I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likums ”Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem” pārņem Eiropas Savienības direktīvas 85/374/EEC par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem un Eiropas Savienības direktīvas 1999/34/EC, kas labo iepriekšējo direktīvu, prasības. Tomēr likuma pieņemšanas gaitā neizdevās direktīvas pārņemt precīzi, jo institūciju vidū nebija vienprātības par nepieciešamību pārņemt atsevišķus direktīvā lietotos nenoteiktos jēdzienus, kuru saturu var noskaidrot tikai katrā konkrētā gadījumā, kā arī atsevišķas normas, kas daļēji jau bija sastopamas citos normatīvajos aktos un kas bija svarīgas, lai likumā esošās normas precīzi būtu pārņēmušas Eiropas Savienības direktīvas 85/374/EEC normas. Līdz ar to ES eksperti norāda, ka likums tā pašreizējā redakcijā neatbilst Eiropas Savienības direktīvas 85/374/EEC prasībām un to ir nepieciešams precizēt. Tā kā likums reglamentē attiecības, kas pagaidām ir bijušas sastopamas ļoti retos gadījumos, šī neatbilstība nav radījusi negatīvas sekas vai zaudējumus.

Likumā lietotie jēdzieni neatbilst Komerclikumā lietotajiem, kā arī tie ir jāprecizē saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā rezultātā Latvija kļūs par tās iekšējā tirgus sastāvdaļu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas attiecībā uz līdzšinējo atbildību par preces un pakalpojuma trūkuma rezultātā radīto kaitējumu.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kā rezultātā Latvija kļūs par tās iekšējā tirgus sastāvdaļu, par importētāju būs jāuzskata jebkuru personu, kas ieved preci, lai laistu to apgrozībā Eiropas Kopienā, līdz ar to ir nepieciešams jēdziena “importētājs” skaidrojumā likuma 6.panta otrajā daļā nomainīt vārdu “Latvijā” ar vārdiem “Eiropas Kopienā”. Šis grozījums stāsies spēkā ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā.

Sakarā ar Komerclikuma pieņemšanu ir nepieciešams nomainīt arī jēdzienu “uzņēmējdarbība” ar jēdzienu “saimnieciskā darbība” likuma “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem” 6.panta otrajā daļā. Likumprojekts paredz arī atbilstoši ES ekspertu ieteikumiem precizēt un papildināt likuma atsevišķas normas, lai panāktu maksimālu tā atbilstību direktīvas tekstam un garam.

Likuma 11.pants papildināts ar jaunu otro daļu, kas nosaka, ka cietušās personas pienākums ir pierādīt zaudējumu, preces vai pakalpojuma trūkumu un cēloņsakarību starp preces vai pakalpojuma trūkumu un zaudējumiem.

13.panta pirmās daļas 2.punkts papildināts ar vārdiem “ir pamats uzskatīt”, lai pārņemtu direktīvas domu, ka ražotājam nav pienākums simtprocentīgi pierādīt, ka preci laižot apgrozībā, tai nav bijis trūkuma, kas radījis zaudējumu, vai, ka trūkums, kas radījis zaudējumu, precei radies vēlāk. Tā rezultātā, ja atbilstoši pieejamai informācijai un pierādīšanas līdzekļiem ir saprātīgi un pamatoti uzskatīt, ka precei to laižot apgrozībā nebija trūkuma, ražotājs nav atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem. Līdzīgi paredzēts grozīt arī 13.panta otrās daļas 1.punkts, kas attiecas uz pakalpojumiem.

Atbilstoši direktīvai, precizēts 13.panta pirmās daļas 3.punkts, to papildinot ar prasību, ka prece netika ražota vai izplatīta saimnieciskās darbības ietvaros. Abiem šajā punktā minētajiem nosacījumiem ir jāpiepildās vienlaicīgi, lai atzītu, ka ražotājs nav atbildīgs par preces vai pakalpojuma dēļ nodarīto kaitējumu.

14.panta pirmā daļa precizēta atbilstoši ES ekspertu norādījumam, tādējādi katrā konkrētā gadījumā būs atsevišķi jāizvērtē, no kura brīža sācies likumā noteiktais triju gadu termiņš, kurā cietusī persona var celt prasību atlīdzināt zaudējumus.

3. Cita informācija 

   II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts precizē nosacījumus, pie kādiem iestājas ražotāja atbildība par preces vai pakalpojuma trūkuma rezultātā personai radītajiem zaudējumiem.

3. Sociālo seku izvērtējums 

 Likumprojekts precizē nosacījumus, pie kādiem iestājas ražotāja atbildība par preces vai pakalpojuma trūkuma rezultātā personai radītajiem zaudējumiem.

4. Ietekme uz vidi 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme  

 Likumprojekts šo jomu neskar.

   1

2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija 

  IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likuma projektu nepieciešams pieņemt, lai precizētu ES acquis communautaire Latvijas likumdošanā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar.

  4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem, Official Journal L 210 , 07/08/1985 P. 0029 – 0033.

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1.

3.2., 3.3.

atbilst

2.

4.

atbilst

3.

7. (b), (c).

atbilst

4.

10.1.

atbilst

5. Cita informācija 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas notikušas ar Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociāciju, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram nav iebildumu un priekšlikumu par likumprojektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts ievietots Ministru kabineta Ekonomikas ministrijas Interneta mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas notikušas ar Eiropas Komisijas DG Internal Market – Unit D/1 administratori Alessandru Kapru (Alessandra Capra).

5. Cita informācija

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā. Tā kā likums regulē civiltiesiskas attiecības, kas rodas starp preces ražotāju, importētāju vai pārdevēju un personu, kurai kaitējums nodarīts preces vai pakalpojuma trūkuma dēļ, valsts iestādes neveic likuma uzraudzību. Cietusī persona arī turpmāk ar prasību par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu varēs vērsties pie preces ražotāja, bet prasības neizpildes gadījumā - ar prasību tiesā.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Likuma tekstu publicēs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

 Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija