Likums

Rīgā, 2004

Rīgā, 2004.gada 18.maijā

Nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” izskatīšanai pirmajā lasījumā, kas ir alternatīvs likumprojektam “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (reģ.nr.571).

Pielikumā: Juridiskās komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts un anotācija.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Likumprojekts

Iesniedz Juridiskā komisija

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:

1.Izteikt 69.pantu šādā redakcijā:

“69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.”

2.Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

“71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.”

3.Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

“72. Valsts Prezidentam ir tiesība apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšanu ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturdaļas no visiem deputātiem.”

4.Izteikt 98.pantu šādā redakcijā:

“98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos un ja izdošana nepārkāpj Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.”

5.Izteikt 101.pantu šādā redakcijā:

"101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.”

Likumprojekta
“Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?	1. Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā ir noteiktas Valsts Prezidenta tiesības motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Valsts prezidentes pieredze Satversmes 71.pantā noteikto tiesību izmantošanā liecina, ka Satversmē noteiktais septiņu dienu termiņš un Saeimā pēdējā lasījumā pieņemtā likuma teksta ierobežotā pieejamība septiņu dienu laikā kopš tā pieņemšanas Saeimā, nenodrošina iespēju dažādām interešu grupām iepazīties ar pilnu likuma tekstu, pieņemt lēmumu par savu viedokli un informēt par to Valsts Prezidentu. Jāatzīmē, ka septiņu dienu termiņā tiek ietvertas arī brīvdienas (sestdiena un svētdiena), kā arī svētku dienas, līdz ar to, Satversmē noteiktais septiņu dienu termiņš Valsts Prezidentei sniedz ierobežotu iespēju uzklausīt iebildumus, pieprasīt papildus informāciju, pieņemt lēmumu un sniegt Saeimai savu motivāciju atkārtotas caurlūkošanas nepieciešamībai vai likuma publicēšanas apturēšanai. Grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 69., 71. un 72.pantā izstrādāti, ņemot vērā Valsts prezidentes ierosinājumu par iespēju pagarināt Satversmē noteikto termiņu, kurā Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu un prasīt likuma otrreizējo caurlūkošanu. 2. Grozījumi Satversmes 98.pantā nepieciešami, jo tas izriet no Eiropas Padomes 2002.gada 13.jūnijā pieņemtā Ietvarlēmuma par Eiropas apcietināšanas lēmumu un nodošanas procedūru starp dalībvalstīm (Council Framework Decision 2002/584/JHA of 13 June 2002 on the European arrest warrant and the surrender procedures between Member States), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm bija jāievieš līdz š.g. 1.janvārim. Eiropas apcietināšanas lēmuma institūts ir izstrādāts, lai pārveidotu līdzšinējo izdošanas sistēmu Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Tas paredz ieviest jaunu izdošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, paredzot pienākumu nacionālajām tiesām ar minimālām formalitātēm ipso facto atzīt citas dalībvalsts tiesas izdotu pieprasījumu par personas nodošanu. Saskaņā ar šo procedūru, dalībvalsts varēs izdot t.s. Eiropas apcietināšanas lēmumu (European arrest warrant), kas būs jāakceptē pārējām dalībvalstīm, arī ja tas attieksies uz šīs dalībvalsts pilsoņiem, kurus no izdošanas aizsargā nacionālā konstitūcija. Ietvarlēmums nosaka, ka dalībvalstis patur tiesības, kas ir noteiktas to konstitūcijās ar nolūku garantēt cilvēktiesības, tomēr no tā neizriet dalībvalsts tiesības, atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas lēmumu tikai tādēļ, ka tas attiecas uz šīs valsts pilsoni. Tā kā Satversmes 98.pants šobrīd aizliedz izdot Latvijas pilsoni ārvalstīm, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Satversmē, lai nodrošinātu tās savietojamību ar Eiropas Kopienas tiesībām, kas paredz šādu izdošanu Kopienas dalībvalstu ietvaros. 3. Grozījums Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Savienības tiesībām. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 19.panta pirmā daļa paredz ikvienam ES pilsonim, kas pastāvīgi uzturas kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Tāpēc Satversmes 101.pants, kurš paredz tiesības vēlēt pašvaldības tikai Latvijas pilsoņiem, nav savietojams ar minētajiem ES dokumentiem. Grozījums Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā nodrošinās ES pilsoņu tiesības piedalīties Latvijas pašvaldību darbībā, kā tas ir noteikts Eiropas Kopienu Dibināšanas līguma 19.pantā.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?	Likumprojekts ðo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu?	Neparedzēti izdevumi valsts budžetā nav nepieciešami.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?	Atbilstoði Satversmes 101.panta grozījumam, jāizstrādā grozījumi “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.
5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?	Likumprojekts veidots atbilstoði Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, izmantojot citu valstu pieredzi. Izstrādātais Satversmes grozījuma projekts izriet no Eiropas Kopienu dibināšanas līguma.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?	Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Valsts Prezidentes kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?	Likuma izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.