Aizsardzības un iekšlietu komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Aizsardzības un iekšlietu komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Ieroču aprites likumā

(reģ.nr.703)

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6
 

Izdarīt Ieroču aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr., 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:

      

Izdarīt Ieroču aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr., 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) . . .

44) vītņstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveida gropes, kuras izraisa lodes rotāciju.

 

1. Papildināt 1.panta 44.punktu ar vārdiem: “,izņemot šaujamieročus, kuri paredzēti šaušanai ar gludstobra šaujamieroču munīciju, un ja tie klasificēti Latvijas Republikā kā gludstobra šaujamieroči”.

      

 

1. Papildināt 1.panta 44.punktu ar vārdiem: “,izņemot šaujamieročus, kuri paredzēti šaušanai ar gludstobra šaujamieroču munīciju, un ja tie klasificēti Latvijas Republikā kā gludstobra šaujamieroči”.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz ieročiem, munīciju, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, speciālajiem līdzekļiem un pirotehniskajiem izstrādājumiem, izņemot:

1) . . .

5) pirotehniskās signālierīces nelaimes vai glābšanas signālu došanai, kā arī laivu, jahtu, kuģu vai lidaparātu obligāto ekipējumu ar šādām signālierīcēm;

6) signālierīces un salūta patronas (signālierīce — priekšmets vai mehānisms, kas konstruktīvi paredzēts tikai pirotehniska gaismas, skaņas vai dūmu signāla došanai; salūta patrona — patrona bez šāviņa, kas paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai);

7) zemūdens medību ieročus un to munīciju.

(2) Uz sporta lokiem un bultām šis likums attiecas tikai daļā par drošības prasībām šautuvēs (šaušanas stendos) un drošības pasākumiem un kārtību treniņšaušanas un mācību šaušanas nodarbībās un šaušanas sporta sacensībās.

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Svītrot 3.panta pirmās daļas 5.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais:

Izslēgt 3.panta pirmās daļas 6.punktu;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uz signālierīcēm, tai skaitā laivu, jahtu, kuģu vai lidaparātu obligāto ekipējumu ar šādām signālierīcēm, un salūta patronām (signālierīce – priekšmets vai mehānisms, kas konstruktīvi paredzēts tikai pirotehniska gaismas, skaņas vai dūmu signāla došanai; salūta patrona – patrona bez šāviņa, kas paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai) šis likums attiecas tikai daļā par šo priekšmetu ražošanu (izgatavošanu).”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 3.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

izslēgt pirmās daļas 6.punktu;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uz signālierīcēm, tai skaitā laivu, jahtu, kuģu vai lidaparātu obligāto ekipējumu ar šādām signālierīcēm, un salūta patronām (signālierīce – priekšmets vai mehānisms, kas konstruktīvi paredzēts tikai pirotehniska gaismas, skaņas vai dūmu signāla došanai; salūta patrona – patrona bez šāviņa, kas paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai) šis likums attiecas tikai daļā par šo priekšmetu ražošanu (izgatavošanu).”

6.pants. Pašaizsardzībai paredzētie ieroči, speciālie līdzekļi un to munīcija

(1) Latvijas Republikā pašaizsardzībai atļauts iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot šādus ieročus, speciālos līdzekļus un to munīciju:

1) B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju;

2) C un D kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieročus un to munīciju;

3) gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju, izņemot šā likuma 7.panta ceturtās daļas 7.punktā minēto munīciju;

4) gāzes baloniņus;

5) elektrošoka ierīces.

(2) Vielas, kuras atļauts izmantot pašaizsardzībai paredzēto gāzes pistoļu (revolveru) munīcijā un gāzes baloniņos, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

3. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) psiholoģiskas iedarbības skaņu ierīces pašaizsardzībai, kas paredzētas suņu un citu dzīvnieku aizbaidīšanai.”

      

 

 

 

 

 

3. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) psiholoģiskas iedarbības skaņu ierīces pašaizsardzībai, kas paredzētas suņu un citu dzīvnieku aizbaidīšanai.”

7.pants. Aizliegumi

(1) . . .

(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt un realizēt jebkurus šaujamieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, pārveidotām vai nomontētām laidnēm, kuri pārveidoti šaušanai kārtām, šaujamieročus ar palielinātu aptveres ietilpību vai garstobra šaujamieročus, kuri pārveidoti slēptai nēsāšanai.

(4) . . .

 

 

 

 

 

 

4. Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdu „pārveidotām” ar vārdu „apzāģētām”.

      

 

 

 

 

 

 

 

4. Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdu „pārveidotām” ar vārdu „apzāģētām”.

