Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(reģ. nr. 1429)

Nr. p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2.lasījumā

1

2

3

4

5

6

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"

Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”

Izdarīt likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1999, 15.nr.; 2001, 1., 23.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1999, 15.nr.; 2001, 1., 23.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) privatizācijas sertifikāts (turpmāk – sertifikāts) – valsts piešķirts dematerializēts vērtspapīrs, kuru var tikai vienreiz izlietot kā maksāšanas līdzekli par privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašumu;

2) privatizācijas sertifikātu konts – akciju sabiedrībā “Latvijas Krājbanka”, Latvijas Hipotēku un zemes bankā vai citās Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs (turpmāk – bankas) atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem;

3) privatizācijas sertifikātu grāmatiņa (turpmāk – sertifikātu grāmatiņa) – dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem;

4) Latvijas iedzīvotājs – šā likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

5) kopīgo ieguldījumu fonds – ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība;

1. Svītrot 1.panta 5. un 6.apakšpunktu.

Redakcio-nāli preciz.

1. Izslēgt 1.panta 5. un 6.punktu.

6) kopīgo ieguldījumu sabiedrība – akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma;

7) sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku – sertifikāti, ko piešķir Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši šā likuma II nodaļas noteikumiem;

8) sertifikāti politiski represētajām personām – sertifikāti, ko atbilstoši šā likuma III nodaļas noteikumiem piešķir personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par politiski represētām;

9) īpašuma kompensācijas sertifikāti – sertifikāti, ko šā likuma IV nodaļā paredzētajos gadījumos un kārtībā piešķir nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto īpašumu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja bijušo īpašumu nevar atdot vai ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki atsakās no īpašuma tiesībām un vēlas īpašuma vietā saņemt kompensāciju.

(1) Privatizācijas konta atvēršanas maksu un kārtību nosaka Ministru kabinets. Pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, politiski represētās personas, valsts apgādībā vai invalīdu, pensionāru, politiski represēto personu apgādībā esošās personas un nepilngadīgās personas, kurām ir piešķirta pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā, šo maksu var nokārtot sertifikātos.

2. Papildināt 4.panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem “konta atvēršanas” ar vārdiem “un uzturēšanas”.

1.

Izslēgt likumprojekta 2.pantu.

Atbalstīt.

(2) Latvijas iedzīvotājam piešķirtie sertifikāti tiek ieskaitīti privatizācijas sertifikātu kontā un atspoguļoti to īpašniekam izsniegtajā sertifikātu grāmatiņā. Privatizācijas sertifikātu kontu var papildināt ar mantotiem, pirktiem, dāvinātiem vai papildus piešķirtiem sertifikātiem.

(3) Juridisko personu nopirktie sertifikāti tiek ieskaitīti šo juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontos, kuru atvēršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Personas un institūcijas, kurām izsniedzamas ziņas par privatizācijas sertifikātu kontu, kā arī kārtību, kādā uzliekams arests privatizācijas sertifikātu kontam, nosaka Kredītiestāžu likums.

(5) Akciju sabiedrībai “Latvijas Krājbanka”, Latvijas Hipotēku un zemes bankai un citām Ministru kabineta noteiktajām kredītiestādēm un institūcijām jāseko, lai katrai personai, kurai ir sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku un sertifikāti politiski represētai personai, būtu tikai viens privatizācijas sertifikātu konts, kā arī jākontrolē piešķirto, apgrozībā esošo un dzēsto sertifikātu daudzums.

(6) Atverot privatizācijas sertifikātu kontu, sertifikātu pretendentam bankā jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti un noteikta parauga dokuments sertifikātu saņemšanai, bet sertifikātu mantošanas gadījumā – arī radniecību apliecinoši dokumenti, spēkā stājies testaments vai tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.

(7) To sertifikātu pretendentu intereses, kuri ir nepilngadīgi vai kuru rīcībspēja ir ierobežota, sertifikātu saņemšanas un izmantošanas procedūrās pārstāv viņu aizgādņi vai aizbildņi saskaņā ar likumiem. Katram Latvijas iedzīvotājam, kurš ir nepilngadīgs vai kura rīcībspēja ir ierobežota, jāatver savs privatizācijas konts.

