Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"

Izdarīt likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2., 19.nr.; 1999, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Pensiju fondā uzkrātā pensiju kapitāla naudas līdzekļus un citus aktīvus drīkst pārvaldīt tikai šādas komercsabiedrības:";

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijas Republikā (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus).";

izslēgt sesto un septīto daļu.

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"5. Ieguldījumu sabiedrības, kuras līdz 2004.gada 1.maijam ir uzsākušas privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldi, līdz 2004.gada 31.decembrim veic nepieciešamos pasākumus, lai tās atbilstu šajā likumā noteiktajām prasībām.

6. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļauj ieguldījumu sabiedrībai brīvi rīkoties ar drošības naudu un pašu aktīviem, kas tiek turēti kā nodrošinājums ieguldījumu sabiedrības darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības dēļ pensiju fondam un pensiju plānu dalībniekiem radušos zaudējumu segšanai, tikai pēc tam, kad ieguldījumu sabiedrība ir ievērojusi vienu no šādiem nosacījumiem:

1) izpildījusi šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā noteiktās prasības, un pensiju fonds, kura līdzekļus ieguldījumu sabiedrība pārvalda, ir piekritis veikt atbilstošus grozījumus līdzekļu pārvaldīšanas līgumā;

2) ieguldījumu sabiedrība ir pārtraukusi privātā pensiju fonda līdzekļu pārvaldi normatīvajos aktos par privāto pensiju fondu darbību noteiktajā kārtībā.

7. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļauj kredītiestādei, brokeru sabiedrībai vai apdrošināšanas akciju sabiedrībai brīvi rīkoties ar drošības naudu un pašu aktīviem, kas tiek turēti kā nodrošinājums minēto sabiedrību darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības dēļ pensiju fondam un pensiju plānu dalībniekiem radušos zaudējumu segšanai tikai pēc tam, kad pensiju fonds, kura līdzekļus minētās sabiedrības pārvalda, ir piekritis veikt atbilstošus grozījumus līdzekļu pārvaldīšanas līgumā."

4. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2001/107/EC."

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Finanšu ministra vietā –

vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

"Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem""

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likums "Par privātajiem pensiju fondiem" nosaka kārtību, kādā tiek pārvaldīti privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļi (turpmāk – pensiju plānu līdzekļi) un paredz, ka pensiju plānu līdzekļus ir tiesīgas pārvaldīt atbilstošajam darbības veidam licencēta banka, brokeru sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība. Pensiju plānu līdzekļu pārvaldītājam ir jānogulda drošības nauda 50 000 latu apmērā un papildus jātur pašu aktīvi 1% apmērā no tā pārvaldīšanā esošajiem aktīviem, kas pārsniedz 5 000 000 latu. Minētie aktīvi ir paredzēti iespējamo zaudējumu segšanai, kas varētu rasties privātajam pensiju fonda vai pensiju plāna dalībniekiem, līdzekļu pārvaldītāja darbinieku noziedzīgu darbības vai nolaidības rezultātā.

Likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām" ir sagatavoti grozījumi, saskaņā ar kuriem tiek ieviesta Direktīva 2001/107/EC. Likuma grozījumi paredz, ja ieguldījumu sabiedrība vēlas pārvaldīt individuālos portfeļus, t.sk. privāto pensiju fondu līdzekļus, tai tiek piemērotas papildu prasības kapitālam un ir noteiktas citas darbību regulējošās prasības.

Ievērojot minēto un lai sakārtotu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību regulējošo vidi, likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" būtu nepieciešams izslēgt prasību, kas uzliek par pienākumu pensiju plānu līdzekļu pārvaldītājam noguldīt drošības naudu 50 000 latu apmērā un turēt pašu aktīvus (šos aktīvus drīkst ieguldīt tikai likumā noteiktajos finanšu instrumentos) 1% apmērā no pārvaldīšanā esošajiem pensiju plānu līdzekļiem.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" ir sagatavoti, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar to, kādu ir paredzēts ieviest ar grozījumiem likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām". No likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" tiek izslēgta prasība pensiju plānu līdzekļu pārvaldītājam noguldīt drošības naudu 50 000 latu apmērā un papildus turēt pašu aktīvus 1% apmērā no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem. Minētās prasības izslēgšana no likuma neietekmēs privāto pensiju fondu darbību, bet sakārtos pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāju darbību regulējošo vidi, jo visiem pensiju plānu līdzekļu pārvaldītājiem atbilstoši to pamatdarbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir jārēķina kapitāla pietiekamība un to pašu kapitālam ir jābūt tādā apmērā, lai nodrošinātu šo sabiedrību nepārtrauktu darbību un aizsargātu ieguldītājus. Likumprojektā ir ietverti pārejas noteikumi, kuri paredz, ka līdzekļu pārvaldītājs ar noguldīto drošības naudu varēs brīvi rīkoties tikai pēc tam, kad pārvaldītājs ar pensiju fondu būs par to vienojušies.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts būtiski neietekmēs pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāju darbību. Likumprojektā ietvertie noteikumi saskaņā ar kuriem līdzekļu pārvaldītājam ir jāievēro kapitāla pietiekamības prasības, ir līdzvērtīgi līdzšinējām likuma prasībām un atbilstošāki konkrētajām sabiedrībām, jo nosakot kapitāla pietiekamību, kā arī veicot tā aprēķinu, tiek ņemts vērā konkrētais darbības veids un no šīs darbības izrietošie riski.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtē-jais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Ar likumprojektu vienotā paketē tiek virzīti šādi likumprojekti:

1. "Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"";

2. "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā".

Tiesību aktu projekti ir sagatavoti.

Pieņemot likumprojektu, būs jāizdara grozījumi:

1) Ministru kabineta 07.10.1997. noteikumos Nr. 348 "Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 16.02.1999. noteikumos Nr. 48 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem";

3) Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumos Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību".

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	1995. gada 12. jūnija Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Kopienu Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva Nr. 85/611/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 375, 31.12.1985.), ar grozījumiem, kas veikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. janvāra Direktīva 2001/107/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (VKIU), lai reglamentētu pārvaldes sabiedrības un vienkāršotos prospektus (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 041, 13.02.2002.)

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
20. panta 1. daļa 4. punkts	Direktīvas 85/611/EEC 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC 3. pantu)	Atbilst.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekts tika izskatīts Konsultatīvās finanšu un kapitāla tirgus padomes sēdē. Saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 21. pantu Konsultatīvo padomi uz paritātes principa pamata veido Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību vadītāji). Šobrīd Konsultatīvajā padomē ir pārstāvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kuras ietvaros darbojas arī Ieguldījumu sabiedrību komiteja un Privāto pensiju fondu komiteja, Latvijas Apdrošinātāju asociācija un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācija.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Likumprojekts ir ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likuma izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas tiks izsludināts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", tiks ievietots NAIS un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv, kur ar likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" grozījumiem varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likums neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav.

Finansu ministrs V. Dombrovskis

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

V.Andrējeva	E.Strazdiņa	M. Radeiko	S. Eihenberga

29.10.2003. 10:38

1193

Eihenberga 777 4823

solveiga.eihenberga@fktk.lv