8.pants. Ieroču atļauju izsniegšana

(1) Valsts policija fiziskajām personām izsniedz šādas ieroču iegādāšanās un glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas (ar derīguma termiņu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem):

1) . . .

2) atļaujas tādu B kategorijas īsstobra šaujamieroču nēsāšanai, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem.

(2) . . .

(7) Par visu veidu ieroču atļauju izsniegšanu un atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu iekasē valsts nodevu. Valsts nodevas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

5. Papildināt 8.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „šaujamieroču” ar vārdiem „glabāšanai vai”.

 

2

 

 

 

 

 

 

3

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais:

Papildināt 8.panta septīto daļu pēc vārdiem “Par visu veidu ieroču atļauju” ar vārdiem “un Eiropas Ieroču pases”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 8.panta septīto daļu pēc vārdiem “Par visu veidu ieroču atļauju” ar vārdiem “un Eiropas šaujamieroču apliecību”.

 

Daļēji atbalstīts AIeK 3.priekšl. redakcijā

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. 8.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „šaujamieroču” ar vārdiem „glabāšanai vai”;

papildināt septīto daļu pēc vārdiem “Par visu veidu ieroču atļauju” ar vārdiem “un Eiropas šaujamieroču apliecību”.

 

19.pants. Fiziskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvietot ieročus un speciālos līdzekļus, kā arī iegādāties un izmantot pirotehniskos izstrādājumus

(1) . . .

(3) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam, bezvalstniekam un bēglim (turpmāk — Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona), kas sasniedzis 18 gadu vecumu, ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi, ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, D un C kategorijas garstobra–gludstobra medību un sporta šaujamieročus un to munīciju, kā arī izmantot šos ieročus medībās, pašaizsardzībai, treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(4) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir mednieka apliecība un vismaz trīs gadus ilgs mednieka stāžs (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra–vītņstobra medību šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(5) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir vismaz trīs gadus ilgs reģistrētas sporta organizācijas biedra stāžs un vismaz otrā sporta klase šaušanā (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas sporta šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(6) Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu (ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt vai glabāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.

6. Izteikt 19.panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(3) Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonim, Latvijas nepilsonim un Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam, bezvalstniekam un bēglim, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi, ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, D un C kategorijas garstobra–gludstobra medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, kā arī izmantot šos ieročus atbilstoši lietojumam medībās, pašaizsardzībai, treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(4) Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonim, Latvijas nepilsonim un Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam, bezvalstniekam un bēglim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu un kuram ir mednieka apliecība un vismaz trīs gadus ilgs mednieka stāžs (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra–vītņstobra medību šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(5) Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonim, Latvijas nepilsonim un Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam, bezvalstniekam un bēglim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu un kuram ir vismaz trīs gadus ilgs reģistrētas sporta organizācijas biedra stāžs un vismaz otrā sporta klase šaušanā (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas sporta vītņstobra šaujamieročus un to munīciju, un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(6) Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu (ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt vai glabāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.”

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

“6. 19.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “un sporta šaujamieročus” ar vārdiem “sporta un pašaizsardzības šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “lielas enerģijas pneimatiskos ieročus”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “sporta šaujamieročus” ar vārdiem “vītņstobra sporta šaujamieročus” un izslēgt vārdus “lielas enerģijas pneimatiskos ieročus”;

papildināt sesto daļu pēc vārda “pilsonim” ar vārdiem “Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim””.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt 19.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu (ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojumu ieroci, glabāt vai nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

6. 19.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “un sporta šaujamieročus” ar vārdiem “sporta un pašaizsardzības šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “lielas enerģijas pneimatiskos ieročus”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “sporta šaujamieročus” ar vārdiem “vītņstobra sporta šaujamieročus” un izslēgt vārdus “lielas enerģijas pneimatiskos ieročus”;

papildināt sesto daļu pēc vārda “pilsonim” ar vārdiem “Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim”.

23.pants. Juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt ieročus un to munīciju

Ar Valsts policijas atļauju tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām juridiskajām personām:

1) juridiskajām personām, kurām šīs tiesības piešķirtas saskaņā ar likumu;

2) valsts vai pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas;

3) Latvijas Republikas sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk — sporta federācijas) un to kolektīvajiem biedriem;

4) juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju izveidot 2. un 3.kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

7. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

„23.pants. Juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt ieročus un to munīciju

Tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām juridiskajām personām:

1) juridiskajām personām, kurām šīs tiesības piešķirtas saskaņā ar likumu;

2) valsts vai pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas, ja saņemta Valsts policijas atļauja;

3) Latvijas Republikas sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk — sporta federācijas) un to kolektīvajiem biedriem, ja saņemta Valsts policijas atļauja;

4) juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju izveidot 2. un 3.kategorijas šautuves (šaušanas stendus), ja saņemta Valsts policijas atļauja.”

