1. lasījuma likumprojekta redakcija

2. lasījuma likumprojekta redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

(77)

Komisijas atzinums

Komisijas sagatavotā redakcija

3. lasījumam

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, kas organizē sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no pasākuma sākuma līdz beigām ir sastopama publiskā pasākuma norises vietā;

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kārtības uzturētāji – valsts vai pašvaldības institūcijas plānotā un organizētā publiskā pasākumā Valsts vai pašvaldības policija, Zemessardze, juridiskā persona, kurai ir izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu;

1.

2.

3.

4.

Aizstāt likumprojekta nosaukumā un visā likumprojekta tekstā vārdu “publisko” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “publisku” (attiecīgajā locījumā).

Aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdu “institūcija” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgajā locījumā).

Izteikt 1.pantā ietvertos punktus šādā secībā:

1) publisks pasākums;

2) pasākuma organizators;

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;

4) par tehnisko drošību atbildīgā persona;

5) kārtības uzturētāji valsts vai pašvaldības institūcijas plānotā un organizētā publiskā pasākumā.

Izteikt likumprojekta 1. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) kārtības uzturētāji - Valsts policija vai pašvaldības policija, Zemessardze, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu. Privātpersonu organizētā publiskā pasākumā Valsts policija vai pašvaldības policija un Zemessardze ir kārtības uzturētāji saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu;”

Uzskatīt likumprojekta 1. panta līdzšinējo 1.punktu par 5.punktu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Likumā ir lietoti šādi termini:

5) kārtības uzturētāji – Valsts policija vai pašvaldības policija, Zemessardze, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu. Privātpersonu organizētā publiskā pasākumā Valsts policija vai pašvaldības policija un Zemessardze ir kārtības uzturētāji saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona – pilngadīga rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir pienākumu pildīšanai atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze, kura ar pasākuma organizatoru ir noslēgusi attiecīgu līgumu un kura ir atbildīga par publiskajā pasākumā izmantojamo būvju un/vai iekārtu (piemēram, gājēju tiltiņi, skatītāju paaugstinājumu konstrukcijas, peldošas ierīces, publisko atrakciju iekārtas, transportlīdzekļi) (turpmāk – iekārtas) drošu ekspluatāciju, kā arī publiskā pasākuma norises kopējo tehnisko drošību;

2) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, kas uzņēmusies atbildību par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no šā pasākuma sākuma līdz beigām atrodas tā norises vietā;”

5.

Aizstāt 1.panta 2.punktā vārdus “jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, kas” ar vārdiem “rīcībspējīga fiziskā persona, kura”.

Uzskatīt likumprojekta 1. panta līdzšinējo 2.punktu par 3.punktu.

Atbalstīt

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona – rīcībspējīga fiziskā persona, kura uzņēmusies atbildību par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no šā pasākuma sākuma līdz beigām atrodas tā norises vietā;

3) pasākuma kārtības uzturētāji – valsts vai pašvaldības policija, zemessardze, darbinieki, kuri saņēmuši apsardzes sertifikātu, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā nodrošina sabiedriskās drošības un kārtības ievērošanu;

3) par tehnisko drošību atbildīgā persona – pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir attiecīgo pienākumu pildīšanai atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze, kura ir atbildīga par publiskajā pasākumā izmantojamo būvju vai iekārtu drošu ekspluatāciju, kā arī par kopējo publiskā pasākuma norises tehnisko drošību un kura ar pasākuma organizatoru ir noslēgusi attiecīgu līgumu, vai juridiskā persona, kura ar pasākuma organizatoru ir noslēgusi attiecīgu līgumu;

6.

7.

Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) par tehnisko drošību atbildīgā persona – rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kura attiecīgo pienākumu veikšanai atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī ar pasākuma organizatoru ir noslēgusi līgumu par pasākumā izmantojamo bīstamo iekārtu drošas ekspluatācijas un pasākuma norises kopējās tehniskās drošības nodrošināšanu;”.

Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“ 3) par tehnisko drošību atbildīgā persona- pasākuma organizators, kā arī cita fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par pasākumā izmantojamo iekārtu un būvju drošas ekspluatācijas un pasākuma norises kopējās tehniskās drošības uzraudzību;”

Uzskatīt likumprojekta 1. panta līdzšinējo 3.punktu par 4.punktu.

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšl.nr.7

Atbalstīt

4) par tehnisko drošību atbildīgā persona- pasākuma organizators, kā arī cita fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par pasākumā izmantojamo iekārtu un būvju drošas ekspluatācijas un pasākuma norises kopējās tehniskās drošības uzraudzību;

4) pasākuma organizators – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona vai valsts vai pašvaldību institūcija, kura plāno un organizē publisku pasākumu;

4) pasākuma organizators – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona vai arī valsts vai pašvaldības institūcija, kas plāno un organizē publisku pasākumu;

8.

Aizstāt 1.panta 4.punktā vārdus “jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona” ar vārdiem “rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona”.

Uzskatīt likumprojekta 1. panta līdzšinējo 4.punktu par 2.punktu.

Atbalstīt

2) pasākuma organizators – rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu;

5) publisks pasākums – fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā tādu personu sapulcināšanai, kas nav pasākuma organizētāja – fiziskās personas – ģimenes locekļi, radinieki, paziņas, darba biedri vai kopīgas personu apvienības locekļi vai pasākuma organizētāja – juridiskās personas – darbinieki vai locekļi (publisks izklaides pasākums), vai pasākums, ko publiskā vietā normatīvajos aktos noteiktā svētku un atceres dienā vai atbilstoši tradīcijām rīko valsts vai pašvaldība (publisks svētku pasākums).

5) publisks pasākums – fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

9.

Izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā

“5) publisks pasākums – fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no tās īpašuma piederības.”

Uzskatīt likumprojekta 1. panta līdzšinējo 5.punktu par 1. punktu.

Atbalstīt

1) publisks pasākums – fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības;

10.

Papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“6) kārtības uzturētāji fizisku un citu juridisku personu, izņemot 5. punktā norādītās, plānotā un organizētā publiskā pasākumā – saskaņā ar noslēgtu savstarpēju līgumu Valsts vai pašvaldības policija, Zemessardze, juridiska persona, kurai ir izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākumu laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu.”

Neatbalstīt

Likuma mērķis ir garantēt publisko pasākumu norises drošību.

Likuma mērķis ir garantēt publisko pasākumu drošību.

11.

12.

Izteikt likumprojekta 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“Likuma mērķis ir veicināt publisko pasākumu netraucētu un drošu norisi”.

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“ 2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt publisku pasākumu netraucētu un drošu norisi”.

