Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts otrajam lasījumam

Juridiskā komisija

Grozījumi Autortiesību likumā

(reģ.nr.715)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr.

nr.

Priekðlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai otrajā lasījumā
 

Izdarīt Autortiesību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr., 2003, 8.nr.) šādus grozījumus:

      

Izdarīt Autortiesību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr., 2003, 8.nr.) šādus grozījumus:
   

1.

Juridiskais birojs

Aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdus “pirātiskie eksemplāri” ar vārdiem “kontrafakta eksemplāri”.

Atbalstīt

  
 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “izmantošana” ar vārdu “lietojums” attiecīgajā locījumā.

2.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 1.pantu un aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdu “lietojums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “izmantošana” (attiecīgā locījumā) un vārdus “lietotājs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “izmantotājs” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

  

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) autors - fiziskā persona, kuras radošo spēju rezultātā radīts konkrētais darbs;

2) darbs - autora jaunrades rezultāts jebkādā materializētā formā, kā arī publiski izpildīta improvizācija tās izpildījuma brīdī;

3) datu bāze - neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniskā vai citādā veidā;

4) fiksācija - skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;

5) filma - audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs vai kustīgi attēli ar skaņu pavadījumu vai bez tā;

6) filmas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kas finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

7) fonogramma - izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija;

8) fonogrammas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kas veic izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmo fiksāciju un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

 

 

 

 

 

 

 

9) izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams publikai, neatkarīgi no tās veida;

10) publicēšana - darbība, ar kuras palīdzību darba eksemplāri ar autora piekrišanu kļūst pieejami sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā darba raksturam; par publicēšanu netiek uzskatīta dramatisku, muzikāli dramatisku darbu izpildīšana vai audiovizuālu darbu demonstrēšana, muzikālu darbu izpildīšana, literāru darbu publiska lasīšana, literāru vai mākslas darbu raidīšana, vizuālu darbu vai izpildītu arhitektūras darbu demonstrēšana;

11) publiskoðana - jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums kļūst pieejams publikai;

12) publisks izpildījums - jebkura darba vai cita ar ðo likumu aizsargāta objekta izpildījums, lasījums, demonstrējums, aktierisks sniegums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikts darba izmantojums sabiedriskā vietā vai vietās, kur cilvēki atrodas ārpus ierastā ģimenes loka;

13) publisks patapinājums - autora darba oriģināla vai kopijas, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību darbs tiek padarīts pieejams uz neierobežotu laiku neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu;

14) raidīšana - programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā. Raidīšana ietver arī publiskošanu, izmantojot satelītu;

 

15) reproducēšana - darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā, arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju darba vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju darba, tai skaitā darba vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā formā;

16) reprogrāfiskā reproducēšana - darba oriģināla vai kopiju faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā;

17) retranslācija pa kabeļiem - jebkuras pa sakaru līnijām vai pa gaisu, ieskaitot satelītu, raidītas televīzijas vai radio programmas translācijas sinhrona, neizmainīta un netraucēta retranslācija caur kabeļu vai mikroviļņu sistēmu.

2. Izteikt likuma 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini.

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) autors - fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs;

2) darbs – autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības;

3) datu bāze - neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniskā vai citādā veidā;

4) fiksācija - skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;

5) filma - audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs vai kustīgi attēli ar skaņu pavadījumu vai bez tā;

6) filmas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kas finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

7) fonogramma - izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija;

8) fonogrammas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu;

9) informācija par tiesību pārvaldījumu - tiesību subjekta sniegta informācija, kas identificē tiesību subjektu un tiesību objektu, informāciju par tiesību objekta lietojuma nosacījumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju;

10) izpildītājs - aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu;

11) izplatīšana – darbība, ar kuru tiek atsavinātas īpašuma tiesības uz darba vai blakustiesību objekta oriģinālu vai kopijām tās pārdodot, vai kā citādi atsavinot īpašuma tiesības;

12) izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai, neatkarīgi no tās veida;

13) publicēšana - darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība;

14) publiskoðana - jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar atbilstošas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai;

15) publisks izpildījums – darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums, vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikts lietojums ārpus ierastā ģimenes loka;

16) publisks patapinājums - darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju lietotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts tiek padarīts pieejams ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu;

17) reproducēšana - autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā formā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta;

18) reprogrāfiska reproducēšana – darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā;

 

 

 

 

 

 

 

19) tehnoloģiskie līdzekļi - tiesību subjekta piemērotie tehnoloģiskie aizsardzības pasākumi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti izmanto, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas darbības ar tiesību objektu, ko nav atļāvis tiesību subjekts. Par efektīviem tehnoloģiskie līdzekļi uzskatāmi gadījumos, kad tiesību subjekts kontrolē aizsargātā darba vai citu tiesību objektu izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi;

20) vizuālās mākslas oriģināldarbs - šā likuma izpratnē grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (tādi kā glezna kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuri tiek uzskatīti par oriģināldarbiem. Darbu kopijas, kurus ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatīti par mākslas darba oriģināldarbiem. Šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 1. panta 9.punktu šādā redakcijā:

“9) informācija par tiesību pārvaldījumu – autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta izmantošanas nosacījumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju;”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1. panta 11.punktu šādā redakcijā:

“11) izplatīšana – darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 1. panta 19.punkta pirmajā teikumā vārdus “tiesību subjekta” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja” (attiecīgā locījumā) un aizstāt vārdus “tiesību objektu” ar vārdiem “autortiesību un blakustiesību objektu”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1. panta 19.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Par efektīviem tehnoloģiskie līdzekļi uzskatāmi gadījumos, kad autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs kontrolē autortiesību vai blakustiesību objekta izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu (kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu autortiesību un blakustiesību objektu pārveidošanu, vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi)”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 1. panta 20.punktā vārdus “šā likuma izpratnē” un izslēgt vārdus “tādi kā”.

Juridiskā komisija

Papildināt 1. panta 20. punktu pēc vārda “fotogrāfija” ar saīsinājumu “u.tml.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

1. Izteikt likuma 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini.

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) autors - fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs;

2) darbs – autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības;

3) datu bāze - neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniskā vai citādā veidā;

4) fiksācija - skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;

5) filma - audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs vai kustīgi attēli ar skaņu pavadījumu vai bez tā;

6) filmas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kas finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

7) fonogramma - izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija;

8) fonogrammas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu;

9) informācija par tiesību pārvaldījumu - autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta izmantošanas nosacījumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju;

10) izpildītājs - aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu;

11) izplatīšana – darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta;

12) izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai, neatkarīgi no tās veida;

13) publicēšana - darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība;

14) publiskoðana - jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar atbilstošas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai;

15) publisks izpildījums – darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums, vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka;

16) publisks patapinājums - darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts tiek padarīts pieejams ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu;

17) reproducēšana - autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā formā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta;

18) reprogrāfiska reproducēšana – darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā;

19) tehnoloģiskie līdzekļi - autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja piemērotie tehnoloģiskie aizsardzības pasākumi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti izmanto, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, ko nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs. Par efektīviem tehnoloģiskie līdzekļi uzskatāmi gadījumos, kad autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs kontrolē autortiesību vai blakustiesību objekta izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu (kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu autortiesību un blakustiesību objektu pārveidošanu, vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi);

20) vizuālās mākslas oriģināldarbs - grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u.tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuri tiek uzskatīti par oriģināldarbiem. Darbu kopijas, kurus ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatīti par mākslas darba oriģināldarbiem. Šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.”

5.pants. Aizsargājamie atvasinātie darbi

(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, tiek aizsargāti arī šādi atvasinātie darbi:

1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi;

2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi darbu krājumi), kā arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir jaunrades rezultāts.

