Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”

 

Izdarīt likumā “Par dabas resursu nodokli” (Latvijas Vēstnesis, 1995., 4.oktobris, 152.nr.; 1997., 3.janvāris, 1/2.nr.; 2000., 27.aprīlis 148/150.nr.; 2002., 9.janvāris, 4.nr.; 2003., 2.decembris, 169.nr.) šādus grozījumus:

    1. 1.pantā:

Izslēgt 2. un 5.punktu;

Papildināt ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) izmantošana savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai – realizēšana citai personai iekšzemē vai izmantošanas savas ražošanas procesa nodrošināšanai;

11) trešās valstis – valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.”.

2. Papildināt 3.panta otro daļu ar vārdiem “nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu”.

3. 4. pantā:

Izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas Republikas teritorijā:

    1. realizē Latvijas Republikas teritorijā ražotas videi kaitīgas preces vai produktus;

    2. izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas iegādātas videi kaitīgas preces vai produktus;

    3. izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no trešās valsts ievestas un brīvam apgrozījumam izlaistas videi kaitīgas preces vai produktus;”;

Izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Latvijas Republikas teritorijā:

    1. realizē Latvijas Republikas teritorijā iepakotas preces vai produktus neatkarīgi no preču vai produktu ražošanas vietas,;

    2. izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas iegādātas preces vai produktus iepakojumā;

    3. iepako izstrādājumus sava sniegtā pakalpojuma rezultātā;

    4. izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no trešās valsts ievestas un brīvam apgrozījumam izlaistas preces vai produktus iepakojumā;

    5. ieved pārstrādei preces vai produktus iepakojumā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;”;

Izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) izmanto savā darbībā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas iegādātas vai no trešās valsts ievestas un brīvam apgrozījumam izlaistas radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;”;

Papildināt pirmo daļu ar septīto, astoto un devīto punktu šādā redakcijā:

“7) reģistrē pirmo reizi Latvijas Republikā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa;

8) emitē savas darbības rezultātā no likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajām iekārtām vidē siltumnīcefekta gāzes;

9) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi.”;

Aizstāt otrajā daļā vārdu “atļaujas” ar vārdiem “atļaujas vai licences, vai pieteikuma iesniegšanas C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai”.

4. 5.pantā:

4.punktā izslēgt vārdus “importēto un iekšzemē ražotu”;

Papildināt ar jaunu septīto, astoto un devīto punktu šādā redakcijā:

“7) transportlīdzekļus, kas minēti šā likuma 10. pielikumā.;

8) iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodotās siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu daudzumā atbilstoši šā likuma 4.pielikumam;

9) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, atbilstoši likuma 1.pielikumam.”.

5. Papildināt 6.panta pēdējo teikumu ar vārdiem:

“un kārtību, kādā aprēķināms nodoklis par iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodotās siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu daudzumā”.

6. 7. pantā:

Izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Nodokļa maksātājam visu veidu dabas resursu ieguvei un izmantošanai, piesārņojošo vielu ievadīšanai vidē ir jāsaņem attiecīga atļauja vai licence vai jāiesniedz pieteikums C kategorijas piesārņojošai darbībai.”;

Izslēgt trešo un ceturto daļu;

Aizstāt piektajā daļā pirmajā teikumā vārdu “atļauja” ar vārdiem “atļauja vai licence”;

Izslēgt sesto un septīto daļu.

7. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves, lietošanas, ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā iesūknēto dabasgāzes apjomu un vides piesārņojuma veidiem un apjomu, pamatojoties uz maksātāja dabas resursu ieguves, lietošanas un vides piesārņojuma uzskaites datiem un atļaujā noteiktajiem limitiem, vai – C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši piesārņotāja deklarētajam piesārņojuma veidam un apjomam. Piesārņojuma veida un apjoma deklarācijas veidlapas paraugu, aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

8. 9. pantā:

Izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

“9.pants. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm un produktiem, par preču vai produktu iepakojumu, par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par radioaktīvajām vielām un par transportlīdzekļiem”;

Izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokli par Latvijas Republikas teritorijā ražotu videi kaitīgu preču un produktu realizāciju aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību, svara vienību vai procentos no preces vai produkta realizācijas cenas.”;

Papildināt ar jaunu otro prim daļu šādā redakcijā:

