Spēkā esošā likuma pantu redakcijas

Saeimā 1.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 2.lasījuma redakcija

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2003, 161.nr., 167.nr.) šādus grozījumus:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)... 6)...

7) maznodrošināts īrnieks - persona, kurai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu;

8)...12)...

1.

Izteikt 1.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) maznodrošināts īrnieks - persona, kurai saskaņā ar likumu "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu;

Atbalstīt

1. 1.pantā:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) maznodrošināts īrnieks - persona, kurai saskaņā ar likumu "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu;

13) sociāli mazaizsargāts īrnieks - atsevišķi dzīvojoša pensijas vecuma persona, kurai nav apgādnieka, atsevišķi dzīvojošs invalīds, kuram nav apgādnieka, politiski represētā persona, ģimene, kurā ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu vai kura audzina bērnu invalīdu, vai kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi un kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu;

14)... 16)...

2.

Izslēgt 1.panta 13.punktu.

Atbalstīt

izslēgt 13.punktu;

17) sociālā dzīvojamā māja - ar pašvaldības lēmumu noteikta pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kuras uzturēšana un apsaimniekošana tiek pilnīgi vai daļēji veikta par pašvaldības budžeta līdzekļiem un kurā dzīvokļi tiek izīrēti sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām (ģimenēm);

3.

Izslēgt 1.panta 17.punktā vārdus “sociāli mazaizsargātām un”.

Atbalstīt

izslēgt 17.punktā vārdus “sociāli mazaizsargātām un”;

1. Papildināt 1.pantu ar 21.punktu šādā redakcijā:

"21) privatizācijas ierosinājums – personas iesniegums, kurā norādīta vēlme iegūt savā īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju, ja tā iesniegšanas brīdī pastāv šķēršļi objekta privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā."

4.

Izteikt likuma pantā paredzēto 21. punktu šādā redakcijā:

“21) privatizācijas ierosinājums – personas iesniegums, kurā izteikta vēlme privatizēt dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju, ja iesnieguma iesniegšanas brīdī pastāv kāds no šajā likumā minētajiem attiecīgā objekta privatizāciju kavējošiem iemesliem."

Atbalstīt

papildināt pantu ar 21.punktu šādā redakcijā:

“21) privatizācijas ierosinājums – personas iesniegums, kurā izteikta vēlme privatizēt dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju, ja iesnieguma iesniegšanas brīdī pastāv kāds no šajā likumā minētajiem attiecīgā objekta privatizāciju kavējošiem iemesliem."

15.pants. Secība, kādā tiek privatizēts dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums

(1) Dzīvokli, par kura lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk - neizīrēts dzīvoklis), publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms vienlaikus piedalās fiziskās personas:

1) kas īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kas īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai;

4) kas īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kas vairāk nekā 40 gadu īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kas ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām, ierādot citu, ne mazāk labiekārtotu, dzīvojamo telpu.

Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

1) kuras īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai;

4) kuras īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kuras vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kuras ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām, ierādot citu, ne mazāk labiekārtotu, dzīvojamo telpu.

Atbalstīt

2. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Dzīvokli, par kura lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk – neizīrēts dzīvoklis), publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās personas, kas īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām sakarā ar mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu, neierādot citu dzīvojamo telpu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem.

(2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē vienlaikus piedalās fiziskās personas, kuras pieteikušās uz šo izsoli un:

1) kuras īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai;

4) kuras īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kuras vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kuras ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām, ierādot citu, ne mazāk labiekārtotu, dzīvojamo telpu.

(2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti un kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(3) Ja neviena fiziskā persona, kurai ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(4) Viendzīvokļa māju, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk - neizīrēta viendzīvokļa māja), privatizē, ievērojot šajā pantā noteikto.

(5) Atsevišķos gadījumos neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem.

(4) Ja neviena šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(7) Viendzīvokļa māju, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk - neizīrēta viendzīvokļa māja), privatizē, ievērojot šajā pantā noteikto.

(8) Atsevišķos gadījumos neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem.”

(3) Ja neviena šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās personas, kurām valsts, pašvaldība vai tiesa piešķīrusi īpašuma kompensācijas sertifikātus.

(4) Ja neviena šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(5) Persona, kura šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir privatizējusi neizīrētu dzīvokli, to nevar atsavināt trīs gadus pēc tam, kad tā izsolē ieguvusi attiecīgo dzīvokli.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā pirmajā un otrajā daļā minētās personas var privatizēt neizīrētu dzīvokli tikai vienu reizi.

(7) Viendzīvokļa māju, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk - neizīrēta viendzīvokļa māja), privatizē, ievērojot šajā pantā noteikto.

(8) Atsevišķos gadījumos neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem.”

21.pants. Secība, kādā tiek privatizēts neizīrēts dzīvoklis

(1) Neizīrētu dzīvokli publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms vienlaikus piedalās fiziskās personas:

1) kas īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kas īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai;

4) kas īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kas vairāk nekā 40 gadu īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kas ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām, ierādot citu, ne mazāk labiekārtotu, dzīvojamo telpu.

Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:

1) kuras īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai;

4) kuras īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kuras vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kuras ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām, ierādot citu, ne mazāk labiekārtotu, dzīvojamo telpu.

Atbalstīt

3. Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Neizīrētu dzīvokli publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās personas, kas īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām sakarā ar mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu, neierādot citu dzīvojamo telpu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem.

(2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē vienlaikus piedalās fiziskās personas, kuras pieteikušās uz šo izsoli un:

1) kuras īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai;

4) kuras īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kuras vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kuras ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām, ierādot citu, ne mazāk labiekārtotu, dzīvojamo telpu.

(2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti un kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(3) Ja neviena fiziskā persona, kurai ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(4) Ja neviena šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(3) Ja neviena šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās personas, kurām valsts, pašvaldība vai tiesa piešķīrusi īpašuma kompensācijas sertifikātus.

(4) Ja neviena šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(5) Persona, kura šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir privatizējusi neizīrētu dzīvokli, to nevar atsavināt trīs gadus pēc tam, kad tā izsolē ieguvusi attiecīgo dzīvokli.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā pirmajā un otrajā daļā minētās personas var privatizēt neizīrētu dzīvokli tikai vienu reizi.

(4) Zemes gabala īpašniekam, uz kura zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja, ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt vienu šajā mājā esošu un privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli, ievērojot šā likuma 38. panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību. Privatizācijas komisija nosūta zemes īpašniekam paziņojumu par neizīrēta dzīvokļa privatizāciju atklātā izsolē, norādot termiņu, līdz kuram iesniedzams privatizācijas pieteikums. Paziņojums tiek nosūtīts uz adresi, kura minēta nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju reģistrā vai kuru pats zemes īpašnieks iepriekš uzrādījis privatizācijas komisijai. Privatizējot kādu citu šajā likumā paredzētu privatizācijas objektu, zemes gabala īpašniekam jāievēro šajā likumā noteiktā privatizācijas secība un kārtība.

(5) Atsevišķos gadījumos neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem.

(7) Zemes gabala īpašniekam, uz kura zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja, ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt vienu šajā mājā esošu un privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli, ievērojot šā likuma 38. panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību. Privatizācijas komisija nosūta zemes īpašniekam paziņojumu par neizīrēta dzīvokļa privatizāciju atklātā izsolē, norādot termiņu, līdz kuram iesniedzams privatizācijas pieteikums. Paziņojums tiek nosūtīts uz adresi, kura minēta nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju reģistrā vai kuru pats zemes īpašnieks iepriekš uzrādījis privatizācijas komisijai. Privatizējot kādu citu šajā likumā paredzētu privatizācijas objektu, zemes gabala īpašniekam jāievēro šajā likumā noteiktā privatizācijas secība un kārtība. Zemes gabala īpašnieka tiesību pārņēmējam nav šajā daļā minēto tiesību, ja tās jau izmantojis iepriekšējais zemes gabala īpašnieks.

(8) Atsevišķos gadījumos neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem.”

(7) Zemes gabala īpašniekam, uz kura zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja, ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt vienu šajā mājā esošu un privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli, ievērojot šā likuma 38. panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību. Privatizācijas komisija nosūta zemes īpašniekam paziņojumu par neizīrēta dzīvokļa privatizāciju atklātā izsolē, norādot termiņu, līdz kuram iesniedzams privatizāc ijas pieteikums. Paziņojums tiek nosūtīts uz adresi, kura minēta nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju reģistrā vai kuru pats zemes īpašnieks iepriekš uzrādījis privatizācijas komisijai. Privatizējot kādu citu šajā likumā paredzētu privatizācijas objektu, zemes gabala īpašniekam jāievēro šajā likumā noteiktā privatizācijas secība un kārtība. Zemes gabala īpašnieka tiesību pārņēmējam nav šajā daļā minēto tiesību, ja tās jau izmantojis iepriekšējais zemes gabala īpašnieks.

(8) Atsevišķos gadījumos neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem.”

29.pants. Piedāvājums privatizēt konkrēto privatizācijas objektu

(1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemšanas privatizācijas komisija piedāvā pirkt privatizācijas objektu, nosūtot par to paziņojumu, šādām personām:

1) izīrētās dzīvojamās telpas vai viendzīvokļa mājas īrniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju (13.panta pirmā daļa, 14.panta otrā daļa, 19.panta pirmā daļa, 20.panta otrā daļa);

2) iznomātās mākslinieka darbnīcas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto darbnīcu (17.panta pirmā daļa, 23.pants);

3) iznomātās neapdzīvojamās telpas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto neapdzīvojamo telpu (18.panta pirmā daļa, 24.pants);

4) zemes īpašniekam, piedāvājot viņam privatizēt neizīrētu viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju (22.panta pirmā un ceturtā daļa);

5) viendzīvokļa mājas kopīpašniekam, piedāvājot viņam privatizēt valstij vai pašvaldībai piederošo viendzīvokļa mājas kopīpašuma daļu.

(2).... (4)....

7.

Aizstāt 29. panta pirmajā daļā vārdu ‘’mēneša” ar vārdiem “triju mēnešu”.