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšl.

nr. 12

Atbalstīt

Likuma mērķis ir nodrošināt publisku pasākumu netraucētu un drošu norisi.

(1) Likums nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises organizatoriskos un tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību publiska pasākuma laikā.

(1) Likums nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises organizatoriskos un tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību publiska pasākuma laikā.

13.

14.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 3.panta pirmajā daļā vārdus “organizatoriskos un”.

Aizstāt likumprojekta 3.panta pirmajā daļā vārdu “publiska” ar vārdu “šāda”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Likums nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā.

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiska rakstura sarīkojumiem baznīcās un līdzīgās sakrālās ēkās vai šo reliģisko organizāciju īpašumā (valdījumā) esošajās teritorijās;

2) sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".

(2) Likums neattiecas uz:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiska rakstura sarīkojumiem baznīcās un tam līdzīgās sakrālās ēkās vai šo reliģisko organizāciju īpašumā (valdījumā) esošā teritorijā;

2) sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".

15.

16.

17.

Aizstāt likumprojekta 3.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “baznīcās un tamlīdzīgās sakrālās ēkās” ar vārdiem “ēkās (baznīcās un citās tamlīdzīgās ēkās)”.

Izteikt likumprojekta 3.panta otrās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1)normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu reliģisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, klosteros vai šo organizāciju īpašumā (valdījumā) esošā teritorijā;”

Papildināt likumprojekta 3. panta otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3) bēru ceremonijām”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Likums neattiecas uz:

1)normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu reliģisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, klosteros vai šo organizāciju īpašumā (valdījumā) esošā teritorijā;

2) sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”;

3) bēru ceremonijām.

18.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu šādā redakcijā attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju:

(1) Valsts un pašvaldību iestādes publiskus pasākumus nerīko un pašvaldība neizsniedz atļauju šādu pasākumu rīkošanai piemiņas dienās, kas noteiktas 25.martā, 8.maijā, 14.jūnijā un 4.jūlijā.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz publiskiem pasākumiem, kuru veids un mērķis atbilst šo piemiņas dienu raksturam.”

Atbalstīt

(1) Valsts un pašvaldību iestādes publiskus pasākumus nerīko un pašvaldība neizsniedz atļauju šādu pasākumu rīkošanai piemiņas dienās, kas noteiktas 25.martā, 8.maijā, 14.jūnijā un 4.jūlijā.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz publiskiem pasākumiem, kuru veids un mērķis atbilst šo piemiņas dienu raksturam.

(1) Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir paredzēts rīkot publisku pasākumu, iesniedz iesniegumu un detalizētu pasākuma plānu. Ja publiska pasākuma norises vieta aptver vairāku pašvaldību administratīvo teritoriju, iesniegumu iesniedz visās attiecīgajās pašvaldībās. Pasākuma organizators nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu ir paredzēts rīkot Latvijas Republikas pierobežas joslā, iesnieguma kopiju iesniedz arī Valsts robežsardzes attiecīgajā pārvaldē.

(1) Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, iesniedz iesniegumu un detalizētu pasākuma plānu. Ja publiska pasākuma norises vieta ietilpst vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Pasākuma organizators nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu paredzē ts rīkot pierobežas joslā, – arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei.

19.

Aizstāt likumprojekta 4.panta pirmajā daļā vārdus “iesniedz iesniegumu un detalizētu pasākumu plānu” ar vārdiem “iesniedz iesniegumu atbilstoši šā likuma 5.panta prasībām” un vārdu “ietilpst” ar vārdu “atrodas”.

Atbalstīt

(1) Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, iesniedz iesniegumu atbilstoši šā likuma 6.panta prasībām. Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Pasākuma organizators nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, – arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei.

(2) Ja publiska pasākuma norises vietā atrodas vai tiek izmantotas iekārtas, pasākuma organizators pašvaldībā iesniedz attiecīgu ekspertu (speciālistu) atzinumu par iekārtu atbilstību drošības un tehniskajām prasībām.

(2) Ja publiska pasākuma norises vietā atrodas vai tiek izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators pašvaldībai iesniedz attiecīgu ekspertu (speciālistu) atzinumu par šo iekārtu atbilstību drošības un tehniskajām prasībām.

20.

Izslēgt likumprojekta 4. panta otro daļu.

Atbalstīt

(3) Atļauja vai speciālā atļauja (licence) publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja publisku pasākumu rīko valsts vai pašvaldības institūcija, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Citas šajā likumā noteiktās prasības ir saistošas arī valsts un pašvaldību institūcijām.

(3) Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības institūcija, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Citas šā likuma prasības ir saistošas arī valsts un pašvaldību institūcijām.

21.

22.

Papildināt likumprojekta 4. panta trešo daļu ar jaunu rindkopu šādā redakcijā:

“Valsts vai pašvaldību institūcijas nerīko publiskus izklaides un svētku pasākumus komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās 25. martā un 14. jūnijā.”

Izslēgt likumprojekta 4.panta trešās daļas otro teikumu.

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšl.

nr.18

Atbalstīt

(2) Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs.

(4) Ja publisku pasākumu rīko valsts institūcija, tā informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, par tā norises vietu un laiku.

(5) Publisku pasākumu pierobežas joslā organizē attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Ja publisku pasākumu rīko valsts iestāde, tā informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, par tā norises vietu un laiku.

(4) Publisku pasākumu pierobežas joslā organizē attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(1) Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:

1) pasākuma organizators (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs);

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta);

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta);

4) pasākuma kārtības uzturētāji;

5) publiskā pasākuma veids un mērķis;

6) publiskā pasākuma norises vieta, datums, sākuma un beigu laiks;

7) plānotais publiskā pasākuma dalībnieku skaits;

8) publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas;

9) nepieciešamais valsts un/vai pašvaldību institūciju atbalsts publiskā pasākuma netraucētai un drošai norisei.

(1) Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:

1) pasākuma organizators (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs);

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs;

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta);

4)  kārtības uzturētāji;

5) publiskā pasākuma veids un mērķis;

6) publiskā pasākuma norises vieta, datums, sākuma un beigu laiks;

7) plānotais publiskā pasākuma dalībnieku skaits;

8) publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas;

9)  publiskā pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts vai pašvaldību institūciju atbalsts.

23.

24.

Izteikt likumprojekta 5.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:

1) pasākuma organizators (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese);

4) kārtības uzturētāji (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

5) pasākuma veids un mērķis;

6) pasākuma norises vieta, datums, sākuma un plānotais beigu laiks;

7) plānotais pasākuma apmeklētāju skaits;

8)pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas;

9) pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu atbalsts.”

Izteikt 5. panta pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7) plānotais publiskā pasākuma dalībnieku un apmeklētāju skaits;”

Atbalstīt, precizējot 7. punkta redakciju, priekšl.nr.24

Atbalstīt

Red.prec.

6.pants. Iesniegumā norādāmās ziņas un tam pievienojamie dokumenti

(1) Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:

1) pasākuma organizators (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese);

4) kārtības uzturētāji (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

5) pasākuma veids un mērķis;

6) pasākuma norises vieta, datums, sākuma un plānotais beigu laiks;

7) plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits;

8) pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas;

9) pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu atbalsts.”

(2) Iesniegumam pasākuma organizators pievieno līgumus, ko noslēdzis pasākuma organizators un par tehnisko drošību atbildīgā persona, kā arī pasākuma organizators un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona.

(2) Iesniegumam pasākuma organizators pievieno:

1) publiskā pasākuma norises vietas īpašnieka piekrišanu, ja šī vieta nav valsts vai pašvaldības īpašums;

2) pasākuma organizatora un par tehnisko drošību atbildīgās personas noslēgto līgumu;

3) pasākuma organizatora un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas noslēgto līgumu.

25.

26.

Izteikt likumprojekta 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Iesniegumam pievieno:

1) līgumus, ko pasākuma organizators noslēdzis ar personām, kas atbildīgas par publiskā pasākuma tehnisko drošību un sabiedrisko kārtību un drošību;

2) detalizētu pasākuma plānu;

3) pasākuma norises vietas īpašnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators.”

Izteikt likumprojekta 5.panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) to līgumu kopijas, kurus pasākuma organizators noslēdzis ar kārtības uzturētājiem, personām, kas atbildīgas par publiska pasākuma tehnisko drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību, uzrādot oriģinālus;”

Atbalstīt, precizējot 1.punkta redakciju, priekšl.

nr.26

Atbalstīt

(2) Iesniegumam pievieno:

1) to līgumu kopijas, kurus pasākuma organizators noslēdzis ar kārtības uzturētājiem, personām, kas atbildīgas par publiska pasākuma tehnisko drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību, uzrādot oriģinālus;

2) detalizētu pasākuma plānu;

3) pasākuma norises vietas īpašnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators.

(3) Pasākuma organizators, iesniedzot iesniegumu, uzrāda pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis – arī dokumentus, kas apliecina tā tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.

(3) Pasākuma organizators, iesniedzot iesniegumu, uzrāda Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis – arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.

27.

28.

Izteikt likumprojekta 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“ (3) Ja publiska pasākuma norises vietā atradīsies vai tiks izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators iesniegumam pievieno normatīvajos aktos paredzētās bīstamo iekārtu valdītājam nepieciešamās atļaujas to lietošanai un citus dokumentus, kas nepieciešami šo iekārtu ekspluatācijai.”

Izteikt likumprojekta 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“ (3) Ja publiska pasākuma norises vietā atradīsies vai tiks izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators iesniegumam pievieno normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu valdītājam to lietošanai nepieciešamo atļauju un citu šo iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus;”

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā. priekšl.

nr.28

Atbalstīt

(3) Ja publiska pasākuma norises vietā atradīsies vai tiks izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators iesniegumam pievieno normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu valdītājam to lietošanai nepieciešamo atļauju un citu šo iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus;

29.

Papildināt likumprojekta 5.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (4) Iesniedzot iesniegumu, pasākuma organizators uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis – arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu”.

Atbalstīt

(4) Iesniedzot iesniegumu, pasākuma organizators uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis – arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.

(1) Pašvaldība iesniegumu izskata 10 darbdienu laikā.

(1) Pašvaldība iesniegumu izskata 10 dienu laikā.

.

(1) Pašvaldība iesniegumu izskata 10 dienu laikā.

(2) Par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Iesnieguma izskatīšanā pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus un var pieaicināt citu institūciju pārstāvjus.

30.

Izteikt likumprojekta 6. panta otrās daļas 2.teikumu šādā redakcijā: “Uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus, kā arī pēc sava ieskata citu valsts vai pašvaldības iestāžu pārstāvjus un citus speciālistus.”

Atbalstīt

(2) Par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus, kā arī pēc sava ieskata citu valsts vai pašvaldības iestāžu pārstāvjus un citus speciālistus.

(3) Pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pieteiktais publiskais pasākums netraucēs citu publisko pasākumu norisi, kuri attiecīgajā pašvaldībā ir pieteikti agrāk, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī pieņem attiecīgu motivētu lēmumu – izsniegt atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai vai atlikt iesnieguma izskatīšanu (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

(3) Pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pieteiktais publiskais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, un pieņem attiecīgu motivētu lēmumu – izsniegt atļauju publiskā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju publiskā pasākuma rīkošanai vai atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) iesnieguma izskatīšanu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

31.

Papildināt likumprojekta

6.panta trešo daļu ar jaunu rindkopu šādā redakcijā:

“Pašvaldība neizsniedz atļauju publisku izklaides vai svētku pasākumu rīkošanai komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās 25.martā un 14. jūnijā, piedāvājot citu laiku. Šādā gadījumā pašvaldība izsniedz atļauju publiskā pasākuma rīkošanai citā laikā, ja pasākuma organizators piekrīt piedāvātajam laikam.”

Red.prec.

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšl.

nr.18

(3) Pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pieteiktais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, un pieņem attiecīgu motivētu lēmumu – izsniegt atļauju šā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju tā rīkošanai vai atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) iesnieguma izskatīšanu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

(4) Ja pašvaldība uzskata, ka publiskais pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā un/vai laikā, tā var piedāvāt citu vietu un/vai laiku. Šādā gadījumā pašvaldība izsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai, ja pasākuma organizators piekrīt piedāvātajai vietai un/vai laikam.

(4) Ja pašvaldība uzskata, ka publiskais pasākums nedrīkst notikt iesniegumā norādītajā vietā vai laikā, tā var piedāvāt citu vietu un laiku. Šādā gadījumā pašvaldība izsniedz atļauju publiskā pasākuma rīkošanai, ja pasākuma organizators piekrīt piedāvātajai vietai un/vai laikam.

32.

Izteikt likumprojekta 6.panta ceturtās daļas tekstu šādā redakcijā:

“Ja pašvaldība konstatē, ka plānotais pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā vai laikā, tā var piedāvāt citu vietu vai laiku. Šādā gadījumā pašvaldība izsniedz atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai, ja pasākuma organizators piekrīt piedāvātajai pasākuma norises vietai un laikam.”

