Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(Reģ. nr.557 )

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"

Izdarīt likumā "Par zemes dzīlēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13.nr.; 1999, 6.nr.; 2000, 18.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par zemes dzīlēm” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13.nr.; 1999, 6.nr.; 2000, 18.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "institūcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iestāde" (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdu “institūcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) augsne - virsējais irdenais zemes garozas slānis, kas veidojies atmosfēras un bioloģisko faktoru ietekmē un kam piemīt dabiska auglība;

2) bieži sastopamie derīgie izrakteņi - Latvijas teritorijā izplatīti un pietiekamā daudzumā esoši derīgie izrakteņi;

3) derīgie izrakteņi - neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga;

4) derīgo izrakteņu atradne - dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana ir iespējama;

5) derīgo izrakteņu atradņu kadastrs - datu sakopojums par derīgo izrakteņu krājumiem atradnēs un to kvalitāti;

1

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Likuma 1.pantā:

Aizstāt 5.punktā vārdu “kadastrs” ar vārdu “reģistrs”;

atbalstīt

2. 1.pantā:

aizstāt 5.punktā vārdu “kadastrs” ar vārdu “reģistrs”;

6) derīgo izrakteņu ieguve - komerciālas nozīmes atradnē veicamu darbu komplekss, kura mērķis ir iegūt derīgos izrakteņus;

2

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) derīgo izrakteņu ieguve – darbu komplekss derīgo izrakteņu iegūšanai atradnē”

atbalstīt

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) derīgo izrakteņu ieguve — darbu komplekss derīgo izrakteņu iegūšanai atradnē”;

7) derīgo izrakteņu izpēte - licences laukumā veicami ģeoloģiski, ģeofizikāli, ģeoķīmiski un tehniski darbi, kuru mērķis ir noteikt derīgo izrakteņu kvalitāti un krājumus atradnē, kā arī novērtēt derīgo izrakteņu atradnes komerciālo nozīmi;

8) derīgo izrakteņu krājumu bilance - datu sakopojums attiecībā uz noteiktu laika periodu par derīgo izrakteņu ieguves apjomiem, krājumu zudumiem un atlikušajiem derīgo izrakteņu krājumiem;

9) derīgo izrakteņu meklēšana - mērķorientēti ģeoloģiskie pētījumi nolūkā atrast turpmākai izpētei perspektīvas derīgo izrakteņu iegulas;

10) grodu aka - ar grodiem nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;

11) ģeoloģiskā informācija - dati par zemes dzīļu uzbūvi, īpašībām un resursiem;

12) ģeoloģiskie pētījumi - visu veidu ģeoloģiskie darbi, kuru mērķis ir noskaidrot zemes dzīļu uzbūvi, sastāvu, īpašības, stāvokli, kā arī derīgo izrakteņu un zemes dzīļu noderīgo īpašību izplatības un izvietojuma likumsakarības;

13) iedzītā vai urbtā aka - ar caurulēm nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;

14) licences laukums - konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē) vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā;

15) ogļūdeņraži - neapstrādāta nafta (jēlnafta), dabas gāze un gāzes kondensāti;

3

Atbildīgā komisija

Likuma 1.pantā:

“15)1 pazemes būves – tuneļi, mākslīgās alas, šahtas, patvertnes, kā arī ogļūdeņražu un ogļskābās gāzes glabātavas ģeoloģiskajās struktūrās;

15)2 zemes dzīļu derīgās īpašības – iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā.”;

atbalstīt

papildināt pantu ar 15.1 un 15.2 punktu šādā redakcijā:

“151) pazemes būves — tuneļi, mākslīgās alas, šahtas, patvertnes, kā arī ogļūdeņražu un ogļskābās gāzes glabātavas ģeoloģiskajās struktūrās;

152) zemes dzīļu derīgās īpašības — iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā;”;

16) servitūts - tādas tiesības izmantot zemes dzīles, kad īpašuma tiesības uz tām ir lietošanas ziņā aprobežotas kādai noteiktai personai par labu;

17) valsts nozīmes derīgie izrakteņi - ogļūdeņraži neapstrādāta nafta (jēlnafta), dabas gāze un pazemes ūdeņi (saldūdeņi, minerālūdeņi, termālie ūdeņi un rūpniecībā izmantojamie ūdeņi);

18) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne - Ministru kabineta noteikta atradne, kura atrodas Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras krājumi nodrošina valsts vai vairāku tās reģionu vajadzības pēc attiecīgā derīgā izrakteņa;

19) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals - Ministru kabineta noteikti zemes garozas iecirkņi Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kuros ir noteiktas zemes dzīļu īpašības un kuru lietošanai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās;

20) zemes dzīles - zemes garozas daļa, kas atrodas zem augsnes un virszemes ūdeņiem līdz dziļumam, kurā ekonomiski un tehniski ir iespējami ģeoloģiskie pētījumi, derīgo izrakteņu ieguve vai arī tās izmantošana;

21) zemes dzīļu izmantošana - ģeoloģiskie pētījumi, derīgo izrakteņu ieguve un zemes dzīļu īpašību izmantošana;

4

Atbildīgā komisija

aizstāt 21. punktā vārdus “zemes dzīļu īpašību” ar vārdiem “zemes dzīļu derīgo īpašību”.

atbalstīt

aizstāt 21.punktā vārdus “zemes dzīļu īpašību” ar vārdiem “zemes dzīļu derīgo īpašību”.

22) zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) - dokuments, kas apliecina tās īpašnieka tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktiem mērķiem, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot norādītās prasības un noteikumus;

23) zemes garoza - zemes ārējā cietā daļa, kuras biezums Latvijā ir 40-64 km;

24) zemes dzīļu fonds - visas izmantojamās un neizmantojamās zemes dzīles Latvijas teritorijā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā neatkarīgi no to piederības (īpašnieka);

25) zemes dzīļu monitorings - zemes dzīļu stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma;

26) zemes dzīļu fonda valsts ģeoloģiskā pārraudzība - normatīvajos aktos noteikta pasākumu sistēma, kuras uzdevums ir raudzīties, kā tiek ievērota tiesību aktos, normatīvajos dokumentos un atļaujās (licencēs) noteiktā zemes dzīļu izmantošanas kārtība (derīgo izrakteņu ģeoloģisko pētījumu atbilstības programma un sasniegto rezultātu izvērtēšana, derīgo izrakteņu krājumu akcepts un uzskaite).

Šis likums nosaka kārtību, kādā veicama zemes dzīļu kompleksa, racionāla un vidi saudzējoša izmantošana, kā arī zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības prasības.

5

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Izteikt likuma 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu un vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības.”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības.”

II nodaļa
Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzība

4.pants. Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzības institūcijas

2. 4.pantā:

4. 4.pantā:

(1) Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no tā piederības (īpašnieka) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic:

1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas;

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes;";

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes;”;

2) Ekonomikas ministrija;

3) pagastu un pilsētu pašvaldības.

6

7

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Likuma 4.pantā:

Svītrot pirmās daļas 3.punktā vārdus “pagastu un pilsētu”;

Atbildīgā komisija

Aizstāt 4.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “pagastu un pilsētu” ar vārdiem “vietējās”.

daļēji atbalstīt, iestrād. pr. nr. 7

atbalstīt

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus “pagastu un pilsētu” ar vārdu “vietējās”;

(2) Minēto institūciju kompetenci nosaka šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināti attiecīgo ministriju un Valsts ģeoloģijas dienesta nolikumi un citi normatīvie akti.

(3) Valsts ģeoloģijas dienests ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei nodrošina zemes dzīļu racionālu izmantošanu un zemes dzīļu fonda valsts ģeoloģisko pārraudzību. Valsts ģeoloģijas dienesta darbību reglamentē šis likums un Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

aizstāt trešajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas" ar vārdiem "Vides ministrijas";

aizstāt trešajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Vides ministrijas”;

(4) Ekonomikas ministrija Ministru kabineta noteiktajos licenču laukumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves atļauju (licenču) izsniegšanas konkursus un izsniedz šīs atļaujas (licences), kā arī veic ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves administratīvo pārraudzību.

(5) Pagastu un pilsētu pašvaldības savās administratīvajās teritorijās:

8

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Izteikt 4. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldības savās administratīvajās teritorijās:

atbalstīt precizētā redakcijā

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Vietējās pašvaldības savās administratīvajās teritorijās:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajos apjomos izsniedz atļaujas (licences) bieži sastopamo derīgo izrakteņu izmantošanai gada kvotu un limitu ietvaros, izņemot šā panta septītajā daļā un 10.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus;

aizstāt piektās daļas 1.punktā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas" ar vārdiem "Valsts ģeoloģijas dienesta".

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ievērojot Valsts ģeoloģijas dienesta noteiktos ieguves limitus, izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot šā likuma 10.pantā noteiktos gadījumus;

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ievērojot Valsts ģeoloģijas dienesta noteiktos ieguves limitus, izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot šā likuma 10.pantā noteiktos gadījumus;

2) kontrolē derīgo izrakteņu atradņu rekultivāciju.

2) kontrolē derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju.”;

2) kontrolē derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju.”;

(6) Pašvaldībām nodoto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no maksas, kas saņemta par zemes dzīļu izmantošanas atļaujām (licencēm).

9

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Aizstāt 4. panta sestajā daļā vārdus „zemes dzīļu izmantošanas atļaujām (licencēm)” ar vārdiem „bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām”;

atbalstīt

aizstāt sestajā daļā vārdus “zemes dzīļu izmantošanas atļaujām (licencēm)” ar vārdiem “bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām”;

(7) Ja derīgo izrakteņu atradne atrodas vairāku pagastu un pilsētu administratīvajās teritorijās vai pašvaldības izmanto servitūta tiesības, zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz Valsts ģeoloģijas dienests.

10

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Svītrot 4. panta septīto daļu.

atbalstīt

Redakc. preciz.

izslēgt septīto daļu.