“(21) Par videi kaitīgu preču un produktu iegādi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas nodokļa maksātājs, kas izmanto šīs preces vai produktus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodokli aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību, svara vienību vai procentos no preces vai produkta iegādes cenas.”;

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu no trešās valsts un izlaišanu brīvam apgrozījumam aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību, svara vienību vai procentos no to iegādes vērtības.”;

Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nodokli par preču un produktu iepakojumu aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību.”;

Papildināt ar ceturto prim daļu šādā redakcijā:

“(41) Iepakojuma materiālu veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina preču vai produktu iepakojuma uzskaiti. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību, nosakot kas var izsniegt iepakojuma sertifikātu un iepakojuma sertifikātā un citos iepakojumu apliecinošos uzskaites dokumentos iekļaujamo informāciju.”;

Aizstāt sestajā daļā vārdus “Nodokli par radioaktīvo vielu ievešanu (importu)” ar vārdiem “Nodokli par radioaktīvajām vielām”;

Papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Nodokli par transportlīdzekļiem aprēķina atbilstoši šā likuma 10. pielikumā noteiktajām likmēm par katru transportlīdzekli.”

9. 10. pantā:

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dabas resursu lietošanas, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas, limitu noteikšanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču un produktu, preču un produktu iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, radioaktīvo vielu uzskaites kārtību, kā arī nodokļa aprēķinu un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nodokļa maksātājs vai tā pilnvarota persona aprēķina nodokli saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā:

    1. par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam – par:

      1. dabas resursu ieguvi vai lietošanu,

      2. zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā dabasgāzi,

      3. vides piesārņošanu,

      4. Latvijas Republikas teritorijā ražotu videi kaitīgu preču vai produktu realizāciju,

      5. Latvijas Republikas teritorijā iepakotu preču vai produktu realizāciju Latvijas Republikas teritorijā,

      6. pakalpojuma rezultātā izstrādājumam pievienoto iepakojumu,

      7. vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju mazumtirdzniecībā vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos,

    2. par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim – par:

      1. C kategorijas piesārņojošo darbību rezultātā vidē novadīto piesārņojumu,

      2. par aprēķināto nodokli, kas gadā pēc pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu,

    3. pirms transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijas Republikā par transportlīdzekļiem;

    4. noformējot muitas procedūru - izlaišana brīvam apgrozījumam – par:

      1. videi kaitīgām precēm vai produktiem,

      2. precēm vai produktiem iepakojumā,

      3. radioaktīvajām vielām.

Papildināt ar trešo prim, trešo divi prim, trešo trīs prim un trešo četri prim daļu šādā redakcijā:

“(31) Nodokļa aprēķināšanas brīdis ir nosakāms saskaņā ar likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteikto preču iegādes brīdi:

1) par videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojumā iegādi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas;

2) par preču vai produktu iepakojumā ievešanu pārstrādei no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

3) par radioaktīvajām vielām, kas iegādātas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas.

(32) Nodokļa maksātājs par šī panta trešajā prim daļā minētajiem nodokļa objektiem nodokli maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam.

(33) Nodokļa maksātājs vai tā pilnvarotā persona iesniedz pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā:

a) par šī panta trešās daļas pirmajā punktā un trešajā prim daļā minētajiem nodokļa objektiem - par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam;

b) par aprēķināto nodokli par C kategorijas piesārņojošo darbību rezultātā vidē novadīto piesārņojumu – par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim;

c) par aprēķināto nodokli, kas gadā pēc pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu, – par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim;

d) par videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojuma un radioaktīvo vielu, kuras ievestas un izlaistas brīvam apgrozījumam no trešās valsts, realizāciju vai izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai - par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim.

(34) Šā panta trešajā daļā minēto maksājumu sadali pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes pēc nodokļa maksātāja reģistrācijas vietas.”;

Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par to preču, kurām piemēro muitas procedūras – ievešana uz laiku, ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei muitas kontrolē -, iepakojumu, kas no Latvijas Republikas teritorijas netiek izvests, nodokļa maksātājs aprēķina un maksā nodokli saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.”;

Papildināt ar piekto prim daļu šādā redakcijā:

“(51) Pēc šā panta trešās daļas ceturtajā punktā minēto videi kaitīgo preču un produktu, preču un produktu iepakojumā un radioaktīvo vielu, kuras noformētas izlaišanai brīvam apgrozījumam, piegādes uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, samaksāto nodokli var ieskaitīt kā nodokļa avansa maksājumu nākamajam pārskata periodam, ja nodokļa maksātājs attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē var ar dokumentiem pamatot šajā daļā minēto nodokļa objektu piegādi uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Ministru kabinets nosaka šīs daļas piemērošanas kārtību.”;

Izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ministru kabinets nosaka, ar kādiem dokumentiem pamatojama dabas resursu nodokļa ieskaitīšana kā nodokļa avansa maksājumu nākamajam pārskata periodam, ja preces vai produkti, preces vai produkti iepakojumā, par ko ir samaksāts nodoklis, tiek izvesti no Latvijas Republikas teritorijas, un ar kādiem dokumentiem pamatojama iepakojuma daļa, izvedot no Latvijas Republikas teritorijas, ja par to bijis samaksāts nodoklis.”;

Izslēgt devīto daļu;

Papildināt ar jaunu desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Fiziskās personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo reģistrāciju Latvijas Republikā šī panta trešā daļas 3.apakšpunkta minētajos gadījumos, pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli nesniedz. Ceļu satiksmes drošības direkcija par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 5.datumam elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijas Republikā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.”.

10. 11.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “un lietošanu” ar vārdiem “dabasgāzes iesūknēšanu ģeoloģiskajās struktūrās”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgām precēm un produktiem, preču un produktu iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodotās siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu daudzumā, kā arī par dabas resursu ieguvi un lietošanu, kā arī dabasgāzes iesūknēšanu ģeoloģiskajās struktūrās virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu ieskaita valsts pamatbudžetā.”.

11. Izslēgt III. nodaļu.

12. 17.pantā:

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm un produktiem ir atmaksājams subsīdiju veidā juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, kā arī mērķprogrammu realizācijai. Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija izsludina atklātu konkursu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) subsīdiju saņemšanai, pamatojoties uz nolikumu, ko apstiprina fonda padome.”;

Trešajā, ceturtajā un piektajā daļā aizstāt vārdus “ievešanu (importu)” attiecīgajā locījumā ar vārdu “izmantošanu” attiecīgajā locījumā;

Ceturtajā daļā aizstāt vārdus “ieveduši (importējuši)” attiecīgajā locījumā ar vārdu “izmantojuši” attiecīgajā locījumā;

Papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā samaksātais nodoklis par transportlīdzekli ir atmaksājams subsīdiju veidā nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem par savāktajiem (arī savāktajiem atmestajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem) un apstrādātajiem transportlīdzekļiem, kā arī mērķprogrammu realizācijai atbilstoši Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums nevar saņemt subsīdijas par apstrādātajiem transportlīdzekļiem, par kuru apsaimniekošanu apstrādes uzņēmums noslēdzis līgumu ar atbilstošo transportlīdzekļu būvētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, ja transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir atbrīvots no nodokļa maksāšanas.”.

13. 17.1 pantā:

Izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

“No nodokļa maksāšanas atbrīvo:”;

14. 17.2 pantā visā tekstā aizstāt vārdus “ievešanu (importu)” attiecīgajā locījumā ar vārdu “izmantošanu” attiecīgajā locījumā.

15. Papildināt likumu ar 17.3 pantu šādā redakcijā:

“17.3 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par transportlīdzekļiem, kurus reģistrē pirmo reizi Latvijas Republikā

No nodokļa par transportlīdzekļiem atbrīvo transportlīdzekļu būvētājus vai to pilnvarotos pārstāvjus, kuri izveidojuši un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas, tajā skaitā nodrošinot nolietoto transportlīdzekļu savākšanu, un noslēguši līgumu par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu ar Vides ministriju saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 8.panta prasībām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājus vai to pilnvarotos pārstāvjus atbrīvo no nodokļa.”.

16. Papildināt likumu ar 17.4 pantu šādā redakcijā:

“17.4 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par oglekļa dioksīda emisijām

Nodokli par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām nemaksā uzņēmums, kas piedalās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā likumā “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā.”.

17. Papildināt likumu ar 17.5 pantu šādā redakcijā:

“17.5 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par preču vai produktu iepakojumu

Fiziskā persona, izņemot individuālo komersantu, nemaksā nodokli par preču sūtījuma, kas šai personai nogādātas ar vēstuļu korespondences vai pasta paku sūtījumu, iepakojumu.”.