Atbalstīt

4. Aizstāt 29. panta pirmajā daļā vārdu ‘’mēneša” ar vārdiem “triju mēnešu”.

34.pants. Atteikums privatizēt piedāvāto objektu

(1) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu īrnieks un viņa ģimenes locekļi, nomnieks, viendzīvokļa mājas kopīpašnieks vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas rakstveidā paziņo privatizācijas komisijai.

(2) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām.

2.  34.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Dzīvokļa, viendzīvokļa mājas vai mākslinieka darbnīcas privatizācijas pieteikums ir iesniedzams šā likuma pārejas noteikumu 35.punktā paredzētajā termiņā, ja par attiecīgo privatizācijas objektu pārejas noteikumos noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniegts privatizācijas ierosinājums."

8.

Ierosinām likumprojektā 34.pantā paredzētos grozījumus izteikt šādi:

- trešo daļu papildināt ar vārdiem “izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30. punktā paredzētos gadījumus.”;

- izslēgt panta ceturto daļu.

Atbalstīt

5. Izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30. punktā paredzētos gadījumus ."

35.pants. Termiņš, kādā uzsākama objekta privatizācija atklātā izsolē

(1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma 15.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 16.panta otrajā un ceturtajā daļā, 17.panta ceturtajā daļā, 18.panta trešajā daļā, 21.panta pirmajā daļā, 22.panta piektajā daļā 23. un 24.pantā minēto privatizācijas objektu novērtēšanas privatizācijas komisija publiski piedāvā tos privatizēt atklātā izsolē, ievērojot secību, kādu nosaka šis likums.

9.

Aizstāt 35.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus “15.panta pirmajā un ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “15.panta pirmajā un septītajā daļā”.

Atbalstīt

6. Aizstāt 35.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus “15.panta pirmajā un ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “15.panta pirmajā un septītajā daļā”.

37.pants. Publiska piedāvājuma saturs

(1)... (2) ...

(3) Šā likuma 21.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā publiskajā piedāvājumā norādāms zemes gabala īpašnieks un termiņš, līdz kuram šim zemes īpašniekam jāiesniedz privatizācijas pieteikums. Citas personas privatizācijas pieteikumu var iesniegt, ja noteiktajā termiņā privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis zemes īpašnieks.

10.

Aizstāt 37.panta trešajā daļā skaitli un vārdus “21.panta ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “21.panta septītajā daļā”.

Atbalstīt

7. Aizstāt 37.panta trešajā daļā skaitli un vārdus “21.panta ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “21.panta septītajā daļā”.

38.pants. Privatizācijas pieteikuma iesniegšana

(1) ...

(2) Zemes īpašnieks, kurš, izmantojot šā likuma 21.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības, vēlas pirkt publiskā piedāvājumā norādīto privatizācijas objektu, iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu divu nedēļu laikā pēc piedāvājuma publicēšanas dienas. Pieteikumā norādāmas šā likuma 33.pantā noteiktās ziņas.

(3)... (7)...

11.

Aizstāt 38.panta otrajā daļā skaitli un vārdus “21.panta ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “21.panta septītajā daļā”.

Atbalstīt

8. Aizstāt 38.panta otrajā daļā skaitli un vārdus “21.panta ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “21.panta septītajā daļā”.

(1)... (2)...

(3) Pirkuma līgumu slēdz rakstveidā, ievērojot šā likuma un Civillikuma 1477. - 1484.panta noteikumus.

(4)...(6)...

Izteikt 41. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pirkuma līgums ar privatizācijas komisiju par privatizācijas objektu noslēdzams rakstveidā viena mēneša laikā no privatizācijas komisijas lēmuma pieņemšanas dienas, ievērojot šā likuma un Civillikuma 1477.- 1484. panta noteikumus.”

Atbalstīt

9. Izteikt 41. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pirkuma līgums ar privatizācijas komisiju par privatizācijas objektu noslēdzams rakstveidā viena mēneša laikā no privatizācijas komisijas lēmuma pieņemšanas dienas, ievērojot šā likuma un Civillikuma 1477.- 1484. panta noteikumus.”

50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi

(1) ...

(2) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

(3)... (4) ...

13.

Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

10. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

59.pants. Valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” kompetence

(1) Valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” ir pienākums:

1)...

11) veidot un uzturēt dzīvojamo māju privatizācijas elektronisko datu bāzi, nodrošinot bezmaksas sadarbību ar citām valsts informācijas sistēmām;

12)... 13) ...

(2) Valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” ir tiesības:

1) ...9) ...

14.

Izteikt 59.panta pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

“ 11) uzturēt, aktualizēt un pilnveidot dzīvojamo māju privatizācijas elektronisko datu bāzi, nodrošinot bezmaksas sadarbību ar citu valsts un pašvaldību institūciju informācijas sistēmām (reģistriem), uz kuras pamata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot un attīstīt mājokļu monitoringa datu bāzi;”.

Atbalstīt

11. Izteikt 59.panta pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

“11) uzturēt, aktualizēt un pilnveidot dzīvojamo māju privatizācijas elektronisko datu bāzi, nodrošinot bezmaksas sadarbību ar citu valsts un pašvaldību institūciju informācijas sistēmām (reģistriem), uz kuras pamata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot un attīstīt mājokļu monitoringa datu bāzi;”.

