoti sasauktā sapulce (pilnsapulce) ir tiesīga lemt par uzņēmējsabiedrības pārveidošanu par biedrību, nepiemērojot likuma un statūtu noteikumus par nepieciešamo kvorumu.

(2) Pieteikumu par ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā iesniedz līdz 2004.gada 1.septembrim un paraksta visas biedrības vai nodibinājuma amatpersonas, kurām ir pārstāvības tiesības. Pieteikumā par ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā norāda Biedrību un nodibinājumu likuma 15.pantā paredzētās ziņas, kā arī reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā. Pieteikumu izskatīšanu pēc iesniegšanas termiņa beigām regulē Biedrību un nodibinājuma likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 13.pants.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) īpašnieka vai dalībnieku sapulces (pilnsapulces) lēmumu par bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā;

2) viena īpašnieka uzņēmumiem – statūtu tekstu, bet uzņēmējsabiedrībām statūtu grozījumu tekstu un statūtu pilnu tekstu jaunajā redakcijā;

3) valdes paziņojumu par biedrības vai nodibinājuma juridisko adresi.

(4) Pārveidojot viena īpašnieka bezpeļņas uzņēmumu par nodibinājumu, īpašnieks kļūst par nodibinājuma dibinātāju ar attiecīgā nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Ja bezpeļņas uzņēmējsabiedrība tiek pārveidota par nodibinājumu, visi uzņēmējsabiedrības dalībnieki ar attiecīgā nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā kļūst par nodibinājuma dibinātājiem.

(5) Ja bezpeļņas uzņēmējsabiedrība tiek pārveidota par biedrību, visi uzņēmējsabiedrības dalībnieki ar attiecīgās biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā kļūst par biedrības biedriem. Par šādas biedrības dibinātājiem uzskatāmas personas, kuras dibinājušas bezpeļņas uzņēmējsabiedrību, bet gadījumā, ja bezpeļņas statuss nav iegūts līdz ar dibināšanu – tie dalībnieki, kuri balsojuši par bezpeļņas statusa piešķiršanu.

(6) Pārveidojamās bezpeļņas statūtsabiedrības pamatkapitāls un kapitāla daļas dzēšas ar ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Statūtsabiedrība nedrīkst atpirkt no dalībniekiem kapitāla daļas, un dalībnieki nesaņem atlīdzību par dzēstajām kapitāla daļām.

(7) Biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītais subjekts ir attiecīgā pārveidotā bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesību un saistību pārņēmējs.

(8) Ar bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritoriālās struktūrvienības zaudē juridiskās personas statusu un teritoriālās struktūrvienības tiesības un saistības pāriet attiecīgajai biedrībai vai nodibinājumam.

(9) Ja biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstāmā biedrība vai nodibinājums tiek pārreģistrēts no uzņēmumu reģistra, tad ar šīs ierakstīšanas brīdi attiecīgais subjekts izslēdzams no uzņēmumu reģistra. Par to izdara attiecīgu ierakstu uzņēmumu reģistrā.

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

12. Papildināt likumu ar 25.1, 25.2 , 25.3 un 25.4 pantu šādā redakcijā:

(1) Lēmumu par bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārveidošanu vai tā statūtu grozījumiem, kas nepieciešami, lai šo bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pieteiktu ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, pieņem attiecīgi uzņēmuma īpašnieks vai uzņēmējsabiedrības dalībnieku sapulce (pilnsapulce) ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Ja uzņēmējsabiedrībā ir vairāki dalībnieki, sapulcē jāpiedalās ne mazāk kā diviem dalībniekiem. Sapulce (pilnsapulce) sasaucama attiecīgās sabiedrības veidu regulējošā likumā un attiecīgās sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. Atkārtoti sasauktā sapulce (pilnsapulce) ir tiesīga lemt par uzņēmējsabiedrības pārveidošanu par biedrību, nepiemērojot likuma un statūtu noteikumus par nepieciešamo kvorumu.

(2) Pieteikumu par ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā iesniedz līdz 2004.gada 1.septembrim un paraksta visas biedrības vai nodibinājuma amatpersonas, kurām ir pārstāvības tiesības. Pieteikumā par ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā norāda Biedrību un nodibinājumu likuma 15.pantā paredzētās ziņas, kā arī reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā. Pieteikumu izskatīšanu pēc iesniegšanas termiņa beigām regulē Biedrību un nodibinājuma likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 13.pants.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) īpašnieka vai dalībnieku sapulces (pilnsapulces) lēmumu par bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā;

2) viena īpašnieka uzņēmumam – statūtu tekstu, bet uzņēmējsabiedrībai - statūtu grozījumu tekstu un statūtu pilnu tekstu jaunajā redakcijā;

3) valdes paziņojumu par biedrības vai nodibinājuma juridisko adresi.