(2) Datu bāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika un enerģijas patēriņš), neatkarīgi no tā, vai tās ir autortiesību objekts, tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma IX nodaļu.

  

9.

 

 

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt 5. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atvasināti darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, no kuriem tie ir atvasināti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība.”

Līdzšinējo otro daļu uzskatīt par trešo daļu.

Atbalstīt

2. Papildināt 5. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atvasināti darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, no kuriem tie ir atvasināti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība.”

Uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

 

6.pants. Neaizsargājamie darbi

Autortiesības neaizsargā:

1) normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus;

2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, ordeņus, naudas zīmes u.tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem;

5) idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas.

  

10.

 

 

 

 

11.

Deputāts Dz.Ābiķis

Aizstāt 6. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus “ordeņus, naudas zīmes u.tml.” ar vārdu “apbalvojumus”.

Juridiskā komisija

Papildināt 6. panta pirmās daļas 2. punktu ar vārdiem “un oficiālās konsolidētās versijas”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

3. Aizstāt 6. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus “ordeņus, naudas zīmes u.tml.” ar vārdu “apbalvojumus” un papildināt 2. punktu ar vārdiem “un oficiālās konsolidētās versijas”.

 

15.pants. Autora mantiskās tiesības

(1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava darba izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) publiskot darbu;

2) reproducēt darbu;

3) izplatīt darbu;

4) iznomāt vai publiski patapināt darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

5) retranslēt darbu pa kabeļiem;

6) tulkot darbu;

7) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu;

8) padarīt darbu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstveidā atļauj autors);

2) izplatīt datorprogrammu;

3) iznomāt datorprogrammu;

4) translēt, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu);

5) padarīt datorprogrammu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) reproducēt datu bāzi;

2) translēt, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt, publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu;

3) izplatīt datu bāzi;

4) publiskot, demonstrēt vai izrādīt datu bāzi;

5) padarīt datu bāzi pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(4) Autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

3. Izteikt 15.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava darba lietošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) publiskot darbu;

2) publicēt darbu;

3) publiski izpildīt darbu;

4) izplatīt darbu;

5) raidīt darbu;

6) retranslēt darbu;

7) padarīt darbu pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tam piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

8) iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

9) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu;

10) tulkot darbu;

11) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

(2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas lietošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) izplatīt datorprogrammu;

2) padarīt datorprogrammu pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) iznomāt, izīrēt un publiski patapināt datorprogrammu;

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstveidā atļauj tiesību subjekts);

5) tulkot, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu);

(3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes lietošanu ir šādas izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt:

1) publiskot vai demonstrēt datu bāzi;

2) izplatīt datu bāzi;

3) padarīt datu bāzi pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datu bāzi;

5) tulkot, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt, publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu.”

      

4. Izteikt 15.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava darba izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) publiskot darbu;

2) publicēt darbu;

3) publiski izpildīt darbu;

4) izplatīt darbu;

5) raidīt darbu;

6) retranslēt darbu;

7) padarīt darbu pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tam piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

8) iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

9) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu;

10) tulkot darbu;

11) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

(2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) izplatīt datorprogrammu;

2) padarīt datorprogrammu pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) iznomāt, izīrēt un publiski patapināt datorprogrammu;

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstveidā atļauj tiesību subjekts);

5) tulkot, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu);

(3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt:

1) publiskot vai demonstrēt datu bāzi;

2) izplatīt datu bāzi;

3) padarīt datu bāzi pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datu bāzi;

5) tulkot, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt, publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu.”

17.pants. Autora tiesības uz atsavinātu tēlotājas mākslas darbu

(1) Autors saglabā autortiesības uz tēlotājas mākslas darbu, tā skicēm, kompozīciju metiem un darba modeļiem, kas pārgājuši citas personas īpašumā. Tēlotājas mākslas darba īpašumtiesību pāreja no autora citai personai par atlīdzību vai bez atlīdzības uzskatāma par pirmo šā darba atsavināšanu. Tēlotājas mākslas darba publiskas tālākpārdošanas (izsolē, ar tēlotājas mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala u.tml. starpniecību) gadījumā autoram ir tiesības saņemt piecus procentus no tālākpārdošanas cenas.

(2) Atlīdzību, kas pienākas autoram saskaņā ar šā panta pirmo daļu, iekasē, sadala un izmaksā autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(3) Darba īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autortiesību subjektam iespēju īstenot tiesības uz darba reproducēšanu, kā arī izstādīt darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu (drošību), nogādājot darbu uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

4. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Neatsavināmas autora tiesības saņemt atlīdzību vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas gadījumā (droit de suite)

(1) Autors saglabā neatsavināmas tiesības saņemt atlīdzību par atsavinātu vizuālās mākslas oriģināldarbu, kas pārgājis citas personas īpašumā. Vienošanās par autora attiekšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā. Par pirmo šā darba atsavināšanu uzskatāma vizuālās mākslas oriģināldarba īpašumtiesību pāreja no autora citai personai par atlīdzību vai bez tās.

(2) Pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pirmās atsavināšanas, darbu publiski pārdodot tālāk (izsolē, ar mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala u.tml. palīdzību) autoram ir tiesība saņemt atlīdzību:

1) 5% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta EUR 50000;

2) 3% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta no EUR 50000,01 līdz EUR 200000;

3) 1% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta no EUR 200000,01 līdz EUR 350000;

4) 0,5% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta no EUR 350000,01 līdz EUR 500000;

5) 0,25% no tālākpārdošanas cenas, ja tā pārsniedz summu, kas ekvivalenta EUR 500000.

Ikreizējā atlīdzības summa par vienu mākslas darbu nevar pārsniegt summu, kas ekvivalenta EUR 12500.

(3) Par pārdošanas cenu tiek uzskatīta cena bez nodokļiem.

(4) Mākslas darba pārdevējam ir pienākums 10 dienu laikā pēc darba pārdošanas samaksāt atlīdzību mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kas administrē šo tiesību.

(5) Pēc šo tiesību administrējošās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma pārdevējam (arī veikalam, galerijai, salonam u.tml.) ir pienākums sniegt informāciju, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu atlīdzības administrēšanu. Šāds pieprasījums veicams trīs gadu laikā pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pārdoðanas.

(6) Darba eksemplāra īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības uz darba reproducēšanu, kā arī darba izstādīšanu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu, nogādājot darbu uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

(7) Šajā pantā minētās tiesības ir attiecināmas uz ārvalstu autoriem un viņu mantiniekiem tikai tādā gadījumā, ja konkrētajā valstī aizsargā Latvijas autoru un viņu mantinieku tālākpārdošanas tiesības.

(8) Pēc autora nāves šajā pantā minētās tiesības ir autora mantiniekiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 17.panta otrās daļas pēdējo teikumu kā trešo daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt 17.panta septītajā daļā pirms vārdiem “tālākpārdošanas tiesības” ar vārdiem “vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

5. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Neatsavināmas autora tiesības saņemt atlīdzību vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas gadījumā (droit de suite)

(1) Autors saglabā neatsavināmas tiesības saņemt atlīdzību par atsavinātu vizuālās mākslas oriģināldarbu, kas pārgājis citas personas īpašumā. Vienošanās par autora attiekšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā. Par pirmo šā darba atsavināšanu uzskatāma vizuālās mākslas oriģināldarba īpašumtiesību pāreja no autora citai personai par atlīdzību vai bez tās.

(2) Pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pirmās atsavināšanas, darbu publiski pārdodot tālāk (izsolē, ar mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala u.tml. palīdzību) autoram ir tiesība saņemt atlīdzību:

1) 5% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta EUR 50000;

2) 3% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta no EUR 50000,01 līdz EUR 200000;

3) 1% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta no EUR 200000,01 līdz EUR 350000;

4) 0,5% no tālākpārdošanas cenas, ja tā nepārsniedz summu, kas ekvivalenta no EUR 350000,01 līdz EUR 500000;

5) 0,25% no tālākpārdošanas cenas, ja tā pārsniedz summu, kas ekvivalenta EUR 500000.

