I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2000.gada 29.augustā Ministru kabinets akceptēja “Konceptuālo jautājumu nabadzības situācijas risināšanai”, kur norādīts, kā nodrošināt mērķtiecīgu nabadzības situācijas risināšanu, un raksturoti neatliekamie vai ilgākā laika posmā veicamie uzdevumi. Konceptuālā jautājuma sastāvdaļa ir “Pamatnostādnes nabadzības situācijas risināšanai”, kurās raksturotas galvenās nabadzību ietekmējošās jomas un iezīmēti pasākumi, kas veicami nabadzības mazināšanai un novēršanai.

Atbilstoši valdības prioritātēm un saskaņā ar Pievienošanās partnerības noteikumiem, Latvijas valdība kopā ar Eiropas Komisiju ir sagatavojusi Kopējo sociālās iekļaušanas memorandu (turpmāk – Memorands), kura mērķis ir sagatavot valsti pilntiesīgi iesaistīties ES sociālās iekļaušanas procesā un darbībai ar atvērtās koordinācijas metodi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Memorandā ir analizēta ekonomiskā un sociālā situācija, definēti galvenie mērķi nabadzības un sociālās atstumtības jautājumu risināšanai, prezentēti lielākie politiskie pasākumi, ko veikusi Latvija uz vienošanās pamata, veidojot valsts politiku saskaņā ar ES kopējiem mērķiem, un noteiktas galvenās politiskās jomas, kurās turpināt tālāku monitoringu un politikas izvērtēšanu. Šīs politikas ieviešanas progress tiks izvērtēts kontekstā ar ES sociālās iekļaušanas procesu, kura mērķis ir dot nozīmīgu ietekmi nabadzības izskaušanai Eiropā līdz 2010.gadam saskaņā ar 2000.gadā Lisabonā pieņemtajiem Eiropadomes lēmumiem.

Preventīvie pasākumi jāvērš gan uz valsts ekonomikas stiprināšanu, gan uz sabiedrības veselības veicināšanu, veselības aprūpes un kvalitatīvas izglītības pakalpojumu pieejamību, indivīda aktivizēšanu un integrēšanu darba tirgū, sociālās drošības sistēmas tālāku attīstību. Šo pasākumu attīstībai būs nepieciešama adekvāta resursu bāze. Tas ietvers, pirmkārt, nodokļu bāzes attīstību, kas ļautu pakāpeniski palielināt sociālajai jomai atvēlēto līdzekļu līmeni līdz vidējam ES valstu finansējuma līmenim un, otrkārt, ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanu un nedeklarētās darba samaksas apkarošanu.

Memoranda apstiprināšana ir saistīta arī ar gatavošanos Nacionālā rīcības plāna (turpmāk – NRP) nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai izstrādei 2004.gadā. Katras ES dalībvalsts izstrādātie un ar Eiropas Komisiju saskaņotie NRP ir svarīga Eiropas sociālās iekļaušanas stratēģijas sastāvdaļa. Latvijas NRP tiks izstrādāts diviem gadiem (2004-2006).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Analizējot ekonomiskās un sociālās situācijas attīstību Latvijā pēdējos gados, Memorands identificē šādus astoņus galvenos politiskos mērķus, kuru sasniegšana ir būtiska, lai valstī mazinātu nabadzību un sociālo atstumtību:

1. Ar izglītības iegūšanas iespējām un izglītības kvalitāti saistīto problēmu pārvarēšana, kas ierobežo atsevišķu grupu konkurētspēju darba tirgū un līdzdalību sabiedrības dzīvē.

2. Iekļaujoša darba tirgus izveide un nodarbinātības veicināšana.

3. Piemērota mājokļa nodrošināšana tiem cilvēkiem, kuri nav spējīgi iegādāties mājokli dzīvokļu tirgū, kuru ienākumi neļauj pilnā mērā norēķināties par ģimenes izmantoto dzīvojamo platību un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī invalīdiem.

4. Adekvātu ienākumu nodrošināšana ar darba samaksas, nodokļu politikas un sociālās drošības sistēmas palīdzību.

5. Personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu iespējami tuvāk dzīvesvietai attīstība.

6. Valsts garantētās minimālās veselības aprūpes un nepieciešamo medikamentu saņemšanas iespējas nodrošināšana.

7. Ģimeņu solidaritātes stiprināšana un bērnu tiesību aizsardzība.

8. Institūciju sadarbības tīkla izveide un organizāciju kapacitātes palielināšana.

Balstoties uz veikto analīzi, Memorandā Latvijas valdība un Eiropas Komisija vienojušās par šādām vissteidzamākajām politikas prioritātēm, kas saistītas ar cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību:

1. panākt izglītības lielāku atbilstību modernajam darba tirgum, veicinot savstarpēji saskaņotu izglītības attīstības programmu veidošanu profesionāli orientētas mūžizglītības pieejamības paaugstināšanai, īpaši sociāli atstumtajām iedzīvotāju grupām un piesaistot ES strukturālo fondu līdzekļus, uzlabojot izglītības kvalitāti zinātnē, veicinot informācijas tehnoloģiju izmantošanu izglītības iestādēs, pilnveidojot integrētās pieejas, lai samazinātu skolēnu atbirumu vai izslēgšanu no skolām bez kvalifikācijas vai zemu kvalifikācijas līmeni.