      

7. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

„23.pants. Juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt ieročus un to munīciju

Tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām juridiskajām personām:

1) juridiskajām personām, kurām šīs tiesības piešķirtas saskaņā ar likumu;

2) valsts vai pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas, ja saņemta Valsts policijas atļauja;

3) Latvijas Republikas sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk — sporta federācijas) un to kolektīvajiem biedriem, ja saņemta Valsts policijas atļauja;

4) juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju izveidot 2. un 3.kategorijas šautuves (šaušanas stendus), ja saņemta Valsts policijas atļauja.”

32.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijas Republikā iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus

(1) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta ieroču un munīcijas iegādāšanās atļauja, kas dod tiesības iegādāties ieroci un munīciju ārvalstīs, var saņemt Valsts policijā ieroča iegādāšanās atļauju un (pēc ieroča vai munīcijas iegādāšanās) atļauju šā ieroča un munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas. Ieroča iegādāšanās atļauja dod tiesības iegādāties ieroču tirdzniecības uzņēmumos, pārvadāt, saņemt mantojumā vai dāvinājumā B, C un D kategorijas sporta un medību šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju.

(2) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja un atļauja šaujamieroča izvešanai no valsts, kurā tas reģistrēts, vai Eiropas šaujamieroču apliecība, kas dod tiesības šaujamieroci bez šaujamieroča izvešanas (ievešanas) atļaujas izvest no attiecīgās valsts vai ievest šajā valstī, kā arī pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijas Republikā, līdzi vedot ieroci, pēc Valsts policijas atļaujas saņemšanas ir tiesīgi piedalīties ar ieročiem medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā.

(3) Ārvalstu pilsoņiem Latvijas Republikā ir aizliegts glabāt šaujamieroču kolekcijas, realizēt Latvijas Republikas teritorijā ārvalstīs reģistrētus ieročus vai ārvalstīs realizēt Latvijas Republikā reģistrētus ieročus.

(4) Valsts policija par katru gadījumu, kad ārvalsts pilsonis iegādājies šaujamieroci, nekavējoties ziņo attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei.

(5) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz ārvalstu pilsoņiem šajā pantā paredzētās atļaujas, un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.

8. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

„32.pants. Eiropas Savienības pilsoņu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņu, kuriem ārvalstīs izsniegtas ieroču atļaujas, un ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijas Republikā iegādāties, glabāt, nēsāt, pārvadāt un izmantot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus

„(1) Eiropas Savienības pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta atļauja, kas dod tiesības iegādāties ieroci un munīciju Eiropas Savienības dalībvalstīs, Valsts policija izsniedz ieroča iegādāšanās atļauju, un šo valstu pilsoņiem ir tiesības iegādāties ieroču tirdzniecības uzņēmumos, pārvadāt, saņemt mantojumā vai dāvinājumā B, C un D kategorijas sporta un medību šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju.

(2) Trīs darbdienu laikā pēc šaujamieroča iegādes Eiropas Savienības pilsonis un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonis Valsts policijā aizpilda paziņojumu par iegādāto ieroci, kuru Valsts policija nosūta attiecīgās valsts kompetentajai iestādei.

(3) Eiropas Savienības pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja viņiem ir Eiropas Ieroču pase un pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijas Republikā vai tās šķērsošanai tranzītā, līdzi vedot Eiropas Ieroču pasē norādītu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, ir tiesīgi piedalīties ar šiem ieročiem medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā, ja Valsts policija ir izdarījusi noteiktu atzīmi Eiropas Ieroču pasē.

(4) Ja saskaņā ar pamatojumu (ielūgumu) Eiropas Savienības pilsonim vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonim uzturēšanās Latvijas Republikā ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju paredzēta uz laiku virs trīs mēnešiem, viņam Valsts policijā jāiesniedz Eiropas Ieroču pase attiecīgas atzīmes saņemšanai un jāiesniedz savas valsts kompetentas iestādes izsniegta ieroča izvešanas – ievešanas atļauja.

(5) Eiropas Savienības pilsonis un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonis var pastāvīgi glabāt savu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Latvijas Republikā, ja viņam Valsts policija ir izsniegusi ieroča glabāšanas atļauju.

(6) Eiropas Savienības pilsonis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonis, kas pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā, līdzi ņemot attiecīgajā valstī reģistrētu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, iesniedz Valsts policijā Eiropas Ieroču pasi un savas valsts kompetentas iestādes izsniegtu ieroča izvešanas – ievešanas atļauju (ieroču importa – eksporta licenci) un Valsts policijā saņem jaunu Eiropas Ieroču pasi, kā arī ieroča glabāšanas atļauju.