5.pants. Zemes dzīļu izmantošanas pārraudzības formas

3. Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

5. Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā, pārraugot zemes dzīļu izmantošanu:

"(1) Valsts ģeoloģijas dienests šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:

“(1) Valsts ģeoloģijas dienests šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:

1) veic derīgo izrakteņu krājumu uzskaiti;

1) akceptē un uzskaita derīgo izrakteņu krājumus;

1) akceptē un uzskaita derīgo izrakteņu krājumus;

2) sastāda derīgo izrakteņu atradņu kadastru un derīgo izrakteņu krājumu bilanci;

2) sastāda derīgo izrakteņu atradņu reģistru un derīgo izrakteņu krājumu bilanci;

2) sastāda derīgo izrakteņu atradņu reģistru un derīgo izrakteņu krājumu bilanci;

3) nosaka derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguves apjomus;

3) nosaka derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguves limitus;

3) nosaka derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguves limitus;

4) izstrādā standartus (normas, noteikumus) zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes un to izmantošanas un aizsardzības jomā, kā arī drošības noteikumus zemes dzīļu izmantošanas darbos.

4) apkopo un uzglabā ģeoloģisko informāciju;

11

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Likumprojekta 3.pantā izteiktajā likuma 5.panta pirmajā daļā:

Papildināt 4.punktu pirms vārda „apkopo” ar vārdu “iegūst”.

atbalstīt

4) iegūst, apkopo un uzglabā ģeoloģisko informāciju;

5) veic valsts teritorijas ģeoloģisko kartēšanu."

5) veic valsts teritorijas ģeoloģisko kartēšanu.”

(2) Ministru kabinets ir tiesīgs juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi un tās dzīles likumos noteiktajos gadījumos apgrūtināt ar valstij nepieciešamajiem īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem.

(3) Nacionālās drošības, vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām, valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai, valstiski nozīmīgu būvju ierīkošanai un ekspluatācijai īpašniekiem var atsavināt zemi saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām".

(1) Zemes dzīles ir neatjaunojama vērtība, kas izmantojama vienlaikus zemes īpašnieku, valsts un sabiedrības labā.

(2) Zemes dzīļu vērtība netiek ietverta īpašuma kadastrālajā vērtībā, un par zemes dzīlēm nav jāmaksā īpašuma nodoklis. Zemes dzīļu izmantotāji personisko vajadzību apmierināšanai zemes dzīles to īpašumā vai pastāvīgā lietošanā esošajā zemē izmanto bez maksas. Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos ir pieļaujama, ja saņemta attiecīga atļauja (licence) šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.

12

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Svītrot likuma 6.panta otrās daļas otro teikumu.

neatbalstīt

(3) Zemes dzīļu izmantošanā jāievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī citi zemes dzīļu izmantošanu ierobežojoši noteikumi.

(4) Nodrošinot zemes dzīļu racionālu izmantošanu un aizsardzību, valsts un pašvaldības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā var ierobežot, apturēt vai pārtraukt jebkuru juridisko un fizisko personu darbību zemes dzīļu izmantošanā.

Zemes dzīļu izmantošanas mērķi ir:

1) veikt ģeoloģisko izpēti, zinātniskās pētniecības darbus, profesionālo apmācību un izveidot zemes dzīļu monitoringu;

2) iegūt derīgos izrakteņus;

3) veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;

4) izveidot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un objektus;

5) veikt atpūtas, tūrisma un ārstnieciska rakstura pasākumus;

6) iegūt materiālus mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai.

13

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Izteikt likuma 7.pantu šādā redakcijā:

Zemes dzīļu izmantošanas veidi ir:

1) ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā, inženierģeoloģiskā, ģeoekoloģiskā un ģeofizikālā izpēte, zinātniskās pētniecības darbi, profesionālā apmācība, zemes dzīļu monitoringa izveide un veikšana;

2) derīgo izrakteņu ieguve vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana;

3) pazemes būvju celtniecība un ekspluatācija, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;

4) atpūtas un tūrisma pasākumu veikšana;

5) materiālu ieguve mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai;

6) urbumu ierīkošana, izmantošana, konservācija un likvidācija.”

atbalstīt precizētā redakcijā

6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Zemes dzīļu izmantošanas veidi

Zemes dzīļu izmantošanas veidi ir:

1) ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā, inženierģeoloģiskā, ģeoekoloģiskā un ģeofizikālā izpēte, zinātniskās pētniecības darbi, profesionālā apmācība, zemes dzīļu monitoringa izveide un veikšana;

2) derīgo izrakteņu ieguve vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana;

3) tādu pazemes būvju celtniecība un ekspluatācija, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;

4) atpūtas un tūrisma pasākumu veikšana;

5) materiālu ieguve mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai;

6) urbumu izveide, izmantošana, konservācija un likvidācija.”

Zemes dzīles izmanto:

1) zemes īpašnieks;

2) persona, kam zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā;

3) juridiskā vai fiziskā persona, arī ārvalstnieks vai ārvalsts juridiskā persona, kas ar zemes īpašnieku noslēgusi līgumu.