67.pants. Dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu izmantošana

(1) ... (2)...

(3) Līdzekļi, kas iegūti, privatizējot neizīrētus dzīvokļus šā likuma 15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā un 73.3 panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības ienākumos.

(4) Visi līdzekļi, kas iegūti šā likuma 15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā un 73.3 panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā privatizējot valstij piederošos neizīrētos dzīvokļus, pēc izsoļu organizēšanas izdevumu segšanas ieskaitāmi Finanšu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē un izmantojami valsts parāda samaksai un pārfinansēšanai.

15.

Aizstāt 67.panta trešajā un ceturtajā daļā skaitļus un vārdus “15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem “15.panta astotajā daļā, 21.panta astotajā daļā”.

Atbalstīt

12. Aizstāt 67.panta trešajā un ceturtajā daļā skaitļus un vārdus “15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem “15.panta astotajā daļā, 21.panta astotajā daļā”.

69.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība pašvaldības domē (padomē)

(1) Ja privatizācijas komisijas lēmums par attiecīgā objekta privatizācijas tehnisko izpildi tiek pārsūdzēts šajā likumā noteiktajā kārtībā, tā izpildi aptur līdz iesniegtās sūdzības izskatīšanai. Saņemot sūdzību par objekta privatizācijas tehnisko izpildi, pašvaldības dome (padome) par to paziņo privatizācijas komisijai, kuras lēmums tiek pārsūdzēts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos strīdus pašvaldības dome (padome) izskata pēc vienas puses motivēta iesnieguma, kam pievienots privatizācijas komisijas lēmums par privatizācijas objekta vērtības noteikšanu vai par nomā nododamā vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu, vai par privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto strīdu izskatīšanā pašvaldības dome (padome) pieaicina abas ieinteresētās puses, un tie jāizskata viena mēneša laikā. Ja puses, kurām rakstveidā paziņota strīda izskatīšanas diena, neierodas, tas nav šķērslis strīda izskatīšanai.

16.

69.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pārsūdzēts” ar vārdu “apstrīdēts”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “motivēta iesnieguma, kam pievienots privatizācijas komisijas lēmums par privatizācijas objekta vērtības noteikšanu vai par nomā nododamā vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu, vai par privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu” ar vārdu “iesnieguma”.

Atbalstīt

13. 69.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pārsūdzēts” ar vārdu “apstrīdēts”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “motivēta iesnieguma, kam pievienots privatizācijas komisijas lēmums par privatizācijas objekta vērtības noteikšanu vai par nomā nododamā vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu, vai par privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu” ar vārdu “iesnieguma”.

74.pants. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1) Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

(2) Dzīvojamās mājas, kuras iekļautas valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā tikai pēc tam, kad tās izslēgtas no valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitāla.

(3) Valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldībām. Pašvaldībām nodotās dzīvojamās mājas kļūst par pašvaldību īpašumu. Valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” nodotās dzīvojamās mājas paliek iepriekšējā valdītāja valdījumā un apsaimniekošanā arī pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, izņemot gadījumus, kad pēc vienošanās ar iepriekšējo valdītāju Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija pārņem attiecīgās dzīvojamās mājas savā valdījumā un apsaimniekošanā.

(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Privatizācijai netiek nodotas neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un neizīrētie dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums.

(6) Privatizācijai netiek nodotas neapdzīvojamās telpas, ja tajās izvietoti valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai iestādes. Ja pašvaldībai privatizācijai tiek nodota dzīvojamā māja, tās neapdzīvojamās telpas, kurās izvietoti valsts uzņēmumi vai iestādes, saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šis noteikums attiecas arī uz neapdzīvojamām telpām, kuras atrodas pašvaldībai privatizācijai nododamā valsts dzīvojamā mājā un kurās izvietotas valsts uzņēmējsabiedrības, ja attiecīgās neapdzīvojamās telpas nav iekļautas šo uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā.

(7) Privatizācijai netiek nodotas dienesta viesnīcas, dienesta dzīvokļi, kā arī sociālās dzīvojamās mājas.

(8) Nedzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi netiek privatizēti saskaņā ar šo likumu.

(9) Ministru kabinets pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Šādā mājā esošie izīrētie dzīvokļi un iznomātās mākslinieku darbnīcas nododamas privatizācijai, ja attiecīgo dzīvojamo telpu īres līgumi vai mākslinieku darbnīcu nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995.gada 25.jūlijam. Pārējie šādā mājā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.

3. Papildināt 74.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, un tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai."

18.

Izteikt 74. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, kā arī pašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldību īpašumā attiecīgā pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, vai arī tā ir viendzīvokļa dzīvojamā māja, tad šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.”

Likumprojektā priekšlikumā “Papildināt 74.pantu ar desmito daļu” izteikt šo daļu šādā redakcijā:

“(10) Likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 22.pantā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, un tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai."

Atbalstīt

Noraidīt

14. 74.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, kā arī pašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldību īpašumā attiecīgā pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, vai arī tā ir viendzīvokļa dzīvojamā māja, tad šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā”;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, un tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai."