(7) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta atļauja, kas dod tiesības iegādāties ieroci un munīciju ārvalstīs, var saņemt Valsts policijā ieroča iegādāšanās atļauju un (pēc ieroča vai munīcijas iegādāšanās) atļauju šā ieroča un munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas. Ieroča iegādāšanās atļauja dod tiesības iegādāties ieroču tirdzniecības uzņēmumos, pārvadāt, saņemt mantojumā vai dāvinājumā B, C un D kategorijas sporta un medību šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju.

(8) Valsts policija par katru gadījumu, kad ārvalsts pilsonis iegādājies šaujamieroci, paziņo attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei.

(9) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta šaujamieroču glabāšanas (nēsāšanas) atļauja un atļauja šaujamieroča izvešanai no valsts, kurā tas reģistrēts, un pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijas Republikā vai tās šķērsošanai tranzītā ar Latvijas Republikā apritē atļautu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, pēc Valsts policijas atļaujas saņemšanas ir tiesīgi piedalīties ar ieročiem medībās, treniņšaušanā vai ðaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā.

(10) Ārvalstu pilsoņiem, izņemot Eiropas Savienības pilsoņus un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņus, uz kuriem neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi, aizliegts Latvijas Republikā glabāt šaujamieroču kolekcijas, realizēt Latvijas Republikas teritorijā ārvalstīs reģistrētus ieročus. Ārvalstu pilsoņiem ir aizliegts ārvalstīs realizēt Latvijas Republikā reģistrētus ieročus, izņemot Eiropas Savienības pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, saņemot Valsts policijas atļauju Latvijas Republikā reģistrēta ieroča realizēšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs.

(11) Valsts policija ārvalstu pilsoņiem šajā pantā paredzētās atļaujas izsniedz un atzīmi Eiropas Ieroču pasē izdara Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

6

 

 

 

 

 

 

7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11

 

 

 

 

 

 

 

12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 32.panta nosaukumā vārdus “Eiropas Savienības pilsoņu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņu, kuriem ārvalstīs izsniegtas ieroču atļaujas, un”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 32.panta pirmajā daļā vārdus “Eiropas Savienības pilsoņiem” ar vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 32.panta otrajā daļā vārdus “Eiropas Savienības pilsonis un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonis” ar vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt 32.panta trešo daļu pēc vārda “Savienības” ar vārdu “dalībvalstu”, kā arī aizstāt vārdus “Eiropas Ieroču pase” attiecīgā locījumā ar vārdiem “Eiropas šaujamieroču apliecība” attiecīgā locījumā.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 32.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja saskaņā ar pamatojumu (ielūgumu) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim uzturēšanās Latvijas Republikā ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju paredzēta uz laiku ilgāku par trim mēnešiem, viņam Valsts policijā jāiesniedz Eiropas šaujamieroču apliecība attiecīgas atzīmes izdarīšanai un jāiesniedz savas valsts kompetentas iestādes izsniegta ieroča izvešanas – ievešanas atļauja.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt 32.panta piekto daļu pēc vārda “Savienības” ar vārdu “dalībvalsts”, kā arī aizstāt vārdu “valstu” ar vārdu “valsts”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt 32.panta sesto daļu pēc vārda “Savienības” ar vārdu “dalībvalsts”, kā arī aizstāt vārdu “valstu” ar vārdu “valsts” un vārdus “Eiropas Ieroču pasi” – ar vārdiem “Eiropas šaujamieroču apliecību”.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 32.panta septītajā daļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdiem “Citu ārvalstu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 32.panta desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ārvalstu pilsoņiem (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņus, uz kuriem neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi) aizliegts Latvijas Republikā glabāt šaujamieroču kolekcijas, realizēt Latvijas Republikas teritorijā ārvalstīs reģistrētus ieročus.

(11) Ārvalstu pilsoņiem ir aizliegts ārvalstīs realizēt Latvijas Republikā reģistrētus ieročus. Minētais aizliegums neattiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, ja viņi saņēmuši Valsts policijas atļauju Latvijas Republikā reģistrēta ieroča realizēšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Uzskatīt 32.panta vienpadsmito daļu (pirmā lasījuma redakcijā) par divpadsmito daļu un aizstāt tajā vārdus “Eiropas Ieroču pasē” ar vārdiem “Eiropas šaujamieroču apliecībā”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

8. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

„32.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijas Republikā iegādāties, glabāt, nēsāt, pārvadāt un izmantot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus

„(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsni egta atļauja, kas dod tiesības iegādāties ieroci un munīciju Eiropas Savienības dalībvalstīs, Valsts policija izsniedz ieroča iegādāšanās atļauju, un šo valstu pilsoņiem ir tiesības iegādāties ieroču tirdzniecības uzņēmumos, pārvadāt, saņemt mantojumā vai dāvinājumā B, C un D kategorijas sporta un medību šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju.

