Likums

Likumprojekts

Par likumu vai atsevišķu to normu spēkā esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai

1. pants. Šā likuma mērķis ir noteikt tos likumus vai atsevišķas to normas, kuru spēkā stāšanās vai spēka zaudēšana saistīta ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

2. pants. Ar 2004. gada 1. maiju stājas spēkā:

1) likuma “Par vides aizsardzību” (“Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs”, 1991, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.; 2003, 12.nr) 5.¹ un 5.² pants;

2) likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr., 2004, 2.nr.) grozījumi 9.panta pirmās daļas 2.punktā;

3) Likuma par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.) 9.panta piektās daļas 2.punkts, 15.panta 6.punkts un 15.1 pants;

4) likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr., 2003, 15.nr.) 1.panta deviņpadsmitās daļas 1. un 3.punkts, 3.panta ceturtās daļas 1.punkta grozījums un 4.¹ daļa, kā arī 6.² un 6.³ pants attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti;

5) Radio un televīzijas likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr., 1998, 24.nr.; 1999, 5., 22., 24.nr.; 2001, 6.nr.; 2002, 22.nr; 2003, 12.nr.) grozījumi likuma 11.panta trešā daļā;

6) Kredītiestāžu likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr; 1998., 13.nr.; 2000, 13.nr; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr., Latvijas Vēstnesis, 2003, 175., 182.nr.) 2.panta trešā daļa, 12.¹, 12.², 12.³ un 108.¹pants;

7) Farmācijas likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 10.nr., 1998, 9.nr.; 1999, 2.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 14.nr.; 2003, 11.nr.) 17.panta otrā daļa, 22.panta trešā daļa, 25.¹pants, 31.panta 7.punkts, 38.panta trešā daļa, 46.¹ un 60.¹pants;

8) Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 1999, 10.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 9., Latvijas Vēstnesis, 2003, 175.nr.) 7.panta pirmās daļas 2.punkts un trešā daļa, 11., 11.2, 11.3, 11.4 un 11.5 pants un 99.panta otrā, trešā un ceturtā daļa;

9) Veterinārmedicīnas likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 11.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 4., 15.nr.) grozījumi likuma 20.panta trešajā daļā attiecībā uz veterinārā (veselības) sertifikāta nepieciešamību dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju ievešanai un tā formas noteikšanu ar Eiropas Komisijas lēmumu un šā panta sestā un septītā daļa, likuma 25.panta 5.punkts, grozījumi likuma 41.panta otrajā daļā attiecībā uz veterinārā (veselības) sertifikāta nepieciešamību dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai un tā formas noteikšanu ar Eiropas Komisijas lēmumu un šā panta ceturtā daļa, kā arī likuma 53.panta otrā daļa;

10) Ieguldītāju aizsardzības likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 24.nr., Latvijas Vēstnesis, 2003, 175.nr.) 1.panta 12.punkts, 2.panta septītā daļa, 18.panta otrā daļa, 19.panta otrā daļa;

11) Ūdens apsaimniekošanas likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.) 9.panta ceturtās daļas 4.punkts un 24.panta nosacījumi par ziņojumu Eiropas Savienības Komisijai;

12) likums "Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 145.nr.);

13) likums "Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību (Latvijas Vēstnesis, 2002, 156.nr.);

14) likums "Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību (Latvijas Vēstnesis, 2002, 156.nr.);

15) likums "Par Dalībvalstu Nolīgumu par tiesvedības nodošanu krimināllietās" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 165.nr.);

16) Imigrācijas likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr) 9.panta otrās daļas 5.punkts un 69.pants;

17) likums “Par Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 60.nr.);

18) likums “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 161.nr.);

19) likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 182.nr.);

20) Finanšu instrumentu tirgus likuma (Latvijas Vēstnesis, 2003, 175.nr.) 22.pants, 25.panta ceturtā un piektā daļa, 28.panta ceturtā daļa, 36.panta trešā un ceturtā daļa, 37.panta septītās daļas otrais teikums, 48.panta trešā daļa, 49.pants, 50.panta trešā un septītā daļa, 84.panta trešā daļa, 95.panta trešā un ceturtā daļa, 102.panta ceturtā daļa, 103.panta ceturtā daļa, 112., 113., 140., 141.pants, 142.panta piektā, divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitā daļa un 147.pants.