77.pants. Ierobežojumi rīcībai ar neprivatizētām dzīvojamām mājām, dzīvojamās mājās esošiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām

(1) Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvojamās mājās esošus dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kuras piedāvātas privatizācijai un par kuru privatizēšanu līdz privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām nav noslēgti pirkuma līgumi vai arī kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, var atsavināt saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šajā pantā noteikto kārtību.

(2) Atsavināmo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju vispirms piedāvā pirkt dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem vai arī mākslinieka darbnīcas nomniekam. Piekrišana pirkšanai iesniedzama mēneša laikā no piedāvājuma izsūtīšanas dienas.

(3) Izīrētu dzīvokli, izīrētu viendzīvokļa māju vai iznomātu mākslinieka darbnīcu var atsavināt citām personām tikai tad, ja ir saņemta īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu vai arī mākslinieka darbnīcas nomnieka rakstveida piekrišana.

(4) Atsavināšanai paredzēto dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu un neprivatizēto dzīvojamo māju novērtēšanu organizē šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Izteikt 77.pantu šādā redakcijā:

“(1) Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvojamās mājās esošus dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kuras piedāvātas privatizācijai un par kuru privatizēšanu līdz privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām nav noslēgti pirkuma līgumi vai arī kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, var atsavināt saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šajā pantā noteikto kārtību.

(2) Izīrētu dzīvokli vai izīrētu viendzīvokļa māju var atsavināt citām personām tikai tad, ja ir saņemta īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišana.”

Atbalstīt

15. Izteikt 77.pantu šādā redakcijā:

“(1) Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvojamās mājās esošus dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kuras piedāvātas privatizācijai un par kuru privatizēšanu līdz privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām nav noslēgti pirkuma līgumi vai arī kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, var atsavināt saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šajā pantā noteikto kārtību.

(2) Izīrētu dzīvokli vai izīrētu viendzīvokļa māju var atsavināt citām personām tikai tad, ja ir saņemta īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišana.”

1)...25)...

26. Pašvaldības dome (padome) lēmumu par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu var pieņemt, ja privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvātas visas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās privatizācijai nododamās pašvaldības dzīvojamās mājas.

20.

Papildināt pārejas noteikumu 26.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja pašvaldībā ar mājokli saistīto jautājumu risināšanai ir izveidota pašvaldības publiskā aģentūra, pašvaldības dome (padome) ar lēmumu var likvidēt attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, un tās funkcijas un saistības nodot izveidotajai aģentūrai.”

Noraidīt

27. Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācija šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz 2002.gada 31.jūlijam un šī māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemesgabals, ievērojot šādu kārtību:

1) privatizācijas komisija nosūta privatizēto objektu īpašniekiem uzaicinājumu privatizēt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja;

2) uzaicinājumā privatizācijas komisija norāda privatizējamā zemes gabala platību, kadastrālo vērtību un samaksas nosacījumus;

3) zemes gabala pirkuma maksa ir ekvivalenta tā kadastrālajai vērtībai;

4) valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas pilsētās, nodod privatizācijai par sertifikātiem;

5) valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas lauku apvidos, nodod īpašumā bez atlīdzības, noslēdzot vienošanos par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības;

6) privatizācijas komisija pieņem lēmumu par tāda valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizāciju, uz kura atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, ja zemes gabala privatizācijai rakstveidā piekrituši visi privatizēto objektu īpašnieki;

7) privatizācijas komisija pirkuma līgumu vai vienošanos šajā likumā noteiktajā kārtībā slēdz ar katru privatizētā objekta īpašnieku, un valsts vai pašvaldības zemes gabals tiek nodots pircēja īpašumā atbilstoši viņa īpašumā esošā dzīvokļa īpašuma domājamai daļai;

8) slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, piemērojami šā likuma 42.panta trešās daļas noteikumi;

9) ja zemes gabalu nevar nodot privatizēto objektu īpašniekiem, jo nav ievērots šā punkta 6.apakšpunkta nosacījums, privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta;

10) personas, kuras izpērk valsts vai pašvaldības zemes gabalu šo pārejas noteikumu 27.punktā noteiktajā kārtībā, tiek atbrīvotas no maksas par privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju.

Izteikt pārejas noteikumu 27.punktu šādā redakcijā:

“Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācija šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz 2002.gada 31.jūlijam un šī māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, ar pašvaldības domes (padomes) vai valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmumu privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemes gabals, ievērojot šādu kārtību:

1) valsts vai pašvaldības zemes gabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības;

2) privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” pieņem lēmumu slēgt vienošanos par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības ar privatizētā dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku atbilstoši dzīvokļa īpašumā esošajai kopīpašuma domājamai daļai;

3) privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” nosūta katram privatizētā objekta īpašniekam uzaicinājumu privatizēt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu;

4) uzaicinājumā privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” norāda privatizējamā zemes gabala platību, izdevumus, kas minēti šā punkta 6.apakšpunktā, kā arī termiņu, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības;

5) privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” vienošanos par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības slēdz šajā likumā noteiktajā kārtībā ar katru privatizētā objekta īpašnieku;

6) izdevumus par zemes gabala noteikšanu, zemes gabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieks proporcionāli dzīvokļa īpašumā esošajai kopīpašuma domājamai daļai; personas, kuras privatizē valsts vai pašvaldības zemes gabalu šajā punktā noteiktajā kārtībā, tiek atbrīvotas no maksas par privatizācijas tehnisko izpildi.”