(3) Ikreizējā atlīdzības summa par vienu mākslas darbu nevar pārsniegt summu, kas ekvivalenta EUR 12500.

(4) Par pārdošanas cenu tiek uzskatīta cena bez nodokļiem.

(5) Mākslas darba pārdevējam ir pienākums 10 dienu laikā pēc darba pārdošanas samaksāt atlīdzību mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kas administrē šo tiesību.

(6) Pēc šo tiesību administrējošās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma pārdevējam (arī veikalam, galerijai, salonam u.tml.) ir pienākums sniegt informāciju, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu atlīdzības administrēšanu. Šāds pieprasījums veicams trīs gadu laikā pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pārdošanas.

(7) Darba eksemplāra īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības uz darba reproducēšanu, kā arī darba izstādīšanu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu, nogādājot darbu uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

(8) Šajā pantā minētās tiesības ir attiecināmas uz ārvalstu autoriem un viņu mantiniekiem tikai tādā gadījumā, ja konkrētajā valstī aizsargā Latvijas autoru un viņu mantinieku vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas tiesības.

(9) Pēc autora nāves šajā pantā minētās tiesības ir autora mantiniekiem.”
   

14.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 17.1 pantu šādā redakcijā

“17.1 pants. Naudas zīmes

(1) Latvijas Bankai pieder autortiesības uz lata naudas zīmēm. Latvijas Bankas autortiesības neaizskar naudas zīmēs izmantoto attēlu autoru tiesības tikt atzītiem par autoriem.

(2) Naudas zīmes aizliegts jebkādā veidā reproducēt, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka, Eiropas Centrālā banka, centrālā banka vai valsts, kas emitējusi šīs naudas zīmes, sniegusi rakstisku atļauju vai tiek ievērotas attiecīgās valsts, Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas naudas zīmju reproducēšanas prasības. Uz naudas zīmēm neattiecas autora mantisko tiesību ierobežojumi.”

Atbalstīt

6. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā

“17.1 pants. Naudas zīmes

(1) Latvijas Bankai pieder autortiesības uz lata naudas zīmēm. Latvijas Bankas autortiesības neaizskar naudas zīmēs izmantoto attēlu autoru tiesības tikt atzītiem par autoriem.

(2) Naudas zīmes aizliegts jebkādā veidā reproducēt, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka, Eiropas Centrālā banka, centrālā banka vai valsts, kas emitējusi šīs naudas zīmes, sniegusi rakstisku atļauju vai tiek ievērotas attiecīgās valsts, Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas naudas zīmju reproducēšanas prasības. Uz naudas zīmēm neattiecas autora mantisko tiesību ierobežojumi.”

 

18.pants. Autora mantisko tiesību ierobežošanas principi

< P ALIGN="JUSTIFY">(1) Autora tiesības atļaut vai aizliegt sava darba izmantošanu un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu var ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt viņam zaudējumus.

(3) Šaubu gadījumā pieņemams, ka autora tiesības uz darba izmantošanu vai atlīdzības saņemšanu nav ierobežotas.

5. 18.pantā:

izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā nodaļā paredzētos mantisko tiesību ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar autora darba atbilstošiem lietojuma noteikumiem un nepamatoti neierobežotu autora likumīgās intereses.”;

 

papildināt pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja darba lietotājam šā likuma 20.panta pirmās daļas pirmajā apakšpunktā, 21., 22., 23., 24. un 27.pantā noteiktajos gadījumos ir tiesības lietot darbu, bet viņš šīs tiesības nevar īstenot autora piemēroto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, tad viņam ir tiesības lūgt autoram dot pieeju šiem darbiem, ņemot vērā mantisko tiesību ierobežojumu. Autors var atteikt dot šādu iespēju, ja darba lietojums ir pretrunā ar šā panta otrās daļas noteikumiem.

(5) Ja darba lietotājs un autors nevar panākt vienošanos par šā panta ceturtajā daļā noteikto, viņi var griezties pie vidutāja.”

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 5.pantā (likuma 18.panta otrās daļas jaunā redakcija) vārdus “Šajā nodaļā paredzētos” ar vārdiem “Šajā nodaļā noteiktos autora” un aizstāt vārdus “autora darba atbilstošiem lietojuma noteikumiem” ar vārdiem “autora darba normālas izmantošanas noteikumiem”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 5.pantā (likuma 18.panta ceturtās daļas jaunā redakcija) vārdus un skaitļus “20.panta pirmās daļas pirmajā apakšpunktā, 21., 22., 23., 24. un 27.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “20.panta pirmās daļas 1.punktā, 21. – 24. un 27.pantā” un aizstāt vārdus “ņemot vērā mantisko tiesību ierobežojumu” ar vārdiem “ievērojot autora mantisko tiesību ierobežojumus”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

7. 18.pantā:

izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā nodaļā noteiktos autora mantisko tiesību ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežotu autora likumīgās intereses.”;

 

papildināt pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja darba izmantotājam šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā, 21. – 24. un 27.pantā noteiktajos gadījumos ir tiesības izmantot darbu, bet viņš šīs tiesības nevar īstenot autora piemēroto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, tad viņam ir tiesības lūgt autoram dot pieeju šiem darbiem, ievērojot autora mantisko tiesību ierobežojumus. Autors var atteikt dot ðādu iespēju, ja darba izmantošana ir pretrunā ar šā panta otrās daļas noteikumiem.

(5) Ja darba izmantotājs un autors nevar panākt vienošanos par šā panta ceturtajā daļā noteikto, viņi var griezties pie vidutāja.”

19.pants. Autora darba izmantoðana bez autora piekrišanas un atlīdzības

(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:

1) darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem;

2) darbs tiek izmantots izglītības un pētniecības mērķiem;

3) darbs tiek reproducēts, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;

4) darbs tiek reproducēts bibliotēku un arhīvu vajadzībām;

5) darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem;

6) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

7) muzikāls darbs tiek izmantots valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā, kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā;

8) darbu īslaicīgi izmanto raidorganizācija;

9) darbs tiek reproducēts tehniskai izmantošanai raidorganizācijā;

10) datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, translēšanai un citādai pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

11) tiek nodrošināta datorprogrammas sadarbspēja;

12) darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti, izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, publicēts darbs tiek izmantots publiskai patapināšanai.

6. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Darba publisks patapinājums

Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, publicēts darbs tiek lietots publiskam patapinājumam.”

17.

 

 

 

 

 

18.

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

21.

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

23.

 

24.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 6.pantu (likuma 19.panta jaunā redakcija) kā likuma 19.1 pantu.

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt 19. panta pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem “ievērojot šā likuma 20.panta noteikumus”.

Juridiskais birojs

Papildināt 19. panta pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem “ievērojot šā likuma 21.panta noteikumus”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 19. panta pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) darbs tiek parodēts vai kariķēts;”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 19. panta pirmās daļas 10.punktā vārdu “translēšanai” ar vārdu “tulkošanai”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 19. panta pirmās daļas 12.punktā vārdus “izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus” ar vārdiem “izņemot šā likuma 17.pantā noteikto”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 19. panta otro daļu.