(4) Pārveidojot viena īpašnieka bezpeļņas uzņēmumu par nodibinājumu, līdz ar attiecīgā nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā īpašnieks kļūst par nodibinājuma dibinātāju. Ja bezpeļņas uzņēmējsabiedrība tiek pārveidota par nodibinājumu, līdz ar attiecīgā nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā visi uzņēmējsabiedrības dalībnieki kļūst par nodibinājuma dibinātājiem.

(5) Ja bezpeļņas uzņēmējsabiedrība tiek pārveidota par biedrību, līdz ar attiecīgās biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā visi uzņēmējsabiedrības dalībnieki kļūst par biedrības biedriem. Par šādas biedrības dibinātājiem uzskatāmas personas, kuras dibinājušas bezpeļņas uzņēmējsabiedrību, bet gadījumā, ja bezpeļņas statuss nav iegūts līdz ar dibināšanu par šādas biedrības dibinātājiem uzskatāmi dalībnieki, kuri balsojuši par bezpeļņas statusa piešķiršanu šai uzņēmējsabiedrībai.

(6) Pārveidojamās bezpeļņas statūtsabiedrības pamatkapitāls un kapitāla daļas dzēšas līdz ar ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Statūtsabiedrība nedrīkst atpirkt no dalībniekiem kapitāla daļas, un dalībnieki nesaņem atlīdzību par dzēstajām kapitāla daļām.

(7) Biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītais subjekts ir attiecīgā pārveidotā bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesību un saistību pārņēmējs.

(8)Līdz ar bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritoriālās struktūrvienības zaudē juridiskās personas statusu un teritoriālās struktūrvienības tiesības un saistības pāriet attiecīgajai biedrībai vai nodibinājumam.

(9) Ja biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstāmā biedrība vai nodibinājums tiek pārreģistrēts no uzņēmumu reģistra, tad ar šīs ierakstīšanas brīdi attiecīgais subjekts izslēdzams no uzņēmumu reģistra. Par to izdarāms attiecīgs ieraksts uzņēmumu reģistrā.

17.

(1) Bezpeļņas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kura vienīgais īpašnieks (dalībnieks) ir normatīvajos aktos noteiktajai pārreģistrācijai pakļauta sabiedriskā organizācija vai to apvienība, var bez pārveidošanas tikt pievienots attiecīgajai sabiedriskajai organizācijai vai to apvienībai, ierakstot to biedrību un nodibinājumu reģistrā. Pievienošanai attiecīgi piemērojami Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi par reorganizāciju pievienošanas ceļā, kā arī šā likuma 25.1 panta sestās daļas noteikumi.

(2) Veicot pievienošanu šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) rezerves fonds pāriet iegūstošajai biedrībai vai nodibinājumam.

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

(1) Bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kura vienīgais īpašnieks (dalībnieks) ir normatīvajos aktos noteiktajai pārreģistrācijai pakļauta sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība, var bez pārveidošanas pievienot attiecīgajai sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai, ierakstot sabiedrisko organizāciju biedrību un nodibinājumu reģistrā. Pievienošanai attiecīgi piemērojami Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi par reorganizāciju pievienošanas ceļā, kā arī šā likuma 25.1 panta sestās daļas noteikumi.

(2) Veicot pievienošanu šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) rezerves fonds pāriet iegūstošajai biedrībai vai nodibinājumam.

18.

(1) Ja bezpeļņas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) 25.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā vai komercreģistrā un Uzņēmumu reģistram nav pieteikta tās likvidācija, to likvidē saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(2)Manta, kas palikusi pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas, netiek nodota uzņēmuma īpašniekam vai uzņēmējsabiedrības dalībniekiem.

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

(1) Ja bezpeļņas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) 25.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav pieteikts ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā vai komercreģistrā un Uzņēmumu reģistram nav pieteikta tā likvidācija, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) likvidē saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(2) Manta, kas palikusi pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas, netiek nodota uzņēmuma īpašniekam vai uzņēmējsabiedrības dalībniekiem.

19.

20.

(1) Ja bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ieraksta komercreģistrā kā kapitālsabiedrību, rezerves fonds tiek ieskaitīts kapitālsabiedrības kapitālā un tam atbilstošās kapitāla daļas (akcijas) pāriet valstij. Ja bezpeļņas uzņēmējsabiedrības ieguldīta pašvaldības manta, tad rezerves fondam atbilstošās kapitāla daļas (akcijas) pāriet attiecīgajai pašvaldībai.