(8) Sertifikātu piešķiršanu un privatizācijas kontu atvēršanu organizē un nodrošina pagasta, rajona padome vai pilsētas dome.

(9) Personām, kas pretendē uz sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku, ir tiesības iesniegt deklarāciju šo sertifikātu saņemšanai un atvērt šo privatizācijas sertifikātu kontu Ministru kabineta noteiktajos termiņos.

(10) Ja sertifikātu pretendentam pēc viņa pieprasījuma atkārtoti piešķir sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku vai sertifikātus politiski represētai personai, vai īpašuma kompensācijas sertifikātus par vienu un to pašu īpašumu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek anulēts divkāršs atkārtoti piešķirto attiecīgā veida sertifikātu skaits.

(11) Ja sertifikātu pretendents pēc lēmuma pieņemšanas par sertifikātu piešķiršanu iesniedz papildu dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt papildu sertifikātus, tos ieskaita pretendenta privatizācijas sertifikātu kontā.

(12) Ja tiek pārdoti, mantoti vai dāvināti īpašuma kompensācijas sertifikāti, to statuss nemainās un šo sertifikātu ieguvēju privatizācijas sertifikātu kontos un sertifikātu grāmatiņās jābūt atzīmei par šo statusu.

2.

Papildināt 4.pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Līdz 2004.gada 31.decembrim piešķirtos privatizācijas sertifikātus noteiktā kārtībā ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, ja konta atvēršanai vai papildus piešķirto sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamie dokumenti līdz 2005.gada 31.decembrim iesniegti kredītiestādei, kurai noteiktā kārtībā nosūtīts lēmums par sertifikātu piešķiršanu. Sākot ar 2005.gada 1.janvāri, privatizācijas sertifikātus noteiktā kārtībā ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, ja lēmums par sertifikātu piešķiršanu pieņemts vai šā likuma 10.pantā noteiktajos gadījumos reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā ne vēlāk kā gadu pirms konta atvēršanai vai papildus piešķirto sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas kredītiestādei, kurai noteiktā kārtībā nosūtīts lēmums par sertifikātu piešķiršanu.”

Atbalstīt.

2. Papildināt 4.pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Līdz 2004.gada 31.decembrim piešķirtos privatizācijas sertifikātus noteiktā kārtībā ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, ja konta atvēršanai vai papildus piešķirto sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamie dokumenti līdz 2005.gada 31.decembrim iesniegti kredītiestādei, kurai noteiktā kārtībā nosūtīts lēmums par sertifikātu piešķiršanu. Sākot ar 2005.gada 1.janvāri, privatizācijas sertifikātus noteiktā kārtībā ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, ja lēmums par sertifikātu piešķiršanu pieņemts vai šā likuma 10.pantā noteiktajos gadījumos reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā ne vēlāk kā gadu pirms konta atvēršanai vai papildus piešķirto sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas kredītiestādei, kurai noteiktā kārtībā nosūtīts lēmums par sertifikātu piešķiršanu.”

(1) Privatizācijas sertifikātu kontu politiski represētajām personām atver banka pēc sertifikātu pretendenta pastāvīgās dzīvesvietas, apvienojot šo kontu ar privatizācijas sertifikātu kontu, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku.

3. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otru teikumu šādā redakcijā:

“Pēc 2003.gada 31.decembra privatizācijas sertifikātu kontu var atvērt un/vai privatizācijas sertifikātus tajā var ieskaitīt, ja privatizācijas sertifikāti piešķirti pēc 2002.gada 31.decembra.”;

3.

4.

5.

Precizēt likumprojekta 3., 4. un 7.pantā minētos termiņus, ņemot vērā, ka ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu (spēkā no 26.11.2003.) sertifikātu izmantošanas termiņš pagarināts līdz 2004.gada 31.decembrim.

Aizstāt likumprojekta 3.pantā datumu “2003.gada 31.decembris” ar datumu “2004.gada 31.decembris” un datumu “2002.gada 31.decembris” ar datumu “2003.gada 31.decembris” (attiecīgajos locījumos).