3. pants. Ar 2004. gada 1. maiju spēku zaudē:

1) likums „Par humānās palīdzības sūtījumiem” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 129.nr.; 1998, 291/292.nr.);

2) Muitas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.; 2001, 10.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr; Latvijas Vēstnesis, 2003, 164.nr.);

3) Farmācijas likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 10.nr., 1998, 9.nr.; 1999, 2.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 14.nr.; 2003, 11.nr.) 46.un 60.pants;

4) likums “Par iekšējā tirgus aizsardzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 6.nr., 2000, 11.nr.);

5) likums “Par aizsardzību pret subsidēto importu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 12.nr., 2001, 3.nr.; 2003, 11.nr);

6) Antidempinga likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2., 14.nr.; 2001, 7.nr.; 2003, 11.nr.);

7) likums “Par muitas nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 16., 20.nr.);

8) Autopārvadājumu likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.,1997, 8.nr., 1998, 24.nr., 1999, 21.nr., Latvijas Vēstnesis, 2000, 448/449.nr., 2001, 12.nr., Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2002, 12.nr., Latvijas Vēstnesis, 2003, 159.nr.) 52.pants attiecībā uz starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem.

4. pants. Ar 2004. gada 1. maiju spēku zaudē visi Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz 3. pantā minēto likumu normu pamata.

5. pants. Ministru kabinets nosaka to Ministru kabineta noteikumu vai atsevišķu to normu spēkā esību, kuru spēkā stāšanās vai spēka zaudēšana ir saistīta ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Likums stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.

Tieslietu ministrs

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A. Aksenoks

V. Krūmiņa

I. Nikuļceva

I. Brazauska

J. Bulāns

05.03.2004; 16:19

1022

J. Bulāns, TM Eiropas Savienības tiesību departamenta

Pozīciju izstrādes nodaļas juriskonsults

7503109, Juris.Bulans@tm.gov.lv

Likumprojekta

“Par likumu vai atsevišķu to normu spēkā esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijai 1995. gada 12. jūnijā Luksemburgā parakstot Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, (turpmāk – Eiropas līgums) un 1995. gada 13. oktobrī iesniedzot pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, tika radīts politisks un tiesisks pamats Latvijas tiesību aktu saskaņošanai ar Eiropas Kopienas tiesību kopuma prasībām..

Lai apliecinātu savu gatavību pildīt un piemērot Eiropas Kopienas tiesību aktus, to normas tika iestrādātas Latvijas nacionālajos tiesību aktos, tai skaitā arī Eiropas Kopienu regulas, jo nebija tiesiskā pamata, lai tās tieši piemērotu Latvijā pirms tā kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Šāda Eiropas Kopienas tiesību ieviešanas prakse ir radījusi sarežģījumus. Viens no tiem bija saistīts ar to, ka ieviešot atsevišķas, piemēram, direktīvu normas, bija nepieciešams paredzēt, ka attiecīgās Latvijas likumu normas stāsies spēkā ar brīdi, kad Latvijas kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Bija sagaidāmi sarežģījumi arī ar to regulu tiešo piemērošanu, Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai, kuru normas tika iestrādātas Latvijas likumos, jo Eiropas Kopienu tiesa ir noteikusi aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalstīm ieviest regulas nacionālajos tiesību aktos, tādējādi izvairoties no iespējamās normu kolīzijas, kuras rezultātā cietusi persona var iesniegt prasību Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju.