14

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Papildināt likuma 8.panta 3.punktu ar vārdiem “kurā ir norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids”.

atbalstīt

7. Papildināt 8.panta 3.punktu ar vārdiem “kurā ir norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids”.

(1) Zemes dzīļu izmantošanas veidi ir šādi:

1) beztermiņa izmantošana;

2) termiņizmantošana.

(2) Beztermiņa izmantošanai zemes dzīles var nodot tādu pazemes būvju celtniecībai un ekspluatācijai, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī citām valsts un sabiedriskajām vajadzībām (īpaši aizsargājamiem ģeoloģiskiem objektiem, zinātniska vai mācību rakstura poligoniem, dabas pieminekļiem un citiem īpašiem pazemes vai virszemes veidojumiem).

(3) Termiņizmantošanā zemes dzīles var nodot:

1) ģeoloģiskai izpētei - uz laiku līdz 5 gadiem;

2) derīgo izrakteņu ieguvei - uz laiku līdz 25 gadiem;

3) ģeoloģiskai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei - uz laiku līdz 30 gadiem.

(4) Zemes dzīļu izmantošanas termiņi un veidi norādāmi zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē).

15

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Izteikt likuma 9.pantu šādā redakcijā:

“Zemes dzīles izmantošanā var nodot uz šādiem termiņiem:

1) ģeoloģiskai, hidroģeoloģiskai, inženierģeoloģiskai, ģeoekoloģiskai un ģeofizikālai izpētei, monitoringa izveidei un veikšanai, zinātniskās pētniecības darbiem, profesionālajai apmācībai, atpūtas un tūrisma pasākumiem – uz laiku līdz 5 gadiem;

2) derīgo izrakteņu ieguvei, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai, pazemes būvju celtniecībai un ekspluatācijai, kas nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi – uz laiku līdz 25 gadiem;

3) ģeoloģiskai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei - uz laiku līdz 30 gadiem;

4) mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai – uz laiku līdz 2 gadiem.”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

8. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Zemes dzīļu izmantošanas termiņi

Zemes dzīles izmantošanā var nodot uz šādiem termiņiem:

1)  ģeoloģiskajai, hidroģeoloģiskajai, inženierģeoloģiskajai, ģeoekoloģiskajai un ģeofizikālajai izpētei, zinātniskās pētniecības darbiem, zemes dzīļu monitoringa izveidei un veikšanai, profesionālajai apmācībai, atpūtas un tūrisma pasākumiem — uz laiku līdz 5 gadiem;

2) derīgo izrakteņu ieguvei, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai, tādu pazemes būvju celtniecībai un ekspluatācijai, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi, — uz laiku līdz 25 gadiem;

3) ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei — uz laiku līdz 30 gadiem;

4) mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai — uz laiku līdz 2 gadiem.”

(1) Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu var tikai tad, ja saņemta attiecīga atļauja (licence) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (izņemot 11.pantā noteiktos gadījumus). Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) izsniedz:

16

Atbildīgā komisija

Izteikt 10.pantu jaunā šādā redakcijā:

“10.pants. Zemes dzīļu izmantošanas kārtība

(1) Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu drīkst tikai tad, ja saņemta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (izņemot 11.pantā noteiktos gadījumus). Šādu atļauju (licenci) izsniedz:

atbalstīt

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Zemes dzīļu izmantošanas kārtība

(1) Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu drīkst tikai tad, ja saņemta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (izņemot 11.pantā noteiktos gadījumus). Šādu atļauju (licenci) izsniedz:

1) pagasta vai pilsētas pašvaldība - šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

1) vietējās pašvaldības — šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

1) vietējās pašvaldības — šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

2) Ekonomikas ministrija - šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

3) Valsts ģeoloģijas dienests - visos pārējos gadījumos.

2) Ekonomikas ministrija — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

3) Valsts ģeoloģijas dienests — visos pārējos gadījumos.

2) Ekonomikas ministrija — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

3) Valsts ģeoloģijas dienests — visos pārējos gadījumos.

(2) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtību un ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību, kā arī noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā reglamentē Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi reglamentē arī valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemes gabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona.

(2) Ja bieži sastopamo derīgo izrakteņu atradne atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā vai pašvaldības izmanto servitūta tiesības, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas (licences) izsniedz Valsts ģeoloģijas dienests.

(2) Ja bieži sastopamo derīgo izrakteņu atradne atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā vai pašvaldības izmanto servitūta tiesības, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas (licences) izsniedz Valsts ģeoloģijas dienests.

(3) Pazemes ūdeņus drīkst izmantot tikai tad, ja saņemta ūdens lietošanas atļauja (izņemot 11.pantā noteiktos gadījumus). Ūdens lietošanas atļauju izsniedz reģionālā vides pārvalde.

(3) Ja vienā derīgo izrakteņu atradnē ir dažāda veida akceptēti derīgo izrakteņu krājumi, derīgo izrakteņu ieguves atļaujas (licences) izsniedz Valsts ģeoloģijas dienests.

(3) Ja vienā derīgo izrakteņu atradnē ir dažāda veida akceptēti derīgo izrakteņu krājumi, derīgo izrakteņu ieguves atļaujas (licences) izsniedz Valsts ģeoloģijas dienests.