18. Aizstāt pārejas noteikumu 6.punktā vārdus un skaitļus “2004.gada 1.jūnijam” ar vārdiem un skaitļiem “2004.gada 1.jūlijam”.

19. 1.pielikumā:

Izslēgt 5.punktā vārdus “dīķu un citu ūdenstilpju ierīkošanas, ūdensteču un ūdenstilpju gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas”;

Papildināt ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Par ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā iesūknēto dabasgāzes apjomu piemērojama nodokļa likme 0,01 lata apmērā par simts kubikmetru dabasgāzes iesūknēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

Papildināt pirmās tabulas 2.pozīciju ar vārdu “aleirīts”;

Izslēgt pirmās tabulas 15.pozīcijā vārdus “ar sadalīšanās pakāpi līdz 20 %”;

Izslēgt pirmās tabulas 16.pozīciju.”.

20. Aizstāt 3.pielikuma 1.1. pozīcijā 4.ailē skaitli “0,75” ar skaitli “0,50”.

21. Izteikt 4.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par dabas resursu nodokli”

4.pielikums

Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu

Nr. p. k.

Emisiju klasifikācija

Mērvienība

Likme (Ls)

Spēkā stāšanās termiņi

1.

Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no sadedzināšanas iekārtām (izņemot iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto reģeneratīvos energoresursus (koksni, salmus) un vietējo fosilo kurināmo (kūdru))

tonna

0.10

01.07.2005.

0.30

01.07.2008.

2.

Cietās daļiņas (smagos metālus nesaturošie putekļi)

tonna

4.00

01.05.2004.

3.

Oglekļa monoksīds (CO) , izņemot katlu māju emisijas

tonna

5.50

01.05.2004.

4.

Amonjaks (NH3) un pārējie neorganiskie savienojumi

tonna

13.00

01.05.2004.

5.

Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2), gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm)

tonna

13.00

01.05.2004.

30.00

01.07.2005.

60.00

01.07.2008.

6.

Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju

tonna

800.00

01.07.2005.

7.

Iekārtas emitētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodotās siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu daudzumā likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajām siltumnīcefekta gāzēm.

tonna

40 EUR ekvivalents latos

01.01.2005.

100 EUR ekvivalents latos

01.01.2008.

 

22. 7.pielikumā:

Izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

“Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm un produktiem”;

Izteikt 3.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“(1) – atmaksājuma normatīvs komersantiem, kas nodarbojas ar videi kaitīgu preču vai produktu atkritumu reģenerāciju vai pārstrādi Latvijas Republikas teritorijā vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas;”.

23. Papildināt likumu ar 10.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par dabas resursu nodokli”

10. pielikums

Nodokļa likmes par pirmo reizi Latvijas Republikā reģistrētajiem transportlīdzekļiem

Nr.p.k.

Transportlīdzekļa veids

Mērvienība

Likme (Ls)

1.

Transportlīdzeklis, uz kuru attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa

gab.

22

 

Likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

05.03.2004.16:12

2 386

R. Vesere

7026464, Rudite.Vesere@vidm.gov.lv

Vides ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

  

  

  

  

  

R.Vējonis

 G.Puķītis

E.Puriņš

 K.Šlesere

 R.Vesere

 

 

 

 

 

 

 

Anotācija

par likumprojektu

“Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

1) Saskaņā ar to, ka no 2004.gada 1.maija Latvija būs Eiropas Savienības dalībvalsts un tai vairs nebūs muitas robežu ar ES dalībvalstīm, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā „Par dabas resursu nodokli”. Likums šobrīd nosaka, ka nodoklis jāmaksā par videi kaitīgām precēm un produktiem, preču un produktu iepakojumu un radioaktīvajām vielām, tās ievedot no citām valstīm, noformējot muitas procedūru – izlaišana brīvam apgrozījumam. Tā kā no šā gada 1.maija ar ES dalībvalstīm šādas muitas procedūras vairs nebūs, nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus likumā, nosakot, kad un kur turpmāk būs jāmaksā nodoklis par videi kaitīgām precēm un produktiem, preču un produktu iepakojumu un radioaktīvajām vielām, ja tās tiks ievestas realizācijai un lietošanai no citām valstīm.

2) Ministru kabineta 2002. gada 29. janvāra sēdē nolemts, ka likumā “Par dabas resursu nodokli” nepieciešams izdarīt grozījumus, lai saskaņotu likumu ar Administratīvā procesa likuma prasībām. Minētos grozījumus 2003.gada 29.jūlijā akceptējis Ministru kabinets un 2003.gada 18.septembrī arī Saeima pirmajā lasījumā.