(2) Trīs darbdienu laikā pēc šaujamieroča iegādes Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis Valsts policijā aizpilda paziņojumu par iegādāto ieroci, kuru Valsts policija nosūta attiecīgās valsts kompetentajai iestādei.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja viņiem ir Eiropas šaujamieroču apliecība un pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijas Republikā vai tās šķērsošanai tranzītā, līdzi vedot Eiropas šaujamieroču apliecībā norādītu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, ir tiesīgi piedalīties ar šiem ieročiem medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā, ja Valsts policija ir izdarījusi noteiktu atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā.

(4) Ja saskaņā ar pamatojumu (ielūgumu) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim uzturēšanās Latvijas Republikā ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju paredzēta uz laiku ilgāku par trim mēnešiem, viņam Valsts policijā jāiesniedz Eiropas šaujamieroču apliecība attiecīgas atzīmes izdarīšanai un jāiesniedz savas valsts kompetentas iestādes izsniegta ieroča izveðanas – ievešanas atļauja.

(5) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis var pastāvīgi glabāt savu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Latvijas Republikā, ja viņam Valsts policija ir izsniegusi ieroča glabāšanas atļauju.

(6) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kas pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā, līdzi ņemot attiecīgajā valstī reģistrētu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, iesniedz Valsts policijā Eiropas šaujamieroču apliecību un savas valsts kompetentas iestādes izsniegtu ieroča izvešanas – ievešanas atļauju (ieroču importa – eksporta licenci) un Valsts policijā saņem jaunu Eiropas šaujamieroču apliecību, kā arī ieroča glabāšanas atļauju.

(7) Citu ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta atļauja, kas dod tiesības iegādāties ieroci un munīciju ārvalstīs, var saņemt Valsts policijā ieroča iegādāšanās atļauju un (pēc ieroča vai munīcijas iegādāšanās) atļauju šā ieroča un munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas. Ieroča iegādāšanās atļauja dod tiesības iegādāties ieroču tirdzniecības uzņēmumos, pārvadāt, saņemt mantojumā vai dāvinājumā B, C un D kategorijas sporta un medību šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju.

(8) Valsts policija par katru gadījumu, kad ārvalsts pilsonis iegādājies šaujamieroci, paziņo attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei.

(9) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta šaujamieroču glabāšanas (nēsāšanas) atļauja un atļauja šaujamieroča izvešanai no valsts, kurā tas reģistrēts, un pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijas Republikā vai tās šķērsošanai tranzītā ar Latvijas Republikā apritē atļautu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, pēc Valsts policijas atļaujas saņemšanas ir tiesīgi piedalīties ar ieročiem medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā.

“(10) Ārvalstu pilsoņiem (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņus, uz kuriem neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi) aizliegts Latvijas Republikā glabāt šaujamieroču kolekcijas, realizēt Latvijas Republikas teritorijā ārvalstīs reģistrētus ieročus.

(11) Ārvalstu pilsoņiem ir aizliegts ārvalstīs realizēt Latvijas Republikā reģistrētus ieročus. Minētais aizliegums neattiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, ja viņi saņēmuši Valsts policijas atļauju Latvijas Republikā reģistrēta ieroča realizēšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.”

(12) Valsts policija ārvalstu pilsoņiem šajā pantā paredzētās atļaujas izsniedz un atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā izdara Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

33.pants. Ārvalstu diplomātisko personu, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību apsardzes dienestu un ārvalstu bruņoto spēku īpašumā esošie ieroči

(1) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki Latvijas Republikā pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas var iegādāties, glabāt vai nēsāt un pielietot dienesta uzdevumu veikšanai saskaņā ar šā likuma V nodaļu B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem.

(2) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc šaujamieroču ievešanas (izvešanas) atļaujas saņemšanas Valsts policijā drīkst ievest Latvijas Republikā vai izvest no tās šaujamieročus un to munīciju. Ievestos šaujamieročus triju darbdienu laikā no ievešanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(3) . . .

 

 

 

 

9. Papildināt 33.panta:

pirmo daļu pēc vārdiem „Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki” ar vārdiem „ ,kas akreditēti”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

otro daļu pēc vārdiem „Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki” ar vārdiem „ ,kas akreditēti Latvijas Republikā”.

      

 

 

 

 

 

9. Papildināt 33.panta:

pirmo daļu pēc vārdiem „Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki” ar vārdiem „ ,kas akreditēti”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

otro daļu pēc vārdiem „Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki” ar vārdiem „ ,kas akreditēti Latvijas Republikā”.

34.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Veidot ieroču vai munīcijas kolekcijas (izņemot Latvijas Republikā aizliegtos ieročus, bet ieskaitot tādus ieročus, uz kuriem šis likums neattiecas) ir tiesīgas valsts institūcijas, pašvaldību muzeji vai Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti privātie muzeji, kā arī Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 21 gada vecumu, ja uz minētajiem pilsoņiem, juridisko personu vadītājiem un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi, neattiecas šā likuma 20.pantā (izņemot 5.punktu) noteiktie ierobežojumi. Šā panta noteikumi neattiecas uz ieroču un munīcijas izstādēm un preču paraugiem.

(2) . . .

 

16

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17

8.saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt 34.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Veidot ieroču vai munīcijas kolekcijas (izņemot Latvijas Republikā aizliegtos ieročus, bet ieskaitot tādus ieročus, uz kuriem šis likums neattiecas) ir tiesīgas valsts institūcijas, pašvaldību muzeji vai Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti privātie muzeji, kā arī Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kas sasniegušas 21 gada vecumu, ja uz šīm personām, juridisko personu vadītājiem un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi, neattiecas šā likuma 20.pantā (izņemot 5.punktu) noteiktie ierobežojumi. Šā panta noteikumi neattiecas uz ieroču un munīcijas izstādēm un preču paraugiem.”

Aizsardzības un iekðlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 34.panta pirmo daļu pēc vārdiem “kā arī Latvijas pilsoņi” ar vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi”;

attiecīgi mainīt pārējo pantu numerāciju.

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Papildināt 34.panta pirmo daļu pēc vārdiem “kā arī Latvijas pilsoņi” ar vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.pants. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites noteikumi

(1) . . .

(2) Speciālās atļaujas (licences) ir tiesīgas saņemt juridiskās personas, kuru dalībnieki, vadītāji un personas, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi (izņemot 20.panta 5.punktā minētos ierobežojumus), un attiecīgā komersanta darbinieki, kuri tieši saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto priekšmetu ražošanu (izgatavošanu), remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi un ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus.

(3) . . .

(5) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu, par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu var pārsūdzēt tiesā.

(6) . . .

10. Izteikt 36.panta otro un piekto daļu šādā redakcijā:

„(2) Speciālās atļaujas (licences) ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja to dalībnieki, vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi (izņemot 20.panta 5.punktā minētos ierobežojumus), un tie darbinieki, kuri tieši saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto priekšmetu ražošanu (izgatavošanu), remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi un ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai tie pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus.

(5) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu, par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.”

18

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt 36.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Speciālās atļaujas (licences) ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja to dalībnieki, vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi (izņemot 20.panta 5.punktā minētos ierobežojumus), un tie darbinieki, kuri tieši saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto priekšmetu ražošanu (izgatavošanu), remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi un ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai tie pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus.”

Noraidīt

11. Izteikt 36.panta otro un piekto daļu šādā redakcijā:

„(2) Speciālās atļaujas (licences) ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja to dalībnieki, vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi (izņemot 20.panta 5.punktā minētos ierobežojumus), un tie darbinieki, kuri tieši saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto priekšmetu ražošanu (izgatavošanu), remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi un ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai tie pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobeţojumus.

(5) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu, par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.”

37.pants. Speciālās atļaujas (licences)

(1) . . .

(2) Aizsardzības ministrija izsniedz šā likuma 36.pantā minētās speciālās atļaujas (licences):

1) militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importam — Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vajadzībām — un šo priekšmetu eksportam un tranzītam;

2) . . .

(3) . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Papildināt 37.panta otrās daļas 1.punktu aiz vārdiem „psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču” ar vārdiem „un Stratēģiskas nozīmes preču saraksta sadaļā “Ieroču, munīcijas un bruņojuma saraksts” minēto preču”.

     

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Papildināt 37.panta otrās daļas 1.punktu aiz vārdiem „psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču” ar vārdiem „un Stratēģiskas nozīmes preču saraksta sadaļā “Ieroču, munīcijas un bruņojuma saraksts” minēto preču”.

38.pants. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, eksporta, importa un tranzīta kārtība

(1) Komersantiem ir tiesības realizēt ieročus, speciālos līdzekļus, munīciju vai pirotehniskos izstrādājumus tikai speciāli iekārtotos veikalos, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē).