(2) Ja bezpeļņas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) tiek pārveidota par biedrību vai nodibinājumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un gada laikā pēc ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā iegūst sabiedriskā labuma organizācijas statusu, rezerves fonds, kas izveidots bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības rezultātā, ieskaitot šajā fondā ienākumus, kuri pārsniedz izdevumus, pāriet biedrībai vai nodibinājumam.

(3) Ja bezpeļņas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) tiek pārveidota par biedrību vai nodibinājumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un gada laikā pēc ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā neiegūst sabiedriskā labuma organizācijas statusu, rezerves fonds, kas izveidots bezpeļņas organizācijas darbības rezultātā, ieskaitot tajā ienākumus, kuri pārsniedz izdevumus, pāriet biedrībai vai nodibinājumam, ja biedrība vai nodibinājums ir samaksājis valsts pamatbudžetā to rezerves fonda daļu, kura aprēķināta, piemērojot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” rezidentiem noteikto nodokļa likmi.

(4) Bezpeļņas organizācijas darbības rezultātā gūtos ienākumus, kuri pārsniedz izdevumus un kurus, pārkāpjot šā likuma noteikumus, ieguvuši dalībnieki, ieskaita valsts ienākumos.”

(1) Ja bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ieraksta komercreģistrā kā kapitālsabiedrību, bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) rezerves fondā uzkrātos līdzekļus apliek ar nodokli, piemērojot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” rezidentiem noteikto nodokļa likmi, un pēc nodokļa samaksas ieskaita kapitālsabiedrības pamatkapitālā, proporcionāli palielinot esošo kapitāla daļu (akciju) vērtību.

(2) Ja bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārveido par biedrību vai nodibinājumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, rezerves fonds, kas izveidots bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības rezultātā, ieskaitot šajā fondā ienākumus, kuri pārsniedz izdevumus, pāriet biedrībai vai nodibinājumam.

(3) Ja gada laikā pēc ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā biedrība vai nodibinājums neiegūst sabiedriskā labuma organizācijas statusu, rezerves fonda daļu, kas izveidotas bezpeļņas organizācijas darbības rezultātā, ieskaitot tajā saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus, kuri pārsniedz izdevumus, kas gūti no saimnieciskās darbības apliks ar nodokli, piemērojot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” rezidentiem noteikto nodokļa likmi. Rezerves fondā uzkrātos līdzekļus, kas iegūti mērķdotāciju veidā bezpeļņas organizācijas statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, ar nodokli neapliek.

(4) Bezpeļņas organizācijas darbības rezultātā gūtos ienākumus, kuri pārsniedz izdevumus un kurus, pārkāpjot likuma “Par bezpeļņas organizāciju” šā likuma noteikumus, ieguvuši bezpeļņas organizācijas biedri, dalībnieki vai akcionāri, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumosienākumos.

Atbalstīt

daļēji

(sk. 20.priekšlik)

Atbalstīt

(1) Ja bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ieraksta komercreģistrā kā kapitālsabiedrību, bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) rezerves fondā uzkrātos līdzekļus apliek ar nodokli, piemērojot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” rezidentiem noteikto nodokļa likmi, un pēc nodokļa samaksas ieskaita kapitālsabiedrības pamatkapitālā, proporcionāli palielinot esošo kapitāla daļu (akciju) vērtību.

(2) Ja bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārveido par biedrību vai nodibinājumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, rezerves fonds, kas izveidots bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības rezultātā, ieskaitot šajā fondā ienākumus, kuri pārsniedz izdevumus, pāriet biedrībai vai nodibinājumam.

(3) Ja gada laikā pēc ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā biedrība vai nodibinājums neiegūst sabiedriskā labuma organizācijas statusu, rezerves fonda daļu, kas izveidotas bezpeļņas organizācijas darbības rezultātā, ieskaitot tajā saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus, kuri pārsniedz izdevumus, kas gūti no saimnieciskās darbības apliks ar nodokli, piemērojot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” rezidentiem noteikto nodokļa likmi. Rezerves fondā uzkrātos līdzekļus, kas iegūti mērķdotāciju veidā bezpeļņas organizācijas statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, ar nodokli neapliek.