3) Šobrīd likumā nav noteikts termiņš, kad nodokļa maksātājam Valsts ieņēmumu dienesta t eritoriālajā iestādē ir jāiesniedz pārskats par dabas resursu nodokļa aprēķiniem, kas sarežģī nodokļa administrēšanu. Šajā sakarā VID Galvenā nodokļu pārvalde ir griezusies Vides ministrijā ar ierosinājumu izdarīt atbilstošu grozījumu likumā. Minētos grozījumus 2003.gada 29.jūlijā akceptējis Ministru kabinets un 2003.gada 18.septembrī arī Saeima pirmajā lasījumā.

4) Saeimā 2004.gada 17.februārī pieņemts Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums, kas paredz, ka par transportlīdzekļiem, tos pirmo reizi reģistrējot Latvijas Republikā, ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Spēkā esošais likums “Par dabas resursu nodokli” neparedz šādu nodokļa objektu. Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka, ja transportlīdzekļa būvētājs, izplatītājs noslēdzis līgumu ar Vides ministriju par nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu, viņš nodokli nemaksā. Minētos grozījumus 2003.gada 29.jūlijā akceptējis Ministru kabinets un 2003.gada 18.septembrī arī Saeima pirmajā lasījumā.

5) Saeimā 2003.gada 18.decembrī pieņemti grozījumi likumā „Par piesārņojumu”, kas paredz, ka operatoram, kurš no iekārtas ir emitējis siltumnīcefekta gāzes un nav likumā „Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā nodevis emisiju kvotas, jāmaksā dabas resursu nodoklis. Spēkā esošais likums “Par dabas resursu nodokli” neparedz šādu nodokļa objektu. Jāņem vērā, ka piesārņojošās vielas gaisā izmaina vides apstākļus, ietekmē dzīvības norises, izraisa dažādas saslimšanas, kā arī nodara kaitējumu ēkām un pieminekļiem. Šobrīd spēkā esošās nodokļa likmes par emisijām gaisā nav pietiekoši stimulējošas, lai uzņēmumi būtu ieinteresēti veikt atbilstošos pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai, ko prasa Eiropas Savienības direktīvas, kā arī pāriet uz reģeneratīvo un vietējo energoresursu izmantošanu. Lielāko daļu (73 %) stacionāro avotu izmešu rada katlu mājas. Lielu daļu cilvēka veselībai bīstamā gaisa piesārņojuma dod tieši mazās (decentralizētās) katlumājas, kuras bieži atrodas tuvu dzīvojamām mājām un sabiedriskām būvēm un kurās izmanto cieto kurināmo kās akmeņogles. Minētās katlumājas nenodrošina izmešu nepieciešamo attīrīšanu no putekļiem un gāzēm, kas rada paaugstinātu sēra dioksīda un cieto putekļu daļiņu koncentrēšanos gaisā. Un, lai gan kopējie emisiju apjomi valstī pēdējos gados nepieaug, atsevišķos reģionos tie 2001./2002.gadā pārsnieguši maksimāli pieļaujamās piesārņojošo vielu koncentrācijas. Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar nodokļa likmju par emisijām gaisā izmaiņām, bet tas netiek plānots uz piesārņojuma pieauguma rēķina. Ar emisiju gaisā dinamiku un izmaiņām, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi var iepazīties ikgadējos pārskatos par vides stāvokli Latvijā, Latvijas vides indikatoru pārskatā, kā arī Latvijas Vides aģentūras mājas lapā: http://www.lva.gov.lv.

Minētos grozījumus nepilnā apjomā 2003.gada 29.jūlijā akceptējis Ministru kabinets un 2003.gada 18.septembrī arī Saeima pirmajā lasījumā.

6) Likumā nav noteikts, uz kādu dokumentu pamata aprēķināms dabas resursu nodoklis, veicot C kategorijas piesārņojošās darbības. Minētos grozījumus 2003.gada 29.jūlijā akceptējis Ministru kabinets un 2003.gada 18.septembrī arī Saeima pirmajā lasījumā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli” “ nosaka, kā no 2004.gada 1.maija mainīsies dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība par videi kaitīgām precēm un produktiem, preču iepakojumu un radioaktīvajām vielām, kas tiks realizētas un izmantotas Latvijā pēc to ievešanas no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turpmāk par šiem objektiem nodoklis būs jāmaksā reizi ceturksnī tāpat kā iekšzemes ražotājiem. Savukārt, par no trešajām valstīm ievestajām un brīvam apgrozījumam izlaistajām videi kaitīgajām precēm un produktiem, preču iepakojumam un radioaktīvajām vielām nodoklis būs jāmaksā tāpat kā līdz šim - uz robežas.