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt 19. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atlīdzības lieluma aprēķināšanas kārtību attiecībā uz valsts un pašvaldību bibliotēkām par publisko patapinājumu, tās izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem, fonogrammu producentiem un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

(skat. otrajam lasījumam sagatavoto 19.1 pantu)

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

daļēji Juridiskās komisijas 25. priekšlikumā

8. 19. pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem “ievērojot šā likuma 20.panta noteikumus”;

papildināt pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem “ievērojot šā likuma 21.panta noteikumus”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) darbs tiek parodēts vai kariķēts;”;

aizstāt pirmās daļas 10.punktā vārdu “translēšanai” ar vārdu “tulkošanai”;

aizstāt pirmās daļas 12.punktā vārdus “izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus” ar vārdiem “izņemot šā likuma 17.pantā noteikto”;

izslēgt otro daļu.
   

25.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

“19.1 pants. Darba publisks patapinājums

(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, publicēts darbs tiek izmantots publiskam patapinājumam.

(2) Atlīdzības lieluma aprēķināšanas kārtību attiecībā uz valsts un pašvaldību bibliotēkām par publisko patapinājumu, tās izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem, fonogrammu producentiem un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

9. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

“19.1 pants. Darba publisks patapinājums

Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, publicēts darbs tiek izmantots publiskam patapinājumam.

(2) Atlīdzības lieluma aprēķināšanas kārtību attiecībā uz valsts un pašvaldību bibliotēkām par publisko patapinājumu, tās izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem, fonogrammu producentiem un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.”

 

20.pants. Darba izmantoðana informatīviem mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14.panta un 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts:

1) reproducēt publiskotus darbus citātu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķim atbilstošā apjomā;

2) publicēt avīzēs, raidīt vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā apjomā;

3) fiksēt, publiskot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos, raidorganizācijai - raidīt darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā, informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

  

26.

 

 

 

 

27.

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt 20. panta pirmo daļu pirms vārda “Obligāti” ar vārdiem “Bez autora atļaujas un bez atlīdzības samaksas, bet”.

Deputāts Dz.Ābiķis

Izteikt 20. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) reproducēt publiskotus un publicētus darbus citātu un fragmentu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos, kā arī ziņu radījumos un aktuālo notikumu apskatos lietojuma mērķim atbilstošā apjomā;”.

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

10. Izteikt 20. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) reproducēt publiskotus un publicētus darbus citātu un fragmentu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos, kā arī ziņu radījumos un aktuālo notikumu apskatos izmantošanas mērķim atbilstošā apjomā;”.

 

21.pants. Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi, kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

  

28.

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt 21. panta pirmo daļu pirms vārda “Obligāti” ar vārdiem “Bez autora atļaujas un bez atlīdzības samaksas, bet”.

Neatbalstīt

  

 

22.pants. Darba reproducēšanas tiesības redzes un dzirdes invalīdiem

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumu, redzes un dzirdes invalīdu organizācijām, kā arī bibliotēkām, kuras sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem, ir atļauts bez atlīdzības reproducēt darbus šiem invalīdiem uztveramā formā.

7. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Darba reproducēšanas tiesības redzes un dzirdes invalīdu vajadzībām

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumu, redzes un dzirdes invalīdu organizācijām, kā arī bibliotēkām, kuras sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem, bez autora atļaujas un bez atlīdzības samaksas drīkst nekomerciālos nolūkos reproducēt un izplatīt darbu šiem invalīdiem uztveramā formā, ciktāl tas nepieciešams attiecīgās invaliditātes gadījumā.”

      

11. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Darba reproducēšanas tiesības redzes un dzirdes invalīdu vajadzībām

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumu, redzes un dzirdes invalīdu organizācijām, kā arī bibliotēkām, kuras sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem, bez autora atļaujas un bez atlīdzības samaksas drīkst nekomerciālos nolūkos reproducēt un izplatīt darbu šiem invalīdiem uztveramā formā, ciktāl tas nepieciešams attiecīgās invaliditātes gadījumā.”

 

23.pants. Darba reproducēšana bibliotēku un arhīvu vajadzībām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, ikvienai bibliotēkai vai arhīvam atļauts nekomerciālos nolūkos reprogrāfiski reproducēt vienu darba kopiju, ja šāda kopija izgatavota, lai nosargātu īpaši vērtīgu darbu vai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas vai arhīva pastāvīgajā kolekcijā glabājamu kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams šādu kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

  

29.

 

 

 

 

 

30.

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt 23. panta pirmo daļu pēc vārda “atļauts” ar vārdiem “bez autora atļaujas un bez atlīdzības samaksas” un izlēgt vārdu “reprogrāfiski”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 23. panta pirmajā daļā vārdu “reprogrāfiski”.

Atbalstīt daļēji

Juridiskās komisijas 30. priekšlikumā

Atbalstīt

12. Izslēgt 23. panta pirmajā daļā vārdu “reprogrāfiski”.

 

25.pants. Publiski izstādīta darba izmantošana

(1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, tēlotājas mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu raidorganizācijām atļauts izmantot raidīšanai.

(2) Šajā pantā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.

  

31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32.

Deputāts Dz.Ābiķis

Izteikt 25. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu bez autora atļaujas un bez atlīdzības samaksas drīkst lietot personiskām vajadzībām, lietot vienkāršā informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā.”

Juridiskā komisija

Izteikt 25. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst lietot personiskām vajadzībām, lietot informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā.”

Atbalstīt daļēji

Juridiskās komisijas 32. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

13. Izteikt 25. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst lietot personiskām vajadzībām, lietot informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā.”

 

27.pants. Brīvs ieraksts īslaicīgai izmantošanai raidorganizācijām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, raidorganizācija drīkst izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai raidorganizācijai ir tiesības izmantot raidīšanai, ja šādus ierakstus raidorganizācija izdara par saviem līdzekļiem savām vajadzībām.

(2) Raidorganizācijas pienākums ir sešu mēnešu laikā pēc tādu ierakstu izgatavošanas tos iznīcināt, ja par ilgāku glabāšanas laiku nav bijusi vienošanās ar darba autoru.

(3) Darba ierakstus ar īpašu dokumentālu vai kultūrvēsturisku nozīmi var saglabāt oficiālos arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai ir nepieciešama autora atļauja.

  

33.

 

 

 

 

34.

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt 27. panta pirmo daļu pirms vārda “Ievērojot” ar vārdiem “Bez autora atļaujas un bez atlīdzības samaksas, bet”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 27. panta otrajā daļā vārdus “sešu mēnešu” ar vārdiem “viena mēneša”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

14. Aizstāt 27. panta otrajā daļā vārdus “sešu mēnešu” ar vārdiem “viena mēneša”.

 

28.pants. Darba reproducēšana tehniskai izmantošanai raidorganizācijā

Raidorganizācija drīkst veikt autora darba tehnisku apstrādi, arī reproducēšanu, ja tā nepieciešama, lai profesionāli varētu izmantot autora piešķirto licenci darba izmantošanai un raidītu vai padarītu pieejamu sabiedrībai attiecīgo darbu.

8. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Darba parodēšana un kariķēšana

Bez autora atļaujas un bez atlīdzības samaksas ir atļauts darbu parodēt un kariķēt.”

35.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 8.pantu un likuma 28.pantu.

Atbalstīt

  

 

29.pants. Ierobeţojumi attiecībā uz datorprogrammu reproducēšanas, translēšanas, adaptēšanas un jebkādas citādas pārveidošanas tiesībām

(1) Ja līgumā nav paredzēts citādi un datorprogrammas izmantošanas tiesības iegūtas likumīgi, tās reproducēšanai, translēšanai, adaptēšanai vai jebkādai citādai pārveidošanai un šo darbību rezultātu reproducēšanai nav nepieciešama īpaša autortiesību subjekta atļauja, ja vien šīs darbības (arī kļūdu labošana) ir nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim.

(2) Datorprogrammas izmantošanas tiesību likumīgajam ieguvējam, slēdzot līgumu, nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī kopija nepieciešama datorprogrammas lietošanai.