Atbalstīt

(4) Ja pašvaldība konstatē, ka plānotais pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā vai laikā, tā var piedāvāt citu vietu vai laiku. Šādā gadījumā pašvaldība izsniedz atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai, ja pasākuma organizators piekrīt piedāvātajai pasākuma norises vietai un laikam.

(5) Ja pašvaldība neizsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja pašvaldība neizsniedz atļauju publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

33.

Papildināt likumprojekta 6.panta piekto daļu pēc vārda “tiesā” ar vārdiem “Administratīvā procesa” un aizstāt vārdu “publiskā” ar vārdu “plānotā”.

Atbalstīt

(5) Ja pašvaldība neizsniedz atļauju plānotā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas vai speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina civiltiesisko atbildību, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar šo likumu. Pēc pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pašvaldība izsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci).

(6) Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina civiltiesisko atbildību saskaņā ar šo likumu. Pēc pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pašvaldība izsniedz atļauju publiskā pasākuma rīkošanai.

34.

35.

Izteikt likumprojekta 6.panta sestās daļas tekstu šādā redakcijā:

“Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina civiltiesisko atbildību. Atļauju publiskā pasākuma rīkošanai pašvaldība izsniedz pēc tam, kad pasākuma organizators ir iesniedzis dokumentus, kas apliecina tā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.”

Izteikt likumprojekta 6.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina savu civiltiesisko atbildību. Atļauju publiska pasākuma rīkošanai pašvaldība izsniedz pēc tam, kad šā pasākuma organizators ir iesniedzis savas civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.”

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšl.

nr.35

Atbalstīt

(6) Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina savu civiltiesisko atbildību. Atļauju publiska pasākuma rīkošanai pašvaldība izsniedz pēc tam, kad šā pasākuma organizators ir iesniedzis savas civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.

(1) Atļauja publiskā pasākuma rīkošanai (turpmāk – atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas dod tiesības atļaujas saņēmējam noteiktā vietā un laikā organizēt vienreizēju pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā

(1) Atļauja publiskā pasākuma rīkošanai (turpmāk – atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas atļaujas saņēmējam dod tiesības noteiktā vietā un laikā organizēt vienreizēju publisku pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

36.

Izteikt likumprojekta 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atļauja publiska pasākuma rīkošanai (turpmāk – atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas pasākuma organizatoram dod tiesības noteiktā vietā un laikā rīkot vienreizēju publisku pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.”

Atbalstīt

(1) Atļauja publiska pasākuma rīkošanai (turpmāk – atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas pasākuma organizatoram dod tiesības noteiktā vietā un laikā rīkot vienreizēju publisku pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

37.

Papildināt likumprojekta 7. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā (šā likuma 4.panta pirmā daļa), pasākuma organizatoram ir nepieciešams saņemt visu attiecīgo pašvaldību atļaujas.”

Uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu, un trešo daļu- par ceturto daļu.

Atbalstīt

(2) Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas` vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā (šā likuma 5.panta pirmā daļa), pasākuma organizatoram ir nepieciešams saņemt visu attiecīgo pašvaldību atļaujas.

1) pašvaldība, kura izsniegusi atļauju;

2) pasākuma organizators;

3) par tehnisko drošību atbildīgā persona;

4) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;

5) publiskā pasākuma norises vieta (tās juridiskā adrese);

6) publiskā pasākuma norises laiks;

7) publiskā pasākuma mērķis un veids.

(2) Atļaujā ietver šādas ziņas:

1) pašvaldība, kura izsniegusi atļauju;

2) pasākuma organizators;

3) par tehnisko drošību atbildīgā persona;

4) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;

5) publiskā pasākuma norises vieta (tās juridiskā adrese);

6) publiskā pasākuma norises laiks;

7) publiskā pasākuma veids un mērķis ;

8) publiskajā pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas.

38.

Izteikt likumprojekta 7.panta otro daļu kā trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Atļaujā norāda:

1) tās pašvaldības nosaukumu un juridisko adresi, kura izsniegusi atļauju;

2) šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 8.punktā minētās ziņas.”

Atbalstīt

(3) Atļaujā norāda:

1) tās pašvaldības nosaukumu un juridisko adresi, kura izsniegusi atļauju;

2) šā likuma 6.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 8.punktā minētās ziņas.”

(3) Atļauju publiskā pasākuma norises laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma uzrāda to.

(3) Atļauju publiskā pasākuma laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma to uzrāda.

39.

Izteikt likumprojekta 7.panta trešo daļu kā ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atļauju publiska pasākuma laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc attiecīgās pašvaldības pārstāvja, policijas darbinieka vai Valsts robežsardzes amatpersonas (ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā) pieprasījuma to uzrāda.”

Atbalstīt

(4) Atļauju publiska pasākuma laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc attiecīgās pašvaldības pārstāvja, policijas darbinieka vai Valsts robežsardzes amatpersonas (ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā) pieprasījuma to uzrāda.

(1) Speciālā atļauja (licence) publisko pasākumu rīkošanai (turpmāk – speciālā atļauja (licence)) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas dod tiesības speciālās atļaujas (licences) saņēmējam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nodarboties ar pasākumu organizēšanu speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā vietā un laikā.

(2) Speciālajā atļaujā (licencē) norāda šādas ziņas:

1) pašvaldība, kura izsniegusi speciālo atļauju (licenci);

2) pasākuma organizators;

3) par tehnisko drošību atbildīgā persona;

4) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;

5) publiskā pasākuma norises vieta (tās juridiskā adrese);

6) publiskā pasākuma mērķis un veids.

(3) Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš ir divi gadi no lēmuma par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu pieņemšanas dienas.

(4) Speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma norises laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma uzrāda to.

(1) Pasākuma organizators, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) un kurš vēlas pagarināt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu (pārreģistrēt speciālo atļauju (licenci)), ne vēlāk kā 30 darbdienas pirms speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām iesniedz attiecīgajā pašvaldībā iesniegumu speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanai. Iesniegumā norāda ziņas par speciālās atļaujas (licences) saņēmēju (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un tālruņa numurs vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un tālruņa numurs).

(2) Pašvaldība, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga pagarināt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, un pārreģistrēt to.

(1) Pašvaldība pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, ja speciālās atļaujas (licences) saņēmējs:

1) nepilda likumā paredzētos pienākumus;

2) rīkojas neatbilstoši iesniegtajam publiskā pasākuma plānam;

3) 30 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu nav saņēmis speciālo atļauju (licenci).

(2) Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, tā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski paziņo speciālās atļaujas (licences) saņēmējam.

(1) Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaidējoša rakstura pasākumu rīkošanu publiskās vietās.

 Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās.

 Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās.

(2) Speciālās atļaujas (licences) saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci).

(3) Speciālās atļaujas (licences) saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju.

(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:

1) rīkot publiskus pasākumus, ja tas nav pretrunā ar likumos, citos normatīvajos aktos un pašvaldību saistošajos sabiedriskās kārtības noteikumos noteiktajām prasībām;

2) izstrādāt noteikumus, kas attiecināmi uz publiska pasākuma apmeklētāju apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kas jāievēro publiska pasākuma apmeklētājiem, ierodoties uz pasākumu un pasākuma laikā.

(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:

1) rīkot publiskus pasākumus, ja tas nav pretrunā ar likumos, citos normatīvajos aktos un pašvaldību saistošajos sabiedriskās kārtības noteikumos paredzētajām prasībām;

2) izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kas jāievēro publiska pasākuma apmeklētājiem, ierodoties uz pasākumu un tā laikā.

40.

41.

42.

43.

Papildināt III nodaļas nosaukumu pēc vārda “apmeklētāju” ar vārdiem “un dalībnieku”.

Izteikt likumprojekta 9.panta pirmās daļas 1.punkta tekstu šādā redakcijā:

“1) rīkot publiskus pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;”.

Izteikt likumprojekta 9. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) noteikt kārtību, kas jāievēro publiska pasākuma apmeklētājiem, ierodoties uz pasākumu un tā laikā, tajā skaitā attiecībā uz publiska pasākuma apmeklētāju apģērbu, vecumu un lietām, kuras nav pieļaujams ienest. ”

Izteikt likumprojekta 9. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kārtību, kas jāievēro tā apmeklētājiem un dalībniekiem, ierodoties uz pasākumu un tā norises laikā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšl.nr.43

Atbalstīt

(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:

1) rīkot publiskus pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kārtību, kas jāievēro tā apmeklētājiem un dalībniekiem, ierodoties uz pasākumu un tā norises laikā.

1) nodrošināt, lai publiskā pasākuma vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši drošības, ugunsdrošības, sabiedriskās kārtības un vides aizsardzības

2) rakstiski vienoties par kārtību, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un par tehnisko drošību atbildīgā persona nodrošina šajā likumā noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;

3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un sabiedriskās kārtības uzturētāju piedalīšanos publiskajā pasākumā;

4) nodrošināt iespēju publiskā pasākuma dalībniekiem, ja nepieciešams, saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) informēt publiskā pasākuma apmeklētājus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz publisko pasākumu un tā laikā;

6) nodrošināt, lai nakts laikā publisko pasākumu bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības neapmeklē bērni, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu;

7) nodrošināt publiskā pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma, citu normatīvo aktu un attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu;

8) nodrošināt ar publiskā pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu segšanu (piemēram, par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma);

9) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu iespējamo zaudējumu atlīdzību, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma norises laikā var rasties trešajām personām;

10) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11) pārtraukt publiskā pasākuma norisi, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona.

1) nodrošināt, lai publiskā pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;

2) rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un par tehnisko drošību atbildīgā persona garantēs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;

3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un kārtības uzturētāju piedalīšanos publiskajā pasākumā;

4) ja nepieciešams, nodrošināt pirmo medicīnisko palīdzību publiskā pasākuma dalībniekiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt publisko pasākumu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) informēt publiskā pasākuma apmeklētājus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz pasākumu un tā laikā;

6) nodrošināt, lai nakts laikā (Darba likuma izpratnē) publisko pasākumu bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības neapmeklē bērni, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu;

7) nodrošināt publiskā pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma, citu normatīvo aktu un attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu;

8) nodrošināt ar publiskā pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu (piemēram, par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma) segšanu;

9) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets;

10) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11) pārtraukt publisko pasākumu, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona, vai ja sakarā ar draudiem pasākuma dalībnieka drošībai to pieprasa Valsts policijas atbildīgā amatpersona.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

Izteikt likumprojekta 9. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona, par tehnisko drošību atbildīgā persona un kārtības uzturētājs garantēs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;”

Izslēgt likumprojekta 9.panta otrās daļas 6.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju;

Aizstāt likumprojekta 9.panta otrās daļas 6.punktā vārdus “(Darba likuma izpratnē)” ar vārdiem un skaitļiem“(no 22.00 līdz 06.00)”.

Izteikt likumprojekta 9.panta otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) nodrošināt, lai šajā pasākumā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskā vietā nakts laikā;”

Izslēgt likumprojekta 9.panta otrās daļas līdzšinējā 7.punktā vārdus “un attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu”. Uzskatīt 7. punktu par 11. punktu, 8. – par 7. punktu, 9. – par 8.punktu, 10.- par 9. punktu un 11. par 10.punktu.

Aizstāt likumprojekta 9.panta otrās daļas līdzšinējā 8.punktā vārdus “(piemēram, par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma)” ar vārdiem “(par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma u.c. darbībām)”.

Izteikt likumprojekta 9. panta otrās daļas 11. punktu, kā 10. punktu šādā redakcijā:

“10) pārtraukt attiecīgo pasākumu, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona, vai sakarā ar draudiem pasākuma dalībnieka drošībai - Valsts policijas atbildīgā amatpersona;”

Atbalstīt

Red.prec.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

1) nodrošināt, lai publiska pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;

2) rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona, par tehnisko drošību atbildīgā persona un kārtības uzturētājs garantēs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;

3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un kārtības uzturētāju piedalīšanos attiecīgajā pasākumā;

4) ja nepieciešams, nodrošināt pirmo medicīnisko palīdzību publiska pasākuma dalībniekiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt šo pasākumu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) informēt publiska pasākuma apmeklētājus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz šo pasākumu un tā laikā;

6) nodrošināt, lai šajā pasākumā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskā vietā nakts laikā;

11) nodrošināt publiska pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu.

7) nodrošināt ar publiska pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu (par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma u.c. darbībām) segšanu;

8) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets;

9) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

10) pārtraukt attiecīgo pasākumu, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona, vai sakarā ar draudiem pasākuma dalībnieka drošībai - Valsts policijas atbildīgā amatpersona;

(3) Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, nosaka Ministru kabinets.

(4) Pasākuma organizators ir atbildīgs par pasākuma norises drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja pasākumu rīko valsts vai pašvaldība, atbildīgs ir institūcijas vadītājs.

(3) Pasākuma organizators ir atbildīgs par pasākuma drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja publisku pasākumu rīko valsts vai pašvaldība, atbildīgs ir attiecīgās institūcijas vadītājs.

51.

