2.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

"Par ieguldījumu sabiedrībām"

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums”.

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums”.

2. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

2. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

3. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Latvijas Republikā” ar vārdu “Latvijā”.

3. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Latvijas Republikā” ar vārdu “Latvijā”.

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) fonda ieguldītājs - persona, kas ieguldījumu fondā ieguldījusi naudu;

2) fonda manta - lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu;

3) ieguldījumu apliecība - ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības;

4) ieguldījumu fonds (turpmāk arī - fonds) - lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas;

5) ieguldījuma objekts - pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar šā likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu;

6) sabiedrības amatpersonas - ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā;

7) sabiedrības ieinteresētās personas - ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni;

8) riska samazināšanas princips - finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus;

9) turētājbanka - persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus šajā likumā un turētājbankas līgumā noteiktos pienākumus;

10) turētājbankas ieinteresētās personas - turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni;

11) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri (akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā; obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju; citi tirgojami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā), kuru atsavināšanas tiesības nav ierobecotas;

12) naudas tirgus instrumenti - likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u.tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū;

13) finansu instrumenti - vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finansu aktīvu, bet citai personai — finansu saistības vai kapitāla vērtspapīrus;

14) atvasinātie finansu instrumenti - finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finansu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu pārmaiņām, turklāt ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē.

4. 1.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ieguldījumu apliecība — pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības;”;

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) ieguldījuma objekts — pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, nekustamais īpašums, noguldījums kredītiestādē un citi finanšu instrumenti, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu;

6) sabiedrības amatpersonas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā;”;

aizstāt 7.punktā vārdus “ieguldījumu sabiedrības” ar vārdiem “ieguldījumu pārvaldes sabiedrības”;

papildināt pantu ar 15. — 21.punktu šādā redakcijā:

“15) pārvaldes pakalpojumi — ieguldījumu fondu pārvalde un citi pakalpojumi, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga sniegt ieguldījumu pārvaldes sabiedrība;

16) pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts — valsts, kurā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir reģistrēta (kurā pārvaldes sabiedrībai ir juridiskā adrese);

17) pārvaldes sabiedrības uzņēmējvalsts — valsts, kuras teritorijā pārvaldes sabiedrībai ir filiāle vai kuras teritorijā pārvaldes sabiedrība sniedz pārvaldes pakalpojumus;

18) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

19) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

20) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

21) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

4. 1.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ieguldījumu apliecība — pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības;”;

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) ieguldījuma objekts — pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, nekustamais īpašums, noguldījums kredītiestādē un citi finanšu instrumenti, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu;

6) sabiedrības amatpersonas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā;”;

aizstāt 7.punktā vārdus “ieguldījumu sabiedrības” ar vārdiem “ieguldījumu pārvaldes sabiedrības”;

papildināt pantu ar 15. — 21.punktu šādā redakcijā:

“15) pārvaldes pakalpojumi — ieguldījumu fondu pārvalde un citi pakalpojumi, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga sniegt ieguldījumu pārvaldes sabiedrība;

16) pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts — valsts, kurā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir reģistrēta (kurā pārvaldes sabiedrībai ir juridiskā adrese);

17) pārvaldes sabiedrības uzņēmējvalsts — valsts, kuras teritorijā pārvaldes sabiedrībai ir filiāle vai kuras teritorijā pārvaldes sabiedrība sniedz pārvaldes pakalpojumus;

18) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

19) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

20) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

21) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir samazināt risku darījumos ar vērtspapīriem un veicināt privāto uzkrājumu ieguldīšanu vērtspapīru tirgū.

5. Aizstāt 2.pantā vārdu “vērtspapīriem” ar vārdiem “finanšu instrumentiem” un vārdu “vērtspapīru” — ar vārdiem “finanšu instrumentu un kapitāla”.

5. Aizstāt 2.pantā vārdu “vērtspapīriem” ar vārdiem “finanšu instrumentiem” un vārdu “vērtspapīru” — ar vārdiem “finanšu instrumentu un kapitāla”.

3.pants. Likumā regulētā darbība

(1) Šis likums regulē kārtību, kādā tiek publiski piesaistīti naudas līdzekļi Latvijas Republikā un tiek veikta to apvienota ieguldīšana piesaistītāja vārdā.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā iegūto naudas līdzekļu ieguldīšana atļauta tikai šajā likumā noteiktajos ieguldījuma objektos.

6. Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai:

6. Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai:

II nodaļa. Ieguldījumu sabiedrība

4.pants. Ieguldījumu sabiedrības juridiskais statuss

(1) Šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai Latvijā reģistrētas ieguldījumu sabiedrības, ja likums nenosaka citādi.

(2) Ieguldījumu sabiedrība (turpmāk - sabiedrība) ir finansu un kredīta akciju sabiedrība, kuras vienīgie darbības veidi ir ieguldījumu fondu pārvalde un šo fondu ieguldījumu apliecību emisija un ar to tieši saistītās darbības.

(3) Sabiedrība drīkst pārvaldīt arī privāto pensiju fondu līdzekļus saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

(4) Sabiedrība tiek dibināta un darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un statūtiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

5.pants. Sabiedrības akcijas

(1) Sabiedrībai ir tikai vārda akcijas.

(2) Sabiedrības akcijas nedrīkst laist publiskajā apgrozībā.

6.pants. Sabiedrības kapitāls un pārskati

(1) Sabiedrības minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir 100 000 latu.

(2) Sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

(3) Sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls ir apmaksājams pilnā apmērā līdz brīdim, kad sabiedrība iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai (turpmāk - Komisija) pieteikumu speciālas atļaujas (turpmāk - licences) saņemšanai.

(4) Sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz viens procents no sabiedrības pārvaldē esošo ieguldījumu fondu aktīvu apjoma, bet ne mazāks kā minimālais dibināšanas pamatkapitāls.

(5) Sabiedrība iesniedz Komisijai sabiedrības gada pārskatu un ceturkšņa pārskatus Komisijas noteiktajos termiņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

7.pants. Sabiedrības atrašanās vieta

Sabiedrības izpildinstitūcijai jāatrodas Latvijā.

8.pants. Sabiedrības darbības laiks

Sabiedrību drīkst dibināt tikai uz nenoteiktu laiku.

9.pants. Sabiedrības firma

(1) Sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu sabiedrība" vai "investīciju sabiedrība" vai tās saīsinājums "IS".

(2) Komercsabiedrība, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā firmā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz ieguldījumu sabiedrību.

(3) Ieguldījumu sabiedrības firmā vārdkopas "akciju sabiedrība" vai tās saīsinājuma "a/s" lietošana nav obligāta.

(4) Sabiedrības firmai būtiski jāatšķiras no to ārvalstu komercsabiedrību firmām, kuru vērtspapīri līdz sabiedrības dibināšanas dienai oficiāli tiek kotēti Latvijas fondu biržās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

10.pants. Darbības uzsākšana

(1) Sabiedrība ir tiesīga uzsākt darbību tikai pēc licences saņemšanas.

(2) Licence tiek izsniegta saskaņā ar šo likumu un Komisijas apstiprinātajiem ieguldījumu sabiedrību licencēšanas noteikumiem.

7. Izteikt II nodaļu šādā redakcijā:

“II nodaļa. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība

(1) Latvijā ieguldījumu pārvaldes sabiedrību dibina akciju sabiedrības formā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk — sabiedrība) darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem.

(2) Sabiedrībai ir tikai vārda akcijas.

(3) Sabiedrība drīkst uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) šajā likumā noteiktajā kārtībā tai ir izsniegusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai (turpmāk — licence).

(4) Licencē norāda tos pārvaldes pakalpojumus, kurus sabiedrība ir tiesīga sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam.

(5) Komisija licenci izsniedz bez termiņa ierobežojuma.

(1) Sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde. Ieguldījumu fondu pārvalde ietver šādus pakalpojumus:

(2) Sabiedrība papildus šā panta pirmajā daļā minētajai darbībai drīkst veikt ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu (arī pārvaldīt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus) saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu.

(3) Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

(4) Sabiedrība nedrīkst sniegt vienīgi šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, kā arī nedrīkst sniegt šā panta trešajā daļā minētos blakus pakalpojumus, ja tai saskaņā ar šo likumu nav atļauts sniegt šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus.

(5) Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, ir tiesīga pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

(1) Latvijā reģistrētas sabiedrības valdei (sabiedrības sēdeklim) jāatrodas Latvijā.

(2) Sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa “ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” vai tās saīsinājums “IPS”.

(3) Komercsabiedrības, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā firmā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz sabiedrību.

7.pants. Prasības sabiedrības akcionāriem un būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana sabiedrībā

(1) Par sabiedrības akcionāru drīkst būt tikai tāda persona:

(2) Izvērtējot personas reputāciju un finanšu stāvokli, Komisija pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību sabiedrības kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(3) Par sabiedrības akcionāru nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) var attiecināt šā likuma 9.panta trešās daļas 1., 2., 3. vai 6.punktu.

(4) Persona, kura Komisijas licencētā sabiedrībā vēlas tieši vai netieši iegūt līdzdalību, kas aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai arī dod iespēju būtiski ietekmēt sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu (turpmāk — būtiska līdzdalība), vai vēlas palielināt būtiskās līdzdalības apjomu, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentu robežu vai kļūstot par sabiedrības mātes sabiedrību, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno šā likuma 10.panta otrās daļas 2.punktā minētos dokumentus un informāciju.

(5) Netieši iegūta līdzdalība ir personas iegūtās balsstiesības sabiedrībā. Balsstiesību apjomu nosaka, ņemot vērā:

(6) Ja būtisku līdzdalību vēlas iegūt juridiskā persona, Komisija pārbauda ziņas par tās patiesajiem īpašniekiem, līdz tiek iegūta informācija par īpašniekiem — fiziskajām personām. Ja šādas juridiskās personas kapitāla vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstī reģistrētā fondu biržā (regulētā tirgū), kas ir Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, ziņas sniedz tikai par tiem īpašniekiem, kuriem šajā juridiskajā personā ir būtiska līdzdalība.

(7) Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemti visi šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, izvērtē attiecīgās personas atbilstību šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un, ja uzskata, ka personas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, pieņem lēmumu aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā un par šo lēmumu nekavējoties informē attiecīgo personu.

(8) Ja persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību sabiedrībā, ir dalībvalstī reģistrēta sabiedrība vai šādas sabiedrības mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu sabiedrību, Komisija, izvērtējot personas atbilstību šā likuma prasībām, konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušas personas ietekme uz sabiedrību apdraud vai var apdraudēt sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme, mainīts sabiedrības padomes vai amatpersonu sastāvs, vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no balsstiesībām.

(10) Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības izšķirošo ietekmi uz Komisijas licencētu sabiedrību, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru sabiedrībā zemāk par 20, 33 vai 50 procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību sabiedrībā, pirms akciju atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Komisijai. Paziņojumā norādāms personas līdzdalības apmērs, kāds tas sabiedrībā būs pēc līdzdalības samazināšanas.

(1) Sabiedrības minimālais sākotnējais kapitāls ir 125 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(2) Sākotnējo kapitālu veido:

(3) Ja sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmērs pārsniedz 250 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, sabiedrībai jānodrošina pašu kapitālā papildu summa, kuras apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(4) Neņemot vērā šā panta otrās daļas noteikumus, sabiedrības sākotnējais kapitāls un papildu summa nepārsniedz 10 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(5) Nosakot sabiedrības kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem uzskata:

(6) Neņemot vērā šajā pantā noteiktās prasības, sabiedrības pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par:

(7) Sabiedrība, saņemot Komisijas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā d aļā minētās papildu summas pašu kapitālā, ja tā gūst labumu no tāda paša apmēra garantijas, kuru izsniegusi:

(8) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus, tā savā darbībā ievēro un izpilda ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības un noteikumus par kapitāla pietiekamību, riska darījumu ierobežojumiem un konsolidēto uzraudzību.

(9) Sabiedrības pašu kapitāla aprēķina metodiku reglamentē Komisijas noteikumi.

(1) Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

(2) Par sabiedrības padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām.

(3) Persona nedrīkst būt par sabiedrības padomes locekli un amatpersonu šādos gadījumos:

(4) Izvērtējot sabiedrības amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Komisija ņem vērā šo personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām saņemtās atsauksmes un citas ziņas par minēto personu iepriekšējo profesionālo pieredzi.