(3) Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību subjekta atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt, kā programma funkcionē, lai atklātu idejas un principus, uz kuriem balstīti jebkādi datorprogrammas elementi, ja šī persona attiecīgās darbības veic, datorprogrammu ielādējot, izvadot uz displeja, izpildot, pārraidot vai noglabājot datora atmiņā.

9. 29.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “translēša na” ar vārdu “tulkošana” attiecīgajā locījumā;

 

aizstāt panta trešajā daļā vārdus “izvadot uz displeja, izpildot, pārraidot vai noglabājot datora atmiņā” ar vārdiem “ielādējot, demonstrējot, lietojot, pārraidot vai glabājot”.

36.

Deputāts Dz.Ābiķis

Izslēgt likumprojekta 9. pantā (grozījumi 29. panta trešajā daļā) vārdu “ielādējot”.

Atbalstīt

15. 29.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “translēšana” ar vārdu “tulkošana” attiecīgajā locījumā;

 

aizstāt panta trešajā daļā vārdus “izvadot uz displeja, izpildot, pārraidot vai noglabājot datora atmiņā” ar vārdiem “demonstrējot, izmantojot, pārraidot vai glabājot”.

30.pants. Datorprogrammu sadarbspējas nodrošināšana

(1) Autortiesību subjekta atļauja nav nepieciešama, ja bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā formas mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām. Šāda izmantošana pieļaujama, ievērojot šādu noteikumu kopumu:

1) attiecīgās darbības veic persona, kas likumīgi ieguvusi tiesības izmantot datorprogrammas kopiju;

2) sadarbspējas panākšanai vajadzīgā informācija nav pieejama citā veidā;

3) šīm darbībām ir pakļautas tikai tās datorprogrammas daļas, kas vajadzīgas sadarbspējas panākšanai.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem iegūto informāciju nedrīkst:

1) izmantot citiem mērķiem kā tikai sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

2) izpaust citām personām, izņemot gadījumu, kad tas nepieciešams sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

3) izmantot nolūkā izstrādāt, ražot vai pārdot būtiski līdzīgu datorprogrammu vai veikt kādu citu darbību, ar kuru tiek pārkāptas autortiesības.

10. Izteikt 30.panta pirmās daļas otro apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) sadarbspējas panākšanai vajadzīgā informācija iepriekš nav bijusi viegli pieejama;”.

      

16. Izteikt 30.panta pirmās daļas otro apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) sadarbspējas panākšanai vajadzīgā informācija iepriekš nav bijusi viegli pieejama;”.

32.pants. Izplatīšanas tiesību izbeigšanās

Izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus, autora tiesības kontrolēt sava darba tālākpārdošanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots Latvijā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.

11. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Izplatīšanas tiesību izbeigšanās

Tiesība izplatīt darbu izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu vai kā citādi atsavinātas īpašumtiesības uz šo darbu citai personai. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos objektos ietvertiem darbiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai uz kurām kā citādi atsavinātas īpašumtiesības.”

37.

Juridiskais birojs

Izteikt likuma 32.panta tekstu (likumprojekta 11.pants) šādā redakcijā:

“Tiesības izplatīt darbu izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots vai citādi atsavināts Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajos materiālajos objektos ietvertiem darbiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.”

Atbalstīt

17. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Izplatīšanas tiesību izbeigšanās

Tiesība izplatīt darbu izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu vai kā citādi atsavinātas īpašumtiesības uz šo darbu citai personai. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos objektos ietvertiem darbiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai uz kurām kā citādi atsavinātas īpašumtiesības.”

 

33.pants. Atlīdzība par materiālajiem nesējiem

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību par materiālajiem nesējiem (nesēju atlīdzību), fiziskā persona drīkst personiskām vajadzībām reproducēt vienu filmas vai fonogrammas kopiju. Šis noteikums neattiecas uz datorprogrammām un datu bāzēm.

(2) Bez autora atļaujas, bet maksājot taisnīgu atlīdzību, fiziskās un juridiskās personas drīkst darbus reprogrāfiski reproducēt personiskām vai dienesta vajadzībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2003. likumu, kas stājas spēkā no 05.04.2003.)

12. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33. pants. Darba īslaicīga reproducēšana

Bez autora atļaujas ir atļauts īslaicīgi reproducēt darbu, ja darba reproducēšana ir tehnoloģiska procesa būtiska sastāvdaļa ar mērķi nodrošināt starpnieka veiktu darba pārsūtīšanu datortīklā starp trešajām personām vai likumīgu lietojumu, un šai reproducēšanai nav pastāvīgas ekonomiskas nozīmes.”

38.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 12.pantā (jaunā likuma 33.panta redakcijā) vārdus “Bez autora atļaujas” ar vārdiem “Bez autora piekrišanas un bez atlīdzības”.

Atbalstīt

18. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33. pants. Darba īslaicīga reproducēšana

Bez autora piekrišanas un bez atlīdzības ir atļauts īslaicīgi reproducēt darbu, ja darba reproducēšana ir tehnoloģiska procesa būtiska sastāvdaļa ar mērķi nodrošināt starpnieka veiktu darba pārsūtīšanu datortīklā starp trešajām personām vai likumīgu izmantošanu, un šai reproducēšanai nav pastāvīgas ekonomiskas nozīmes.”

 

34.pants. Nesēja atlīdzība par filmas un fonogrammas reproducēšanu personiskām vajadzībām

(1) Nesēja atlīdzību par filmas un fonogrammas reproducēšanu personiskām vajadzībām maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās atsavināšanas vai importēšanas.

(2) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.

(3) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta pirmajā daļā minētās iekārtas tiek importētas izmantošanai profesionālā darbībā raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek importēti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos.

13. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību (nesēju atlīdzību), ir atļauts reproducēt vienu filmas vai fonogrammas kopiju no likumīgi iegūtas filmas vai fonogrammas personiskās vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka, lietojot iekārtas un tukšos materiālos nesējus (skaņu ierakstu kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.). Šis noteikums neattiecas uz datorprogrammām un datu bāzēm.

(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskām vajadzībām maksā šādai reproducēšanai lietojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.

(3) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta pirmajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti lietojumam profesionālā darbībā raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek ievesti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētās iekārtās un tukšie materiālie nesēji nelietoti tiek izvesti no Latvijas, personām, kas samaksājušas nesēja atlīdzību ir tiesības to saņemt atpakaļ.

(5) Šā panta pirmajā daļā minēto iekārtu un tukšo materiālo nesēju pārdevējam pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums pierādīt, ka nesēja atlīdzība par minētajām iekārtām ir samaksāta.

(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka nesēja atlīdzība ir samaksāta, tad tā jāmaksā pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret izgatavotāju vai personu, kas minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved Latvijā.

(7) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.”

39.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41.

Juridiskais birojs

Izteikt 34. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību (nesēju atlīdzību), ir atļauts personiskām vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt vienā kopijā darbus, kas iekļauti likumīgi iegūtā filmā vai fonogrammā, kā arī vizuālos darbus. Šis noteikums neattiecas uz datorprogrammām un datu bāzēm.”

Juridiskais birojs

Izteikt 34. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskām vajadzībām maksā šādai reproducēšanai lietojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.) izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.”

Juridiskā komisija

Papildināt 34. panta trešo daļu ar vārdiem “kā arī fiziskās personas, kas tos ieved nekomerciālos nolūkos”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību (nesēju atlīdzību), ir atļauts personiskām vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt vienā kopijā darbus, kas iekļauti likumīgi iegūtā filmā vai fonogrammā, kā arī vizuālos darbus. Šis noteikums neattiecas uz datorprogrammām un datu bāzēm.

(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskām vajadzībām maksā šādai reproducēšanai lietojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.) izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.