Izslēgt likumprojekta 3.panta pirmo daļu par grozījumiem likuma 9.panta pirmajā daļā.

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 2. un 5.pr-lik.

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 2. un 5.pr-lik.

Atbalstīt.

(2) Pamats sertifikātu piešķiršanai politiski represētajām personām ir likumā paredzētā kārtībā izsniegta politiski represētās personas apliecība un rajona padomes vai republikas pilsētas domes izsniegta izziņa par piešķiramo sertifikātu skaitu.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pamats sertifikātu piešķiršanai politiski represētajām personām ir iesniegums sertifikātu piešķiršanai, kas iesniegts līdz 2003.gada 31.decembrim, likumā paredzētā kārtībā izsniegta politiski represētās personas apliecība un rajona padomes vai republikas pilsētas domes izsniegta izziņa par piešķiramo sertifikātu skaitu."

6.

7.

Izteikt likuma 9.panta 2.daļu šādā redakcijā:

“(2) Pamats sertifikātu piešķiršanai politiski represētajām personām ir iesniegums sertifikātu piešķiršanai, likumā paredzētā kārtībā piešķirtais politiski represētās personas statuss un rajona padomes vai republikas pilsētas domes izsniegta izziņa par piešķiramo sertifikātu skaitu. Politiski represētajām personām ir tiesības piešķirt sertifikātus arī pēc šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa.”

Izteikt likuma 9.panta 2.daļu šādā redakcijā:

“(2) Pamats sertifikātu piešķiršanai politiski represētajām personām ir iesniegums par sertifikātu piešķiršanu, likumā paredzētajā kārtībā piešķirtais politiski represētās personas statuss un rajona padomes vai republikas pilsētas domes izsniegta izziņa par piešķiramo sertifikātu skaitu.”

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 7.pr-lik.

Atbalstīt.

3. 9.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pamats sertifikātu piešķiršanai politiski represētajām personām ir iesniegums par sertifikātu piešķiršanu, likumā paredzētajā kārtībā piešķirtais politiski represētās personas statuss un rajona padomes vai republikas pilsētas domes izsniegta izziņa par piešķiramo sertifikātu skaitu.”;

(3) Politiski represētajām personām piešķiramo sertifikātu skaitu noapaļo ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai.

(4) Sertifikāti, kas piešķirti politiski represētajām personām, ir mantojami. Mantojamas ir arī tiesības saņemt šos sertifikātus, ja sertifikātu pretendents ir miris pēc 1992.gada 31.decembra.

(5) Politiski represētajām personām, kas pensijas vecumu sasniegušas līdz 1999.gada 31.decembrim, dzēš privatizācijas sertifikātus par to nominālvērtību atbilstoši izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā pavadītajam gadu skaitam, izmaksājot to vērtību naudā, - vienu sertifikātu par vienu gadu.

8.

9.

Izslēgt likuma 9.panta 5.daļā vārdus “kas pensijas vecumu sasniegušas līdz 1999.gada 31.decembrim”.

Izteikt 9.panta 5.daļu šādā redakcijā:

“(5) Politiski represētajām personām dzēš privatizācijas sertifikātus par to nominālvērtību atbilstoši izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā pavadītajam gadu skaitam, izmaksājot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos to vērtību naudā –– 28 latus par katru izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā pavadīto gadu.”

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 9.pr-lik.

Atbalstīt.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Politiski represētajām personām dzēš privatizācijas sertifikātus par to nominālvērtību atbilstoši izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā pavadītajam gadu skaitam, izmaksājot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos to vērtību naudā –– 28 latus par katru izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā pavadīto gadu.”

IV nodaļa
Īpašuma kompensācijas sertifikāti 10.pants. Privatizācijas sertifikātu kontu atvēršana īpašuma kompensācijas sertifikātiem

(1) Sertifikātus par nacionalizētajiem un citādi nelikumīgi atņemtajiem īpašumiem piešķir to bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja īpašumu nevar atdot vai ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki atsakās no īpašuma tiesībām un vēlas īpašuma vietā saņemt kompensāciju.