(1) Lai saņemtu licenci, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus par sabiedrības reģistrāciju, akcionāriem, padomes locekļiem un amatpersonām, par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai izstrādātajām procedūrām un politikām, kā arī citus šajā pantā minētos dokumentus.

(2) Par sabiedrību un tās akcionāriem Komisijai iesniedzami šādi dokumenti:

(3) Par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām Komisijai iesniedzami šādi dokumenti un ziņas:

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums sagatavots, kā arī sabiedrības valdes priekšsēdētājs.

(5) Komisijai iesniedzams sabiedrības ieinteresēto personu saraksts. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, izglītību, amatus, kurus tā ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos sabiedrības un attiecīgās personas noslēgto līgumu noteikumus. Juridiskā persona norāda firmu, reģistrācijas numuru un pārvaldes institūciju locekļus, kā arī iesniedz Komisijai pēdējā gada pārskatu.

(6) Par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu Komisijai iesniedzami šādi dokumenti:

(7) Par sabiedrības plānoto darbību Komisijai iesniedz sabiedrības akcionāru sapulces apstiprinātu darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo sabiedrības darbības stratēģiju (norāda arī tos pakalpojumus, kurus sabiedrība plāno sniegt papildus pamatdarbībai), finansiālās prognozes (bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projekts, kapitāla pietiekamības aprēķina projekts, prognozēto pastāvīgo izmaksu summa gadā), tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības plānoto darbību.

(8) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(9) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas Komisijai sniegtajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(10) Komisija konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas sabiedrībai, ja sabiedrība ir:

7. Izteikt II nodaļu šādā redakcijā:

“II nodaļa. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība

(1) Latvijā ieguldījumu pārvaldes sabiedrību dibina akciju sabiedrības formā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk — sabiedrība) darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem.

(2) Sabiedrībai ir tikai vārda akcijas.

(3) Sabiedrība drīkst uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) šajā likumā noteiktajā kārtībā tai ir izsniegusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai (turpmāk — licence).

(4) Licencē norāda tos pārvaldes pakalpojumus, kurus sabiedrība ir tiesīga sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam.

(5) Komisija licenci izsniedz bez termiņa ierobežojuma.

(1) Sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde. Ieguldījumu fondu pārvalde ietver šādus pakalpojumus:

(2) Sabiedrība papildus šā panta pirmajā daļā minētajai darbībai drīkst veikt ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu (arī pārvaldīt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus) saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu.

(3) Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

(4) Sabiedrība nedrīkst sniegt vienīgi šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, kā arī nedrīkst sniegt šā panta trešajā daļā minētos blakus pakalpojumus, ja tai saskaņā ar šo likumu nav atļauts sniegt šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus.

(5) Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, ir tiesīga pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

(1) Latvijā reģistrētas sabiedrības valdei (sabiedrības sēdeklim) jāatrodas Latvijā.

(2) Sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa “ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” vai tās saīsinājums “IPS”.

(3) Komercsabiedrības, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā firmā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz sabiedrību.

7.pants. Prasības sabiedrības akcionāriem un būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana sabiedrībā

(1) Par sabiedrības akcionāru drīkst būt tikai tāda persona:

(2) Izvērtējot personas reputāciju un finanšu stāvokli, Komisija pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību sabiedrības kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(3) Par sabiedrības akcionāru nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) var attiecināt šā likuma 9.panta trešās daļas 1., 2., 3. vai 6.punktu.

(4) Persona, kura Komisijas licencētā sabiedrībā vēlas tieši vai netieši iegūt līdzdalību, kas aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai arī dod iespēju būtiski ietekmēt sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu (turpmāk — būtiska līdzdalība), vai vēlas palielināt būtiskās līdzdalības apjomu, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentu robežu vai kļūstot par sabiedrības mātes sabiedrību, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno šā likuma 10.panta otrās daļas 2.punktā minētos dokumentus un informāciju.

(5) Netieši iegūta līdzdalība ir personas iegūtās balsstiesības sabiedrībā. Balsstiesību apjomu nosaka, ņemot vērā:

(6) Ja būtisku līdzdalību vēlas iegūt juridiskā persona, Komisija pārbauda ziņas par tās patiesajiem īpašniekiem, līdz tiek iegūta informācija par īpašniekiem — fiziskajām personām. Ja šādas juridiskās personas kapitāla vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstī reģistrētā fondu biržā (regulētā tirgū), kas ir Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, ziņas sniedz tikai par tiem īpašniekiem, kuriem šajā juridiskajā personā ir būtiska līdzdalība.

(7) Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemti visi šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, izvērtē attiecīgās personas atbilstību šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un, ja uzskata, ka personas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, pieņem lēmumu aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā un par šo lēmumu nekavējoties informē attiecīgo personu.

(8) Ja persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību sabiedrībā, ir dalībvalstī reģistrēta sabiedrība vai šādas sabiedrības mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu sabiedrību, Komisija, izvērtējot personas atbilstību šā likuma prasībām, konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušas personas ietekme uz sabiedrību apdraud vai var apdraudēt sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme, mainīts sabiedrības padomes vai amatpersonu sastāvs, vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no balsstiesībām.

(10) Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības izšķirošo ietekmi uz Komisijas licencētu sabiedrību, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru sabiedrībā zemāk par 20, 33 vai 50 procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību sabiedrībā, pirms akciju atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Komisijai. Paziņojumā norādāms personas līdzdalības apmērs, kāds tas sabiedrībā būs pēc līdzdalības samazināšanas.

(1) Sabiedrības minimālais sākotnējais kapitāls ir 125 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(2) Sākotnējo kapitālu veido:

(3) Ja sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmērs pārsniedz 250 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, sabiedrībai jānodrošina pašu kapitālā papildu summa, kuras apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(4) Neņemot vērā šā panta otrās daļas noteikumus, sabiedrības sākotnējais kapitāls un papildu summa nepārsniedz 10 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(5) Nosakot sabiedrības kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem uzskata:

(6) Neņemot vērā šajā pantā noteiktās prasības, sabiedrības pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par:

(7) Sabiedrība, saņemot Komisijas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētās papildu summas pašu kapitālā, ja tā gūst labumu no tāda paša apmēra garantijas, kuru izsniegusi:

(8) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus, tā savā darbībā ievēro un izpilda ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības un noteikumus par kapitāla pietiekamību, riska darījumu ierobežojumiem un konsolidēto uzraudzību.

(9) Sabiedrības pašu kapitāla aprēķina metodiku reglamentē Komisijas noteikumi.

(1) Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

(2) Par sabiedrības padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām.

(3) Persona nedrīkst būt par sabiedrības padomes locekli un amatpersonu šādos gadījumos:

(4) Izvērtējot sabiedrības amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Komisija ņem vērā šo personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām saņemtās atsauksmes un citas ziņas par minēto personu iepriekšējo profesionālo pieredzi.

(1) Lai saņemtu licenci, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus par sabiedrības reģistrāciju, akcionāriem, padomes locekļiem un amatpersonām, par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai izstrādātajām procedūrām un politikām, kā arī citus šajā pantā minētos dokumentus.

(2) Par sabiedrību un tās akcionāriem Komisijai iesniedzami šādi dokumenti:

(3) Par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām Komisijai iesniedzami šādi dokumenti un ziņas:

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums sagatavots, kā arī sabiedrības valdes priekšsēdētājs.

(5) Komisijai iesniedzams sabiedrības ieinteresēto personu saraksts. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, izglītību, amatus, kurus tā ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos sabiedrības un attiecīgās personas noslēgto līgumu noteikumus. Juridiskā persona norāda firmu, reģistrācijas numuru un pārvaldes institūciju locekļus, kā arī iesniedz Komisijai pēdējā gada pārskatu.

(6) Par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu Komisijai iesniedzami šādi dokumenti:

(7) Par sabiedrības plānoto darbību Komisijai iesniedz sabiedrības akcionāru sapulces apstiprinātu darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo sabiedrības darbības stratēģiju (norāda arī tos pakalpojumus, kurus sabiedrība plāno sniegt papildus pamatdarbībai), finansiālās prognozes (bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projekts, kapitāla pietiekamības aprēķina projekts, prognozēto pastāvīgo izmaksu summa gadā), tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības plānoto darbību.

(8) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(9) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas Komisijai sniegtajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(10) Komisija konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas sabiedrībai, ja sabiedrība ir:

11.pants. Sabiedrības tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Sabiedrība saskaņā ar šo likumu, saviem statūtiem, ieguldījumu fonda apliecību emisijas prospektu (turpmāk - fonda prospektu) un fonda pārvaldes nolikumu savā vārdā uz fonda ieguldītāju rēķina rīkojas ar fonda mantu un no tās izrietošajām tiesībām, ieguldot fonda mantu šajā likumā atļautajos ieguldījuma objektos saskaņā ar riska samazināšanas principu.

(2) Sabiedrība ar fonda mantu rīkojas vienīgi fonda ieguldītāju interesēs.

(3) Sabiedrībai, veicot ar fonda pārvaldi saistītās darbības, arī izmantojot pie fonda mantas piederošo kapitāla daļu balsstiesības, nav nepieciešama fonda ieguldītāju piekrišana.

(4) Sabiedrībai ir tiesības uz atlīdzību par fonda pārvaldīšanu, ieskaitot komisijas naudu un kompensāciju par izdevumiem, šajā likumā, fonda prospektā un fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā.

(5) Sabiedrībai ir tiesības dibināt un pārvaldīt vairākus fondus.

(6) Sabiedrībai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret turētājbanku vai trešajām personām, ja attiecīgie apstākļi to prasa. Tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(7) Sabiedrība atbild par zaudējumiem, ko fonda ieguldītājiem vai trešajām personām nodarījušas sabiedrības amatpersonas vai pilnvarotās personas ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā, pārkāpjot likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus vai nolaidīgi veicot savus pienākumus.

(8) Sabiedrībai ir pienākums nedēļas laikā no grozījumu izdarīšanas dienas rakstveidā informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem sabiedrības un turētājbankas ieinteresēto personu sarakstos, kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Komisijai iesniegtajos dokumentos un informācijā.

(1) Komisija lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) Komisija izsniedz licenci nedēļas laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu. Licenci izsniedz pēc tam, kad saņemts dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(3) Komisija neizsniedz licenci, ja:

(4) Ja Komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas.

1

Aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdus “nedēļas laikā” ar vārdiem “10 dienu laikā”.

Atbalstīt

(1) Komisija lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) Komisija izsniedz licenci 10 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu. Licenci izsniedz pēc tam, kad saņemts dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(3) Komisija neizsniedz licenci, ja:

(4) Ja Komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas.

12.pants. Sabiedrības līdzekļu ieguldīšanas ierobežojumi

(1) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā ieguldījumu sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad ieguldījumu sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrībai ir jāveic pasākumi, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta pirmās daļas noteikumiem.

13.pants. Sabiedrības reorganizācija

(1) Sabiedrību nedrīkst reorganizēt, to pārveidojot par cita veida komercsabiedrību.

(2) Sabiedrību drīkst tikai pievienot citai ieguldījumu sabiedrībai.

(3) Sabiedrības saplūšana ar citu ieguldījumu sabiedrību vai citu komercsabiedrību nav atļauta.

(4) Sabiedrības sadalīšana ir atļauta tikai tad, ja visas iegūstošās sabiedrības ir ieguldījumu sabiedrības.

(5) Sabiedrības reorganizāciju šajā pantā noteiktajos gadījumos drīkst veikt tikai ar Komisijas atļauju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

14.pants. Fonda pārvaldes tiesību izbeigšanās

Sabiedrības tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu izbeidzas:

1) ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai;

2) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.);

3) ar licences anulēšanu;

4) ar slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulces lēmumu par sabiedrības maiņu;

5) ar fonda likvidācijas pabeigšanu, ja to veic pati sabiedrība;

6) ar brīdi, kad Komisija ieceļ fonda likvidatoru saskaņā ar šā likuma 35. panta sestās daļas noteikumiem;

7) citos fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā paredzētajos gadījumos.

15.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citai sabiedrībai

(1) Sabiedrība var nodot ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības citai ieguldījumu sabiedrībai uz līguma pamata.

(2) Fonda pārvaldes tiesību nodošanai nepieciešama Komisijas atļauja.