(3) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta pirmajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti lietojumam profesionālā darbībā raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek ievesti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos, kā arī fiziskās personas, kas tos ieved nekomerciālos nolūkos.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētās iekārtās un tukšie materiālie nesēji nelietoti tiek izvesti no Latvijas, personām, kas samaksājušas nesēja atlīdzību ir tiesības to saņemt atpakaļ.

(5) Šā panta pirmajā daļā minēto iekārtu un tukšo materiālo nesēju pārdevējam pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums pierādīt, ka nesēja atlīdzība par minētajām iekārtām ir samaksāta.

(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka nesēja atlīdzība ir samaksāta, tad tā jāmaksā pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret izgatavotāju vai personu, kas minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved Latvijā.

(7) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.”

35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Autoriem un izdevējiem ir tiesības saņemt atlīdzību par darbu reprogrāfisko reproducēšanu. Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā personas, kas sniedz šādu pakalpojumu.

(2) Par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, tās iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Atlīdzību iekasē un sadala starp autoriem un izdevējiem autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

14. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot taisnīgu atlīdzību, ir atļauts publicētus darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskām un dienesta vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka.

(2) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu (izņemot skenēšanu) maksā personas, kas nodrošina iespēju reprogrāfiski reproducēt publicētus darbus par atlīdzību vai bez tās.

(3) Atlīdzību par publicētu darbu reprogrāfisku reproducēšanu ar skeneriem maksā šādai reproducēšanai lietojamo skeneru izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētās iekārtas nelietotas tiek izvestas no Latvijas, personām, kas samaksājušas atlīdzību ir tiesības to saņemt atpakaļ.

(5) Šā panta trešajā daļā minēto iekārtu pārdevējam pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums pierādīt, ka atlīdzība par minētajām iekārtām ir samaksāta.

(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka atlīdzība ir samaksāta, tad tā jāmaksā pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret izgatavotāju vai personu, kas minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved Latvijā.

(7) Apjomu, kādā atļauts reprogrāfiski reproducēt publicētus darbus, par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, tās iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī personas, kurām saskaņā ar šā panta otro daļu ir pienākums maksāt atlīdzību, nosaka Ministru kabinets.”

42.

 

 

 

43.

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

Juridiskā komisija

Papildināt 35. panta pirmo daļu pēc vārda “atlīdzību” ar vārdiem “autoriem un izdevējiem”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 35. panta otro daļu un mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Juridiskā komisija

Izteikt 35. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai lietojamo iekārtu, tajā skaitā skeneru izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 35. panta septītajā daļā vārdus “kā arī personas, kurām saskaņā ar šā panta otro daļu ir pienākums maksāt atlīdzību, nosaka Ministru kabinets”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

20. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot taisnīgu atlīdzību autoriem un izdevējiem, ir atļauts publicētus darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskām un dienesta vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka.

(2) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai lietojamo iekārtu, tajā skaitā skeneru izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.

(3) Ja šā panta trešajā daļā minētās iekārtas nelietotas tiek izvestas no Latvijas, personām, kas samaksājušas atlīdzību ir tiesības to saņemt atpakaļ.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto iekārtu pārdevējam pēc mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums pierādīt, ka atlīdzība par minētajām iekārtām ir samaksāta.

(5) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka atlīdzība ir samaksāta, tad tā jāmaksā pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret izgatavotāju vai personu, kas minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved Latvijā.

(6) Apjomu, kādā atļauts reprogrāfiski reproducēt publicētus darbus, par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, tās iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību.

 

37.pants. Autortiesību termiņš attiecībā uz atsevišķiem darbu veidiem

(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no šīm personām:

1) reţisors;

2) scenārija autors;

3) dialogu autors;

4) audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba autors.

(2) Autortiesības uz darbu, kas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no brīža, kad tas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai. Ja minētajā laikā autors, kura darbs likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar pseidonīmu, atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek piemēroti šā likuma 36.panta pirmās daļas noteikumi.

(3) Autortiesības uz darbu, ko radījuši līdzautori, ir spēkā visu līdzautoru dzīves laiku un 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā līdzautora nāves.

(4) Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai kuru izmantošana no 1940.gada jūnija līdz 1990.gada maijam bija ierobežota, no autortiesību noilguma termiņa tiek atskaitīti aizlieguma vai ierobežojuma gadi.

(5) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no likumīgas publicēšanas brīža un kuri publicēti sējumos, daļās, laidienos vai epizodēs, ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.

(6) Jebkura persona, kas pēc autortiesību termiņa izbeigšanās likumīgi publicē vai publisko iepriekš nepublicētu darbu, iegūst autora mantiskās tiesības, kas ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai publiskošanas.

15. 37.pantā:

papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Darba, kura aizsardzības termiņš netiek aprēķināts no autora vai autoru nāves, aizsardzība ir beigusies, ja 70 gadu laikā pēc tā radīšanas tas likumīgi nav kļuvis pieejams sabiedrībai.”;

 

uzskatīt panta sesto daļu par attiecīgi septīto daļu un izteikt šādā redakcijā:

“(7) Jebkura persona, kas pēc autortiesību termiņa izbeigšanās likumīgi publicē vai publisko iepriekš nepublicētu darbu, iegūst tiesības, kas pielīdzināmas autora mantiskajām tiesībām un ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai publiskošanas.”

      

21. 37.pantā:

papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Darba, kura aizsardzības termiņš netiek aprēķināts no autora vai autoru nāves, aizsardzība ir beigusies, ja 70 gadu laikā pēc tā radīšanas tas likumīgi nav kļuvis pieejams sabiedrībai.”;

 

uzskatīt panta sesto daļu par attiecīgi septīto daļu un izteikt šādā redakcijā:

“(7) Jebkura persona, kas pēc autortiesību termiņa izbeigšanās likumīgi publicē vai publisko iepriekš nepublicētu darbu, iegūst tiesības, kas pielīdzināmas autora mantiskajām tiesībām un ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai publiskošanas.”

 

40.pants. Darba izmantošanas tiesības

(1) Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja.

(2) Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā.

(3) Darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence.

(4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz trīs dienas pirms attiecīgā pasākuma.

16. 40.pantā:

aizstāt panta ceturtajā daļā skaitļa vārdu “trīs” ar skaitli “10”.

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Darba lietotājiem pēc autortiesību subjekta, arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju par lietotajiem darbiem.”

46.

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt 40. panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ir aizliegts lietot darbus bez autortiesību subjekta atļaujas saņemšanas, izņemot likumā noteiktos gadījumus.”

Atbalstīt

22. 40.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ir aizliegts lietot darbus bez autortiesību subjekta atļaujas saņemšanas, izņemot likumā noteiktos gadījumus.”;

aizstāt panta ceturtajā daļā skaitļa vārdu “trīs” ar skaitli “10”;

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Darba lietotājiem pēc autortiesību subjekta, arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju par lietotajiem darbiem.”

 

47.pants. Blakustiesību objekti un subjekti

(1) Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības.

(2) Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums.

(3) Šajā nodaļā noteikto tiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

(4) Kabeļoperatori, kuri tikai retranslē citu raidorganizāciju raidījumus, nav blakustiesību subjekti.

(5) Fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un izpildītāju piešķirtas uz autortiesību un blakustiesību objektu. Atļauja, kas saņemta no viena blakustiesību subjekta par blakustiesību objekta izmantošanu, neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no cita blakustiesību sub jekta un darba autora. Autora un izpildītāja atļaujas nav savstarpēji aizvietojamas.

(6) Izpildītāji, fonogrammu producenti un filmu producenti īsteno šajā nodaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu autoru tiesības.

(7) Blakustiesību apliecināšanai nav nepieciešamas nekādas formalitātes. Izpildītāji, fonogrammu producenti un filmu producenti uz fonogrammu kopijām vai to iesaiņojuma var izmantot zīmi, kas ietver divus elementus: burtu "P" aplītī un fonogrammas pirmpublicējuma vai filmas fiksācijas gadu.