Atbalstīt

16. Pārejas noteikumos:

izteikt 27.punktu šādā redakcijā:

“27. Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācija šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz 2002.gada 31.jūlijam un šī māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, ar pašvaldības domes (padomes) vai valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmumu privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemes gabals, ievērojot šādu kārtību:

1) valsts vai pašvaldības zemes gabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības;

2) privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” pieņem lēmumu slēgt vienošanos par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības ar privatizētā dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku atbilstoši dzīvokļa īpašumā esošajai kopīpašuma domājamai daļai;

3) privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” nosūta katram privatizētā objekta īpašniekam uzaicinājumu privatizēt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu;

4) uzaicinājumā privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” norāda privatizējamā zemes gabala platību, izdevumus, kas minēti šā punkta 6.apakšpunktā, kā arī termiņu, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības;

5) privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” vienošanos par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības slēdz šajā likumā noteiktajā kārtībā ar katru privatizētā objekta īpašnieku;

6) izdevumus par zemes gabala noteikšanu, zemes gabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieks proporcionāli dzīvokļa īpašumā esošajai kopīpašuma domājamai daļai; personas, kuras privatizē valsts vai pašvaldības zemes gabalu šajā punktā noteiktajā kārtībā, tiek atbrīvotas no maksas par privatizācijas tehnisko izpildi.”;

22.

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 28.punktu šādā redakcijā:

“28. Grozījumi šā likuma pārejas noteikumu 27.punktā (par valsts vai pašvaldības zemes gabalu nodošanu īpašumā bez atlīdzības, noslēdzot vienošanos ar dzīvokļa īpašnieku) stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.”

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

“28. Grozījumi šā likuma pārejas noteikumu 27.punktā (par valsts vai pašvaldības zemes gabalu nodošanu īpašumā bez atlīdzības, noslēdzot vienošanos ar dzīvokļa īpašnieku) stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

23.

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā:

“29. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija, kas uzsākta līdz 2004.gada 1.jūlijam saskaņā ar tiem šā likuma pārejas noteikumu 27.punkta noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2004.gada 1jūlijam, tiek pabeigta atbilstoši minētajiem noteikumiem.”

Atbalstīt

29. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija, kas uzsākta līdz 2004.gada 1.jūlijam saskaņā ar tiem šā likuma pārejas noteikumu 27.punkta noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2004.gada 1.jūlijam, tiek pabeigta atbilstoši minētajiem noteikumiem.

27.

Papildināt likuma pārejas noteikumus pēc 27.punkta ar 28.punktu šādā redakcijā:

“28. Privatizācijas komisija laikā līdz 2004. gada 1. aprīlim nosūta izīrēto dzīvokļu, viendzīvokļa māju īrniekiem un viņu pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kā arī iznomāto mākslinieku darbnīcu nomniekiem paziņojumu, par to, ka tā nevar uzsākt attiecīgās dzīvojamās mājas privatizāciju, jo pastāv kāds no šādiem privatizāciju kavējošiem iemesliem:

1) nav pabeigta kopīpašuma sadale un noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem vai mākslinieku darbnīcām atbilstoši šā likuma 9. panta noteikumiem;

2) nav pabeigta dzīvojamās mājas izslēgšana no valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla atbilstoši šā likuma 74. panta noteikumiem;

3) jautājumā par dzīvojamās mājas īpašuma tiesībām uzsākta tiesvedība un attiecīgais tiesas nolēmums nav stājies spēkā.”

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 30.punktu šādā redakcijā:

“30. Privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra laikā līdz 2004. gada 1. jūlijam nosūta izīrēto dzīvokļu, viendzīvokļa māju īrniekiem un viņu pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kā arī iznomāto mākslinieku darbnīcu nomniekiem paziņojumu par to, ka tā nevar uzsākt attiecīgās dzīvojamās mājas privatizāciju, jo pastāv kāds no šādiem privatizāciju kavējošiem iemesliem:

1) nav pabeigta kopīpašuma sadale un noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem vai mākslinieku darbnīcām atbilstoši šā likuma 9. panta noteikumiem;

2) nav pabeigta dzīvojamās mājas vai tās daļas izslēgšana no valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla atbilstoši šā likuma 74. panta noteikumiem;

3) jautājumā par dzīvojamās mājas īpašuma tiesībām uzsākta tiesvedība un attiecīgais tiesas nolēmums nav stājies spēkā. “

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 29. punktu šādā redakcijā:

“29. Privatizācijas komisijas nosūtītais paziņojums uzskatāms par saņemtu no brīža, kad īrnieks vai kāds no viņa pilngadīgajiem ģimenes locekļiem vai mākslinieka darbnīcas nomnieks ar savu parakstu apliecinājis, ka šo paziņojumu saņēmis.”

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 31.punktu šādā redakcijā:

“31. Šā likuma pārejas noteikumu 30.punktā minētais privatizācijas komisijas vai valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” nosūtītais paziņojums uzskatāms par saņemtu no brīža, kad dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks vai kāds no viņa pilngadīgajiem ģimenes locekļiem vai mākslinieka darbnīcas nomnieks ar savu parakstu apliecinājis, ka šo paziņojumu saņēmis.”

Daļēji

atbalstīt, skat. 25.priekšl.

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt, skat. 27.priekšl.

Atbalstīt

30. Privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” laikā līdz 2004. gada 1. jūlijam nosūta izīrēto dzīvokļu, viendzīvokļa māju īrniekiem un viņu pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kā arī iznomāto mākslinieku darbnīcu nomniekiem paziņojumu par to, ka tā nevar uzsākt attiecīgās dzīvojamās mājas privatizāciju, jo pastāv kāds no šādiem privatizāciju kavējošiem iemesliem:

1) nav pabeigta kopīpašuma sadale un noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem vai mākslinieku darbnīcām atbilstoši šā likuma 9. panta noteikumiem;

2) nav pabeigta dzīvojamās mājas vai tās daļas izslēgšana no valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla atbilstoši šā likuma 74. panta noteikumiem;

3) jautājumā par dzīvojamās mājas īpašuma tiesībām uzsākta tiesvedība un attiecīgais tiesas nolēmums nav stājies spēkā.

31. Šā likuma pārejas noteikumu 30.punktā minētais privatizācijas komisijas vai valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” nosūtītais paziņojums uzskatāms par saņemtu no brīža, kad dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks vai kāds no viņa pilngadīgajiem ģimenes locekļiem vai mākslinieka darbnīcas nomnieks ar savu parakstu apliecinājis, ka šo paziņojumu saņēmis.

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36.punktu šādā redakcijā:

"28. Dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, viņa ģimenes locekļiem, mākslinieka darbnīcas nomniekam, kā arī personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju, ir tiesības līdz 2005.gada 31.decembrim iesniegt privatizācijas komisijā privatizācijas ierosinājumu.

29. Privatizācijas ierosinājumā jānorāda:

1) objekta adrese un platība;

2) personas vārds un uzvārds, kura vēlas iegūt savā īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;

3) objekta privatizācijas šķēršļi.

29.

Ierosinām izteikt pārejas noteikumu 28. un 29. punktu likumprojektā kā pārejas noteikumu 30. un 31. punktu šādā redakcijā:

“30. Pēc paziņojuma saņemšanas dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, viņa ģimenes locekļiem, vai personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju, kā arī mākslinieka darbnīcas nomniekam ir tiesības līdz 2005.gada 31.decembrim iesniegt privatizācijas komisijā privatizācijas ierosinājumu.

31. Privatizācijas ierosinājumā jānorāda:

1) privatizācijas objekta adrese un platība;

2) personas vārds un uzvārds, kura vēlas iegūt savā īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;

3) privatizācijas objekta privatizāciju kavējošie iemesli.”

Likumprojektā pārejas noteikumos 28.punktā izslēgt vārdus “notariāli apliecinātu” un izteikt šādā redakcijā:

“28. Dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, viņa ģimenes locekļiem, mākslinieka darbnīcas nomniekam, kā arī personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi vienošanos par dzīvokļa privatizāciju, ir tiesības līdz 2005.gada 31.decembrim iesniegt privatizācijas komisijā privatizācijas ierosinājumu.”

Atbalstīt, izteikt kā pārejas noteikumu 32. un 33.punktu

Noraidīt

32. Pēc paziņojuma saņemšanas dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, viņa ģimenes locekļiem vai personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju, kā arī mākslinieka darbnīcas nomniekam ir tiesības līdz 2005.gada 31.decembrim iesniegt privatizācijas komisijai privatizācijas ierosinājumu.

33. Privatizācijas ierosinājumā jānorāda:

1) privatizācijas objekta adrese un platība;

2) tās personas vārds un uzvārds, kura vēlas iegūt savā īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;

3) privatizācijas objekta privatizāciju kavējošie iemesli.

30. Privatizācijas komisija mēneša laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas sniedz privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam rakstisku atbildi, kurā ietverta šāda informācija:

1) privatizācijas ierosinājuma saņemšanas apliecinājums;

2) informācija par privatizācijas ierosinājumu iesniegušās personas tiesībām un iespējām iegūt īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;

3) sekas, kādas iestāsies, ja noteiktajā termiņā persona neizmantos tai rezervētās privatizācijas iespējas.

31. Privatizācijas ierosinājumus reģistrē privatizācijas komisija Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

31.

Ierosinām pārejas noteikumu 30. punktu likumprojektā izteikt kā pārejas noteikumu 32. punktu un tā pirmajā apakšpunktā aizstāt vārdus “saņemšanas apliecinājums” ar vārdiem “reģistrācijas laiks”.

Ierosinām pārejas noteikumu 31. punktu likumprojektā izteikt kā likuma pārejas noteikumu 33. punktu.