(3) Lai saņemtu Komisijas atļauju, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, pievienojot tam fonda pārvaldes tiesību nodošanas līgumu vai tā notariāli apliecinātu norakstu.

(4) Sabiedrība iesniedz Komisijai visus šajā likumā un Komisijas noteikumos paredzēto Komisijai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar ieguldījumu fondu pārvaldes tiesību nodošanu ir izdarīti.

(5) Komisija dod atļauju fonda pārvaldes tiesību nodošanai mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja šāda nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses.

(6) Pēc Komisijas atļaujas saņemšanas sabiedrībai ir jāiesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vienā dienas laikrakstā paziņojums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, norādot šīs citas sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu.

(7) Līgums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā pēc mēneša no dienas, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai.

(8) Līdz ar līguma stāšanos spēkā visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un saistības pāriet jaunajai sabiedrībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

16.pants. Fonda pārvaldes tiesību pāreja turētājbankai

(1) Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 14. panta 1.punktā noteikto gadījumu.

(2) Turētājbankai nekavējoties ir jāiesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vienā dienas laikrakstā paziņojums par pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda:

1) tās sabiedrības firmu, kuras pārvaldē šis ieguldījumu fonds atradās;

2) ieguldījumu fonda nosaukumu;

3) turētājbankas firmu, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu.

(3) Sabiedrībai, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties jānodod turētājbankai visi ar fonda pārvaldi saistītie dokumenti.

(4) Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu.

(5) Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbankai jānodod fonda pārvaldes tiesības citai ieguldījumu sabiedrībai. Komisija var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem no pārvaldes tiesību pārejas dienas.

(6) Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Komisijas atļauju.

(7) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai ieguldījumu sabiedrībai, turētājbankai jāveic fonda likvidācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

17.pants. Sabiedrības likvidācija

(1) Sabiedrības likvidācija notiek saskaņā ar Komerclikumu, ievērojot šajā likumā minētos papildu noteikumus.

(2) Sabiedrība nedrīkst uzsākt savu likvidāciju, pirms nav beigušās tās tiesības pārvaldīt visus tās pārvaldē esošos ieguldījumu fondus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

18.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde.

(2) Sabiedrības amatpersonu maiņas gadījumā jaunās amatpersonas stājas amatā, ja Komisija nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par šo personu ievēlēšanu, nav cēlusi motivētus iebildumus par to atbilstību likuma un Komisijas apstiprināto noteikumu prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

19.pants. Sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem un amatpersonām noteiktie ierobežojumi

(1) Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt tikai tāda persona, kura ir kompetenta investīciju jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Šā panta pirmās daļas piemērošanas noteikumus apstiprina Komisija.

(3) Sabiedrības padomes loceklis vai amatpersona nedrīkst vienlaikus būt sabiedrības pārvaldē esoša ieguldījumu fonda turētājbankas padomes vai valdes loceklis vai turētājbankas darbinieks, kas ir tieši saistīts ar tādu lēmumu pieņemšanu, kuri attiecas uz turētājbankas pienākumu pildīšanu un turētājbankas darbības kontroli.

(4) Par sabiedrības padomes locekli vai amatpersonu nedrīkst būt persona, kura bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, noziedzīgu nodarījumu pret jurisdikciju vai pārvaldes kārtību, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, kā arī persona, kurai ir atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(5) Šā likuma izpratnē persona uzskatāma par nesodītu, ja nodarījumu, par kuru tā bijusi notiesāta, šīs personas amatā ievēlēšanas brīdī likums neatzīst par noziedzīgu nodarījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

(1) Ja sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie pārvaldes pakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā pārvaldes pakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja sabiedrība vēlas uzsākt jauna pārvaldes pakalpojuma sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu Komisijai iesniedz:

(3) Lēmumu par sabiedrības licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu Komisija pieņem 15 dienu laikā pēc visu šajā likumā noteikto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(4) Valsts nodeva par licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu nav jāmaksā.

(1) Sabiedrība tai izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības:

(2) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pārvaldes pakalpojumus, tā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības:

(3) Sabiedrība, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, atbilstoši klientam sniegtā pakalpojuma raksturam un apjomam pieprasa no klienta informāciju par:

(4) Ja klients atsakās sniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, kā arī neinformē par pārmaiņām sabiedrībai sniegtajā informācijā, sabiedrība nav atbildīga klientam par sekām, kuras izraisījis tas, ka sabiedrības rīcībā nav šīs informācijas.

(5) Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā gādīgam un rūpīgam saimniekam un vienīgi fonda ieguldītāju un citu sabiedrības klientu interesēs.

(6) Sabiedrībai, veicot ar fonda pārvaldi saistītās darbības, arī izmantojot pie fonda mantas piederošo akciju (kapitāla daļu) balsstiesības, nav nepieciešama fonda ieguldītāju piekrišana.

(7) Sabiedrībai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret turētājbanku vai trešajām personām, ja tas izriet no attiecīgajiem apstākļiem. Tomēr tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(8) Sabiedrība atbild par zaudējumiem, ko fonda ieguldītājiem nodarījušas sabiedrības amatpersonas vai pilnvarotās personas, pārkāpjot šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus, ļaunprātīgi izmantojot tām piešķirtās pilnvaras vai nolaidīgi veicot savus pienākumus.

(9) Sabiedrībai ir pienākums 10 dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas rakstveidā informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem sabiedrības un turētājbankas ieinteresēto personu sarakstos, kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Komisijai iesniegtajos dokumentos un informācijā.

(10) Sabiedrības padomes locekļu vai amatpersonu maiņas gadījumā šīs personas stājas amatā, ja Komisija 10 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par ievēlētajām (ieceltajām) personām, nav izteikusi motivētus iebildumus par šo personu atbilstību likuma prasībām.

(1) Sabiedrība nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli samazina iespēju rasties interešu konfliktam starp:

(2) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskatāma situācija, kad sabiedrības pilnvarotā persona vienlaikus pieņem lēmumus par ieguldījumu veikšanu sabiedrības interesēs vai pati savās interesēs un fonda līdzekļu vai klientu individuālajā portfelī esošo līdzekļu ieguldīšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu intereses attiecībā uz tāda paša veida ieguldījumiem vai ieguldījumiem vienā un tajā pašā objektā.

(3) Sabiedrība nodrošina, lai viens un tas pats sabiedrības darbinieks veiktu tikai vienu no šādiem pienākumiem:

(4) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrībai jāveic attiecīgi pasākumi, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem.

(6) Ja sabiedrība pārvalda klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus, arī privātā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu līdzekļus, tā nedrīkst šajā portfelī ietilpstošos līdzekļus ieguldīt sabiedrības pārvaldīšanā esošajos fondos, ja vien ar klientu noslēgtajā līgumā par šā pakalpojuma sniegšanu šāds pilnvarojums nav nepārprotami piešķirts.

(1) Sabiedrība uz līguma pamata var nodot tiesības sniegt atsevišķus fonda pārvaldē ietilpstošos pakalpojumus (turpmāk — fonda pārvaldes pakalpojumi) citai personai, kurai ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(2) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu sabiedrība drīkst nodot tikai citai sabiedrībai.

(3) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu nedrīkst nodot sabiedrībai, kura vienlaikus ir turētājbankas ieinteresētā persona, sabiedrības ieinteresētā persona vai jebkura cita persona, kuras intereses var būt pretrunā ar sabiedrības vai fonda ieguldītāju interesēm.

(4) Pirms fonda pārvaldes pakalpojumu nodošanas citai personai sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno fonda pārvaldes pakalpojuma nodošanas līgumu. Līgumā iekļauj noteikumus par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja sadarbību līguma darbības laikā, kā arī šādas sabiedrības tiesības:

(5) Sabiedrība iesniedz Komisijai visus šajā likumā paredzēto Komisijai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar pārvaldes pakalpojuma nodošanu ir izdarīti.

(6) Persona, kurai saskaņā ar līgumu tiek deleģētas tiesības sniegt fonda pārvaldes pakalpojumu, drīkst uzsākt pakalpojuma sniegšanu, ja Komisija 20 dienu laikā no līguma saņemšanas dienas nav cēlusi motivētus iebildumus pret to.

(7) Komisija neatļauj nodot fonda pārvaldes pakalpojumus, ja:

(8) Sabiedrība nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu uzsāk sniegt cita persona, fonda ieguldītāji tiktu par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģētā pakalpojuma veidu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par pakalpojuma sniedzēju.

(9) Pārvaldes pakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi.

(1) Sabiedrība drīkst nodot tās izveidotā fonda pārvaldi citai sabiedrībai tikai ar Komisijas atļauju.

(2) Lai saņemtu Komisijas atļauju nodot fonda pārvaldi, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievienojami šādi dokumenti:

(3) Komisija mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju nodot fonda pārvaldi citai sabiedrībai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(4) Sabiedrība, kura nodod fonda pārvaldi, pēc Komisijas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par sabiedrības maiņu, kā arī publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda nodošanu citai sabiedrībai. Paziņojumā norāda šīs sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu.

(5) Līgums par fonda pārvaldes nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda prospektā, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes nodošanu.

(6) Līdzko līgums par fonda pārvaldes nodošanu stājas spēkā, visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajai sabiedrībai.

(1) Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 16.pantā noteikto gadījumu.

(2) Turētājbanka nekavējoties iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda:

(3) Sabiedrība, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties nodod turētājbankai visus ar fonda pārvaldi saistītos dokumentus.

(4) Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu.

(5) Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbanka nodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai. Komisija var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(6) Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Komisijas atļauju.

(7) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, turētājbanka veic fonda likvidāciju.

Sabiedrības tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu izbeidzas:

(1) Sabiedrību drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Komisijas atļauju.

(2) Sabiedrību reorganizē un likvidē saskaņā ar Komerclikumu, ievērojot šajā pantā minētos papildu noteikumus.

(3) Sabiedrību drīkst tikai pievienot citai sabiedrībai.

(4) Sabiedrības saplūšana ar citu sabiedrību vai citu komercsabiedrību nav atļauta.

(5) Sabiedrības sadalīšana ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja vismaz viena no iegūstošajam sabiedrībām ir sabiedrība.

(6) Sabiedrība nedrīkst uzsākt savu likvidāciju, pirms nav beigušās tās tiesības pārvaldīt visus tās pārvaldē esošos ieguldījumu fondus un tā nav nokārtojusi visas saistības pret citiem saviem klientiem.”

(1) Ja sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie pārvaldes pakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā pārvaldes pakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja sabiedrība vēlas uzsākt jauna pārvaldes pakalpojuma sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu Komisijai iesniedz:

(3) Lēmumu par sabiedrības licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu Komisija pieņem 15 dienu laikā pēc visu šajā likumā noteikto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(4) Valsts nodeva par licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu nav jāmaksā.

(1) Sabiedrība tai izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības:

(2) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pārvaldes pakalpojumus, tā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības:

(3) Sabiedrība, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, atbilstoši klientam sniegtā pakalpojuma raksturam un apjomam pieprasa no klienta informāciju par:

(4) Ja klients atsakās sniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, kā arī neinformē par pārmaiņām sabiedrībai sniegtajā informācijā, sabiedrība nav atbildīga klientam par sekām, kuras izraisījis tas, ka sabiedrības rīcībā nav šīs informācijas.

(5) Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā gādīgam un rūpīgam saimniekam un vienīgi fonda ieguldītāju un citu sabiedrības klientu interesēs.

(6) Sabiedrībai, veicot ar fonda pārvaldi saistītās darbības, arī izmantojot pie fonda mantas piederošo akciju (kapitāla daļu) balsstiesības, nav nepieciešama fonda ieguldītāju piekrišana.

(7) Sabiedrībai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret turētājbanku vai trešajām personām, ja tas izriet no attiecīgajiem apstākļiem. Tomēr tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(8) Sabiedrība atbild par zaudējumiem, ko fonda ieguldītājiem nodarījušas sabiedrības amatpersonas vai pilnvarotās personas, pārkāpjot šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus, ļaunprātīgi izmantojot tām piešķirtās pilnvaras vai nolaidīgi veicot savus pienākumus.

(9) Sabiedrībai ir pienākums 10 dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas rakstveidā informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem sabiedrības un turētājbankas ieinteresēto personu sarakstos, kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Komisijai iesniegtajos dokumentos un informācijā.