(2) Ja bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem naudā vai citādā veidā sniegtā kompensācija nesedz mantas reālo vērtību vai kompensācija izmaksāta tikai par mantas daļu, sertifikāti izsniedzami par nekompensēto daļu.

(3) Īpašuma kompensācijas sertifikātus ieskaita bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku privatizācijas sertifikātu kontā, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku vai politiski represētajām personām piešķirtajiem sertifikātiem, pamatojoties uz lēmumu par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu, kas pieņemts šā likuma 11. – 16. pantā noteiktajā kārtībā un reģistrēts attiecīgā pagasta padomē vai pilsētas domē. Ja privatizācijas sertifikātu konts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku vai politiski represētajām personām piešķirtajiem sertifikātiem nav atvērts, privatizācijas sertifikātu kontu atver kompensācijas saņēmēja norādītajā bankā. Kompensāciju sertifikātos nosaka, kompensācijas vērtību naudā dalot ar sertifikāta nominālvērtību. Sertifikātu grāmatiņā tiek atzīmēts, ka šie sertifikāti piešķirti īpašuma kompensācijai.

(4) Pagasta padome vai pilsētas dome, reģistrējot lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, seko tam, lai kompensāciju par vienu īpašumu nepiešķirtu vairākkārt.

4. Papildināt 10.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pēc 2003.gada 31.decembra privatizācijas sertifikātu kontu var atvērt un/vai privatizācijas sertifikātus tajā var ieskaitīt, ja privatizācijas sertifikāti piešķirti pēc 2002.gada 31.decembra."

10.

11.

12.

Precizēt likumprojekta 3., 4. un 7.pantā minētos termiņus, ņemot vērā, ka ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu (spēkā no 26.11.2003.) sertifikātu izmantošanas termiņš pagarināts līdz 2004.gada 31.decembrim.

Aizstāt likumprojekta 4.pantā datumu “2003.gada 31.decembris” ar datumu “2004.gada 31.decembris” (attiecīgajā locījumā).

Izslēgt likumprojekta 4.pantu par grozījumiem likuma 10.pantā.

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 2. un 12.pr-lik.

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 2. un 12.pr-lik.

Atbalstīt.

17.pants. Sertifikātu izmantošanas veidi

(1) Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem - zemi, namīpašumiem, dzīvokļiem. Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem arī samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem vai to kapitāla daļām (akcijām, pajām, daļām), ja apstiprinātajos konkrēto objektu privatizācijas noteikumos (projektā) nav noteikts citādi.

5. 17.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli privatizējamā (izpērkamā, atsavināmā) valsts vai pašvaldības īpašuma objekta iegādei pieņem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.";

4. 17.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli privatizējamā (izpērkamā, atsavināmā) valsts vai pašvaldības īpašuma objekta iegādei pieņem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.”;

(2) Sertifikātu īpašniekiem, kuri ir statūtsabiedrības dalībnieki, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodot vai pārdot savus sertifikātus šai statūtsabiedrībai, lai statūtsabiedrība par tiem pirktu privatizējamo valsts vai pašvaldību mantu. Ja statūtsabiedrības dalībnieki savus sertifikātus nodevuši šai sabiedrībai, lai statūtsabiedrība par tiem pirktu privatizējamo valsts vai pašvaldību mantu, tad par šiem sertifikātiem privatizācijas rezultātā iegūtā manta jāiegulda statūtsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar likumu par attiecīgo statūtsabiedrības veidu. Pēc pamatkapitāla palielināšanas katrs sertifikātu īpašnieks iegūst nodoto sertifikātu nominālvērtībai atbilstošu kapitāla daļu un balsu skaitu. Sertifikātus nevar ieguldīt statūtsabiedrību pamatkapitālā.

(3) Sertifikātu īpašnieks var uzticēt starpniecības uzņēmumam (statūtsabiedrībai) rīkoties ar saviem sertifikātiem, slēdzot ar to līgumu un saņemot no šā uzņēmuma (statūtsabiedrības) ienākumus atbilstoši šim līgumam. Minētajam līgumam jāatbilst Ministru kabineta apstiprinātajiem starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbības noteikumiem.