Izslēgt likumprojekta 9.panta trešās daļas otro teikumu un izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pasākuma organizators ir atbildīgs par tā drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

(3) Pasākuma organizators ir atbildīgs par tā drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13.pants. Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādas tiesības un pienākumi:

1) publiskā pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību;

3) organizēt kontroli, lai nodrošinātu, ka publisko pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatoru noteiktām lietām;

4) pārtraukt publiskā pasākuma norisi un nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības;

5) uzraudzīt, lai publiskā pasākuma laikā un vietā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, par kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstiska piekrišana.

10.pants. Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādas tiesības un pienākumi:

1) publiskā pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību;

3) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka publiskajā pasākumā netiek ienesti priekšmeti, kurus varētu izmantot vardarbīgai rīcībai, psihotropas, narkotiskas vielas un citas pasākuma organizatora noteiktas lietas, kā arī lai sporta pasākumus neapmeklē personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā un/vai saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ir noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums;

4) nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, un informēt pasākuma organizatoru par nepieciešamību pārtraukt publisko pasākumu, ja šie likumpārkāpumi var apdraudēt tā turpmāko gaitu;

5) uzraudzīt, lai publiskā pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.

52.

53.

54.

Aizstāt likumprojekta 10.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “publiskajā” ar vārdu “attiecīgajā” un vārdus “likumā noteiktajā kārtībā un/vai saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem” ar vārdiem “atbilstoši normatīvajiem aktiem”.

Aizstāt likumprojekta 10.panta pirmās daļas 4. punktā vārdu “publisko” ar vārdu “attiecīgo” un vārdu “gaitu” ar vārdu “norisi”.

Papildināt likumprojekta 10.panta pirmās daļas 5. punktu pēc vārda “iekārtas” ar vārdiem “un būves”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

11.pants. Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādas tiesības un pienākumi:

1) publiska pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai publiska pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību;

3) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka attiecīgajā pasākumā netiek ienesti priekšmeti, kurus varētu izmantot vardarbīgai rīcībai, psihotropas, narkotiskas vielas un citas pasākuma organizatora noteiktas lietas, kā arī lai sporta pasākumus neapmeklē personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums;

4) nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, un informēt pasākuma organizatoru par nepieciešamību pārtraukt attiecīgo pasākumu, ja šie likumpārkāpumi var apdraudēt tā turpmāko norisi;

5) uzraudzīt, lai publiska pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas un būves, kā arī organizētas atrakcijas, attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.

(2) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības saskaņā ar rakstisku vienošanos pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu uzraudzīšanai.

(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības saskaņā ar rakstveida vienošanos pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu uzraudzīšanai.

55.

56.

Izteikt likumprojekta 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu uzraudzīšanai, iepriekš ar tiem rakstveidā vienojoties. Par pieaicināto speciālistu darbību ir atbildīga par tehnisko drošību atbildīgā persona.”

Izteikt likumprojekta 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu un būvju uzraudzīšanai, iepriekš ar viņiem rakstveidā vienojoties. Par pieaicināto speciālistu darbu atbild par tehnisko drošību atbildīgā persona.”

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā,

priekšl.nr.56

Atbalstīt

(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu un būvju uzraudzīšanai, iepriekš ar viņiem rakstveidā vienojoties. Par pieaicināto speciālistu darbu atbild par tehnisko drošību atbildīgā persona.

(2) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:

1) visu publiskā pasākuma laiku atrasties tā norises vietā;

2) nodrošināt iekārtu tehnisko pārbaudi pirms publiskā pasākuma un, ja nepieciešams, arī publiskā pasākuma laikā;

3) sniegt rakstisku atzinumu par katras publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas, kā arī katras organizētās atrakcijas atbilstību drošības prasībām;

4) nodrošināt uzraudzību, lai publiskā pasākuma laikā un pasākuma vietā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, par kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstiska piekrišana;

5) uzraudzīt iekārtu pareizas ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;

6) pārtraukt iekārtu izmantošanu līdz to trūkumu novēršanai, ja tiek konstatēti iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi vai nepieļaujami defekti, kuri var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un drošību;

7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja par tehnisko drošību atbildīgā persona uzskata, ka tas var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

8) pārtraukt iekārtu izmantošanu, ja to darbības laukumā nav nodrošināta sabiedriskā kārtība;

9) pārbaudīt, vai personālam, kurš apkalpo iekārtas, ir tiesības to darīt, un uzraudzīt, lai personāls pasākuma laikā nebūtu alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

10) ziņot pasākuma organizatoram par publiskā pasākuma laikā konstatētiem pārkāpumiem vai iekārtu izmantošanas pārtraukšanu.

(2) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:

1) visu publiskā pasākuma laiku uzturēties tā norises vietā;

2) nodrošināt iekārtu tehnisko pārbaudi pirms publiskā pasāk uma un, ja nepieciešams, arī tā laikā;

3) sniegt rakstveidā atzinumu par katras publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas, kā arī katras organizētās atrakcijas atbilstību drošības prasībām;

4) nodrošināt, lai publiskā pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, attiecībā uz kurām tā nav devusi rakstveida piekrišanu;

5) uzraudzīt iekārtu ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;

6) pārtraukt iekārtu izmantošanu līdz trūkumu novēršanai, ja tiek konstatēti iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi vai nepieļaujami defekti, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un drošību;

7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja tā uzskata, ka šīs atrakcijas vai iekārtas var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

8) pārtraukt iekārtu izmantošanu, ja to darbības laukumā nav nodrošināta sabiedriskā kārtība;

9) pārbaudīt, vai personālam, kurš apkalpo iekārtas, ir tiesības to darīt, un uzraudzīt, lai personāls pasākuma laikā nebūtu alkohola, psihotropo, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

10) ziņot pasākuma organizatoram par publiskā pasākuma laikā konstatētiem pārkāpumiem vai iekārtu izmantošanas pārtraukšanu.

57.

58.

59.

60.

61.

Izteikt likumprojekta 11. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) publiska pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;”

Aizstāt likumprojekta 11. panta otrās daļas 3.,4.,5.,6.,7.,8.,9. un 10. punktā vārdu “iekārtas” ar vārdiem “iekārtas un būves” attiecīgajā locījumā.

Izteikt likumprojekta 11. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošināt, lai publiskā pasākuma laikā un vietā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai par kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstiska piekrišana;”

Izteikt likumprojekta 11. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošināt, lai publiska pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas un būves, kā arī organizētas atrakcijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana;”

Izteikt likumprojekta 11. panta otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja šī persona uzskata, ka attiecīgās atrakcijas vai iekārtas un būves var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;”

Atbalstīt

Red.prec.