Rezultātā tika meklēts risinājums, kā paredzēt attiecīgo likumu vai atsevišķu to normu spēkā stāšanās vai to spēka zaudēšanas laiku. Atsaukties uz konkrētu datumu nebija korekti, kā arī nebija pieņemams dažos gadījumos jau izmantotais risinājums likumos iekļaut šādu redakciju: “stājas spēkā ar iestāšanos Eiropas Savienībā”. Minētie risinājumi nebija pieņemami, jo tie paredzēja atsaukties uz vēl nepastāvošu faktu.

Valsts iestāžu juridisko dienestu sanāksmē tika rasts risinājums izstrādāt Īpašo likumu, kurā tiktu uzskaitīti tie likumi vai to normas, kas stājas spēkā vai zaudē spēku ar pievienošanos Eiropas Savienībai. Tādējādi katrā likumā, kurā tika iestrādātas attiecīgās normas, turpmāk bija jāiestrādā pārejas noteikums, ka likums vai tā norma (-s) stājas spēkā vai zaudē spēku ar īpašu likumu.

Līdzīgs risinājums tika rasts attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem – izstrādāt Īpašos Ministru kabineta noteikumus un attiecīgi veikt atsauci uz īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

Īpašo likumu tika nolemts izstrādāt laikā starp Latvijas Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma ratifikāciju un tā spēkā stāšanās brīdi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā uzskaitīti visi likumi un to normas, kas stāsies spēkā vai zaudēs spēku, stājoties spēkā šim likumam. Šā likuma stāšanās spēkā – 2004. gada 1. maijs – ir datums, kurā Latvijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, stājoties spēkā Latvijas Republikas Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumam.

3. Cita informācija

Nav citas informācijas.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts tieši šo jomu neskar. Tam ir pastarpināta ietekme, jo ar to stājas spēkā vai zaudē spēku likumi vai atsevišķas to normas, kas katrs atsevišķi regulē konkrētu jomu. Līdz ar to katra atsevišķā likuma anotācijā ir iekļauta attiecīgā informācija.

Likumos vai normās, kas zaudē spēku ar šo likumu, galvenokārt ir iestrādātas tādas pašas normas, kas ir paredzētas Eiropas Savienības regulās, tādēļ nav sagaidāmas izmaiņas, kas saistītas ar šo likumu vai normu spēka zaudēšanu.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Likumprojektam tehnisks raksturs un tas īstenojams gadskārtējā valsts budžeta ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumā paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par Ministru kabineta noteikumiem vai to normām, kuru spēkā esība saistīta ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Ar šo likumu spēku zaudē tie Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz to likumu normu pamata, kas zaudē spēku ar šo likumu.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

-1995. gada 12. jūnija Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, kurš radīja tiesisko pamatu Latvijas likumu saskaņošanai ar Eiropas Kopienas tiesību kopuma prasībām.

- 2003.gada 16.aprīlī Latvijas parakstītais Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk - Latvijas pievienošanās ES līgums), pēc kura stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti un tai būs saistoši visi Eiropas Savienības primārie un sekundārie tiesību akti.

- Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kura 249. pants paredz, ka regulas ir vispārpiemērojamas un tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Ar šo likumu zaudē spēku likums “Par iekšējā tirgus aizsardzību”, “Antidempinga likums” un likums “Par aizsardzību pret subsidēto importu”, jo šajos likumos noteiktās funkcijas, kuras pašreiz veic Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (VITAB), būs Eiropas Komisijas kompetencē. Līdz ar to VITAB kā atsevišķa institūcija beigs savu pastāvēšanu. Taču, pēc iestāšanās ES, Ekonomikas ministrijai būs jāveic funkcijas, kas saistītas ar ES regulu ieviešanu tirdzniecības aizsardzības instrumentu jomā. Šo vajadzību īstenošanai Ārējās tirdzniecības departamentā tiks izveidota jauna nodaļa.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Publicējot normatīvo aktu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav citas informācijas.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V. Krūmiņa

I. Nikuļceva

I. Brazauska

J. Bulāns

08.03.2004; 8:49

1321

J. Bulāns, TM Eiropas Savienības tiesību departamenta

Pozīciju izstrādes nodaļas juriskonsults

7503109, Juris.Bulans@tm.gov.lv