Atbalstīt, izteikt pārejas noteikumu 30.punktu kā 34.punktu

Atbalstīt, izteikt pārejas noteikumu 31.punktu kā 35.punktu

 34.Privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” mēneša laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas sniedz privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam rakstisku atbildi, kurā ietverta šāda informācija:

1) privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas laiks;

2) informācija par privatizācijas ierosinājumu iesniegušās personas tiesībām un iespējām iegūt īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;

3) sekas, kādas iestāsies, ja persona noteiktajā termiņā neizmantos tai rezervētās privatizācijas iespējas.

35.  Privatizācijas ierosinājumus reģistrē privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

32. Ja objekts, par kura privatizāciju ir iesniegts privatizācijas ierosinājums, nav pakļauts privatizācijai saskaņā ar šo likumu, privatizācijas komisija nereģistrē privatizācijas ierosinājumu un divu nedēļu laikā privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam rakstiski sniedz motivētu atbildi.

32.

Ierosinām pārejas noteikumu 32. punktu likumprojektā izteikt kā likuma pārejas noteikumu 34. punktu un tajā aizstāt vārdu “objekts“ ar vārdiem “privatizācijas objekts” un vārdus “nav pakļauts” ar vārdiem “nav nododams”.

Atbalstīt, izteikt pārejas noteikumu 32.punktu kā 36.punktu

36. Ja privatizācijas objekts, par kura privatizāciju ir iesniegts privatizācijas ierosinājums, nav nododams privatizācijai saskaņā ar šo likumu, privatizācijas komisija nereģistrē privatizācijas ierosinājumu un divu nedēļu laikā privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam rakstveidā sniedz motivētu atbildi.

33. No 2006.gada 1.janvāra dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 34. un 35.punktā paredzētos gadījumus.

34.

Ierosinām pārejas noteikumu 33. punktu likumprojektā izteikt kā likuma pārejas noteikumu 37. punktu.

Aizstāt pārejas noteikumu 33. punktā skaitļus un vārdus “34. un 35.punktā” ar skaitli un vārdu “37.punktā” un pārejas noteikumu 33.punktu likumprojektā izteikt kā 39. punktu.

Atbalstīt, skat. 34.priekšl.

Atbalstīt

34. Ja dzīvojamo māju privatizācijas objekta privatizācijas pieteikums ir iesniegts līdz 2005.gada 31.decembrim, tad attiecīgais objekts, pamatojoties uz iesniegto privatizācijas pieteikumu, ir privatizējams saskaņā ar šo likumu arī pēc 2005.gada 31.decembra.

35.

Ierosinām izslēgt likumprojektā pārejas noteikumu 34. punktu.

Atbalstīt

35. Ja dzīvojamo māju privatizācijas objekta privatizācijas ierosinājums ir iesniegts līdz 2005.gada 31.decembrim, tad attiecīgais objekts ir privatizējams saskaņā ar šo likumu arī pēc 2005.gada 31.decembra, iesniedzot privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā:

1) līdz 2006.gada 1.jūlijam, ja privatizācijas komisija pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu līdz 2005.gada 31.decembrim;

2) sešu mēnešu laikā pēc privatizācijas komisijas lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, ja tas pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra;

3) sešu mēnešu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās, ja privatizācija nav bijusi iespējama sakarā ar tiesvedību.

36.

Ierosinām pārejas noteikumu 35. punktu izteikt šādā redakcijā:

“35. Pēc tam, kad zuduši dzīvojamās mājas privatizāciju kavējošie iemesli, persona, kura privatizācijas ierosinājumu iesniegusi līdz 2005.gada 31.decembrim, attiecīgo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā:

1) līdz 2006.gada 1.jūlijam, ja privatizācijas komisija pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu līdz 2005.gada 31.decembrim;

2) sešu mēnešu laikā pēc privatizācijas komisijas lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, ja tas pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra.”

Atbalstīt, izteikt pārejas noteikumu 35.punktu kā 37.punktu

37.Pēc tam, kad zuduši dzīvojamās mājas privatizāciju kavējošie iemesli, persona, kura privatizācijas ierosinājumu iesniegusi līdz 2005.gada 31.decembrim, attiecīgo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā:

1) līdz 2006.gada 1.jūlijam, ja privatizācijas komisija vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu līdz 2005.gada 31.decembrim;

2) sešu mēnešu laikā pēc privatizācijas komisijas vai valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, ja tas pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra.

36. Ja privatizācijas pieteikums netiek iesniegts pārejas noteikumu 35.punktā noteiktajā termiņā vai ir kļuvis zināms, ka objekts nav pakļauts privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā, reģistrētais privatizācijas ierosinājums tiek dzēsts un par to paziņo tā iesniedzējam."

37.

Ierosinām pārejas noteikumu 36. punktā likumprojektā aizstāt vārdus ”’35. punktā” ar vārdiem “30.punktā”  

Atbalstīt, precizējot atsauci

 38. Ja privatizācijas pieteikums netiek iesniegts šā likuma pārejas noteikumu 32.punktā noteiktajā termiņā vai ir kļuvis zināms, ka objekts nav nododams privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā, reģistrētais privatizācijas ierosinājums tiek dzēsts un par to paziņo tā iesniedzējam.

39. No 2006.gada 1.janvāra dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 37.punktā paredzētos gadījumus.”