(2) . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Papildināt 38.panta pirmo daļu pēc vārda „veikalos” ar vārdiem “vai no noliktavām”.

      

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Papildināt 38.panta pirmo daļu pēc vārda „veikalos” ar vārdiem “vai no noliktavām”.

39.pants. Ieroču un speciālo līdzekļu ražošana (izgatavošana), remonts un glabāšana, kā arī munīcijas, pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošana (izgatavošana) un glabāšana, spridzināšanas darbu un pirotehnisko pakalpojumu sniegðana

(1) . . .

(3) Pirms rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanas, pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas, elektrošoka iekārtu ražošanas (izgatavošanas) un remontēšanas, kā arī pirms minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzēto pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu, detonatoru vai to palīgierīču glabāšanas (izņemot šā likuma 37.panta otrās daļas 2. un 3.punktā minēto komercdarbību) komersants reģistrējas Valsts darba inspekcijā. Komersantu reģistrē, ja uz tā dalībniekiem, vadītājiem un personām, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar šajā pantā minētajām darbībām, neattiecas šā likuma 20.panta 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi. Valsts policija pārbauda, vai uz attiecīgajām personām neattiecas šā likuma 20.panta 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi.

(4) . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Izteikt 39.panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Valsts policija pārbauda, vai uz attiecīgajām personām neattiecas šā likuma 20.panta 1., 4., 6., 7. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi”.

      

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14. Izteikt 39.panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

„Valsts policija pārbauda, vai uz attiecīgajām personām neattiecas šā likuma 20.panta 1., 4., 6., 7. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi”.

41.pants. Ðautuvju (ðauðanas stendu) izveidoðana

(1) . . .

(3) Juridiskajām un fiziskajām personām, kurām ir Valsts policijas atļauja un attiecīgās pašvaldības licence (atļauja), ir tiesības izveidot otrās kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

 

 

 

(4) Trešās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) ir tiesības izveidot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kā arī juridiskajām personām, kurām ir Valsts policijas atļauja automātisko šaujamieroču glabāšanai.

(5) . . .

14. 41.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Otrās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) ir tiesības izveidot fiziskajām un juridiskajām personām, kuras atbilst šā likuma 36.panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, un ja tās ir saņēmušas Valsts policijas atļauju un attiecīgās pašvaldības licenci (atļauju). Valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un izmantot ieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ir tiesības izveidot šautuves (šaušanas stendus) bez Valsts policijas atļaujas un pašvaldības licences (atļaujas);

papildināt 41.panta ceturto daļu pēc vārdiem „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm” ar vārdiem “,Ieslodzījuma vietu pārvaldei”.

      

15. 41.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Otrās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) ir tiesības izveidot fiziskajām un juridiskajām personām, kuras atbilst šā likuma 36.panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, un ja tās ir saņēmušas Valsts policijas atļauju un attiecīgās pašvaldības licenci (atļauju). Valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un izmantot ieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ir tiesības izveidot šautuves (šaušanas stendus) bez Valsts policijas atļaujas un pašvaldības licences (atļaujas);

papildināt 41.panta ceturto daļu pēc vārdiem „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm” ar vārdiem “,Ieslodzījuma vietu pārvaldei”.

44.pants. Šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšana pāri Latvijas Republikas robežai

(1) Šaujamieroču, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas robežai ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja.

(2) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pāri Latvijas Republikas robežai atļauts pārvadāt tikai nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ievērojot Muitas likumu un citus normatīvos aktus.

(3) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus robežkontroles laikā no iepakojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

(4) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas izsniegta šaujamieroču ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja, ir tiesības pārvadāt pāri Latvijas Republikas robežai B kategorijas īsstobra šaujamieročus makstī, bet bez patronas patrontelpā.

(5) Muitas iestāde par katru gadījumu, kad šaujamieroci vai munīciju ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, pārvadā tranzītā vai pārsūta, nekavējoties ziņo Valsts policijai, un Valsts policija par katru šaujamieroča iegādes gadījumu ziņo attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei, kā arī galamērķa valsts kompetentajai iestādei un sniedz informāciju par šaujamieroča vai munīcijas tranzītu vai pārsūtīšanu.

(6) Šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu vai militārās pirotehnikas, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu pārsūtīšanu vai pārvadāšanu pāri Latvijas Republikas robežai kontrolē muitas iestādes.

(7) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz atļauju šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču ievešanai Latvijas Republikā, izvešanai no Latvijas Republikas un tranzītam caur Latvijas Republiku, un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.

15. 44.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(1) Šaujamieroču, šaujamieroču munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas robežai, izņemot šā likuma 38.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā, ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja, bet to pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs - Eiropas ieroču pase.