(4) Bezpeļņas organizācijas darbības rezultātā gūtos ienākumus, kuri pārsniedz izdevumus un kurus, pārkāpjot likuma “Par bezpeļņas organizāciju” šā likuma noteikumus, ieguvuši bezpeļņas organizācijas biedri, dalībnieki vai akcionāri, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumosienākumos.”

1. 2005.gada 1.janvārī spēku zaudē:

1) likums “Par uzņēmējdarbību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; 1991, 27./28.nr; 1992, 22./23.nr.; 1993, 3./4., 12./13., 18./19., 20./21., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.; 1998, 1.nr.; 2000, 10.nr., 13.nr.);

2) likums “Par līgumsabiedrībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.);

3) likums “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 9./10., 23./24.nr.; 1992, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.; 2000, 10.nr.; 2001, 14.nr.);

4) likums “Par akciju sabiedrībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.; 1995, 3., 20.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.; 1998, 7.nr.; 1999, 18.nr.; 2000, 2., 10.,13.nr.; 2001, 14.nr.);

5) likums “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46.nr.; 1993, 10./11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 9.nr.; 1996, 19.nr.);

6) likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 16.nr.; 2000, 2.nr.);

7) likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 16.nr.; 1997, 3., 22.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.);

8) likums “Par paju sabiedrībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2000, 10.nr.);

9) likums “Par valsts uzņēmumu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.; 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.; 1996, 1., 13.nr.; 2001, 14.nr.);

10) likums “Par pašvaldības uzņēmumu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 17./18.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr.; 1996, 22.nr.);

11) likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8./9.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 21.nr.);

12) likums “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 39./40./41.nr.; 1993, 5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1998, 1.nr.);

13) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 5.marta lēmums “Par valsts kapitāla daļas apstiprināšanu specializētajos lauksaimniecības uzņēmumos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13.nr.);

14) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.augusta lēmums “Par zvejnieku kolhozu privatizācijas īpatnībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 35.nr.);

15) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 7.maija lēmums “Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” 19.panta piemērošanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22.nr.);

16) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 9.janvāra lēmums “Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” atsevišķu pantu piemērošanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6.nr.);

17) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 3.decembra lēmums “Par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu” (nav publicēts);

18) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 24.oktobra lēmums “Par specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu un par šo uzņēmumu privatizācijas īpatnībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 45.nr.);

19) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 26.septembra lēmums “Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” atsevišķu pantu piemērošanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 41.nr.);

20) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 9.maija lēmums “Par selekcijas, izmēģinājumu, zinātniskās pētniecības, mācību un atsevišķo specializēto valsts saimniecību saraksta apstiprināšanu” (nav publicēts);

21) Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 11.februāra lēmums “Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” atsevišķu pantu piemērošanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8.nr.);

22) Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmums “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 9.maija lēmumā “Par selekcijas, izmēģinājumu, zinātniskās pētniecības, mācību un atsevišķu specializēto valsts saimniecību saraksta apstiprināšanu”” (Latvijas Vēstnesis, 1993, 45.nr.);

23) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 12.decembra lēmums “Par lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas komisiju” (nav publicēts);

24) Augstākas padomes 1991.gada 17.decembra lēmums “Par kārtību, kādā no Latvijas Republikas budžeta dzēšami privatizēto lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu kredīti” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 4.nr.).

 2. Šādi Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti uz likuma “Par uzņēmējdarbību” 32.panta pamata, ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim, ja to vietā nav pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi nr.312 “Filmu izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 172.nr.; 1996, 330.nr.);

2) Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumi nr.261 “Kārtība, kādā tiek iepirkti, realizēti un eksportēti melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 123.nr.; 1998, 265.nr.);

3) Ministru kabineta 1996.gada 3.decembra noteikumi nr.444 “Noteikumi par licences maksas aprēķināšanu energoapgādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 211.nr.; 1998, 265./266.nr.);

4) Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumi nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 260./262., 334./335.nr.; 1998, 58./59., 147./149., 289./290., 367./368.nr.; 1999, 1., 64./65., 75./78., 167./168., 198./199.nr.; 2000, 109./110., 180./181., 307./309.nr.).

 3. Tieslietu ministrija izstrādā un līdz 2002.gada 1.februārim publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” kapitālsabiedrību statūtu paraugus, kas izmantojami komersantu statūtu sagatavošanai reģistrācijai komercreģistrā.

 4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 31.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par biedrībām un nodibinājumiem, aroddarbību, maksātnespēju, valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi kapitālsabiedrībās, kā arī izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

2. Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par aroddarbību, kā arī izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos."

13. Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par aroddarbību, kā arī izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos."

21.

Papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.”

Neatbalstīt