(10) Sabiedrības padomes locekļu vai amatpersonu maiņas gadījumā šīs personas stājas amatā, ja Komisija 10 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par ievēlētajām (ieceltajām) personām, nav izteikusi motivētus iebildumus par šo personu atbilstību likuma prasībām.

(1) Sabiedrība nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli samazina iespēju rasties interešu konfliktam starp:

(2) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskatāma situācija, kad sabiedrības pilnvarotā persona vienlaikus pieņem lēmumus par ieguldījumu veikšanu sabiedrības interesēs vai pati savās interesēs un fonda līdzekļu vai klientu individuālajā portfelī esošo līdzekļu ieguldīšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu intereses attiecībā uz tāda paša veida ieguldījumiem vai ieguldījumiem vienā un tajā pašā objektā.

(3) Sabiedrība nodrošina, lai viens un tas pats sabiedrības darbinieks veiktu tikai vienu no šādiem pienākumiem:

(4) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrībai jāveic attiecīgi pasākumi, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem.

(6) Ja sabiedrība pārvalda klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus, arī privātā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu līdzekļus, tā nedrīkst šajā portfelī ietilpstošos līdzekļus ieguldīt sabiedrības pārvaldīšanā esošajos fondos, ja vien ar klientu noslēgtajā līgumā par šā pakalpojuma sniegšanu šāds pilnvarojums nav nepārprotami piešķirts.

(1) Sabiedrība uz līguma pamata var nodot tiesības sniegt atsevišķus fonda pārvaldē ietilpstošos pakalpojumus (turpmāk — fonda pārvaldes pakalpojumi) citai personai, kurai ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(2) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu sabiedrība drīkst nodot tikai citai sabiedrībai.

(3) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu nedrīkst nodot sabiedrībai, kura vienlaikus ir turētājbankas ieinteresētā persona, sabiedrības ieinteresētā persona vai jebkura cita persona, kuras intereses var būt pretrunā ar sabiedrības vai fonda ieguldītāju interesēm.

(4) Pirms fonda pārvaldes pakalpojumu nodošanas citai personai sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno fonda pārvaldes pakalpojuma nodošanas līgumu. Līgumā iekļauj noteikumus par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja sadarbību līguma darbības laikā, kā arī šādas sabiedrības tiesības:

(5) Sabiedrība iesniedz Komisijai visus šajā likumā paredzēto Komisijai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar pārvaldes pakalpojuma nodošanu ir izdarīti.

(6) Persona, kurai saskaņā ar līgumu tiek deleģētas tiesības sniegt fonda pārvaldes pakalpojumu, drīkst uzsākt pakalpojuma sniegšanu, ja Komisija 20 dienu laikā no līguma saņemšanas dienas nav cēlusi motivētus iebildumus pret to.

(7) Komisija neatļauj nodot fonda pārvaldes pakalpojumus, ja:

(8) Sabiedrība nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu uzsāk sniegt cita persona, fonda ieguldītāji tiktu par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģētā pakalpojuma veidu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par pakalpojuma sniedzēju.

(9) Pārvaldes pakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi.

(1) Sabiedrība drīkst nodot tās izveidotā fonda pārvaldi citai sabiedrībai tikai ar Komisijas atļauju.

(2) Lai saņemtu Komisijas atļauju nodot fonda pārvaldi, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievienojami šādi dokumenti:

(3) Komisija mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju nodot fonda pārvaldi citai sabiedrībai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(4) Sabiedrība, kura nodod fonda pārvaldi, pēc Komisijas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par sabiedrības maiņu, kā arī publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda nodošanu citai sabiedrībai. Paziņojumā norāda šīs sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu.

(5) Līgums par fonda pārvaldes nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda prospektā, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes nodošanu.

(6) Līdzko līgums par fonda pārvaldes nodošanu stājas spēkā, visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajai sabiedrībai.

(1) Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 16.pantā noteikto gadījumu.

(2) Turētājbanka nekavējoties iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda:

(3) Sabiedrība, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties nodod turētājbankai visus ar fonda pārvaldi saistītos dokumentus.

(4) Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu.

(5) Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbanka nodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai. Komisija var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(6) Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Komisijas atļauju.

(7) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, turētājbanka veic fonda likvidāciju.

Sabiedrības tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu izbeidzas:

(1) Sabiedrību drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Komisijas atļauju.

(2) Sabiedrību reorganizē un likvidē saskaņā ar Komerclikumu, ievērojot šajā pantā minētos papildu noteikumus.

(3) Sabiedrību drīkst tikai pievienot citai sabiedrībai.

(4) Sabiedrības saplūšana ar citu sabiedrību vai citu komercsabiedrību nav atļauta.

(5) Sabiedrības sadalīšana ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja vismaz viena no iegūstošajam sabiedrībām ir sabiedrība.

(6) Sabiedrība nedrīkst uzsākt savu likvidāciju, pirms nav beigušās tās tiesības pārvaldīt visus tās pārvaldē esošos ieguldījumu fondus un tā nav nokārtojusi visas saistības pret citiem saviem klientiem.”

23.pants. Fonda reģistrācija

(1) Lai reģistrētu fondu, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumam pievieno:

1) fonda prospektu (divus oriģināleksemplārus);

2) fonda pārvaldes nolikumu (divus oriģināleksemplārus);

3) turētājbankas līgumu.

(2) Sabiedrība šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus iesniedz Komisijai arī elektroniski, nosūtot tos uz Komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju (disketi vai kompaktdisku).

(3) Komisija 20 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi visus dokumentus, kuri sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pieņem lēmumu par fonda reģistrāciju.

8. 23.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Komisija nereģistrē fondu šādos gadījumos:

8. 23.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Komisija nereģistrē fondu šādos gadījumos:

27.pants. Slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce

(6) Paziņojums par ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vienā dienas laikrakstā, kā arī jāinformē Komisija, turētājbanka, sabiedrība un fonda auditori.

(11) Sabiedrības un turētājbankas pārstāvjiem, Komisijas locekļiem un auditoriem ir tiesības piedalīties ieguldītāju pilnsapulcē bez balsstiesībām, bet ar padomdevēju tiesībām.

2

3

Aizstāt likuma 27.panta sestajā daļā vārdus “fonda auditori” ar vārdiem “fonda revidents”.

Aizstāt likuma 27.panta vienpadsmitajā daļā vārdu “auditoriem” ar vārdu “revidentam”.

Atbalstīt

Atbalstīt

9. 27.pantā:

aizstāt sestajā daļā vārdus “fonda auditori” ar vārdiem “fonda revidents”;

aizstāt vienpadsmitajā daļā vārdu “auditoriem” ar vārdu “revidentam”.

28.pants. Fonda pārvaldes nolikums

(1) Fonda pārvaldes nolikums (turpmāk - nolikums) nosaka fonda pārvaldīšanas kārtību. Nolikums un grozījumi tajā stājas spēkā ar reģistrācijas dienu Komisijā.

(4) Nolikumā drīkst ietvert arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu vai Komisijas noteikumiem.

9. 28.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu par nolikuma grozījumu reģistrāciju. Iesniegumam pievienojams:

(6) Komisija izskata iesniegtos grozījumus un 15 dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar fonda ieguldītāju likumīgajām interesēm.

10. 28.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu par nolikuma grozījumu reģistrāciju. Iesniegumam pievienojams:

(6) Komisija izskata iesniegtos grozījumus un 15 dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar fonda ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Grozījumi nolikumā stājas spēkā ne agrāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas Komisijā vai citā Komisijas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot nolikuma grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses.”

4

Aizstāt 28.panta septītajā daļā vārdus “ne agrāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas” ar vārdiem “ne agrāk kā 10 dienas pēc to reģistrācijas”.

Atbalstīt

(7) Grozījumi nolikumā stājas spēkā ne agrāk kā 10 dienas pēc to reģistrācijas Komisijā vai citā Komisijas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot nolikuma grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses.”

33.pants. Darījumu ierobežojumi

(8) Uz fonda rēķina nedrīkst veikt šādas darbības:

1) izpildīt sabiedrības saistības, kuras tai radušās tās vārdā un uz tās rēķina;

2) emitēt vērtspapīrus, izņemot ieguldījumu apliecības;

3) uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem;

4) piešķirt aizdevumus.

(10) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 25 procentus no slēgtā fonda vērtības.

10. 33.pantā:

izteikt astotās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 25 procentus no slēgtā fonda vērtības. Ja slēgtā fonda prospektā ir paredzēts ne mazāk kā 50 procentus no slēgtā fonda līdzekļiem ieguldīt nekustamajā īpašumā, sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina bez laika ierobežojuma un to kopsumma nedrīkst pārsniegt 80 procentus no slēgtā fonda vērtības.”;

papildināt pantu ar četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(14) Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, drīkst veikt ieguldījumu sabiedrības nodibinātajā ieguldījumu fondā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

(15) Ja sabiedrības akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, ir ieguldījis līdzekļus atbilstoši šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem, fonda pārskatos sniedzama informācija par šāda ieguldījuma apjomu.”

11. 33.pantā:

izteikt astotās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 25 procentus no slēgtā fonda vērtības. Ja slēgtā fonda prospektā ir paredzēts ne mazāk kā 50 procentus no slēgtā fonda līdzekļiem ieguldīt nekustamajā īpašumā, sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina bez laika ierobežojuma un to kopsumma nedrīkst pārsniegt 80 procentus no slēgtā fonda vērtības.”;

papildināt pantu ar četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(14) Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, drīkst veikt ieguldījumu sabiedrības nodibinātajā ieguldījumu fondā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

(15) Ja sabiedrības akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, ir ieguldījis līdzekļus atbilstoši šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem, fonda pārskatos sniedzama informācija par šāda ieguldījuma apjomu.”

39.pants. Likvidācijas pārskati

(1) Likvidators reizi mēnesī iesniedz Komisijai pārskatu par likvidācijas gaitu.

(2) Nedēļas laikā pēc likvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz Komisijai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 04.07.2000.)

5

Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Likvidators 10 dienu laikā pēc likvidācijas pabeigšanas iesniedz Komisijai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu.”

Atbalstīt

12. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Likvidators 10 dienu laikā pēc likvidācijas pabeigšanas iesniedz Komisijai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu.”

(2) Par turētājbanku var būt Latvijas Republikā reģistrēta banka vai ārvalsts bankas nodaļa (filiāle), kurai ir tiesības veikt starpniekdarbību vērtspapīru tirgū un kurai Komisija ir izsniegusi atļauju Latvijas Republikā piesaistīt fizisko personu noguldījumus.

(4) Turētājbankai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus tāda fonda ieguldījumu apliecībās, kura turētājbanka tā ir.

11. 40.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“40.pants. Turētājbankai izvirzītie vispārīgie noteikumi”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par turētājbanku var būt kredītiestāde, kurai Komisija ir izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu (arī finanšu instrumentu turēšanu).”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Turētājbanka drīkst ieguldīt savus līdzekļus tāda fonda ieguldījumu apliecībās, kura turētājbanka tā ir, tikai gadījumā, ja turētājbanka ir fondu pārvaldošās sabiedrības akcionārs ar būtisku līdzdalību un ir ievēroti šā likuma 33.panta četrpadsmitās un piecpadsmitās daļas noteikumi.”

13. 40.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“40.pants. Turētājbankai izvirzītie vispārīgie noteikumi”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par turētājbanku var būt kredītiestāde, kurai Komisija ir izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu (arī finanšu instrumentu turēšanu).”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Turētājbanka drīkst ieguldīt savus līdzekļus tāda fonda ieguldījumu apliecībās, kura turētājbanka tā ir, tikai gadījumā, ja turētājbanka ir fondu pārvaldošās sabiedrības akcionārs ar būtisku līdzdalību un ir ievēroti šā likuma 33.panta četrpadsmitās un piecpadsmitās daļas noteikumi.”

41.pants. Fonda mantas glabāšana turētājbankā

(1) Sabiedrība atver atsevišķu kontu turētājbankā katram tās pārvaldē esošajam fondam.

(2) Ienākumi no fonda mantas un ienākumi no ieguldījumu apliecību emisijas ieskaitāmi attiecīgā fonda kontā turētājbankā.

(3) Turētājbanka drīkst veikt maksājumus no fonda konta tikai uz sabiedrības rīkojuma pamata saskaņā ar likumu, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu.

12. Izteikt 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrība atver atsevišķu kontu turētājbankā katram tās pārvaldē esošajam fondam. Par fonda identifikācijas datiem, atverot kontu turētājbankā, tiek uzskatīts fonda nosaukums un Komisijas piešķirtais reģistrācijas numurs.”