(4) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Derīgo izrakteņu ieguvei valsts nozīmes atradnēs, kā arī zemes dzīļu valsts nozīmes nogabalu izmantošanai zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā neatkarīgi no zemes īpašuma piederības.

(4) Derīgo izrakteņu ieguvei valsts nozīmes atradnēs, kā arī zemes dzīļu valsts nozīmes nogabalu izmantošanai zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā neatkarīgi no zemes īpašuma piederības.

(5) Bez maksas zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz pagastu un pilsētu pašvaldībām to īpašumā esošajās vai tām pastāvīgā lietošanā nodotajās valsts un pašvaldību zemes platībās, pamatojoties uz šo pašvaldību pieprasījumu un ievērojot noteiktos ieguves apjomus, ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtos derīgos izrakteņus paredzēts izlietot ceļu uzturēšanai, teritorijas labiekārtošanai, kā arī šo pašvaldību īpašumā esošo ēku uzturēšanai.

(5) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemes platībās zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā.

(5) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemes platībās zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā.

(6) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) aizliegts pārdot, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt. Zemes dzīļu izmantotāja maiņas gadījumā līdzšinējā atļauja (licence) zaudē spēku, bet jaunajam izmantotājam jāsaņem jauna atļauja (licence) šajā likumā noteiktajā kārtībā. Zemes dzīļu izmantotāja, atļaujas (licences) turētāja vai uzņēmuma īpašuma tiesību maiņas gadījumā agrāk izsniegtā atļauja (licence) zaudē spēku, un šajā gadījumā jaunais uzņēmuma īpašnieks, uzņemoties esošajā atļaujā (licencē) noteiktās saistības, var saņemt jaunu atļauju (licenci) bez konkursa (izsoles). Ogļūdeņražu izpētei un ieguvei izsniegtās atļaujas (licences) īpašnieka maiņa var notikt ar Ministru kabineta piekrišanu.

(6) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences), bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas (licences) un atradņu pases izsniedz par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences), bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas (licences) un atradņu pases izsniedz par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemes platībās zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā. Konkursā vai izsolē var piedalīties jebkura juridiskā vai fiziskā persona, arī ārvalstu juridiskās un fiziskās personas.

(7) Ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtos derīgos izrakteņus paredzēts izlietot pašvaldību ceļu uzturēšanai, teritorijas labiekārtošanai vai to īpašumā esošo ēku uzturēšanai, tad, pamatojoties uz pašvaldību pieprasījumu un nosakot šiem darbiem nepieciešamos ieguves limitus, zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) pašvaldībām to īpašumā esošajās vai tām pastāvīgā lietošanā nodotajās valsts un pašvaldību zemes platībās izsniedz bez maksas.

(7) Ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtos derīgos izrakteņus paredzēts izlietot pašvaldību ceļu uzturēšanai, teritorijas labiekārtošanai vai to īpašumā esošo ēku uzturēšanai, tad, pamatojoties uz pašvaldību pieprasījumu un nosakot šiem darbiem nepieciešamos ieguves limitus, zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) pašvaldībām to īpašumā esošajās vai tām pastāvīgā lietošanā nodotajās valsts un pašvaldību zemes platībās izsniedz bez maksas.

(8) Zemes īpašniekiem (izņemot valsti un pašvaldības) zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) to īpašumā esošajās zemes platībās izsniedz, pamatojoties uz pieprasījumu un ievērojot noteiktos ieguves apjomus. Šī kārtība neattiecas uz gadījumiem, kad tiek izmantoti valsts nozīmes derīgie izrakteņi un atradnes, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabali. Zemes īpašnieks (izņemot valsti un pašvaldības) zemes dzīļu izmantošanas tiesības var nodot citām juridiskajām un fiziskajām personām, noslēdzot līgumu, kas ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai.

(8) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) aizliegts pārdot, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt. Zemes dzīļu izmantotāja vai atļaujas (licences) turētāja maiņas gadījumā agrāk izsniegtā atļauja (licence) zaudē spēku, bet tiesību pārņēmējs, uzņemoties esošajā atļaujā (licencē) noteiktās saistības, var saņemt jaunu atļauju (licenci) bez konkursa (izsoles). Ogļūdeņražu izpētei un ieguvei izsniegtās atļaujas (licences) īpašnieka maiņa notiek pēc saskaņošanas ar Ministru kabinetu.

(8) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) aizliegts pārdot, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt. Zemes dzīļu izmantotāja vai atļaujas (licences) turētāja maiņas gadījumā agrāk izsniegtā atļauja (licence) zaudē spēku, bet tiesību pārņēmējs, uzņemoties esošajā atļaujā (licencē) noteiktās saistības, var saņemt jaunu atļauju (licenci) bez konkursa (izsoles). Ogļūdeņražu izpētei un ieguvei izsniegtās atļaujas (licences) īpašnieka maiņa notiek pēc saskaņošanas ar Ministru kabinetu.

(9) Zemes īpašnieks (izņemot valsti un pašvaldības) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var rīkot konkursu vai izsoli zemes dzīļu izmantošanas tiesību iegūšanai viņa zemes īpašumā. Šāds konkurss vai izsole un tās noteikumi saskaņojami ar Valsts ģeoloģijas dienestu un attiecīgo pašvaldību.

