Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"

Izdarīt likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 11.nr.; 2002, 2., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 9. un 10.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Reģistrācija

Masu informācijas līdzekļus reģistrē Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas iesniegumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Izdevējs vai redakcija iesniegumu var iesniegt, ja tas paredzēts ar dibinātāju noslēgtajā līgumā. Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata iesniegumu un pieņem lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

Iesniegumā norādāmas šādas ziņas:

1) dibinātājs, izdevējs vai redakcija,

2) masu informācijas līdzekļa nosaukums,

3) masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un uzdevumi,

4) teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt vai pārraidīt masu informācijas līdzekļa produkcijas galveno daļu,

5) sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un apjoms,

6) masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese.

Kopā ar reģistrācijas iesniegumu iesniedz dokumentu par reģistrācijas nodevas samaksu un lēmumu par attiecīgā masu informācijas līdzekļa dibināšanu un izdošanu. Ja dibinātājs, izdevējs vai redakcija ir dažādas personas, iesniedz līgumu, kas regulē attiecības starp šīm personām.

Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību.

Ja dibinātājs, izdevējs vai redakcija iesniedz iesniegumu masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanai atbilstoši šā panta pirmajai daļai, iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina reģistrējamās izmaiņas.

10.pants. Reģistrācijas atteikums

Uzņēmumu reģistra valsts notārs var atteikt masu informācijas līdzekļa reģistrāciju, ja:

1) nav ievērotas šā likuma 4., 8. un 9.pantā noteiktās prasības,

2) iesniegumā norādītas nepatiesas ziņas.

Latvijas Republikā aizliegts reģistrēt masu informācijas līdzekļus ar Latvijā jau iznākoša vai ar tiesas nolēmumu darbību izbeiguša masu informācijas līdzekļa nosaukumu.

Par masu informācijas līdzekļa reģistrācijas atteikumu rakstveidā paziņo iesniedzējam piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, norādot atteikuma iemeslu.

Iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu un rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot Uzņēmumu reģistra galvenajam notāram attiecīgu iesniegumu.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

2. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas šā panta pirmās daļas
1. un 3.punktā noteiktajos gadījumos, masu informācijas līdzekļa vadītājs vai tiesa triju dienu laikā pēc darbības izbeigšanas par to paziņo Uzņēmumu reģistram un iesniedz lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu."

 

 

 

 

 

Kultūras ministra vietā –

izglītības un zinātnes ministrs

K.Šadurskis

 

 

 

 

 

 

Normatīvā akta projekta

„Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Patreiz spēkā esošā likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 9.panta redakcija nosaka, ka masu informācijas līdzekļus reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas pieteikumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Izdevējs vai redakcija pieteikumu var iesniegt, ja tas paredzēts ar dibinātāju noslēgtā līgumā. Pieteikums jāizskata un lēmums jāpieņem desmit dienu laikā no tā iesniegšanas dienas.

Administratīvā procesa likuma, kas stāsies spēkā 2004.gada 1.februārī, izpratnē (29.pants) publisko tiesību subjektam un privāto tiesību juridiskajai personai ir tiesības iesniegt iestādē iesniegumu vai tiesā pieteikumu.

Vadoties no šīs normas, jāsecina, ka ar pieteikumu var griezties tikai tiesā, iestādē griežas ar iesniegumu.

Patreiz spēkā esošajā likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktā Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzības kārtība neatbilst Administratīvā procesa likumam un citos likumos paredzētajai Uzņēmumu reģistra lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtībai.

Patreiz spēkā esošajā likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” nav noteikti Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie dokumenti masu informācijas līdzekļa reģistrācijas, tā izmaiņu reģistrācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredz:

- 9.panta tekstā, atbilstoši Administratīvā procesa likumam, vārdu „pieteikums” aizstāt ar vārdu „iesniegums”;

- 9.panta pirmajā daļā un 10.panta pirmajā un trešajā daļā saskaņot likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteikto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību ar Administratīvā procesa likumu (76.pants). Līdz ar to likumprojekts paredz tādas masu informācijas līdzekļa reģistrācijas administratīvās procedūras, kas ir saskaņotas ar Administratīvā procesa likumu.

- 9.panta trešajā un sestajā daļā un 11.panta otrajā daļā precizēt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamos dokumentus masu informācijas līdzekļa reģistrācijas, tā izmaiņu reģistrācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts paredz tādas masu informācijas līdzekļa reģistrācijas administratīvās procedūras, kas ir saskaņotas ar Administratīvā procesa likumu, kā arī precizē masu informācijas līdzekļa reģistrācijas, tā izmaiņu reģistrācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā Uzņēmumu reģistrā iesniedzamos dokumentus.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus normatīvo aktu izdošana nav nepieciešama.

 

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu, publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Izmantots Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras lektores Jautrītes Briedes veiktais pētījums par Latvijas likumu atbilstību Administratīvā procesa likuma projekta normām.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojektā iestrādāti pētījuma rezultātā radušies ieteikumi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības konsultēšanas pasākumi nav veikti.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

 

 

Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības.

 

 

 

Kultūras ministre

Valsts

sekretārs.

Juridiskais dienests

Par kontroli

atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

 

       

I.Rībena

D.Pavļuts

U.Lielpēters

I.Bērziņa

I.Rituma

___.12.2003.

___.12.2003.

___.12.2003.

___.12.2003.

___.12.2003.

 

 

05.12.2003 09:43

952

I.Rituma

7078119, Ilze.Rituma@km.gov.lv