(2) Fiziskajām personām ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauju, vai attiecīgi Eiropas ieroču pasi Valsts policija izsniedz tikai sporta un medību šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas robežai. Pārvadāt šaujamieročus un munīciju uz Eiropas Savienības dalībvalsti atļauts, ja attiecīgās valsts kompetentā iestāde personai Eiropas ieroču pasē ir izdarījusi attiecīgu atzīmi, kas apliecina, ka personai ir pamatots iemesls un tiesības pārvadāt šaujamieroci un munīciju attiecīgajā dalībvalstī, ja attiecīgajā valstī nav noteikta citāda kārtība. Attiecīga atzīme Eiropas ieroču pasē jāsaņem arī no tās valsts, kuru persona šķērso tranzītā, kompetentās iestādes, ja attiecīgajā valstī nav noteikta citāda kārtība.

(3) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pāri Latvijas Republikas robežai atļauts pārvadāt tikai nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ievērojot Muitas likumu un citus normatīvos aktus. Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus robežkontroles laikā no iepakojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.”;

 

 

papildināt ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Eiropas ieroču pase atbilst Eiropas Savienības komisijas rekomendācijām un tās paraugu apstiprina Ministru kabinets.”

 

 

 

19

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 44.pantā vārdus “Eiropas Ieroču pase” attiecīgā locījumā ar vārdiem “Eiropas šaujamieroču apliecība” attiecīgā locījumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 44.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Eiropas Savienības rekomendācijām atbilstošu Eiropas šaujamieroču apliecības paraugu apstiprina Ministru kabinets.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

16. 44.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(1) Šaujamieroču, šaujamieroču munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas robežai, izņemot šā likuma 38.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā, ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja, bet to pārvadāšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs - Eiropas šaujamieroču apliecība.

(2) Fiziskajām personām ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauju, vai attiecīgi Eiropas šaujamieroču apliecību Valsts policija izsniedz tikai sporta un medību šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas robežai. Pārvadāt šaujamieročus un munīciju uz Eiropas Savienības dalībvalsti atļauts, ja attiecīgās valsts kompetentā iestāde personai Eiropas šaujamieroču apliecībā ir izdarījusi attiecīgu atzīmi, kas apliecina, ka personai ir pamatots iemesls un tiesības pārvadāt šaujamieroci un munīciju attiecīgajā dalībvalstī, ja attiecīgajā valstī nav noteikta citāda kārtība. Attiecīga atzīme Eiropas šaujamieroču apliecībā jāsaņem arī no tās valsts, kuru persona šķērso tranzītā, kompetentās iestādes, ja attiecīgajā valstī nav noteikta citāda kārtība.

(3) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pāri Latvijas Republikas robežai atļauts pārvadāt tikai nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ievērojot Muitas likumu un citus normatīvos aktus. Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus robežkontroles laikā no iepakojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.”;

 

 

papildināt ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Eiropas Savienības rekomendācijām atbilstošu Eiropas šaujamieroču apliecības paraugu apstiprina Ministru kabinets.”

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

2. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Pēc šā likuma spēkā stāšanās:

1) Valsts policija izskata reģistrēto šaujamieroču īpašnieku un viņu īpašumā esošo reģistrēto šaujamieroču atbilstību šā likuma prasībām un neatbilstības gadījumā anulē šaujamieroču glabāšanas, lietošanas un nēsāšanas atļaujas, izņem attiecīgos šaujamieročus un organizē to realizēšanu vai iznīcināšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) institūcijas, kas izsniegušas speciālās atļaujas (licences) šajā likumā minētajiem komercdarbības (uzņēmējdarbības) veidiem, izskata attiecīgo uzņēmumu atbilstību likuma prasībām un neatbilstības gadījumā aptur licences darbību vai anulē licenci.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 21.janvāra lēmums “Par Nolikuma par Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem paredzēto šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas un pielietošanas kārtību apstiprināšanu”;

2) likums “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8./9.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 1999, 8., 14.nr.).

  

21

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt pārejas noteikumus ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

“2.1 Līdz 32.panta divpadsmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim, ir spēkā Ministru kabineta noteikumu Nr.647 “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi, kā arī apbalvošanas noteikumi” attiecīgās normas.

Atbalstīt

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

“2.1 Līdz 32.panta divpadsmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim, ir spēkā Ministru kabineta noteikumu Nr.647 “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi, kā arī apbalvošanas noteikumi” attiecīgās normas.
 

„Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 91/477/EEC.”

22

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt ar informatīvo atsauci uz attiecīgo ES direktīvu likuma pamattekstu .

Atbalstīt

18. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci šādā redakcijā:

“Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 91/477/EEC.”
 

Likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

      

Likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.