(9) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu, valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtību un ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību, kā arī noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā reglamentē Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi reglamentē arī valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemes gabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona.

(9) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu, valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtību un ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību, kā arī noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā reglamentē Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi reglamentē arī valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemes gabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona.

(10) Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtību nosaka Ministru kabinets.

(10) Zemes dzīļu valsts nozīmes nogabalu izmantošanas noteikumus katram nogabalam atsevišķi nosaka Ministru kabinets.

(10) Zemes dzīļu valsts nozīmes nogabalu izmantošanas noteikumus katram nogabalam atsevišķi nosaka Ministru kabinets.

(11) Pazemes ūdeņus drīkst izmantot tad, ja saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja, A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.

(11) Pazemes ūdeņus drīkst izmantot tad, ja saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja, A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.

(12) Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtību nosaka Ministru kabinets.

(12) Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtību nosaka Ministru kabinets.

(13) Lai saņemtu zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) jebkura derīgā izrakteņa (izņemot ogļūdeņražus) ieguvei, ir jāsaņem Valsts ģeoloģijas dienesta sagatavota atradnes pase, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.”

(13) Lai saņemtu zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) jebkura derīgā izrakteņa (izņemot ogļūdeņražus) ieguvei, ir jāsaņem Valsts ģeoloģijas dienesta sagatavota atradnes pase, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.”

Zemes īpašnieki (fiziskās personas) un fiziskās personas, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, ievērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās prasības, var izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) un maksas šādos gadījumos:

1) šā likuma pielikumā noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir uzņēmējdarbības raksturs;

2) ierīkojot un izmantojot grodu, iedzītās un urbtās akas - dziļumā līdz 20 metriem, dažādas būves (pagrabus, tvertnes u.c.) - dziļumā līdz 5 metriem no zemes virsmas to dziļākajā vietā personiskām vajadzībām, kā arī ūdens notekas meliorācijas vajadzībām virszemes ūdeņu aizvadīšanai.

17

Atbildīgā komisija

Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zemes īpašnieki un pastāvīgie lietotāji, ievērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās prasības, drīkst izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) šādos gadījumos:

1) šā likuma pielikumā noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir komercdarbības raksturs;

2) personiskām vajadzībām ierīkojot un izmantojot grodu, iedzītās un urbtās akas — dziļumā līdz 20 metriem, dažādas būves (pagrabus, tvertnes u.c.) — dziļumā līdz 5 metriem no sākotnējās zemes virsmas to dziļākajā vietā, kā arī ūdens notekas meliorācijas vajadzībām virszemes ūdeņu aizvadīšanai.

atbalstīt

10. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Zemes īpašnieki un pastāvīgie lietotāji, ievērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās prasības, drīkst izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) šādos gadījumos:

1) šā likuma pielikumā noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir komercdarbības raksturs;

2) personiskām vajadzībām ierīkojot un izmantojot grodu, iedzītās un urbtās akas — dziļumā līdz 20 metriem, dažādas būves (pagrabus, tvertnes u.c.) — dziļumā līdz 5 metriem no sākotnējās zemes virsmas to dziļākajā vietā, kā arī ūdens notekas meliorācijas vajadzībām virszemes ūdeņu aizvadīšanai.

18

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Papildināt likuma 11.pantu ar 2. daļu šādā redakcijā:

(2) Valsts ģeoloģijas dienests šā likuma 7.panta 1.punktā noteiktajos zemes dzīļu izmantošanas veidos drīkst tās izmantot bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences).”

atbalstīt

Redakc. preciz.

(2) Valsts ģeoloģijas dienests šā likuma 7.panta 1.punktā noteiktajos zemes dzīļu izmantošanas veidos drīkst tās izmantot bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences).”

Zemes dzīļu izmantotāju pienākums ir:

1) ievērot normatīvo aktu prasības, standartus, normas, atļaujas (licences) nosacījumus un citus noteikumus darbos, kas saistīti ar zemes dzīļu izmantošanu;

2) ievērot derīgo izrakteņu ieguves noteikumus un darba drošības noteikumus;

19

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Izteikt likuma 14.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) ievērot Ministru kabineta apstiprināto derīgo izrakteņu ieguves kārtību;”.

atbalstīt

11. Izteikt 14.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ievērot Ministru kabineta apstiprināto derīgo izrakteņu ieguves kārtību;”.

3) zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes gaitā nodrošināt ģeoloģiskās dokumentācijas sagatavošanu un gādāt par tās saglabāšanu;

4) iesniegt Valsts ģeoloģijas dienestam atļaujā (licencē) noteiktajā kārtībā un termiņos ģeoloģisko informāciju, kā arī iegūtos datus par derīgo izrakteņu krājumiem un to komponentiem;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt nepieciešamos pārskatus par zemes dzīļu izmantošanu;

6) ievērot standartus, normas un noteikumus, kas reglamentē vides aizsardzību, kultūras pieminekļu aizsardzību, zemes transformāciju, kā arī būvju un citu objektu aizsardzību, un nepieļaut, ka zemes dzīļu izmantošana atstātu kaitīgu ietekmi uz tiem; zemes dzīļu izmantotājiem nav jāuzņemas atbildība par iepriekšējo izmantotāju pieļautajām atkāpēm no attiecīgajiem standartiem, normām un noteikumiem;

7) noņemt un saglabāt auglīgo augsnes daļu rekultivācijai;

8) uz sava rēķina rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus atļaujā (licencē) norādītajā termiņā;

9) atlīdzināt visus zaudējumus, kas nodarīti viņu veiktās zemes dzīļu izmantošanas rezultātā zemes dzīļu īpašniekiem, izmantotājiem, videi, kultūras pieminekļiem;

10) apturēt zemes dzīļu izmantošanu, ja atklājas zinātnei, kultūrai un vides aizsardzībai nozīmīgi ģeoloģiskie veidojumi, meteorīti, arheoloģiskie vai citi objekti, kā arī nekavējoties ziņot par atklājumu atļaujas (licences) izsniedzējam, reģionālajai vides pārvaldei vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, kā arī Valsts ģeoloģijas dienestam. Ja turpmāka zemes dzīļu izmantošana apdraud vai bojā šos objektus, zemes dzīļu izmantošana jāpārtrauc. Zemes dzīļu izmantošanas pārtraukšanas rezultātā zemes dzīļu izmantotājam nodarītais kaitējums atlīdzināms likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" noteiktajā kārtībā.

16.pants. Zemes dzīļu izmantošanas ierobežošana, apturēšana vai pārtraukšana

4. 16.pantā:

12. 16.pantā:

(1) Zemes dzīļu izmantošana atļaujas (licences) turētājam var tikt ierobežota, ja atklājušies jauni apstākļi, kas izslēdz iespēju pilnā apjomā turpmāk izmantot atļaujā (licencē) norādītās tiesības.

(2) Zemes dzīļu izmantošanu var apturēt, ja:

1) zemes dzīļu izmantošanā tiek pārkāptas atļaujā (licencē) vai zemes dzīļu izmantošanu regulējošos normatīvos aktos noteiktās prasības;

2) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēku veselībai, dzīvībai, videi un īpašumam;

3) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā vai to izmantošanas vietā rodas ārkārtējas situācijas (plūdi, ugunsgrēki utt.);

4) mainās zemes dzīļu izmantotājs (apturēšana ir spēkā līdz jaunas zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai);

5) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā tiek apdraudēti kultūras pieminekļi.

(3) Zemes dzīļu izmantošana tiek pārtraukta, ja:

1) beidzas atļaujā (licencē) norādītais termiņš;

2) zemes dzīļu izmantotājs labprātīgi atsakās no zemes dzīļu tālākas izmantošanas vai pārtrauc savu uzņēmējdarbību;

3) gada laikā no atļaujas (licences) saņemšanas nav uzsākta zemes dzīļu izmantošana;

20

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Likuma 16.panta trešajā daļā:

Izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) trīs gadu laikā no atļaujas (licences) saņemšanas nav uzsākta derīgo izrakteņu ieguve vai pārtraukta un nav atsākta viena gada laikā;”;

atbalstīt

Redakc. preciz.

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) triju gadu laikā no atļaujas (licences) saņemšanas dienas nav uzsākta derīgo izrakteņu ieguve vai tā pārtraukta un nav atsākta viena gada laikā;”;

4) zemes dzīles tiek izmantotas mērķiem, kas nav norādīti atļaujā (licencē), vai tiek pārkāptas šā likuma 11.panta prasības;

5) zeme tiek atsavināta valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

6) sistemātiski tiek pārkāpti zemes dzīļu izmantošanas un to aizsardzības noteikumi.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Zemes dzīļu izmantošana (izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi) tiek ierobežota šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, apturēta šā panta otrās daļas 1.-4.punktā minētajos gadījumos un pārtraukta šā panta trešās daļas 1.-3.punktā minētajos gadījumos ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālo vides pārvalžu vai Vides valsts inspekcijas lēmumu, bet šā panta trešās daļas 5.punktā minētajā gadījumā - saskaņā ar noslēgto līgumu vai spēkā stājušos likumu; zemes dzīļu izmantošana tiek apturēta šā panta otrās daļas 5.punktā minētajā gadījumā - ar Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu, bet šā panta trešās daļas 4. un 6.punktā minētajos gadījumos - pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcija var apturēt zemes dzīļu izmantošanu šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos. Pašvaldības var apturēt zemes dzīļu izmantošanu šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos. Pašvaldības var pārtraukt zemes dzīļu izmantošanu šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos. Zemes dzīļu izmantošana ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei tiek ierobežota šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, apturēta šā panta otrās daļas 1.-4. punktā minētajos gadījumos un pārtraukta šā panta trešās daļas 1.-3. punktā minētajos gadījumos ar atļaujas (licences) izsniedzēja lēmumu pēc valsts pilnvarotu institūciju ierosinājuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Personas, kuru tiesības tiek aizskartas, var pieprasīt zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu, apturēšanu vai pārtraukšanu tiesas ceļā arī citos gadījumos, ja zemes dzīļu izmantošanā tiek pārkāpti šā likuma noteikumi.