14. Izteikt 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrība atver atsevišķu kontu turētājbankā katram tās pārvaldē esošajam fondam. Par fonda identifikācijas datiem, atverot kontu turētājbankā, tiek uzskatīts fonda nosaukums un Komisijas piešķirtais reģistrācijas numurs.”

51.pants. Ieguldījumu apliecības

(1) Ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība notiek saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem".

(2) Viena fonda ieguldījumu apliecībās nedrīkst būt nostiprinātas dažādas tiesības, un šajās ieguldījumu apliecībās nostiprinātajām tiesībām un saistībām jāaptver visa fonda manta.

(3) Ar ieguldījumu apliecības atsavināšanu ieguvējam pāriet arī attiecīgā atsavinātāja mantas domājamā daļa fondā.

(4) Ieguldījumu apliecības tiek emitētas dematerializētā formā.

13. 51.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība notiek saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības uzskatāmas par publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem arī tad, ja tās nav iekļautas regulētā tirgū.

(6) Slēgtā fonda ieguldījumu apliecības uzskatāmas par publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem tikai pēc tam, kad ieguldījumu apliecības iekļautas regulētā tirgū.

(7) Lai ieguldījumu apliecības iekļautu regulētā tirgū, fonda prospekts un nolikums pielīdzināmi prospektam, kas sagatavots atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam.”

15. 51.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība notiek saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības uzskatāmas par publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem arī tad, ja tās nav iekļautas regulētā tirgū.

(6) Slēgtā fonda ieguldījumu apliecības uzskatāmas par publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem tikai pēc tam, kad ieguldījumu apliecības iekļautas regulētā tirgū.

(7) Lai ieguldījumu apliecības iekļautu regulētā tirgū, fonda prospekts un nolikums pielīdzināmi prospektam, kas sagatavots atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam.”

56.pants. Fonda prospekts

(1) Ieguldījumu apliecību emisiju nedrīkst uzsākt bez sabiedrības apstiprināta fonda prospekta.

(2) Fonda prospektā sniedz informāciju, kas nepieciešama ieguldītājiem, lai viņi varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu.

(3) Fonda prospektā sniedz šā likuma 57.pantā minēto informāciju. Fonda prospektā nav jāatkārto tā informācija, kas iekļauta attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā un ir līdzvērtīga šā likuma 57.pantā minētajai informācijai.

(4) Fonda prospekts stājas spēkā līdz ar fonda reģistrāciju Komisijā.

(5) Ja fonda prospektā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība tos iesniedz Komisijai reģistrēšanai. Komisija reģistrē fonda prospekta grozījumus, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(6) Sabiedrība pēc fonda prospekta grozījumu reģistrācijas Komisijā fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē fonda ieguldītājus par fonda prospekta grozījumiem. Fonda prospekta grozījumi stājas spēkā mēnesi pēc to reģistrācijas Komisijā. Pēc sabiedrības lūguma, ņemot vērā fonda prospekta grozījumu saturu, Komisijai ir tiesības noteikt īsāku fonda prospekta grozījumu spēkā stāšanās termiņu.

57.pants. Fonda prospekta saturs

(1) Fonda prospektam ir jāatbilst normatīvo aktu un Komisijas noteiktajām prasībām par vērtspapīru emisijas prospektu.

(2) Fonda prospektā ietverama informācija par fondu, sabiedrību, turētājbanku un konsultantiem.

14. Izteikt 56. un 57.pantu šādā redakcijā:

“56.pants. Fonda prospekts un tā grozījumi

(1) Ieguldījumu apliecību emisiju nedrīkst uzsākt bez sabiedrības apstiprināta fonda prospekta. Atvērtajam fondam sabiedrība izstrādā un apstiprina divas fonda prospekta versijas — pilno un saīsināto fonda prospektu (turpmāk — fonda prospekts).

(2) Fonda prospektā sniedz informāciju, kas nepieciešama ieguldītājiem, lai viņi varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu un potenciālo risku, kas ir saistīts ar šādu ieguldījumu.

(3) Fonda prospektā sniedz šā likuma 57.pantā minēto informāciju. Fonda prospektā nav jāatkārto tā informācija, kas iekļauta attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā un ir līdzvērtīga šā likuma 57.pantā minētajai informācijai.

(4) Fonda prospekts stājas spēkā ar brīdi, kad fonds ir reģistrēts Komisijā.

(5) Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kura tiek sniegta atbilstoši šā likuma 57.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktam, pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas sabiedrība Komisijai iesniedz:

(6) Komisija izskata iesniegtos fonda prospekta grozījumus un 15 dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Ja fonda prospektā nepieciešams izdarīt grozījumus, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrības kapitālā, padomes vai amatpersonu sastāvā vai citas pārmaiņas sabiedrības vai fonda darbībā, kuras atbilstoši šim likumam ir saskaņojamas ar Komisiju, sabiedrība pēc šo pārmaiņu saskaņošanas ar Komisiju izdara attiecīgus grozījumus fonda prospektā bez iepriekšējas to reģistrācijas Komisijā un atbilstoši šā panta piektās daļas 3.punktam iesniedz Komisijai pilnu fonda prospekta tekstu.

(8) Sabiedrība pēc fonda prospekta grozījumu reģistrācijas Komisijā fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē fonda ieguldītājus par fonda prospekta grozījumiem un to spēkā stāšanos.

(9) Šā panta piektajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā mēnesi pēc to reģistrācijas Komisijā.

(10) Šā panta septītajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā.

(1) Fonda prospektam ir titullapa. Titullapā iekļaujama šāda informācija:

(2) Fonda prospektā ir satura rādītājs un lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojums.

16. Izteikt 56. un 57.pantu šādā redakcijā:

“56.pants. Fonda prospekts un tā grozījumi

(1) Ieguldījumu apliecību emisiju nedrīkst uzsākt bez sabiedrības apstiprināta fonda prospekta. Atvērtajam fondam sabiedrība izstrādā un apstiprina divas fonda prospekta versijas — pilno un saīsināto fonda prospektu (turpmāk — fonda prospekts).

(2) Fonda prospektā sniedz informāciju, kas nepieciešama ieguldītājiem, lai viņi varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu un potenciālo risku, kas ir saistīts ar šādu ieguldījumu.

(3) Fonda prospektā sniedz šā likuma 57.pantā minēto informāciju. Fonda prospektā nav jāatkārto tā informācija, kas iekļauta attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā un ir līdzvērtīga šā likuma 57.pantā minētajai informācijai.

(4) Fonda prospekts stājas spēkā ar brīdi, kad fonds ir reģistrēts Komisijā.

(5) Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kura tiek sniegta atbilstoši šā likuma 57.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktam, pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas sabiedrība Komisijai iesniedz:

(6) Komisija izskata iesniegtos fonda prospekta grozījumus un 15 dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Ja fonda prospektā nepieciešams izdarīt grozījumus, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrības kapitālā, padomes vai amatpersonu sastāvā vai citas pārmaiņas sabiedrības vai fonda darbībā, kuras atbilstoši šim likumam ir saskaņojamas ar Komisiju, sabiedrība pēc šo pārmaiņu saskaņošanas ar Komisiju izdara attiecīgus grozījumus fonda prospektā bez iepriekšējas to reģistrācijas Komisijā un atbilstoši šā panta piektās daļas 3.punktam iesniedz Komisijai pilnu fonda prospekta tekstu.

(8) Sabiedrība pēc fonda prospekta grozījumu reģistrācijas Komisijā fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē fonda ieguldītājus par fonda prospekta grozījumiem un to spēkā stāšanos.

(9) Šā panta piektajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā mēnesi pēc to reģistrācijas Komisijā.

(10) Šā panta septītajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā.

(1) Fonda prospektam ir titullapa. Titullapā iekļaujama šāda informācija:

(2) Fonda prospektā ir satura rādītājs un lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojums.

(3) Fonda prospektā attiecībā uz fondu norāda:

1) fonda prospekta un tajā izdarīto grozījumu spēkā stāšanās datumu;

2) fonda nosaukumu;

3) vietu, kur var saņemt fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu, ja tas nav pievienots prospektam, fonda gada vai pusgada pārskatus, ziņas par fonda vērtību un ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenu;

4) šajā likumā paredzēto fonda ieguldītāju tiesību īsu skaidrojumu;

5) ziņas par fonda ieguldītājam piemērojamiem nodokļu un nodevu maksājumiem un to veikšanas kārtību;

6) ziņas par fonda auditoru — zvērināta revidenta vārdu, uzvārdu un sertifikāta numuru vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un licences numuru;

7) ieguldījumu apliecību emisijas cenu, apjomu un laiku;

8) ieguldījumu apliecību pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumus un kārtību;

9) apstākļus, kādos var apturēt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu;

(3) Fonda prospekta pilnajā versijā šajā daļā minētajā secībā iekļaujama vismaz šāda informācija:

(3) Fonda prospekta pilnajā versijā šajā daļā minētajā secībā iekļaujama vismaz šāda informācija:

10) ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanas metodes un biežumu, kā arī to, kā, kur un cik bieži šīs cenas tiek nodotas atklātībā;

6

Aizstāt likumprojekta 14.pantā (likuma 57.panta trešās daļas 10.punkta jaunajā redakcijā) vārdus “ziņas par fonda auditoru - zvērināta revidenta” ar vārdiem “ziņas par fonda revidentu - ”.

Atbalstīt

11) komisijas naudu par ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu;

12) fonda vērtības noteikšanas principus un noteikumus;

13) noteikumus par fonda ienākumu aprēķināšanu, to izlietošanu un sadali fonda ieguldītājiem;

14) ieguldījumu politiku (ieguldījuma objektu veidus, specializāciju noteiktos ģeogrāfiskajos rajonos vai industriālajos sektoros u.tml.), ieguldīšanas mērķi, arī finansiālos mērķus, un ar ieguldījumiem saistītā riska analīzi;

15) ieguldījumu ierobežojumus;

16) sabiedrībai, turētājbankai un citām personām no fonda mantas izmaksājamās atlīdzības maksimālo apjomu un aprēķināšanas kārtību, kā arī citus izdevumus, kas sedzami no fonda mantas;

17) uz fonda rēķina izdarāmo aizņēmumu principus un kārtību;

18) fonda saimnieciskā gada sākumu un beigas.

(4) Fonda prospektā attiecībā uz fondu pārvaldošo sabiedrību norāda:

1) sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru;

2) sabiedrības juridisko adresi un tās izpildinstitūcijas atrašanās vietu;

3) sabiedrības dibināšanas datumu;

4) sabiedrības dibināšanas pamatkapitāla, reģistrētā un apmaksātā kap itāla apjomu;

5) sabiedrības valdes un padomes locekļu vārdu un uzvārdu, viņu pienākumus ārpus sabiedrības, ja tiem ir nozīme sabiedrības darbībā;

6) citu sabiedrības pārvaldāmo fondu nosaukumus un to īsu aprakstu;

7) fonda pārvaldnieku vārdu un uzvārdu;

8) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu).

(5) Fonda prospektā attiecībā uz konsultantu, kuram saskaņā ar noslēgto līgumu atlīdzība tiek izmaksāta no fonda mantas, norāda:

1) konsultanta, kā arī citu pakalpojumu sniedzēju vārdu, uzvārdu vai firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu;

2) attiecīgā līguma noteikumus, kuri ir svarīgi fonda ieguldītājam, izņemot noteikumus par atlīdzību.

(6) Fonda prospektā attiecībā uz turētājbanku norāda:

1) turētājbankas firmu un reģistrācijas numuru;

2) turētājbankas juridisko adresi un atrašanās vietu;

3) turētājbankas dibināšanas datumu;

4) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu).

(7) Slēgtā fonda prospektā papildus norāda:

1) fonda ieguldītāju tiesības pieprasīt ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu un piedalīties tajās;

2) ieguldītāju pilnsapulces kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.

(8) Fonda prospekta pielikumā pievienojams fonda pēdējā gada pārskats vai pusgada pārskats, ja tas ir apstiprināts pēc pēdējā gada pārskata apstiprināšanas.

(9) Fonda prospekta noteikumi kļūst saistoši sabiedrības un ieguldītāja savstarpējās attiecībās, tiklīdz ieguldītājs fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības.