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā, priekšl.nr.60

Atbalstīt

Red.prec

Atbalstīt

(2) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:

1) publiska pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) nodrošināt iekārtu tehnisko pārbaudi pirms publiska pasākuma un, ja nepieciešams, arī tā laikā;

3) sniegt rakstveida atzinumu par katras attiecīgajā pasākumā izmantojamās iekārtas un būves, kā arī katras organizētās atrakcijas atbilstību drošības prasībām;

4) nodrošināt, lai publiska pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas un būves, kā arī organizētas atrakcijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana;

5) uzraudzīt iekārtu un būvju ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;

6) pārtraukt iekārtu un būvju izmantošanu līdz trūkumu novēršanai, ja tiek konstatēti iekārtu un būvju ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi vai nepieļaujami defekti, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un drošību;

7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja šī persona uzskata, ka attiecīgās atrakcijas vai iekārtas un būves var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

8) pārtraukt iekārtu un būvju izmantošanu, ja to darbības laukumā nav nodrošināta sabiedriskā kārtība;

9) pārbaudīt, vai personālam, kas apkalpo iekārtas un būves, ir tiesības to darīt, un uzraudzīt, lai personāls pasākuma laikā nebūtu alkohola, psihotropo, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

10) ziņot pasākuma organizatoram par publiska pasākuma laikā konstatētajiem pārkāpumiem vai iekārtu un būvju izmantošanas pārtraukšanu.

62.

Papildināt likumprojekta 11. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot līdzšinējo daļu numerāciju:

“(3) Par tehnisko drošību atbildīgā persona publiskā pasākumā var būt tikai tāda persona, kurai attiecīgo pienākumu veikšanai ir atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze.”

Atbalstīt

(3) Par tehnisko drošību atbildīgā persona publiskā pasākumā var būt tikai tāda persona, kurai attiecīgo pienākumu veikšanai ir atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze.

(3) Par tehnisko drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Par tehnisko drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

63.

Aizstāt likumprojekta 11.panta līdzšinējā trešajā daļā vārdus “par šajā pantā” ar vārdiem “par šā panta otrajā daļā”.

Atbalstīt

(4) Par tehnisko drošību atbildīgā persona par šā panta otrajā daļā minēto pienākumu nepildīšanu saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(1) Publiskā pasākuma norises laikā pasākuma kārtības uzturētājiem ir šādas tiesības:

1) aizliegt piedalīties publiskajā pasākumā personām, kuras neievēro šajā likumā noteiktās prasības un pasākuma organizatora noteikumus;

2) izraidīt personu no publiskā pasākuma, ja persona ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī.

(1) Publiskā pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādas tiesības:

1) aizliegt piedalīties publiskajā pasākumā personām, kuras neievēro šā likuma prasības un pasākuma organizatora noteikumus;

2) izraidīt no publiskā pasākuma personas, kuras ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī.

64.

Aizstāt likumprojekta 12.panta pirmās daļas 1. un 2. punktā vārdu “publiskajā” ar vārdu “attiecīgajā” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīt

(1) Publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādas tiesības:

1) aizliegt piedalīties attiecīgajā pasākumā personām, kuras neievēro šā likuma prasības un pasākuma organizatora noteikumus;

2) izraidīt no attiecīgā pasākuma personas, kuras ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī.

1) uzturēties publiskā pasākuma vietā;

2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;

3) nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja pasākuma kārtības uzturētāji – apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, – savus pienākumus veic bez formas tērpa;

4) ja publiskā pasākuma norises laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;

5) kontrolēt drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu.

(2) Publiskā pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādi pienākumi:

1)  publiskā pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;

3) nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja kārtības uzturētāji – apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, – savus pienākumus veic bez formas tērpa;

4) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka publisko pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatoru noteiktām lietām;

5) ja publiskā pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;

6) kontrolēt sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu;

7) neielaist sporta pasākuma norises vietā personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā un/vai saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ir noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums.

65.

66.

Izteikt likumprojekta 12.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1)  uzturēties tā norises vietā;” un aizstāt 2. punktā vārdu “publiskā” ar vārdu “attiecīgā”.

Aizstāt likumprojekta 12.panta otrās daļas 7.punktā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā un/vai saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem” ar vārdiem “atbilstoši normatīvajiem aktiem”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādi pienākumi:

1)  uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai attiecīgā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;

3) nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja kārtības uzturētāji – apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, – savus pienākumus veic bez formas tērpa;

4) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka publisku pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatora noteiktām lietām;

5) ja publiska pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;

6) kontrolēt sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu;

7) neielaist sporta pasākuma norises vietā personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums.

(3) Pasākuma kārtības uzturētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Kārtības uzturētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Kārtības uzturētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(1) Publiskā pasākuma apmeklētājam ir šādi pienākumi:

1) ievērot sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības;

2) ievērot pasākuma organizatora noteikumus un izpildīt pasākuma organizatora, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas, pasākuma kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību.

(1) Publiskā pasākuma apmeklētājam ir šādi pienākumi:

1) ievērot sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības;

2) ievērot pasākuma organizatora noteikumus un izpildīt pasākuma organizatora, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību.

67.

68.

Papildināt 13. panta nosaukumu un panta tekstu pēc vārda “apmeklētāja” ar vārdiem “un dalībnieka”

attiecīgajā locījumā.

Papildināt likumprojekta 13.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “ievērot pasākuma organizatora” ar vārdu “izstrādātos”.

Atbalstīt

Atbalstīt

14.pants. Publiska pasākuma apmeklētāja un dalībnieka pienākumi un atbildība

(1) Publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir šādi pienākumi:

1) ievērot sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības;

2) ievērot pasākuma organizatora izstrādātos noteikumus un izpildīt pasākuma organizatora, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību.

(2) Publiskā pasākuma apmeklētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Publiskā pasākuma apmeklētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pasākuma laikā ikviena persona drīkst izmantot iekārtas vai organizēt atrakcijas tikai ar atbildīgās personas par tehnisko drošību rakstisku piekrišanu.

Publiska pasākuma laikā ikviena persona drīkst izmantot iekārtas vai organizēt atrakcijas tikai tad, ja par tehnisko drošību atbildīgā persona tam devusi rakstveida piekrišanu.

69.

Izteikt likumprojekta 14.panta tekstu šādā redakcijā:

“Publiska pasākuma laikā iekārtas un būves izmantojamas tikai tad, ja saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.”

Atbalstīt

Publiska pasākuma laikā iekārtas un būves izmantojamas tikai tad, ja saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.