(4) Sertifikātu īpašnieki atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem var ieguldīt savus sertifikātus kopīgo ieguldījumu fondos, kļūstot par šo fondu dalībniekiem un saņemot ienākumus saskaņā ar ieguldījuma līgumu.

svītrot ceturto, piekto un sesto daļu.

Redakcio-nāli preciz.

izslēgt ceturto, piekto un sesto daļu.

(5) Līgumā ar starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību), kā arī kopīgo ieguldījumu fonda ieguldījuma līgumā jāparedz, ka starpniecības uzņēmuma (statūtsabiedrības) vai kopīgo ieguldījumu fonda likvidēšanas gadījumā sertifikātu ieguldītājiem tiks atlīdzināta par viņu ieguldītajiem sertifikātiem iegūtajai kapitāla (fonda) daļai atbilstoša likvidējamā uzņēmuma (statūtsabiedrības) vai kopīgo ieguldījumu fonda mantas vērtības daļa.

(6) Sertifikātus var ieguldīt pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos, saņemot no šiem fondiem ienākumus saskaņā ar līgumu. Šo fondu darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināti noteikumi.

(7) Sertifikātus var pieņemt samaksai par nekustamo īpašumu, ko pārdod uzņēmumi (statūtsabiedrības), kuros valsts un pašvaldību daļa pamatkapitālā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē ir mazāks par 25 procentiem. Iegūtos sertifikātus šiem uzņēmumiem (statūtsabiedrībām) ir tiesības izlietot valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijā.

(8) Šā likuma 9.panta piektajā daļā minētos sertifikātus pēc politiski represēto personu pieprasījuma ieskaita īpašā fondā, kura darbību un sertifikātu dzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Sertifikātu izmantošanas kārtība

(1) Sertifikātu īpašnieks var apvienot savus privatizācijas sertifikātu kontus. Apvienojot privatizācijas sertifikātu kontus, sertifikātu grāmatiņā tiek atzīmēts, cik īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķirts. Sertifikātu īpašnieku vecākiem (aizbildņiem) vai aizgādņiem bez bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanas ir atļauts izmantot privatizācijā vai pārdot viņu aizbildnībā vai aizgādnībā esošo personu sertifikātus. Pārdošanas gadījumā sertifikātu īpašnieku vecākiem (aizbildņiem) vai aizgādņiem jāiesniedz bāriņtiesai (pagasttiesai) norēķins par pārdošanu un ieņemto naudu. Persona, sasniedzot pilngadību, var prasīt, lai tiktu atzītas tās tiesības uz atbilstošu privatizētā īpašuma domājamo daļu izmantoto privatizācijas sertifikātu apjomā vai arī lai tai tiktu izmaksāta kompensācija naudā.

(2) Sertifikātu īpašnieki var dāvināt savus sertifikātus tikai fiziskajām personām, kurām ir atvērti savi privatizācijas sertifikātu konti.

(3) Sertifikātu īpašnieka nāves gadījumā sertifikātus manto viņa mantinieki. Mantojuma aizgādņi vai testamenta izpildītāji ir tiesīgi sertifikātus izmantot privatizācijā vai pārdot pirms mantojuma tiesību apstiprināšanas tiesā.

(4) Par sertifikātu pārdošanu, dāvināšanu un mantošanu, izņemot dāvinājumu vai mantojumu, ko saņēmuši laulātie vai personas, kurām ir pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības ar sertifikātu īpašnieku, iekasējama Ministru kabineta noteiktā valsts nodeva.

(5) Personām, kuras emigrē vai repatriējas no Latvijas, izņemot Latvijas pilsoņus, ir tiesības pārdot savus sertifikātus, nemaksājot valsts nodevu. Valsts nodeva nav iekasējama par sertifikātu ieguldīšanu pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos un tajos ieguldīto sertifikātu pārdošanu, par sertifikātu nodošanu statūtsabiedrībām, ieguldīšanu kopīgo ieguldījumu fondos, par sertifikātu pārskaitīšanu privatizējamā valsts un pašvaldību īpašuma vai šā likuma 17.panta septītajā daļā minētā īpašuma iegādei.

