1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 9.pantu Garnizona un sardzes reglaments ir dokuments, kas nosaka garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas, un to apstiprina Ministru kabinets. Garnizona sardzes reglamentā ir jāatrunā garnizona un sardzes uzbūvi un darba organizāciju, kā arī militāro ceremoniju rīkošanas organizatoriskos jautājumus, respektīvi, jautājumus, kas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.pantam ir atrunājami iekšējos normatīvos aktos. Turklāt, Militārā dienesta likuma 9.panta trešajā daļā ir noteikts, ka reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi apstiprina aizsardzības ministrs. Tādējādi, ievērojot iepriekš minēto un to, ka Ministru kabineta noteikumi ir ārējs normatīvais akts, bet minēto jautājumu regulēšana atbilsts iekšējam normatīvajam aktam izvirzītajām prasībām, nepieciešams izdarīt grozījumu Militārā dienesta likumā, Garnizona un sardzes reglamenta apstiprināšanu deleģējot aizsardzības ministram.

Militārā dienesta likums paredz iespēju uzdot karavīram pildīt papildus pienākumus uz laiku līdz 6 mēnešiem. Latvijai, integrējoties NATO, arvien svarīgāks kļūs jautājums par nepieciešamību nodrošināt militāro atašeju pārstāvību visās NATO valstīs, kas nenoliedzami ir saistīts ar papildus finanšu izdevumiem. Lai mazinātu slodzi uz valsts budžetu, Aizsardzības ministrija piedāvā paredzēt likumā iespēju uzdot karavīram uz laiku līdz 3 gadiem pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša militārā atašeja pienākumus.

Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 20.pantu trešo daļu profesionālā dienesta līgumu slēdz:

1) ar virsniekiem — līdz šā likuma 41.pantā aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem;

2) ar virsniekvietniekiem — uz pieciem gadiem;

3) ar pārējiem karavīriem — uz trim gadiem.

Ņemot vērā minēto, nav iespējams noslēgt profesionālā dienesta līgumu uz starptautiskas operācijas laiku (vairākos gadījumos Saeima vai MK pilnvaro Latvijas NBS dalībai operācijā uz starptautiskās organizācijas mandātā noteikto laiku, t.i. 1 gads), kā arī nav iespējams iestrādāt profesionālā dienesta līgumā papildu nosacījumus līguma izbeigšanai, nekā ir noteikti MDL 43.pantā. Starptautisko operāciju skaits, kurās piedalās LR NBS ar katru gadu pieaug, līdz ar ko arvien svarīgāks kļūs jautājums par kontingenta personāla rotācijas nodrošināšanu. Kā piedāvājums problēmas risināšanai ir komplektēt kontingentu daļēji no rezerves karavīriem, iesaucot viņus dienestā misijas laikā un noslēdzot attiecīgu līgumu. Šis risinājums prasa grozījumus Militārā dienesta likumā, piešķirot aizsardzības ministram atsevišķos gadījumos slēgt profesionālā dienesta līgumu, nosakot individuālo termiņu.

Patreiz MDL redakcija paredz, ka karavīru vispārējā saslimstība var būt par iemeslu atvaļināšanai no militārā dienesta, saņemot visas sociālas garantijas, ko paredz Militārā dienesta likums. Prakse pierāda, ka daudzi saslimšanas gadījumi nav saistīti ar tiešo dienesta pienākumu veikšanu, bet tām ir vispārējais raksturs (gadā vidēji veselības stāvokļa dēļ tiek atvaļināti 50 karavīri, no kuriem līdz 15% atvaļināšanas saslimstība varētu nebūt saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu). Ir nepieciešams stingri nodalīt slimības, kas iegūtas pildot dienesta pienākumus (arodslimības), no vispārējām. Tādējādi, lai saņemtu MDL paredzētās sociālās garantijas, atvaļinoties no dienesta būs jāpierāda, slimības cēloņa sakarību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz, ka:

1. garnizona un sardzes reglaments būs aizsardzības ministra apstiprinātais dokuments;
2. atsevišķos gadījumos, lai nokomplektētu vienības dalībai starptautiskajās operācijās aizsardzības ministrs slēgs profesionālā dienesta līgumu, nosakot individuālu līguma termiņu;
3. Valsts aizsardzības interesēs karavīram var uzdot pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša militārā atašeja amatu uz laiku līdz 3 gadiem;
4. Lai saņemtu MDL paredzētās sociālās garantijas, atvaļinoties no dienesta ir jāpierāda, slimības cēloņa sakarību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu.

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Jūtama ietekme netiek prognozēta.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtē-

jais

gads

Trīs nākamie gadi

*)

Tiesību akts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

pozitīva

pozitīva

pozitīva

pozitīva

pozitīva

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekta īstenošana notiks Aizsardzības ministrijai atvēlētā budžeta ietvaros.

Viena militārā atašeja uzturēšanai vidēji gadā nepieciešami Ls 65 000 (svārstās – atkarībā no akreditācijas valsts, to daudzuma u.c. nosacījumiem). Akreditācijas valstī nerezidējoša militārā atašeja nodrošināšanai, pēc pašreizējiem aprēķiniem, nepieciešami Ls 25 000, tātad ievērojami tiks taupīti budžeta līdzekļi.

Gadā vidēji veselības stāvokļa dēļ tiek atvaļināti 50 karavīri, no kuriem līdz 15% atvaļināšanas saslimstība varētu nebūt saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu. Pieņemot grozījumus, ik gadus varētu ietaupīt līdz Ls 8000.

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Tiesību akts šo jomu neskar

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas radītas netiks.

2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar.

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par uzdevumu izpilde kontroli atbildīgā amatpersona

Dokumenta autors

E.Rinkēvičs

S.Araslanova

I.Rate

S.Araslanova