Likumprojekts paredz precizēt un vienkāršot prasības, kas attiecas uz pārskata par nodokļa aprēķiniem iesniegšanas termiņiem.

Likuma izmaiņas saistītas arī ar to, ka no 2004. gada 1.maija ar dabas resursu nodokli tiks aplikti transportlīdzekļi, kas tiks Latvijā reģistrēti pirmo reizi, kā to paredz arī Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums.

Likumprojekta izstrāde saistīta arī ar Saeimā 2003.gada 18.decembrī pieņemtajiem likuma „Par piesārņojumu” grozījumiem, ar kuru starpniecību Latvijā tiks ieviestas attiecīgās ES direktīvas prasības par siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecību. Likuma grozījumi veicinās Latvijas starptautisko saistību samazināt SEG emisijas izpildi un Eiropas savienības direktīvu prasību par kaitīgu emisiju gaisā samazināšanu realizēšanu un samazinās videi mazāk “draudzīgu” energoresursu izmantošanu un palielinās energoresursu izmantošanas efektivitāti, kā arī stimulēs vairāk izmantot reģeneratīvos un vietējos energoresursus (koksni, salmus, kūdru), aizvietojot akmeņogles un rezultātā samazinot gaisa piesārņojumu.

2. Cita informācija

Nav.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts veicinās ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā un realizēs vidi saudzējošu politiku. Likumprojekts veicinās tādu enerģijas ražotāju attīstību, kuri būs orientēti uz vietējo energoresursu izmantošanu, tādejādi samazinot importa apjomu, un efektīvi izmantos energoresursus, ieviešot jaunas energoefektīvas un vidi saudzējošas tehnoloģijas. Likumprojekts sekmēs nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu un līdz ar to samazinās apkārtējās vides piesārņojumu, kas ir ļoti svarīgi no tautsaimniecības viedokļa.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts būtiski neietekmēs uzņēmējdarbības vidi, bet realizējot likumprojektu juridiskām personām būs skaidri noteikts, kur, kad un kā maksāt nodokli par videi kaitīgām precēm un produktiem, preču un produktu iepakojumu un radioaktīvajām vielām, tās ievedot no citām valstīm pēc šā gada 1.maija.

Realizējot likumprojekta prasības, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras, administrējot dabas resursu nodokli.

Realizējot likumprojekta prasības, no 2004. gada 1.maija dabas resursu nodoklis 22 latu apmērā būs jāmaksā par transportlīdzekļiem, tos Latvijā reģistrējot pirmo reizi. No nodokļa tiks atbrīvoti transportlīdzekļu būvētāji vai to pilnvarotie pārstāvji, kuri izveidos un piemēros nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas un noslēgs par to līgumu ar Vides ministriju.

Likumprojekts paredz mainīt nodokļa likmes arī par piesārņojuma emisijām gaisā. Paredzēts, ka pakāpeniski tiks paaugstinātas nodokļa likmes par sēra, slāpekļa un organisko savienojumu emisijām no 13 latiem par tonnu šobrīd līdz 60 latiem par tonnu no 2008.gada 1. jūlija. Savukārt par smago metālu emisijām no 2005.gada 1.jūlija piesārņotājiem būs jāmaksā par 20 latiem mazāk par tonnu nekā līdz šim. Vienlaikus no nākošā gada 1.jūlija sadedzināšanas iekārtu operatoriem, kuri nepiedalīsies emisiju tirdzniecības sistēmā, nebūs vairāk jāmaksā nodoklis par CO emisijām gaisā, bet gan par CO2 emisijām gaisā. Par CO2 emisijām gaisā nebūs jāmaksā arī tām sadedzināšanas iekārtām, kurās kā kurināmo izmanto reģeneratīvos energoresursus (koksni, salmus) un vietējo fosilo kurināmo (kūdru).