(10) Komisija ir tiesīga izdot noteikumus, kuros norādīta fonda prospektā iekļaujamā papildu informācija.

(4) Fonda prospekta saīsinātajā versijā informācija sniedzama iespējami vienkāršākā un tipiskam fonda ieguldītājam saprotamākā veidā. Fonda prospekta saīsinātajā versijā saīsinātā veidā iekļauj šā panta trešās daļas 1., 2., 5., 6., 7., 11., 12., 13. un 15.punktā minēto informāciju, kā arī papildus iekļauj šādas ziņas:

(5) Slēgtā fonda prospektā papildus norāda:

(6) Fonda prospekta pielikumā pievieno fonda pēdējā gada pārskatu vai pusgada pārskatu, ja tas ir apstiprināts pēc pēdējā gada pārskata apstiprināšanas.

(7) Fonda prospekta noteikumi kļūst saistoši sabiedrības un ieguldītāja savstarpējās attiecībās, tiklīdz ieguldītājs fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības.”

(4) Fonda prospekta saīsinātajā versijā informācija sniedzama iespējami vienkāršākā un tipiskam fonda ieguldītājam saprotamākā veidā. Fonda prospekta saīsinātajā versijā saīsinātā veidā iekļauj šā panta trešās daļas 1., 2., 5., 6., 7., 11., 12., 13. un 15.punktā minēto informāciju, kā arī papildus iekļauj šādas ziņas:

(5) Slēgtā fonda prospektā papildus norāda:

(6) Fonda prospekta pielikumā pievieno fonda pēdējā gada pārskatu vai pusgada pārskatu, ja tas ir apstiprināts pēc pēdējā gada pārskata apstiprināšanas.

(7) Fonda prospekta noteikumi kļūst saistoši sabiedrības un ieguldītāja savstarpējās attiecībās, tiklīdz ieguldītājs fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības.”

60.pants. Ārvalstu atvērto fondu ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība

(3) Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstī, Igaunijas Republikā vai Lietuvas Republikā reģistrēta atvērtā fonda vērtspapīrus drīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijas Republikā mēnesi pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas Komisijai. Ja Komisija minētajā termiņā personai, kura iesniegusi dokumentus ārvalsts fonda vērtspapīru laišanai publiskajā apgrozībā Latvijas Republikā, ir darījusi zināmu lēmumu, ka attiecīgā ārvalsts fonda vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā neatbilst šā likuma noteikumiem, ārvalsts fonda vērtspapīrus nedrīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijas Republikā.

15. Aizstāt 60.panta trešajā daļā vārdus “Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstī, Igaunijas Republikā vai Lietuvas Republikā reģistrēta” ar vārdiem “Dalībvalstī reģistrēta”.

17. Aizstāt 60.panta trešajā daļā vārdus “Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstī, Igaunijas Republikā vai Lietuvas Republikā reģistrēta” ar vārdiem “Dalībvalstī reģistrēta”.

16. Aizstāt 62.panta pirmās daļas 1.punktā, otrās daļas 1., 2. un 4.punktā, 63.panta pirmajā daļā, 64.panta pirmajā daļā, 66.panta otrās daļas 1.punktā, 66.panta ceturtajā daļā un 68.panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas Republika, Igaunijas Republika, Lietuvas Republika, Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalsts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvija, cita dalībvalsts” (attiecīgā locījumā).

18. Aizstāt 62.panta pirmās daļas 1.punktā, otrās daļas 1., 2. un 4.punktā, 63.panta pirmajā daļā, 64.panta pirmajā daļā, 66.panta otrās daļas 1.punktā, 66.panta ceturtajā daļā un 68.panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas Republika, Igaunijas Republika, Lietuvas Republika, Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalsts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvija, cita dalībvalsts” (attiecīgā locījumā).

62.pants. Ieguldījumi pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos

(2) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt naudas tirgus instrumentos, kas netiek tirgoti regulētos tirgos, ja:

1) tos ir emitējusi vai garantējusi Latvijas Republika, Igaunijas Republika, Lietuvas Republika, Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalsts vai minēto valstu pašvaldība, cita valsts (federālā valstī — viena no federācijas loceklēm) vai starptautiska finansu institūcija, ja viena vai vairākas Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstis ir tās locekles;

66.pants. Ieguldījumu ierobežojumi

(2) Fonda ieguldījumus viena emitenta pārvedamajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos drīkst paaugstināt līdz 35 procentiem no fonda aktīviem, ja pārvedamos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi:

3) starptautiska finansu institūcija, ja viena vai vairākas Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstis ir tās locekles.

7

Izslēgt 62.panta otrās daļas 1.punktā un 66.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas”.

Atbalstīt

19. Izslēgt 62.panta otrās daļas 1.punktā un 66.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas”.

66.pants. Ieguldījumu ierobežojumi

(6) Fonda noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem.

17. Izteikt 66.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Fonda noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Minētais ierobežojums nav attiecināms uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku.”

20. Izteikt 66.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Fonda noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Minētais ierobežojums nav attiecināms uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku.”

68.pants. Ieguldījumi nekustamajā īpašumā

(5) Fondam piederošo nekustamo īpašumu apgrūtināšana ar lietu tiesībām ir pieļaujama, ja tā paredzēta fonda prospektā un tiek veikta ikdienas komercdarbības ietvaros. Šāda apgrūtināšana kopsummā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā nekustamā īpašuma tirgus vērtības.

18. Izslēgt 68.panta piektās daļas otro teikumu.

21. Izslēgt 68.panta piektās daļas otro teikumu.

74.pants. Fonda gada pārskata pārbaude

(1) Fonda gada pārskatu pārbauda persona, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus (turpmāk — fonda auditors).

(2) Fonda auditoru apstiprina sabiedrības statūtos noteikta pārvaldes institūcija.

(3) Fonda auditora uzdevums ir pārbaudīt, vai sabiedrības sagatavotais fonda gada pārskats atbilst normatīvajiem aktiem un fonda prospektam, vai gada pārskatā iekļautie finansu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par fonda finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem un vai sabiedrības un turētājbankas ziņojums atbilst normatīvo aktu prasībām un Komisijas noteikumiem.

8

9

Likuma 74.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “(turpmāk – fonda auditors)”;

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus “Fonda auditoru” (attiecīgajā locījuma) ar vārdiem “Fonda revidentu” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

Atbalstīt

22. 74.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “(turpmāk – fonda auditors)”;

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus “Fonda auditoru” (attiecīgajā locījuma) ar vārdiem “Fonda revidentu” (attiecīgajā locījumā).

75.pants. Fonda gada pārskatā iekļaujamā informācija

(1) Fonda gada pārskats kā vienots kopums sastāv no aktīvu un saistību pārskata, ieņēmumu un izdevumu pārskata, neto aktīvu kustības pārskata, ieguldījumu portfeļa pārskata, pielikuma un sabiedrības un turētājbankas ziņojuma.

(2) Fonda gada pārskatam pievieno fonda auditora ziņojumu.

(3) Fonda pusgada pārskata sastāvu nosaka Komisija. Fonda pusgada pārskati nav pakļauti obligātai fonda auditora pārbaudei.

(4) Sabiedrība iesniedz tās pārvaldē esoša fonda gada pārskatu un fonda auditora ziņojumu Komisijai 10 darbdienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

(5) Sabiedrība iesniedz tās pārvaldē esoša fonda pusgada pārskatu Komisijai 30 dienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

(2002.gada 24.oktobra likumu, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

10

Likuma 75.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā aizstāt vārdus “fonda auditora” ar vārdiem “fonda revidenta”.

Atbalstīt

23. Likuma 75.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā aizstāt vārdus “fonda auditora” ar vārdiem “fonda revidenta”.

VII nodaļa. Pārskati

19. Papildināt likuma VII nodaļu ar 75.1 un 75.2 pantu šādā redakcijā:

“75.1 pants. Vispārīgie noteikumi par sabiedrības pārskatiem

(1) Sabiedrība kārto savu grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu un pārskatu par citiem periodiem saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, šo likumu un normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrība par katru pārskata gadu sagatavo pārskatu. Pārskatā iekļauj bilanci, ārpusbilances posteņus, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumu, kā arī pārvaldes sabiedrības vadības ziņojumu.

(3) Komisija atbilstoši šim likumam un starptautisko finanšu pārskatu standartiem nosaka sabiedrības gada pārskatā iekļaujamos posteņus un pārskata posteņu novērtēšanas metodiku.

(4) Ja tas nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, Komisijai ir tiesības pieprasīt no sabiedrības konsolidētu gada pārskatu, kā arī pārskatu par citu periodu. Komisija nosaka minēto pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

24. Papildināt likuma VII nodaļu ar 75.1 un 75.2 pantu šādā redakcijā:

“75.1 pants. Vispārīgie noteikumi par sabiedrības pārskatiem

(1) Sabiedrība kārto savu grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu un pārskatu par citiem periodiem saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, šo likumu un normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrība par katru pārskata gadu sagatavo pārskatu. Pārskatā iekļauj bilanci, ārpusbilances posteņus, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumu, kā arī pārvaldes sabiedrības vadības ziņojumu.

(3) Komisija atbilstoši šim likumam un starptautisko finanšu pārskatu standartiem nosaka sabiedrības gada pārskatā iekļaujamos posteņus un pārskata posteņu novērtēšanas metodiku.

(4) Ja tas nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, Komisijai ir tiesības pieprasīt no sabiedrības konsolidētu gada pārskatu, kā arī pārskatu par citu periodu. Komisija nosaka minēto pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(1) Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Ja atbilstoši šim likumam sagatavotais gada pārskats nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, gada pārskata pielikumā iekļaujama papildu informācija.

(2) Gada pārskatu pārbauda persona, kura saskaņā ar šo likumu ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus (turpmāk — zvērināts revidents). Sabiedrība 10 dienu laikā pēc tās valdei adresētā zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Komisijai šā ziņojuma kopiju.

(3) Akcionāru sapulce ir tiesīga apstiprināt gada pārskatu pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas.

(4) Sabiedrība iesniedz Komisijai sabiedrības gada pārskatu, akcionāru sapulces protokolu par gada pārskata apstiprināšanu un zvērināta revidenta ziņojumu 10 dienu laikā pēc akcionāru sapulces, kurā gada pārskats apstiprināts, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(5) Pēc gada pārskata iesniegšanas Komisijai sabiedrība pilnu vai saīsinātu gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas teritorijā, ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.maijam, kā arī ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā (ja tāda ir).

(6) Ja sabiedrības gada pārskats netiek publicēts pilnībā, attiecīgajā laikrakstā nepārprotami norāda, ka tas ir saīsināts gada pārskats, kā arī to, kur var iepazīties ar pilnu gada pārskatu. Publicējot saīsināto gada pārskatu, tam pievieno zvērināta revidenta atzinumu.”

11

Izslēgt likumprojekta 19.pantā (likuma 75.2 panta otrajā daļā) vārdu “šo”.

Atbalstīt

(1) Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Ja atbilstoši šim likumam sagatavotais gada pārskats nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, gada pārskata pielikumā iekļaujama papildu informācija.

(2) Gada pārskatu pārbauda persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus (turpmāk — zvērināts revidents). Sabiedrība 10 dienu laikā pēc tās valdei adresētā zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Komisijai šā ziņojuma kopiju.

(3) Akcionāru sapulce ir tiesīga apstiprināt gada pārskatu pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas.

(4) Sabiedrība iesniedz Komisijai sabiedrības gada pārskatu, akcionāru sapulces protokolu par gada pārskata apstiprināšanu un zvērināta revidenta ziņojumu 10 dienu laikā pēc akcionāru sapulces, kurā gada pārskats apstiprināts, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(5) Pēc gada pārskata iesniegšanas Komisijai sabiedrība pilnu vai saīsinātu gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas teritorijā, ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.maijam, kā arī ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā (ja tāda ir).

(6) Ja sabiedrības gada pārskats netiek publicēts pilnībā, attiecīgajā laikrakstā nepārprotami norāda, ka tas ir saīsināts gada pārskats, kā arī to, kur var iepazīties ar pilnu gada pārskatu. Publicējot saīsināto gada pārskatu, tam pievieno zvērināta revidenta atzinumu.”

VIII nodaļa. Uzraudzība

20. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:

“VIII nodaļa. Pārvaldes pakalpojumu sniegšanas brīvība

(1) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga sniegt dalībvalstī tikai tos pārvaldes pakalpojumus, kurus tai ir atļauts sniegt Latvijā.