(8) Blakustiesību subjekti īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

17. Papildināt 47.pantu ar jaunu devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Attiecībā uz blakustiesību objektu lietojumu piemērojami šā likuma 40.-45.panta noteikumi.”

47.

 

 

 

 

48.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

49.

Deputāts Dz.Ābiķis

Aizstāt 47. panta sestajā daļā vārdus “Izpildītāji, fonogrammu producenti un filmu producenti” ar vārdiem “Blakustiesību subjekti”.

Juridiskā komisija

Papildināt 47. pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Persona, kuras vārds, pseidonīms vai nosaukums ir norādīts uz blakustiesību objekta, pievienots tam vai parādās saistībā ar blakustiesību objektu, uzskatāma par blakustiesību subjektu, ja nav pierādīts pretējais.”

Juridiskā komisija

Papildināt 47. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Blakustiesību subjekta tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā izteikts vai ietverts blakustiesību objekts. Blakustiesību subjekta tiesības šķiramas no iepriekšminētā materiālā objekta valdījuma. Blakustiesību objekta valdījuma pāreja pati par sevi nerada blakustiesību subjekta tiesību pāreju.”

Uzskatīt līdzšinējo astoto daļu par desmito daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

23. 47. pantā:

aizstāt sestajā daļā vārdus “Izpildītāji, fonogrammu producenti un filmu producenti” ar vārdiem “Blakustiesību subjekti”;

papildināt pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Persona, kuras vārds, pseidonīms vai nosaukums ir norādīts uz blakustiesību objekta, pievienots tam vai parādās saistībā ar blakustiesību objektu, uzskatāma par blakustiesību subjektu, ja nav pierādīts pretējais.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Blakustiesību subjekta tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā izteikts vai ietverts blakustiesību objekts. Blakustiesību subjekta tiesības šķiramas no iepriekšminētā materiālā objekta valdījuma. Blakustiesību objekta valdījuma pāreja pati par sevi nerada blakustiesību subjekta tiesību pāreju.”

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Attiecībā uz blakustiesību objektu lietojumu piemērojami šā likuma 40.-45.panta noteikumi.”;

uzskatīt līdzšinējo astoto daļu par vienpadsmito daļu.

 

48.pants. Izpildītāju tiesības

(1) Izpildītājs ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka, leļļu vai citāda veida priekšnesumu.

(2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām attiecībā uz savu izpildījumu un fonogrammā vai audiovizuālā darbā fiksēto izpildījumu ir tiesības prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības netiek piešķirtas sakarā ar izpildījuma izmantošanas veidu, kā arī tiesības iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu.

(3) Izpildītājiem attiecībā uz savu izpildījumu ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt:

1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts vai citādi fiksēts;

2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) tieši vai netieši reproducēt izpildījuma fiksāciju;

4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju;

5) izplatīt izpildījuma fiksāciju, tas ir, pārdot vai citādi padarīt pieejamu publikai izpildījuma fiksāciju vai tās kopijas;

6) nomāt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju;

7) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(4) Ja izpildītāji ar filmas producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par audiovizuāla darba radīšanu, var uzskatīt, ka izpildītāji ir nodevuši tam savas iznomātāja tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

(5) Ja izpildītājs savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu vai audiovizuāla darba oriģinālu vai kopiju ir nodevis vai arī saskaņā ar šā panta ceturto daļu var uzskatīt, ka ir nodevis fonogrammas vai filmas producentam, izpildītājs patur tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu. Vienošanās par izpildītāja atteikšanos no tiesībām saņemt atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.

(6) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā likuma 51.panta trešo daļu.

(7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu izpildītājam maksā taisnīgu atlīdzību. Atlīdzība maksājama izpildītājam vai pilnvarotai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(8) Izpildītājs ir tiesīgs izsniegt šā likuma 42.pantā minētās licences.

18. 48.pantā:

izslēgt pirmo daļu,

 

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām, kā arī gadījumā, ja mantiskās tiesības tiek nodotas, attiecībā uz savu izpildījumu un tā fiksāciju ir tiesības:

1) prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā sava izpildījuma izpildītājs, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams izpildījuma lietojuma veida dēļ;

2) iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu, kas var kaitēt izpildītāja reputācijai.

(3) Izpildītājiem attiecībā uz savu izpildījumu ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt:

1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts;

2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) izplatīt izpildījuma fiksāciju,

4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju;

5) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) nomāt, īrēt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju;

7) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt izpildījuma fiksāciju.”;

 

izslēgt panta astoto daļu.

50.

Deputāts Dz.Ābiķis

Izslēgt likumprojekta 18. pantā (grozījumi 48. panta trešajā daļā) vārdus “atļaut vai aizliegt”.

Atbalstīt

24. 48.pantā:

izslēgt pirmo daļu,

 

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām, kā arī gadījumā, ja mantiskās tiesības tiek nodotas, attiecībā uz savu izpildījumu un tā fiksāciju ir tiesības:

1) prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā sava izpildījuma izpildītājs, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams izpildījuma lietojuma veida dēļ;

2) iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu, kas var kaitēt izpildītāja reputācijai.

(3) Izpildītājiem attiecībā uz savu izpildījumu ir izņēmuma tiesības:

1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts;

2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) izplatīt izpildījuma fiksāciju,

4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju;

5) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) nomāt, īrēt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju;

7) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt izpildījuma fiksāciju.”;

 

izslēgt panta astoto daļu.

49.pants. Līgums par audiovizuāla darba radīšanu

(1) Ar līgumu par audiovizuāla darba radīšanu izpildītājs nodod filmas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, publiskošanu un reproducēšanu. Filmas producentam nav tiesību izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā darbā, ja līgumā nav noteikts citādi.

(2) Līgumā par audiovizuāla darba radīšanu jāparedz atlīdzība izpildītājam par katru attiecīgā darba izmantošanas veidu.

  

51.

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt 49. panta pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Līgums par audiovizuāla darba radīšanu slēdzams rakstveidā.”

Atbalstīt

25. Papildināt 49. panta pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Līgums par audiovizuāla darba radīšanu slēdzams rakstveidā.”

 

50.pants. Filmu producenta tiesības

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt savas filmas oriģināla vai kopijas nomu un publisku patapinājumu, tiešu vai netiešu reproducēšanu, retranslēšanu pa kabeļiem, padarīt filmu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, kā arī atļaut vai aizliegt to izplatīt, tas ir, pārdot vai citādi padarīt pieejamu publikai filmas oriģinālu vai kopijas.

19. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Filmu producenta tiesības

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības filmas oriģinālu vai tās kopiju:

1) izplatīt;

2) retranslēt pa kabeļiem;

3) padarīt pieejamas pa vadiem vai kādā citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

4) nomāt, īrēt un publiski patapināt;

5) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.”

      

26. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Filmu producenta tiesības

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības filmas oriģinālu vai tās kopiju:

1) izplatīt;

2) retranslēt pa kabeļiem;

3) padarīt pieejamas pa vadiem vai kādā citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

4) nomāt, īrēt un publiski patapināt;

5) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.”

 

51.pants. Fonogrammu producenta tiesības

(1) Izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt savas fonogrammas un to kopijas tieši vai netieši reproducēt un izplatīt komerciālos nolūkos, kā arī padarīt fonogrammu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā. Tiesības uz izplatīšanu ietver arī tiesības uz fonogrammu un to kopiju nomu vai publisku patapinājumu.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām fonogrammu producentam ir tiesības atļaut vai aizliegt importēt likumīgi izgatavotas fonogrammas un to kopijas, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(3) Atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksu par fonogrammu nomu un publisku patapinājumu veic izpildītāju un fonogrammu producentu pilnvarotas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Atlīdzības summas, ko izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammu producentu un izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā starp blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām nav noteikts citādi.