3. Sociālo seku izvērtējums

Samazinot gaisa piesārņojumu un uzlabojot vides kvalitāti, tiks samazināta iedzīvotāju saslimstība ar elpošanas ceļu slimībām, līdz ar to palielinot arī darba spējas. Tāpat arī vairāk lietojot vietējos energoresursus, būs iespēja radīt jaunas darba vietas, līdz ar to arī uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekta prasību ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo īstenojot noteiktās prasības, tiks veicināta emisiju gaisā samazināšana un vides kvalitātes uzlabošana, izmantojot videi “draudzīgākus” reģeneratīvos un vietējos energoresursus (koksni, salmus, kūdru), energoresursus, un palielināta energoresursu izmantošanas efektivitāte. Likumprojekta prasību ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo īstenojot noteiktās prasības, ievērojami samazināsies arī transportlīdzekļu vraku daudzums, kas atrodas tam nepiemērotās vietās un rada būtisku vides piesārņojumu.

5. Cita informācija

Nav.
   

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

(2004.)

Nākamie trīs gadi

(2005. – 2007.)

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

    1. Valsts pamatbudžetā tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar:

      1. nodokļa likmju par emisijām gaisā izmaiņām;

      2. nodokļa par transportlīdzekļiem ieviešanu;

1.2. Pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar nodokļa likmju par emisijām gaisā izmaiņām.

 

 

616,00

 

 

0

 

616,00

 

 

 

 

 

 

 

1 216,88

 

 

 

336,88

 

880,00

 

 

 

550,32

 

 

 

 

 

 

1 613,76

 

 

 

733,76

 

880,00

 

 

 

1 100,64

 

 

1 613,76

 

 

 

733,76

 

880,00

 

 

1 100,64

 

 

1 334,83

 

 

 

654,38

 

827,20

 

 

 

990,58

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiek plānotas izmaiņas valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu izdevumos atbilstoši ieņēmumiem:

2.1. valsts pamatbudžetā

2.2. pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos

 

 

 

 

 

 

 

 

616,00

 

0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1 216,88

550,32

 

 

 

 

 

 

1 613,76

1100,64

 

 

 

 

 

 

 

1 613,76

1100,64

 

 

 

 

 

 

 

1 334,83

990,58

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav paredzēti

Nav pare-

dzēti

Nav pare-

dzēti

Nav pare-

dzēti

Nav pare-

dzēti

Nav paredzēti

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi par transportlīdzekļu pirmo reģistrāciju Latvijas Republikā aprēķināti, pamatojoties uz CSDD datiem, ka ik gadu Latvijā tiek no jauna ievesti vidēji 40 000 transportlīdzekļi. Par katru transportlīdzekli noteiktā nodokļa likme ir 22 lati. Tādejādi prognozētie vidējie ieņēmumi gadā par transportlīdzekļiem ir 880 000 lati. 2004.gadā ieņēmumi plānoti atbilstoši mazāki, jo nodoklis tiks piemērots tikai sākot no 1.maija.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi par gaisa piesārņošanu aprēķināti, ņemot vērā ikgadējos nodokļa ieņēmumus par gaisa piesārņošanu, piesārņojuma apjomus, nodokļa likmju izmaiņas un to plānotos spēkā stāšanās periodus. Saskaņā ar likuma „Par dabas resursu nodokli” 11.pantu ieņēmumi no nodokļa maksājumiem par gaisa piesārņojumu tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu, kurā nonāk 40 % no nodokļa ieņēmumiem, un pašvaldības, kuras teritorijā tiek veikta piesārņojošā darbība, vides aizsardzības speciālo budžetu, kurā nonāk 60 % no nodokļa ieņēmumiem.

Izdevumu izmaiņu aprēķinu pamatojumu skatīt šīs sadaļas 6.punktā.

6. Cita informācija

Valsts pamatbudžetā tiek plānots ieņēmumu pieaugums no nodokļa ieņēmumiem par piesārņojuma emisijām gaisā, pakāpeniski, sākot no 2005.gada vidus. Bet jau no 2004.gada 1.maija valsts pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļa palielināsies, jo dabas resursu nodokli paredzēts piemērot arī transportlīdzekļiem, pirmo reizi tos reģistrējot Latvijā.

Ar nodokļa likmju izmaiņām par piesārņojuma emisijām gaisā saistīts arī ieņēmumu pieaugums pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos.

Vienlaikus tiek plānotas arī izmaiņas valsts pamatbudžeta un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu izdevumos. Saskaņā ar likuma „Par dabas resursu nodokli” 3. pantu pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļi izmantojami tikai vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai. Tāpēc palielinoties ieņēmumiem pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, palielināsies arī izdevumi no šiem budžetiem.

Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums arī saistīts ar ieņēmumu pieaugumu. Daļa no izdevumiem būs saistīti ar nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu, kā to paredz likumprojekts. Pārējie izdevumi no valsts pamatbudžeta saistīti ar nepieciešamo valsts funkciju īstenošanu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Atbilstoši pieņemtajiem likuma grozījumiem līdz 2004. gada 1. jūnijam nepieciešams sagatavot un pieņemt jaunus Ministru kabineta noteikumus par dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2002. gada 18.jūnija noteikumus Nr. 244 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”.
  1. Cita informācija

Nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1.Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekta panti, kas attiecas uz emitētajām siltumnīcefekta gāzēm un to kvotu nodošanu noteiktām institūcijām izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/87/EC par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā 16.panta prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar. Taču tas saistīts ar to, ka Latvija 1995.gadā ratificēja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 1997.gada decembrī parakstīja Kioto protokolu, tādejādi uzņemoties saistības, kas paredz, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas 2008. – 2012. g. nepārsniegs 92 % no 1990. gada līmeņa. Tāpat arī 1994. gadā Latvijā pievienojās 1979. gada Ženēvas konvencijai “Par gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi lielos attālumos”, kura nosaka, ka valstīm, kas tai pievienojušās , jāsamazina gaisa piesārņotība valsts robežās, tajā skaitā, jāierobežo emisijas. “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli” “ sagatavoti, lai realizētu augstāk minēto saistību izpildi, izmantojot ekonomiskos līdzekļus un ievērojot Eiropā un pasaulē pielietotu vides aizsardzības principu “Piesārņotājs maksā”.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/87/EC par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā 16.panta prasībām.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5.panta 8.punkts

6.pants

4.pielikums

16.pants

16.pants

16.pants

Daļēji atbilst

Daļēji atbilst

Daļēji atbilst

5. Cita informācija

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekta izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju asociāciju, Lietoto autotirgotāju asociāciju, SIA “Amerikas Auto”, SIA “Varāns”, SIA “Mariņas” saistībā ar Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumprojekta izstrādi.

Likumprojekta izstrādes procesa gaitā savus priekšlikumus iesniegušas Latvijas muitas brokeru asociācija un Latvijas Iepakojuma institūts.

Likumprojekts pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē papildus izsūtīts atzinumu sniegšanai Latvijas iepakojuma asociācijai, Latvijas Tirgotāju asociācijai, Vides aizsardzības klubam, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijai, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijai un Vides konsultatīvajai padomei, no kurām lielākā daļa sniegušas atzinumus.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojektā pamatā iestrādāti Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju asociācijas un Latvijas muitas brokeru asociācijas, Latvijas Iepakojuma institūta, Latvijas iepakojuma asociācijas un Latvijas Ķīmijas un Farmācijas uzņēmēju asociācijas ierosinātie priekšlikumi. Kopumā likumprojektu minētās organizācijas atbalsta.

3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi notikuši, informējot plašsaziņas līdzekļus, un tiks veikti arī pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojektu sagatavojot, ir ņemta vērā Eiropas Savienības valstu normatīvie dokumenti par emisiju tirdzniecību.

Likumprojekts izstrādājot, ņemot vērā arī Phare REAP projekta “Legislation for End-of life Venicles” ietvaros izstrādāto pētījumu, ko veica firma URS Dames & Moore. Projekta ziņojums pieejams Vides ministrijas mājas lapā: http://www.vidm.gov.lv/EIN/projekti/Lproj.htm

Likumprojekts izstrādājot, ņemta vērā Eiropas valstu pieredze, piemērojot vides nodokļus un maksājumus.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildes rezultātā netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi no valsts puses nodrošinās Vides ministrija un tās pilnvarotās institūcijas, Valsts Ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības departaments.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts tiks ievietots Vides ministrijas interneta mājas lapā, publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

Vides ministrija informēs sabiedrību par likuma ieviešanu ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību un piedaloties semināros par dabas resursu nodokļa piemērošanu.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

 

 

Vides ministrs R. Vējonis

05.03.2004 16.50

2 444

R.Vesere

7026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

  

  

  

 G.Puķītis

E.Puriņš

 K.Šlesere

R.Vesere