6. 18.pantā:

izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Valsts nodeva nav iekasējama par sertifikātu nodošanu statūtsabiedrībām, par sertifikātu pārskaitīšanu privatizējamā (izpērkamā, atsavināmā) valsts un pašvaldību īpašuma vai šā likuma 17.panta septītajā daļā minētā īpašuma iegādei.";

Redakcio-nāli preciz.

5. 18.pantā:

izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts nodeva nav iekasējama par sertifikātu nodošanu statūtsabiedrībām, to pārskaitīšanu privatizējamā (izpērkamā, atsavināmā) valsts un pašvaldību īpašuma objekta vai šā likuma 17.panta septītajā daļā minētā nekustamā īpašuma iegādei.”;

(6) Kopīgo ieguldījumu fondos, pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos ieguldītie, statūtsabiedrībām nodotie vai pārdotie, citām juridiskām personām pārdotie īpašuma kompensācijas sertifikāti tiek ieskaitīti atsevišķā kontā.

svītrot sestajā daļā vārdus "Kopīgo ieguldījumu fondos, pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos ieguldītie";

Redakcio-nāli preciz.

izslēgt sestajā daļā vārdus “Kopīgo ieguldījumu fondos, pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos ieguldītie”;

(7) Dokumenti, kas apliecina laulāto un pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības, pirms sertifikātu dāvinājuma noformēšanas uzrādāmi bankās, kurās tiek atvērti privatizācijas sertifikātu konti.

(8) Privatizācijas sertifikātu kontā un fizisko personu sertifikātu grāmatiņā jāatspoguļo visas operācijas ar sertifikātiem. Par sertifikātiem iegūtās īpašuma tiesības reģistrējamas uz sertifikātu īpašnieka vārda vai uz kopīgo ieguldījumu sabiedrības, pensiju fonda, cita sociālās apdrošināšanas fonda vai statūtsabiedrības vārda, ja šie sertifikāti tiek ieguldīti attiecīgi kopīgo ieguldījumu fondā, pensiju fondā, citā sociālās apdrošināšanas fondā, tiek nodoti vai pārdoti statūtsabiedrībai, kā arī uz šā likuma 17.panta septītajā daļā minēto uzņēmumu (statūtsabiedrību) vārda.

izteikt astotās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Par sertifikātiem iegūtās īpašuma tiesības reģistrējamas uz sertifikātu īpašnieka vārda vai uz statūtsabiedrības vārda, ja šie sertifikāti tiek nodoti vai pārdoti statūtsabiedrībai, kā arī uz šā likuma 17.panta septītajā daļā minēto uzņēmumu (statūtsabiedrību) vārda.";

izteikt astotās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par sertifikātiem iegūtās īpašuma tiesības reģistrējamas uz sertifikātu īpašnieka vārda vai uz statūtsabiedrības vārda, ja šie sertifikāti tiek nodoti vai pārdoti statūtsabiedrībai, kā arī uz šā likuma 17.panta septītajā daļā minēto uzņēmumu (statūtsabiedrību) vārda.”;

(9) Īpašuma tiesības uz zemi, kas likumos noteiktajā kārtībā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem iegūtas no valsts un pašvaldībām, reģistrējamas uz pircēja – fiziskās vai juridiskās personas vārda.

(10) Noteikumus par sertifikātu izmantošanu privatizācijā, valsts un pašvaldību zemes pirkšanas procesā un norēķiniem ar tiem, kā arī par neizmantoto privatizācijas sertifikātu anulēšanas kārtību izdod Ministru kabinets.

svītrot desmitajā daļā vārdus "kā arī par neizmantoto privatizācijas sertifikātu anulēšanas kārtību";

Redakcio-nāli preciz.

izslēgt desmitajā daļā vārdus “kā arī par neizmantoto privatizācijas sertifikātu anulēšanas kārtību”;

(11) Sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā izmantojami līdz 2004.gada 31.decembrim. Institūcija, kas likumā paredzētajos gadījumos pieņem sertifikātus kā maksāšanas līdzekli, dzēš sertifikātus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Sertifikāti pēc to izmantošanas termiņa beigām tiek anulēti.