2. paplašināt un nodrošināt resursus aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kas paredzēti tiem, kuri ir visvairāk pakļauti ilgstošā bezdarba riskam, īpaši pievēršot uzmanību tām tautsaimniecības nozarēm, kuru pastāvēšana nākotnē ir pakļauta riskam, un ņemot vērā pārkvalifikācijas programmu pieejamību lauku un piekrastes teritorijās, kā arī attīstot starpsektoriālo sadarbību un partnerību attīstīšanu vietējā līmenī, kas būtu mērķēta uz sociāli atstumto grupu iekļaušanu darba tirgū.

3) nodrošināt visiem adekvātu ienākumu minimumu, kuri definēti politiskajos dokumentos, realizējot minimālās darba algas, valsts pabalstu un pensiju regulāras paaugstināšanas principu, kā arī pašvaldību sociālās palīdzības lieluma paaugstināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un pievēršot īpašu uzmanību ģimeņu ar trim un vairāk bērniem un nepilno ģimeņu ar vienu vai vairākiem nepilngadīgajiem bērniem stāvoklim.

4) definēt un ieviest valsts stratēģiju mājokļu sektorā.

Memorandā atzīts, ka ir nepieciešama ilgtermiņa pieeja un pastāvīga politiku un darbību koordinācija nabadzības un sociālās atstumtības jautājumu risināšanai, kā arī nepieciešama aktīva visu nozaru ministriju, sabiedrisko organizāciju un sociālo partneru iesaistīšanās šajā procesā.

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav tiešas ietekmes, bet Memorandā definēto mērķu un prioritāšu īstenošana un nabadzības un sociālās atstumtības, tai skaitā, izglītības, nodarbinātības un citās jomās, mazināšanās netieši pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi un valsts ilgtspējīgu attīstību.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav tiešas ietekmes, bet Memorandā definēto mērķu un prioritāšu īstenošana, tai skaitā, veicinot iekļaujoša darba tirgus izveidi un nodarbinātību, netieši pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi.

3. Sociālo seku izvērtējums

Memorands veicinās sociālās atstumtības politikas attīstību un netieši pozitīvi ietekmēs sabiedrību kopumā. Memorandā definēto mērķu un prioritāšu īstenošana uzlabos daudzu sociālā riska grupu (piemēram, daudzbērnu un vientuļo ģimeņu, ilgstošo bezdarbnieku, pirmspensijas vecuma cilvēku, bijušo cietumnieku, invalīdu un citu) iedzīvotāju stāvokli, tai skaitā, nodrošinājumā ar mājokli, adekvātiem ienākumiem, veselības aprūpes, sociālajiem un citiem pakalpojumiem.

4. Ietekme uz vidi

Nav tiešas ietekmes

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2003

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

0

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

0

0

0

0

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

0

0

0

0

6. Cita informācija

Likumprojekta īstenošana paredzēta esošo budžeta līdzekļu ietvaros, tā neradīs izmaiņas pieņemtā budžeta izdevumos vai ieņēmumos.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvijas valdības un Eiropas Komisijas Kopējais sociālās iekļaušanas memorands parakstīts 2003.gada 18.decembrī Briselē. Memoranda izstrāde bija daļa no Latvijas kā ES kandidātvalsts saistībām gatavojoties dalībai ES, tai skaitā, pamatojoties uz. 18.01.2002 Padomes lēmumu par Latvijas Pievienošanās partnerībā ietvertajiem principiem, prioritātēm, vidēja termiņa mērķiem un apstākļiem (Council Decision on the principles, priorities, intermediate objectives and conditions contained in the Accession Partnership with Latvia, 15400/01, ELARG 395).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

-

-

-

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Apvienoto Nāciju Organizāciju, Latvijas Universitāti, Resursu centru sievietēm “Marta”, Asociāciju “Rūpju bērns”, Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta Memoranda pieņemšanu, organizāciju priekšlikumi iestrādāti dokumentā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšana veikta Labklājības ministrijas organizētajos semināros piedaloties vairāku ministriju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un augstskolu, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes pārstāvjiem. Memoranda pieņemšana tiek uztverta par nozīmīgu soli sociālās iekļaušanas veicināšanā. Par Memoranda projektu ir tikuši informēti preses pārstāvji, informācija un projekts pieejams LM mājas lapā..

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas veiktas ar atbildīgo Eiropas Komisijas ekspertu Hjū Freizeru (Hugh Frazer).

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Pamatojoties uz Memorandā definētajiem mērķiem un prioritātēm, 2004.gadā tiks izstrādāts Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004-2006). Normatīvais akts neuzliek par tiešu pienākumu radīt jaunas institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”. Informācija tiks ievietota Labklājības ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

-

Valsts sekretāre

Par politikas plānošanu un koordināciju atbildīgā amatpersona

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

B.Paševica

L.Grafa

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

A.Stirna