I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

Līdz ar Administratīvā procesa likuma pieņemšanu ir radusies nepieciešamība izdarīt grozījumus „Radio un televīzijas likumā”.

Šobrīd spēkā esošā „Radio un televīzijas likuma” redakcija nosaka, ka:

• lai piedalītos Nacionālās radio un televīzijas padomes izsludinātajā konkursā uz brīvajām frekvencēm (kanāliem), konkursa dalībniekiem jāiesniedz pieteikums Nacionālajā radio un televīzijas padomē (11. un 12.pants);
• lai saņemtu apraides atļauju papildinošas programmas izplatīšanai, raidorganizācija iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei pieteikumu (16.pants);
• raidorganizācijai, kurai ir apraides atļauja, retranslācijas atļauju piešķirtā raidlaika ietvaros izsniedz uz pieprasījuma pamata (31.pants);
• Nacionālā radio un televīzijas padome speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai izsniedz uz pieteikuma pamata (33.pants);
• ja kādas raidorganizācijas raidījumā minētas nepatiesas ziņas, persona, par kuru ir šīs ziņas, var iesniegt pieteikumu raidorganizācijā, lūdzot paskaidrojumus, vai pieprasot, lai tā izplata šo ziņu atsaukumu (36. un 37.pants);
• padomes loceklis savu darbību var izbeigt, iesniedzot Padomei par to pieteikumu (44.pants).

Administratīvā procesa likuma, kas stāsies spēkā 2004.gada 1.februārī, izpratnē (29.pants) publisko tiesību subjektam un privāto tiesību juridiskajai personai ir tiesības iesniegt iestādē iesniegumu vai tiesā pieteikumu.

Vadoties no šīs normas, jāsecina, ka ar pieteikumu var griezties tikai tiesā, iestādē griežas ar iesniegumu.

Šobrīd spēkā esošā „Radio un televīzijas likuma” redakcija nosaka dažādus termiņus:

• Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu par konkursa (uz brīvajām frekvencēm (kanāliem)) rezultātiem var pārsūdzēt 10 dienu laikā pēc lēmuma publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (12.pants).

Šis padomes lēmums ir administratīvs akts. Administratīvā procesa likumā (79.pants) noteikts, ka Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Šobrīd spēkā esošā „Radio un televīzijas likuma” redakcija (12.pants) neparedz gadījumus, kad Radio un televīzijas padomei, ir tiesības nosakot konkursa (uz brīvajām frekvencēm (kanāliem)) rezultātus, pieņemt nelabvēlīgu lēmumu (administratīvo aktu) attiecībā uz konkursa pretendentiem, proti, neparedz konkursa gadījumā uzvaras nepiešķiršanu nevienam dalībniekam. Tātad – pieņemot lēmumu par konkursa rezultātiem kādam no dalībniekiem ir jāpiešķir uzvara. Pieņemot lēmumu par uzvaras nepiešķiršanu nevienam no pretendentiem, dalībniekam rodas iespēja pārsūdzēt lēmumu tiesā (arī gadījumā, ja konkursa dalībnieka pieteikums neatbilst konkursa nolikuma prasībām par programmas veidošanas nosacījumiem). Šāds gadījums jau ir bijis – konkursā par frekvences piešķiršanu programmas apraidei Ventspilī, uzvara netika piešķirta nevienam pretendentam un viens no dalībniekiem iesniedza pieteikumu tiesā, motivējot sūdzību ar Radio un televīzijas likuma 12.pantu, uzskatot, ka Padomei ir obligāti jāpieņem lēmums, ar kuru tiek noteikts uzvarētājs.

Ir vairāki normatīvie akti, kas reglamentē reklāmu un televeikalu (piemēram, Reklāmas likums, Alkohola aprites likums, Konkurences likums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums), kurus uzskaitīt likuma 20.pantā (kur šobrīd uzskaitīti divi no tiem) nav lietderīgi, jo šis saraksts var papildināties un mainīties. Šobrīd spēkā esošā „Radio un televīzijas likuma” normas šai sakarā jāprecizē.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījums „Radio un televīzijas likumā” paredz:

1. Likuma tekstā, atbilstoši Administratīvā procesa likumam, vārdu „pieteikums” aizstāt ar vārdu „iesniegums”.
2. Likuma 36.pantā, atbilstoši Administratīvā procesa likumam, vārdus „griezties ar prasību” aizstāt ar vārdiem „iesniegt pieteikumu”.
3. Likuma 12.panta tekstā aizstāt ar atsauci uz Administratīvā procesa likumu nosacījumu, kas attiecas uz termiņu, jo tas neatbilst Administratīvā procesa likumā noteiktajiem termiņiem. Tādējādi spēkā būs vispārējie termiņi, kurus, ja nepieciešams, saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ievērojot īpašu kārtību, var pagarināt.
4. Atrunāt likuma tekstā gadījumu, kad Radio un televīzijas padome, nosakot konkursa (uz brīvajām frekvencēm (kanāliem)) rezultātus, pieņem nelabvēlīgu lēmumu (administratīvo aktu) attiecībā uz konkursa pretendentiem.
5. Likuma 20.pantā svītrot otro un astoto daļu.

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus normatīvo aktu izdošana nav nepieciešama.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu, publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Izmantots Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras lektores Jautrītes Briedes veiktais pētījums par Latvijas likumu atbilstību Administratīvā procesa likuma projekta normām.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojektā iestrādāta daļa pētījuma rezultātā radušos ieteikumu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības konsultēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.

5. Cita informācija

Notikušas konsultācijas ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Izstrādājot likumprojektu ņemti vērā Nacionālās radio un televīzijas padomes iesniegtie priekšlikumi.

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības.

Kultūras

ministre

Valsts

sekretārs

Juridiskais dienests

Par kontroli

atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

I.Rībena

D.Pavļuts

I.Millersone

I.Bērziņa

I.Rituma

____.03.2004.

____.03.2004.

____.03.2004.

____.03.2004.

____.03.2004.