(2) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(3) Ja sabiedrība vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, tā iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā norāda:

(4) Sabiedrība, kura vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem pakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(5) Komisija izskata iesniegumu par sabiedrības pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo sabiedrību 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu Latvijā un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(7) Sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Komisija izskata šā panta septītajā daļā noteiktos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un sabiedrību 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas.

(1) Dalībvalstī licencēta sabiedrība Latvijā ir tiesīga sniegt tikai tādus pārvaldes pakalpojumus, kuru sniegšanai sabiedrība saņēmusi atļauju tās izcelsmes valstī, atverot Latvijā filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(2) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle drīkst uzsākt darbību Latvijā tikai pēc tam, kad:

(3) Dalībvalstī licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrās daļas 1.punkta “a”, “b” un “e” apakšpunktā minētā informācija.

25. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:

“VIII nodaļa. Pārvaldes pakalpojumu sniegšanas brīvība

(1) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga sniegt dalībvalstī tikai tos pārvaldes pakalpojumus, kurus tai ir atļauts sniegt Latvijā.

(2) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(3) Ja sabiedrība vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, tā iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā norāda:

(4) Sabiedrība, kura vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem pakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(5) Komisija izskata iesniegumu par sabiedrības pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo sabiedrību 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu Latvijā un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(7) Sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Komisija izskata šā panta septītajā daļā noteiktos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un sabiedrību 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas.

(1) Dalībvalstī licencēta sabiedrība Latvijā ir tiesīga sniegt tikai tādus pārvaldes pakalpojumus, kuru sniegšanai sabiedrība saņēmusi atļauju tās izcelsmes valstī, atverot Latvijā filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(2) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle drīkst uzsākt darbību Latvijā tikai pēc tam, kad:

(3) Dalībvalstī licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrās daļas 1.punkta “a”, “b” un “e” apakšpunktā minētā informācija.

(4) Ja dalībvalstī licencēta sabiedrība šajā pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, tās pienākums ir paziņot Komisijai par jebkurām plānotajām pārmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktu, vismaz 30 dienas pirms attiecīgo pārmaiņu īstenošanas.

12

Aizstāt 77.panta ceturtajā daļā vārdus “Latvijas Republikā” ar vārdu “Latvijā”.

Atbalstīt

(4) Ja dalībvalstī licencēta sabiedrība šajā pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, tās pienākums ir paziņot Komisijai par jebkurām plānotajām pārmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktu, vismaz 30 dienas pirms attiecīgo pārmaiņu īstenošanas.

(5) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, sagatavo un iesniedz Komisijai tās noteiktajā kārtībā Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai un statistikas datu apkopošanai nepieciešamo informāciju un pārskatus par sabiedrības darbību Latvijā.

(6) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, laižot publiskajā apgrozībā tās pārvaldīto fondu daļas, drīkst neņemt vērā šā likuma 60.pantā noteikto kārtību, ja tā izpilda šādas prasības:

(5) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, sagatavo un iesniedz Komisijai tās noteiktajā kārtībā Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai un statistikas datu apkopošanai nepieciešamo informāciju un pārskatus par sabiedrības darbību Latvijā.

(6) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, laižot publiskajā apgrozībā tās pārvaldīto fondu daļas, drīkst neņemt vērā šā likuma 60.pantā noteikto kārtību, ja tā izpilda šādas prasības:

21. Papildināt likumu ar devīto un desmito nodaļu šādā redakcijā:

“IX nodaļa. Uzraudzība

(1) Komisija ir atbildīga par tās licencēto sabiedrību uzraudzību, kā arī uzrauga turētājbankas darbību saskaņā ar šo likumu, Kredītiestāžu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un normatīvajiem aktiem, kas regulē finanšu instrumentu tirgu.

(2) Uzraudzības mērķis ir nodrošināt fondu un sabiedrību dibināšanas un darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, un aizsargāt ieguldītāju intereses.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos Komisija izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka normatīvie akti, kas reglamentē administratīvo aktu izdošanas kārtību.

(4) Komisijas izdota administratīvā akta tiesiskumu vai Komisijas faktisko rīcību var apstrīdēt saskaņā ar vispārējām tiesību normām, kas regulē administratīvo procesu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Tāda Komisijas izdota administratīvā akta pārsūdzēšana tiesā, ar kuru tiek ierobežota sabiedrības vai turētājbankas darbība vai sabiedrības amatpersonai tiek aizliegts veikt tās pienākumus, vai sabiedrībai tiek anulēta licence, neaptur administratīvā akta izpildi.

(1) Komisijai ir tiesības veikt sabiedrības iekšējo pārbaudi.

(2) Sabiedrības pienākums ir atļaut Komisijas pilnvarotām personām, kuras veic sabiedrības iekšējo pārbaudi, brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kas attiecas uz sabiedrības darbību un fonda pārvaldi.

(3) Komisijai ir tiesības veikt turētājbankas iekšējo pārbaudi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar fondu.

(4) Ja pārbaudes veicējs pārbaudes laikā konstatē sabiedrības darbībā pārkāpumus, viņam ir tiesības uz laiku izņemt attiecīgos dokumentus, par to sastādot aktu.

(5) Pārbaudes veicējam ir tiesības izdarīt izrakstus no dokumentiem, pieprasīt uz sabiedrības rēķina dokumentu kopijas, apliecinātas dokumentu kopijas vai norakstus.

(6) Par pārbaudes rezultātiem Komisija sagatavo izziņu un iepazīstina ar to sabiedrības valdi.

Komisijai ir šādas tiesības:

Komisijai ir tiesības:

26. Papildināt likumu ar devīto un desmito nodaļu šādā redakcijā:

“IX nodaļa. Uzraudzība

(1) Komisija ir atbildīga par tās licencēto sabiedrību uzraudzību, kā arī uzrauga turētājbankas darbību saskaņā ar šo likumu, Kredītiestāžu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un normatīvajiem aktiem, kas regulē finanšu instrumentu tirgu.

(2) Uzraudzības mērķis ir nodrošināt fondu un sabiedrību dibināšanas un darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, un aizsargāt ieguldītāju intereses.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos Komisija izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka normatīvie akti, kas reglamentē administratīvo aktu izdošanas kārtību.

(4) Komisijas izdota administratīvā akta tiesiskumu vai Komisijas faktisko rīcību var apstrīdēt saskaņā ar vispārējām tiesību normām, kas regulē administratīvo procesu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Tāda Komisijas izdota administratīvā akta pārsūdzēšana tiesā, ar kuru tiek ierobežota sabiedrības vai turētājbankas darbība vai sabiedrības amatpersonai tiek aizliegts veikt tās pienākumus, vai sabiedrībai tiek anulēta licence, neaptur administratīvā akta izpildi.

(1) Komisijai ir tiesības veikt sabiedrības iekšējo pārbaudi.

(2) Sabiedrības pienākums ir atļaut Komisijas pilnvarotām personām, kuras veic sabiedrības iekšējo pārbaudi, brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kas attiecas uz sabiedrības darbību un fonda pārvaldi.

(3) Komisijai ir tiesības veikt turētājbankas iekšējo pārbaudi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar fondu.

(4) Ja pārbaudes veicējs pārbaudes laikā konstatē sabiedrības darbībā pārkāpumus, viņam ir tiesības uz laiku izņemt attiecīgos dokumentus, par to sastādot aktu.

(5) Pārbaudes veicējam ir tiesības izdarīt izrakstus no dokumentiem, pieprasīt uz sabiedrības rēķina dokumentu kopijas, apliecinātas dokumentu kopijas vai norakstus.

(6) Par pārbaudes rezultātiem Komisija sagatavo izziņu un iepazīstina ar to sabiedrības valdi.

Komisijai ir šādas tiesības:

Komisijai ir tiesības:

(1) Ja ir pārkāpti normatīvo aktu, fonda pārvaldes nolikuma, fonda prospekta vai turētājbankas līguma noteikumi, Komisijai ir tiesības iegūt informāciju no kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par sabiedrības vai fonda naudas plūsmu un norēķinu kontu atlikumu un dot bankām rakstveida rīkojumu uz laiku līdz divām nedēļām ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar sabiedrības vai fonda kontiem.

(2) Bankām šā panta pirmajā daļā minētie rīkojumi jāizpilda nekavējoties pēc to saņemšanas.

(3) Izmaksas no kontiem, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, tiek veiktas tikai ar Komisijas atļauju.

(4) Pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām kontus, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, var atbrīvot no ierobežojumiem ar Komisijas atļauju.

13

Aizstāt 82.panta pirmajā daļā vārdus “līdz divām nedēļām” ar vārdiem “līdz 15 dienām”.

Atbalstīt

(1) Ja ir pārkāpti normatīvo aktu, fonda pārvaldes nolikuma, fonda prospekta vai turētājbankas līguma noteikumi, Komisijai ir tiesības iegūt informāciju no kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par sabiedrības vai fonda naudas plūsmu un norēķinu kontu atlikumu un dot bankām rakstveida rīkojumu uz laiku līdz 15 dienām ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar sabiedrības vai fonda kontiem.

(2) Bankām šā panta pirmajā daļā minētie rīkojumi jāizpilda nekavējoties pēc to saņemšanas.

(3) Izmaksas no kontiem, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, tiek veiktas tikai ar Komisijas atļauju.

(4) Pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām kontus, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, var atbrīvot no ierobežojumiem ar Komisijas atļauju.

(1) Ja tiek mainīta sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas komercreģistrā.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja licence ir nozaudēta, sabiedrība nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta saņemšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(1) Komisija ar motivētu lēmumu var anulēt sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

(2) Ja Komisija konstatē šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētos pārkāpumus, tā izsaka sabiedrībai brīdinājumu vai uzliek šā likuma 87.pantā paredzēto soda naudu un nosaka termiņu, kādā sabiedrībai jānovērš konstatētais pārkāpums. Pēc attiecīgā termiņa beigām sabiedrības pienākums ir iesniegt Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

(3) Ja sabiedrība tai noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos pārkāpumus, Komisija lemj par sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

(4) Lēmumu par licences anulēšanu, sabiedrības brīdināšanu vai soda naudas uzlikšanu un pārkāpumu novēršanas termiņa noteikšanu Komisija rakstveidā paziņo sabiedrībai triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(5) Par licences anulēšanu tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kuras filiāle darbojas dalībvalstī vai kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī bez filiāles atvēršanas, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(6) Komisija īsteno sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad sabiedrība ir pilnībā nokārtojusi saistības pret fonda ieguldītājiem un citiem tās klientiem.

(1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura šīs dalībvalsts teritorijā sniedz pārvaldes pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija pēc savas iniciatīvas vai Komisijas lūguma ir tiesīga veikt iekšējo pārbaudi tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(1) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neievēro vai pārkāpj šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, tā pieprasa attiecīgajai sabiedrībai novērst konstatētos pārkāpumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā dalībvalstī licencētā sabiedrība nepilda Komisijas norādījumus, Komisija informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par konstatētajiem pārkāpumiem un lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, kā arī lūdz informēt Komisiju par sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja, neraugoties uz šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem pasākumiem, dalībvalstī licencētā sabiedrība turpina pārkāpt šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, Komisija pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas var veikt šajā likumā paredzētos pasākumus uzraudzības nodrošināšanai, lai novērstu attiecīgās sabiedrības turpmākos pārkāpumus, vai piemērot šajā likumā paredzētos sodus. Komisijai ir tiesības aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpmāk veikt Latvijā jebkādu darbību. Šādas tiesības Komisijai ir arī tad, ja sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija objektīvu apsvērumu dēļ nevar veikt šā panta otrajā daļā minētos pasākumus vai Latvijā nav iespējams īstenot šos pasākumus.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt pasākumus, lai novērstu pārkāpumus, kuri ir pretrunā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas aizsargā iedzīvotāju likumīgās intereses. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā līdz pārkāpumu novēršanai.