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Institūcija, kas likumā paredzētajos gadījumos pieņem sertifikātus kā maksāšanas līdzekli, dzēš sertifikātus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Institūcija, kas likumā paredzētajos gadījumos pieņem sertifikātus kā maksāšanas līdzekli, dzēš sertifikātus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

(12) Uzņēmumiem (statūtsabiedrībām), kuros valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē atsevišķi vai kopā ir mazāks par 25 procentiem un kuri privatizācijas procesā ir ieguvuši tiesības privatizēt valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, ir tādas pašas tiesības pirkt sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem - fiziskajām personām. Šajā panta daļā paredzētās tiesības pirkt sertifikātus kā fiziskajām personām kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības var izmantot tikai tad, ja tās ir dibinātas kā akciju sabiedrības un ieguvušas tiesības privatizēt nekustamas ķermeniskas lietas, lai tās attiecīgi ar Latvijas Bankas un Finansu ministrijas atļauju ieguldītu savā pamatkapitālā. Latvijas Bankas vai Finansu ministrijas atļauja jāsaņem, pirms iegūtas tiesības privatizēt nekustamu ķermenisku lietu. Zemes pirkšanas tiesības nosaka likumi "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".

aizstāt divpadsmitajā daļā vārdus "Latvijas Bankas" ar vārdiem "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas" un vārdu "Finansu" ar vārdu "Finanšu";

aizstāt divpadsmitajā daļā vārdus “Latvijas Bankas” ar vārdiem “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas” un vārdu “Finansu” –– ar vārdu “Finanšu”;

(13) Uzņēmumi (statūtsabiedrības), arī starpniecības uzņēmumi (statūtsabiedrības), kā arī kopīgo ieguldījumu fondi un pensiju fondi var atvērt savus privatizācijas sertifikātu kontus tikai akciju sabiedrībā "Latvijas Krājbanka", Latvijas Hipotēku un zemes bankā vai citā Ministru kabineta noteiktajā kredītiestādē.

svītrot trīspadsmitajā daļā vārdus "kā arī kopīgo ieguldījumu fondi un pensiju fondi";

Redakcio-nāli preciz.

izslēgt trīspadsmitajā daļā vārdus “kā arī kopīgo ieguldījumu fondi un pensiju fondi”;

(14) Sertifikātu ieķīlājuma līgumi ir spēkā tikai tad, ja tie ir noslēgti rakstveidā, reģistrēti privatizācijas sertifikātu kontā un ierakstīti sertifikātu grāmatiņā.

(15) Priekšlīgumi un cerību līgumi par mantas pirkumu, kura tiks iegūta par pārdevēja sertifikātiem, ir spēkā tikai tad, ja pēc mantas pārdevēja sertifikātu izlietošanas mantas iegādei ir samaksāta valsts nodeva par attiecīgā sertifikātu skaita pārdošanu, pretējā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs atgūt ar sertifikātiem samaksāto valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, bet pircējs zaudē tiesības prasīt zaudējumu piedziņu.

(16) Īpašuma tiesības uz sertifikātiem pieder personai, kuras privatizācijas sertifikātu kontā tie atrodas.

papildināt pantu ar septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(17) Pēc likumā noteiktā privatizācijas (izpirkšanas, atsavināšanas) ierosinājumu iesniegšanas termiņa beigām persona, kas minētajā termiņā iesniegusi ierosinājumu un likumā noteiktajos gadījumos nav zaudējusi tiesības izmantot kā maksāšanas līdzekli privatizācijas sertifikātus, tos var izmantot ierosinājumā minētā valsts un pašvaldības īpašuma objekta pirkšanā. Ja privatizācijas (izpirkšanas, atsavināšanas) ierosinājumu iesniegusi fiziska persona, tad tiesības izmantot sertifikātus ierosinājumā minētā objekta privatizācijā manto vispārējā kārtībā. Privatizācijas (izpirkšanas, atsavināšanas) ierosinājumu un sertifikātu izmantošanas tiesību izbeigšanās termiņa reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets."

