Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"

Izdarīt likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 8.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Personas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā apliecina universitātes tipa augstskolas izsniegts augstākās izglītības diploms par akreditētas arhitektūras studiju programmas apguvi.";

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Arhitekta izglītību var iegūt arī kvalifikācijas pakāpeniskas paaugstināšanas ceļā vai apgūstot ar pārtraukumiem šā panta pirmajā daļā minēto studiju programmu, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz septiņus gadus strādājusi tāda arhitekta uzraudzībā, kuram ir patstāvīgas prakses tiesības, vai arhitektūras uzņēmumā.";

svītrot ceturto daļu;

izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Šādos gadījumos personai ir tādas pašas patstāvīgas prakses tiesības, kādas persona iegūst, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto diplomu."

2. Aizstāt 48.panta trešajā daļā vārdu "sertifikāts" ar vārdiem "profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments".

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs

K.Šadurskis

 

 

 

Likumprojekta “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””

anotācija

 

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu noteikts, ka, ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības. Vienlaikus prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai arhitektūras un būvniecības jomā ir noteiktas likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” 7., 8. pantā un Ministru kabineta 21.05.2002. noteikumos nr.194 “Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, kas atbilst direktīvai 85/384/EEC “par diplomu, sertifikātu un citu formālo kvalifikāciju atzīšanu arhitektūrā, un pasākumiem, kuri atvieglo iespēju uzsākt darbu profesijā un nodrošina brīvību sniegt pakalpojumus”. Atbilstoši direktīvai arhitektūras jomā reglamentēta tiek izglītība, pēc kuras apgūšanas persona ir tiesīga sniegt pakalpojumus arhitektūras jomā un nenosaka nekādas papildus prakses prasības.

Ja Latvijā tiek saglabāta prasība pēc arhitekta prakses sertifikāta, tad personai, kas ieguvusi izglītību Latvijā un vēlēsies strādāt citā ES dalībvalstī, kas neizvirza prakses prasību darbam arhitektūras jomā, tiks izvirzītas nepamatoti augstas profesionālās kvalifikācijas prasības salīdzinājumā ar tām personām, kuras ieguvušas tiesības sniegt pakalpojumus arhitektūras jomā dotajā ES dalībvalstī.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likuma projekts paredz atcelt prasību pēc arhitekta prakses sertifikāta. Arhitekta profesijas reglamentācija tiek saglabāta un atbilst ES direktīvas prasībām.

3. Cita informācija

Attiecīgi grozījumi ir sagatavoti Būvniecības likumā

 

 

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Tiesību akts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Palielināsies to personu skaits, kas pastāvīgi var darboties arhitektūras jomā.

Tiks radīti vienādi priekšnosacījumi Latvijas arhitektu konkurētspējai vienotā ES darba tirgū

3. Sociālo seku izvērtējums

Netiks pieļauta Latvijas arhitektu diskriminācija pret arhitektiem no tām ES dalībvalstīm, kurās arhitektiem ir tiesības sniegt pakalpojumus uzreiz pēc augstskolas beigšanas.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

-

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akts šo jomu neskar

6. Cita informācija

-

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

jāveic grozījumi:

- Ministru kabineta 08.07.2003. noteikumos nr.383 “Par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu”,

- Ministru kabineta 21.05.2002. noteikumos nr.194 “Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”

2. Cita informācija

paralēli sagatavoti grozījumi Būvniecības likumā

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atceļ arhitekta profesijas kvalifikācijas prasības, kuras saskaņā ar Ministru Padomes direktīvu 85/384/EEC “Par diplomu, sertifikātu un citu formālo kvalifikāciju atzīšanu arhitektūrā, un pasākumiem, kuri atvieglo iespēju uzsākt dabu profesijā un nodrošina brīvību sniegt pakalpojumus” nav obligātas

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

-

1.tabula

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri
       

5. Cita informācija

-

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Noteikumu projekta sagatavošanas procesā notika konsultācijas ar Latvijas Arhitektu savienības pārstāvjiem.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

(atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Saskaņojums panākts ar Latvijas Arhitektu savienības (LAS) priekšsēdētāju, kurš ir organizācijas vēlēta persona un pārstāv LAS intereses valsts, sabiedriskās un starptautiskās organizācijās.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

nav veiktas

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu institūciju radīšana vai paplašināšana nav nepieciešama.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Ekonomikas ministrijas mājas lapā

un normatīvajos aktos noteiktajās publikācijās.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesību akts jaunus ierobežojumus indivīdam neuzliek.

4. Cita informācija

-

 

Ministrs J.Lujāns

Ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

        

J.Lujāns

K.Gerhards

M.Līdumniece

J.Eglītis

Dz.Grasmanis

 

10.12.2003 18:26

Dzintars Grasmanis

7013040, dzintars.grasmanis@em.gov.lv