"(4) Zemes dzīļu izmantošana (izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi) tiek:

1) ierobežota šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu;

2) apturēta šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu; šā panta otrās daļas 5.punktā minētajā gadījumā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu; šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos ar pašvaldību lēmumu;

3) pārtraukta šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos ar pašvaldības vai Valsts ģeoloģijas dienesta lēmumu; šā panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minētajos gadījumos ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu.";

Redakc. preciz.

“(4) Zemes dzīļu izmantošana (izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi) tiek:

1) ierobežota šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu;

2) apturēta šā panta otrās daļas 1. — 4.punktā minētajos gadījumos ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu; šā panta otrās daļas 5.punktā minētajā gadījumā — ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu; šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos — ar pašvaldību lēmumu;

3) pārtraukta šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos ar pašvaldības vai Valsts ģeoloģijas dienesta lēmumu; šā panta trešās daļas 1. — 4. un 6.punktā minētajos gadījumos — ar Valsts ģeoloģijas dienesta, reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas lēmumu.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ogļūdeņražu meklēšana, izpēte un ieguve tiek ierobežota, apturēta vai pārtraukta šajā pantā minētajos gadījumos ar atļaujas (licences) izsniedzēja lēmumu pēc atbildīgo valsts iestāžu vai pašvaldības ierosinājuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

“(5) Ogļūdeņražu meklēšana, izpēte un ieguve tiek ierobežota, apturēta vai pārtraukta šajā pantā minētajos gadījumos ar atļaujas (licences) izsniedzēja lēmumu pēc atbildīgo valsts iestāžu vai pašvaldības ierosinājuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

18.pants. Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontrole

5. 18.pantā:

13. 18.pantā:

(1) Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontroli šajā likumā un citos zemes dzīļu izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedzējs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Vides valsts inspekcija, kā arī reģionālās vides pārvaldes.

izslēgt pirmajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija";

izslēgt pirmajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija”;

(2) Rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldības pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tās noteiktajā kārtībā var veikt vietējas nozīmes pasākumus zemes dzīļu aizsardzībā un izmantošanas kontrolē šā likuma ietvaros.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldība pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi var veikt vietējas nozīmes pasākumus zemes dzīļu aizsardzībā un izmantošanas kontrolē šā likuma ietvaros."

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldība pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi var veikt vietējas nozīmes pasākumus zemes dzīļu aizsardzībā un izmantošanas kontrolē šā likuma ietvaros.”

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Zemes dzīļu kodeksa apstiprināšanu", Latvijas Zemes dzīļu kodekss (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1976, 23. nr.; 1980, 9. nr.; 1982, 52. nr.; 1985, 1. nr.; 1988, 1. nr.). 

2. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā apstiprina valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu sarakstu. 

3. Līdz valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu saraksta apstiprināšanai par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm uzskatāmas Ministru padomes 1991.gada 13.novembra lēmumā nr. 316 "Par rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradņu saraksta apstiprināšanu" minētās rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu atradnes. 

4. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izstrādā noteikumus par valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtību.

21

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 5. .punktu šādā redakcijā:

“5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likuma grozījumu pieņemšanas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1. Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumi Nr.239 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.413 “Valsts ģeoloģijas dienesta nolikums.

atbalstīt

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likuma grozījumu pieņemšanas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumi nr.239 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi nr.413 “Valsts ģeoloģijas dienesta nolikums”;

22

Atbildīgā komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumu 5.punktu ar 3., 4., 5. un 6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) Ministru kabineta 2000.gada 5.septembra noteikumi Nr.307 “Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība”;

4) Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumi Nr.412 “Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā”;

5) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.51 “Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi”;

6) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.52 “Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtība”.”

atbalstīt

3) Ministru kabineta 2000.gada 5.septembra noteikumi nr.307 “Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība”;

4) Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumi nr.412 “Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā”;

5) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi nr.51 “Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi”;

6) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi nr.52 “Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtība”.

23

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

6. Likuma 14.panta 2.punkta grozījumos noteiktie Ministru kabineta noteikumi jāpieņem līdz 2005.gada 1.septembrim.“.

atbalstīt

Redakc. preciz.

6. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.septembrim pieņem šā likuma 14.panta 2.punktā minētos noteikumus.”

Pielikums

Bieži sastopamo derīgo izrakteņu saraksts

1. Māls.

2. Smilts, grants. 

24

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Likuma Pielikumā :

Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

„2. Smilts, smilts-grants.“;

atbalstīt

15. Pielikumā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Smilts, smilts-grants.”;

3. Irdenie saldūdens kaļķieži.

4. Kūdras iegulas līdz 5 hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās.

25

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Papildināt pielikumu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

„5. Smilšmāls, mālsmilts, aleirīts.“.

atbalstīt

papildināt pielikumu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Smilšmāls, mālsmilts, aleirīts.”

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.februārī.

26

Atbildīgā komisija

Izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos.

atbalstīt