Redakcio-nāli preciz.

papildināt pantu ar septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(17) Pēc likumā noteiktā privatizācijas (izpirkšanas, atsavināšanas) ierosinājumu iesniegšanas termiņa beigām persona, kura minētajā termiņā iesniegusi ierosinājumu un likumā noteiktajos gadījumos nav zaudējusi tiesības izmantot kā maksāšanas līdzekli privatizācijas sertifikātus, tos var izmantot ierosinājumā minētā valsts un pašvaldības īpašuma objekta pirkšanai. Ja privatizācijas (izpirkšanas, atsavināšanas) ierosinājumu iesniegusi fiziskā persona, tiesības izmantot sertifikātus ierosinājumā minētā objekta privatizācijai manto vispārējā kārtībā. Privatizācijas (izpirkšanas, atsavināšanas) ierosinājumu un sertifikātu izmantošanas tiesību izbeigšanās termiņa reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

20.pants. Strīdu izskatīšana

(1) Strīdus, kas rodas sakarā ar sertifikātu piešķiršanu par Latvijā nodzīvoto laiku un to daudzuma noteikšanu, privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un sertifikātu grāmatiņu izsniegšanu, izskata pagasta padome vai pilsētas dome. Padomes vai domes lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(2) Strīdi, kas rodas sakarā ar kompensējamā īpašuma novērtēšanu un sertifikātu daudzuma noteikšanu īpašuma kompensācijai, izskatāmi kārtībā, kādu nosaka likumi par attiecīgo īpašuma veidu denacionalizāciju un atdošanu bijušajiem īpašniekiem.

(3) Strīdi, kas rodas par sertifikātu piešķiršanu un anulēšanu un tādu darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas veikti ar anulētajiem sertifikātiem, kā arī par sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa izmantošanu, izskatāmi tiesā likumos noteiktajā kārtībā.

7. 20.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Strīdi, kas šā likuma 9.pantā minētajos gadījumos rodas par sertifikātu piešķiršanu un anulēšanu un par tādu darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas veikti ar anulētajiem sertifikātiem, kā arī par sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa izmantošanu, izskatāmi tiesā likumos noteiktajā kārtībā, ja prasība likumā noteiktā kārtībā iesniegta līdz 2003.gada 31.decembrim.";

13.

14.

Izslēgt likumprojekta 7.pantu, nemainot likuma 20.panta trešās daļas redakciju.

Aizstāt likumprojekta 7.pantā datumu “2003.gada 31.decembris” ar datumu “2004.gada 31.decembris” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

(4) Ja persona, kurai atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12.pantam ir tiesības dzēst īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā, nokavējusi pieteikuma iesniegšanas termiņu, šī persona var griezties Centrālajā zemes komisijā. Centrālā zemes komisija izskata šīs personas pieprasījumu, izvērtē termiņa nokavējuma iemeslus un pieprasījuma atbilstību likumam un pieņem attiecīgu lēmumu.

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "šī persona" ar skaitļiem un vārdiem "līdz 2003.gada 31.decembrim".

15.

Izteikt likuma 20.panta 4.daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja politiski represētā persona, kurai atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12.pantam ir tiesības dzēst īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā, nokavējusi pieteikuma iesniegšanas termiņu, šī persona var griezties Centrālajā zemes komisijā vai tiesā. Centrālā zemes komisija vai tiesa izskata šīs personas pieprasījumu, izvērtē termiņa nokavējuma iemeslus un pieprasījuma atbilstību likumam un pieņem attiecīgu lēmumu.”

Atbalstīt, redakcio-nāli precizējot.

6. Izteikt 20.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja politiski represētā persona, kurai atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 12.pantam ir tiesības dzēst īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā, nokavējusi pieteikuma iesniegšanas termiņu, šī persona var vērsties Centrālajā zemes komisijā vai tiesā. Centrālā zemes komisija vai tiesa izskata šīs personas pieprasījumu, izvērtē termiņa nokavējuma iemeslus un pieprasījuma atbilstību likumam un pieņem attiecīgu lēmumu.”