(5) Ja Komisija izmanto šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās tiesības un veic pasākumus, kuri paredz dalībvalstī licencētai sabiedrībai piemērot sodu vai ierobežot tās darbību Latvijā, Komisija pienācīgi pamato šādu pasākumu nepieciešamību un nekavējoties informē par tiem attiecīgo sabiedrību. Sabiedrībai Komisijas pieņemtos lēmumus ir tiesības pārsūdzēt Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Ārkārtas gadījumos Komisijai ir tiesības, neņemot vērā šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību, nekavējoties veikt piesardzības pasākumus pret sabiedrību, lai aizsargātu ieguldītāju un citu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju intereses. Par šādu pasākumu veikšanu Komisija nekavējoties informē Eiropas Komisiju un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(1) Komisijai ir tiesības uzlikt sabiedrībai un turētājbankai soda naudu līdz 400 minimālajām mēnešalgām par šādiem pārkāpumiem:

(2) Soda naudas samaksa neatbrīvo no citas likumā noteiktās atbildības.

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par Latvijā licencētām sabiedrībām, kuras sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu dalībvalstī licencētu vai licencējamu sabiedrību, tās padomes vai valdes locekli vai īpašnieku.

(3) Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

(4) Lai pildītu uzraudzības funkcijas, Komisija, noslēdzot sadarbības līgumu, drīkst apmainīties ar informāciju ar citu valstu uzraudzības institūcijām, ja tiek ievēroti šā likuma 89.panta noteikumi.

(1) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, uzskata par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot šādos gadījumos:

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi neliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

(5) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Bankai vai dalībvalstu centrālajām bankām, vai citām institūcijām, kuras ir atbildīgas par maksājumu sistēmas pārraudzīšanu, ja šāda informācija minētajām institūcijām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai iestādēm, kuras dalībvalstī nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tā uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto iestāžu attiecīgu rīcību, ja norēķinu vai klīringa sistēmas dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

(1) Komisija informē Eiropas Komisiju par:

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst sabiedrība.

(3) Komisija informē Eiropas Komisiju par vispārīga rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot pārvaldes pakalpojumus vai uzsākot pārvaldes pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

(4) Komisija informē Eiropas Komisiju par darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 60.panta trešajai daļai un 86.pantam un pēc kurām dalībvalstī licencētai sabiedrībai ir atteikts uzsākt pakalpojumu sniegšanu vai aizliegts turpmāk sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā.”

(1) Ja tiek mainīta sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas komercreģistrā.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja licence ir nozaudēta, sabiedrība nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta saņemšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(1) Komisija ar motivētu lēmumu var anulēt sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

(2) Ja Komisija konstatē šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētos pārkāpumus, tā izsaka sabiedrībai brīdinājumu vai uzliek šā likuma 87.pantā paredzēto soda naudu un nosaka termiņu, kādā sabiedrībai jānovērš konstatētais pārkāpums. Pēc attiecīgā termiņa beigām sabiedrības pienākums ir iesniegt Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

(3) Ja sabiedrība tai noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos pārkāpumus, Komisija lemj par sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

(4) Lēmumu par licences anulēšanu, sabiedrības brīdināšanu vai soda naudas uzlikšanu un pārkāpumu novēršanas termiņa noteikšanu Komisija rakstveidā paziņo sabiedrībai triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(5) Par licences anulēšanu tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kuras filiāle darbojas dalībvalstī vai kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī bez filiāles atvēršanas, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(6) Komisija īsteno sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad sabiedrība ir pilnībā nokārtojusi saistības pret fonda ieguldītājiem un citiem tās klientiem.

(1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura šīs dalībvalsts teritorijā sniedz pārvaldes pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija pēc savas iniciatīvas vai Komisijas lūguma ir tiesīga veikt iekšējo pārbaudi tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(1) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neievēro vai pārkāpj šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, tā pieprasa attiecīgajai sabiedrībai novērst konstatētos pārkāpumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā dalībvalstī licencētā sabiedrība nepilda Komisijas norādījumus, Komisija informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par konstatētajiem pārkāpumiem un lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, kā arī lūdz informēt Komisiju par sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja, neraugoties uz šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem pasākumiem, dalībvalstī licencētā sabiedrība turpina pārkāpt šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, Komisija pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas var veikt šajā likumā paredzētos pasākumus uzraudzības nodrošināšanai, lai novērstu attiecīgās sabiedrības turpmākos pārkāpumus, vai piemērot šajā likumā paredzētos sodus. Komisijai ir tiesības aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpmāk veikt Latvijā jebkādu darbību. Šādas tiesības Komisijai ir arī tad, ja sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija objektīvu apsvērumu dēļ nevar veikt šā panta otrajā daļā minētos pasākumus vai Latvijā nav iespējams īstenot šos pasākumus.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt pasākumus, lai novērstu pārkāpumus, kuri ir pretrunā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas aizsargā iedzīvotāju likumīgās intereses. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā līdz pārkāpumu novēršanai.

(5) Ja Komisija izmanto šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās tiesības un veic pasākumus, kuri paredz dalībvalstī licencētai sabiedrībai piemērot sodu vai ierobežot tās darbību Latvijā, Komisija pienācīgi pamato šādu pasākumu nepieciešamību un nekavējoties informē par tiem attiecīgo sabiedrību. Sabiedrībai Komisijas pieņemtos lēmumus ir tiesības pārsūdzēt Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Ārkārtas gadījumos Komisijai ir tiesības, neņemot vērā šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību, nekavējoties veikt piesardzības pasākumus pret sabiedrību, lai aizsargātu ieguldītāju un citu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju intereses. Par šādu pasākumu veikšanu Komisija nekavējoties informē Eiropas Komisiju un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(1) Komisijai ir tiesības uzlikt sabiedrībai un turētājbankai soda naudu līdz 400 minimālajām mēnešalgām par šādiem pārkāpumiem:

(2) Soda naudas samaksa neatbrīvo no citas likumā noteiktās atbildības.

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par Latvijā licencētām sabiedrībām, kuras sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu dalībvalstī licencētu vai licencējamu sabiedrību, tās padomes vai valdes locekli vai īpašnieku.

(3) Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

(4) Lai pildītu uzraudzības funkcijas, Komisija, noslēdzot sadarbības līgumu, drīkst apmainīties ar informāciju ar citu valstu uzraudzības institūcijām, ja tiek ievēroti šā likuma 89.panta noteikumi.

(1) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, uzskata par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot šādos gadījumos:

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi neliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

(5) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Bankai vai dalībvalstu centrālajām bankām, vai citām institūcijām, kuras ir atbildīgas par maksājumu sistēmas pārraudzīšanu, ja šāda informācija minētajām institūcijām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai iestādēm, kuras dalībvalstī nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tā uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto iestāžu attiecīgu rīcību, ja norēķinu vai klīringa sistēmas dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

(1) Komisija informē Eiropas Komisiju par:

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst sabiedrība.

(3) Komisija informē Eiropas Komisiju par vispārīga rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot pārvaldes pakalpojumus vai uzsākot pārvaldes pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

(4) Komisija informē Eiropas Komisiju par darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 60.panta trešajai daļai un 86.pantam un pēc kurām dalībvalstī licencētai sabiedrībai ir atteikts uzsākt pakalpojumu sniegšanu vai aizliegts turpmāk sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā.”

Pārejas noteikumi

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

“17. Ieguldījumu sabiedrības, kuras saņēmušas licenci ieguldījumu sabiedrības darbībai līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), pārreģistrē licenci Komisijā līdz 2004.gada 31.decembrim. Pārreģistrācijas iesniegumā norāda, kādus pārvaldes pakalpojumus sabiedrība vēlas veikt. Iesniegumam pievieno šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktos dokumentus vai grozījumus tajos, ja šādi dokumenti jau ir iesniegti Komisijai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un grozījumus nepieciešams izdarīt, ņemot vērā sabiedrības plānoto turpmāko darbību. Veicot licences pārreģistrāciju šajā punktā minētajā gadījumā, valsts nodeva nav jāmaksā.

18. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā, iesniedzot dokumentus licences pārreģistrācijai, kā vienu no pārvaldes pakalpojumiem norāda ieguldītāju finanšu instrumentu individuālo pārvaldīšanu.

19. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā līdz 2004.gada 31.decembrim veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrība un tās darbība atbilstu šā likuma un Valsts fondēto pensiju likuma prasībām.

20. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas atvērto ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), līdz 2004.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Komisijai to pārvaldē esošo atvērto ieguldījumu fondu prospektu saīsināto versiju. Ieguldījumu sabiedrības var piedāvāt fonda prospekta saīsināto versiju fonda ieguldītājiem, ja Komisija 20 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas nav cēlusi iebildumus par tā atbilstību šā likuma prasībām.

21. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot) un pēc minētā datuma plāno izdarīt grozījumus to pārvaldē esoša fonda prospektā, jo mainījusies prospektā sniegtā informācija, izstrādā un iesniedz Komisijai prospekta jauno redakciju, kas sagatavota atbilstoši šā likuma 57.panta noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu fonda prospekta pilno versiju.

22. Līdz attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās dienai vērtspapīru tirgu regulējošajos normatīvajos aktos ar šajā likumā lietoto terminu “ieguldījumu brokeru sabiedrība” saprot terminu “brokeru sabiedrība” un ar terminu “ieguldījumu pakalpojumi” — terminu “starpniekdarbība”.

23. Komisija līdz 2004.gada 1.maijam izstrādā un apstiprina visus šajā likumā noteiktos iesniegumu un paziņojumu paraugus, publicē tos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievieto Komisijas mājas lapā internetā.

24. Gada pārskatu par 2004.gadu ieguldījumu sabiedrības (sabiedrības) sagatavo saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”.”

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

“17. Ieguldījumu sabiedrības, kuras saņēmušas licenci ieguldījumu sabiedrības darbībai līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), pārreģistrē licenci Komisijā līdz 2004.gada 31.decembrim. Pārreģistrācijas iesniegumā norāda, kādus pārvaldes pakalpojumus sabiedrība vēlas veikt. Iesniegumam pievieno šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktos dokumentus vai grozījumus tajos, ja šādi dokumenti jau ir iesniegti Komisijai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un grozījumus nepieciešams izdarīt, ņemot vērā sabiedrības plānoto turpmāko darbību. Veicot licences pārreģistrāciju šajā punktā minētajā gadījumā, valsts nodeva nav jāmaksā.

18. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā, iesniedzot dokumentus licences pārreģistrācijai, kā vienu no pārvaldes pakalpojumiem norāda ieguldītāju finanšu instrumentu individuālo pārvaldīšanu.

19. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā līdz 2004.gada 31.decembrim veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrība un tās darbība atbilstu šā likuma un Valsts fondēto pensiju likuma prasībām.

20. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas atvērto ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), līdz 2004.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Komisijai to pārvaldē esošo atvērto ieguldījumu fondu prospektu saīsināto versiju. Ieguldījumu sabiedrības var piedāvāt fonda prospekta saīsināto versiju fonda ieguldītājiem, ja Komisija 20 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas nav cēlusi iebildumus par tā atbilstību šā likuma prasībām.

21. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot) un pēc minētā datuma plāno izdarīt grozījumus to pārvaldē esoša fonda prospektā, jo mainījusies prospektā sniegtā informācija, izstrādā un iesniedz Komisijai prospekta jauno redakciju, kas sagatavota atbilstoši šā likuma 57.panta noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu fonda prospekta pilno versiju.

22. Līdz attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās dienai vērtspapīru tirgu regulējošajos normatīvajos aktos ar šajā likumā lietoto terminu “ieguldījumu brokeru sabiedrība” saprot terminu “brokeru sabiedrība” un ar terminu “ieguldījumu pakalpojumi” — terminu “starpniekdarbība”.

23. Komisija līdz 2004.gada 1.maijam izstrādā un apstiprina visus šajā likumā noteiktos iesniegumu un paziņojumu paraugus, publicē tos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievieto Komisijas mājas lapā internetā.

24. Gada pārskatu par 2004.gadu ieguldījumu sabiedrības (sabiedrības) sagatavo saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)

Likumā iekļautas normas, kas izriet no direktīvas 85/611/EEC un grozījumiem, kas izdarīti saskaņā ar direktīvām 88/220/EEC, 95/26/EC, 2000/64/EC un 2001/108/EC. 

23. Izteikt sadaļu “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām” šādā redakcijā:

“Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 85/611/EEC un grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar direktīvām 88/220/EEC, 95/26/EC, 2000/64/EC, 2001/107/EC un 2001/108/EC.”

28. Izteikt sadaļu “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām” šādā redakcijā:

“Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 85/611/EEC un grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar direktīvām 88/220/EEC, 95/26/EC, 2000/64/EC, 2001/107/EC un 2001/108/EC.”

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.