(1) Publiskā pasākuma norises vietu pasākuma organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju skaitam, kā arī ievērojot higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.

(1) Publiska pasākuma norises vietu pasākuma organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju skaitam, kā arī ievērojot vides aizsardzības, higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.

(1) Publiska pasākuma norises vietu pasākuma organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju skaitam, kā arī ievērojot vides aizsardzības, higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.

(2) Publiskie pasākumi nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un publiskā pasākuma dalībnieku rīcības koordinēšanai.

(2) Publiski pasākumi ir nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un pasākuma dalībnieku rīcības koordinēšanai.

70.

Papildināt 15. panta otro daļu pēc vārda “pasākuma” ar vārdiem “apmeklētāju un”.

Atbalstīt

(2) Publiski pasākumi nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un pasākuma apmeklētāju un dalībnieku rīcības koordinēšanai.

(3) Par drošības un pretteroristisko pasākumu organizēšanu un nodrošināšanu publiskā pasākuma laikā ir atbildīgs pasākuma organizators.

(3) Par drošības un pretteroristisko pasākumu organizēšanu un veikšanu publiska pasākuma laikā ir atbildīgs pasākuma organizators.

71.

72.

Izslēgt likumprojekta 15.panta trešajā daļā vārdus “un pretteroristisko”.

Aizstāt likumprojekta 15.panta trešajā daļā vārdus “un pretteroristisko” ar vārdiem “tajā skaitā pretteroristisko,”

Neatbalstīt

Atbalstīt

(3) Par drošības, tajā skaitā pretteroristisko pasākumu organizēšanu un veikšanu publiska pasākuma laikā ir atbildīgs pasākuma organizators.

Attiecīgie valsts drošības dienesti informē pašvaldību, kas izsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci), par plānotajā publiskajā pasākumā iespējamiem sabiedriskās kārtības un personu drošības vai teroristiskiem apdraudējumiem. Pašvaldība, pieņemot lēmumu par atļaujas vai speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, izvērtē valsts drošības dienestu sniegto informāciju.

Attiecīgie valsts drošības dienesti informē pašvaldību, kas izsniedz atļauju, par plānotajā publiskajā pasākumā iespējamiem sabiedriskās kārtības un drošības vai teroristiskiem apdraudējumiem. Pašvaldība, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu, izvērtē valsts drošības dienestu sniegto informāciju. Ja atļauja publiskā pasākuma rīkošanai nav nepieciešama, attiecīgie valsts drošības dienesti par minētajiem apdraudējumiem informē pasākuma organizatoru.

73.

74.

75.

Izslēgt likumprojekta 16.

pantā vārdus “vai teroristiskiem”.

Aizstāt likumprojekta 16.panta vārdus “vai pretteroristisko” ar vārdiem “tajā skaitā teroristiskiem,” un vārdus “plānotajā publiskajā” ar vārdu “plānotajā”.

Izslēgt likumprojekta 16.panta 3.teikumu.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Attiecīgie valsts drošības dienesti informē pašvaldību, kas izsniedz atļauju, par plānotajā pasākumā iespējamiem sabiedriskās kārtības un drošības, tajā skaitā teroristiskiem apdraudējumiem. Pašvaldība, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu, izvērtē valsts drošības dienestu sniegto informāciju. Ja atļauja publiska pasākuma rīkošanai nav nepieciešama, attiecīgie valsts drošības dienesti par minētajiem apdraudējumiem informē pasākuma organizatoru.

(1) Ja publiskā pasākuma dalībniekiem ir izteikti draudi vai ir citādi apdraudēta viņu drošība, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona nekavējoties par to informē Valsts policijas teritoriālo iestādi un organizē publiskā pasākuma dalībnieku evakuāciju, kā arī norobežo apdraudējuma vietu.

(1) Ja publiskā pasākuma dalībniekiem ir izteikti draudi vai citādi apdraudēta viņu drošība, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona nekavējoties par to informē Valsts policijas teritoriālo iestādi un organizē pasākuma dalībnieku evakuāciju, kā arī norobežo apdraudējuma vietu.

76.

Papildināt 17. panta pirmo daļu pēc vārda “pasākuma” ar vārdiem “apmeklētājiem un”.

Atbalstīt

(1) Ja publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir izteikti draudi vai citādi apdraudēta viņu drošība, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona nekavējoties par to informē Valsts policijas teritoriālo iestādi un organizē pasākuma dalībnieku evakuāciju, kā arī norobežo apdraudējuma vietu.

(2) Ja izteikti spridzināšanas draudi, iespējamās spridzināšanas ierīces meklēšanu Rīgā un Rīgas rajonā veic Valsts policija, bet pārējā Latvijas teritorijā sākotnējās meklēšanas pasākumus veic Valsts policija, ja nepieciešams, iesaistot Nacionālos bruņotos spēkus.

(3) Ja konstatē iespējamās spridzināšanas ierīces, arī iespējamās ķīmiskās vai bioloģiskās ierīces, tās visā Latvijas teritorijā izņem un neitralizē Valsts policija, izņemot Nacionālo bruņoto spēku daļu un vienību izvietojuma rajonu, stacionāro objektu teritorijas un tiem piegulošas teritorijas, kur minētās darbības veic Nacionālie bruņotie spēki.

(4) Ja, novērtējot situāciju, draudi neapstiprinās, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona ir tiesīga pieņemt lēmumu par publiskā pasākuma turpināšanu, ņemot vērā Valsts policijas darbinieku sniegto informāciju.

(2) Ja pēc situācijas novērtēšanas draudi nav guvuši apstiprinājumu, pasākuma organizators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par publiskā pasākuma turpināšanu, ņemot vērā Valsts policijas darbinieku sniegto informāciju.

.

(2) Ja pēc situācijas novērtēšanas draudi nav guvuši apstiprinājumu, pasākuma organizators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par publiska pasākuma turpināšanu, ņemot vērā Valsts policijas darbinieku sniegto informāciju.

.

77.

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“1. Šā likuma 7.panta sestā daļa un 10.panta otrās daļas 8.punkts stājas spēkā 2005.gada 15. septembrī.

2.Ministru kabinets līdz 2005.gada 14. septembrim izdod izdod šā likuma 10.panta otrās daļas 8. punktā paredzētos noteikumus.”

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 7.panta sestā daļa un 10.panta otrās daļas 8.punkts stājas spēkā 2005.gada 15. septembrī.

2.Ministru kabinets līdz 2005.gada 14. septembrim izdod šā likuma 10.panta otrās daļas 8. punktā paredzētos noteikumus.