20. 51.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības fonogrammu un tās kopiju:

1) izplatīt;

2) padarīt pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) nomāt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats fonogrammu producents vai ja tas noticis ar viņa piekrišanu;

4) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.”;

 

izslēgt panta otro daļu.

52.

 

 

 

 

53.

 

 

 

 

 

54.

Deputāts Dz.Ābiķis

Papildināt likumprojekta 20. pantā (grozījumi 51. panta pirmās daļas 3. punktā) pēc vārda “nomāt” ar vārdu “īrēt”.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 20.pantā (jaunā likuma 51.panta pirmās daļas 3.punkta redakcija) pēc vārda “nomāt” ar vārdu “īrēt”.

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 51.panta trešajā daļā pēc vārda “nomu” ar vārdu “īri”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

27. 51.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības fonogrammu un tās kopiju:

1) izplatīt;

2) padarīt pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) nomāt, īrēt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats fonogrammu producents vai ja tas noticis ar viņa piekrišanu;

4) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.”;

 

izslēgt panta otro daļu;

papildināt trešajā daļā pēc vārda “nomu” ar vārdu “īri”.

52.pants. Komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošana

(1) Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver raidīšanu, retranslāciju pa kabeļiem, fonogrammu atskaņošanu sabiedriskās vietās, kā arī no komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības lielumu nosaka līgums, ko noslēdzis izpildītājs, fonogrammu producents, to pārstāvji vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar fonogrammu un to kopiju izmantotāju vai šādu izmantotāju apvienību. Šajā līgumā jāparedz atlīdzība par katru fonogrammas izmantošanas veidu, kā arī šīs atlīdzības iekasēšanas un sadales kārtība.

21. 52.pantā:

papildināt panta pirmo daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Par komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām ir uzskatāmas arī tādas fonogrammas, kas ir padarītas pieejamas pa vadiem vai kādā citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tām piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.”;

 

izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības lielumu nosaka līgums, ko noslēgusi blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar fonogrammu un to kopiju lietotāju vai šādu lietotāju apvienību.”

      

28. 52.pantā:

papildināt panta pirmo daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Par komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām ir uzskatāmas arī tādas fonogrammas, kas ir padarītas pieejamas pa vadiem vai kādā citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tām piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.”;

 

izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības lielumu nosaka līgums, ko noslēgusi blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar fonogrammu un to kopiju lietotāju vai šādu lietotāju apvienību.”

 

53.pants. Raidorganizāciju tiesības

(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt (izņemot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus):

1) raidījumu retranslāciju pa kabeļiem;

2) padarīt raidījumu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) raidījumu izplatīšanu, ja tie tiek izplatīti sabiedrībai par maksu vai vietās, kas sabiedrībai pieejamas par maksu;

4) jebkuru raidījumu fiksāciju ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību, tiešu vai netiešu raidījuma fiksācijas reproducēšanu un jebkuru šādas fiksācijas izplatīšanu;

5) jebkādu fotogrāfisku raidījuma kadru attēlu (kadra fotogrāfiju) iegūšanu, ja tā netiek veikta personiskām vajadzībām, un jebkuru šādu fotogrāfiju pavairošanu vai izplatīšanu;

6) programmu nesošu signālu izplatīšanu ar jebkuras citas raidorganizācijas, kabeļoperatora vai kāda cita izplatītāja palīdzību;

7) raidījumu fiksāciju importēšanu un izplatīšanu vai retranslāciju, kas tiek veikta bez pilnvarojuma valstī, kurā tās netiek aizsargātas pret šādām fiksācijām vai retranslācijām.

(2) Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

(3) Raidorganizācijai ir tiesības raidīt un publiskot tos audiovizuālos darbus un fonogrammas, kas likumīgi ievietoti tās arhīvā līdz likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās brīdim (15.05.1993.), maksājot atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektiem atbilstoši mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktajam atlīdzības lielumam (63.pants).

22. Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības:

1) raidījumu publiskošanu par maksu vai vietās, kas sabiedrībai pieejamas par maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījumus apmeklētāju piesaistīšanai;

2) programmu nesošu signālu pārraide ar jebkuras citas raidorganizācijas, kabeļoperatora vai kāda cita izplatītāja palīdzību;

3) jebkādu fotogrāfisku raidījuma kadru attēlu (kadra fotogrāfiju) iegūšanu, ja tā netiek veikta personiskām vajadzībām, un jebkuru šādu fotogrāfiju pavairošanu vai izplatīšanu;

4) raidījumu retranslāciju pa kabeļiem;

5) padarīt raidījumu vai tā fiksāciju pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) jebkuru raidījumu fiksāciju ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību, tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu raidījuma fiksācijas reproducēšanu un jebkuru šādas fiksācijas izplatīšanu.”

      

29. Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības:

1) raidījumu publiskošanu par maksu vai vietās, kas sabiedrībai pieejamas par maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījumus apmeklētāju piesaistīšanai;

2) programmu nesošu signālu pārraide ar jebkuras citas raidorganizācijas, kabeļoperatora vai kāda cita izplatītāja palīdzību;

3) jebkādu fotogrāfisku raidījuma kadru attēlu (kadra fotogrāfiju) iegūšanu, ja tā netiek veikta personiskām vajadzībām, un jebkuru šādu fotogrāfiju pavairošanu vai izplatīšanu;

4) raidījumu retranslāciju pa kabeļiem;

5) padarīt raidījumu vai tā fiksāciju pieejamu pa vadiem vai citādā veidā, tādējādi, ka sabiedrība var tai piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) jebkuru raidījumu fiksāciju ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību, tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu raidījuma fiksācijas reproducēšanu un jebkuru šādas fiksācijas izplatīšanu.”

 

54.pants. Izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesību ierobežošana

(1) Bez izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams izmantot izpildījumu, fonogrammu, filmu un raidījumu, kā arī to fiksācijas šādos gadījumos:

1) personiskiem mērķiem, ievērojot šā likuma 33. un 34.panta noteikumus;

2) nelielos fragmentos, kas iekļauti aktuālo notikumu apskatos;

3) izglītības un pētniecības nolūkos;

4) citos nolūkos, kas noteikti šā likuma V nodaļā attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu.

(2) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Latvijā izbeidzas ar dienu, kad tie pirmo reizi tika pārdoti Latvijā, ja to izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai ja tas izdarīts ar viņu piekrišanu.

(3) Šajā pantā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie neradītu traucējumus darba normālai izmantošanai un tajos iekļauto autortiesību objektu izmantošanai, kā arī neaizskartu autoru, izpildītāju, fonogrammu producentu, filmas producentu un raidorganizāciju likumīgās intereses.

23. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

“54.pants. Blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumi

(1) Šajā pantā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar blakustiesību objektu atbilstošiem lietojuma noteikumiem un nepamatoti neierobežotu blakustiesību subjektu likumīgās intereses.

(2) Bez blakustiesību subjektu piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams lietot blakustiesību objektu, kā arī to fiksācijas šādos gadījumos:

1) personiskām vajadzībām, ievērojot šā likuma 34.panta noteikumus;

2) nelielos fragmentos, kas iekļauti ziņu raidījumos un aktuālo notikumu apskatos;

3) izglītības un pētniecības nolūkos, ievērojot šā likuma 21.panta noteikumus;

4) citos nolūkos, kas noteikti attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu šā likuma 19., 22., 23., 24., 25., 26., 27. un 33.pantā.

(3) Ja blakustiesību objekta lietojums saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto nav iespējama blakustiesību subjekta piemēroto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, piemērojami šā likuma 18.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.”

(4) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar dienu, kad tie pirmo reizi tika pārdoti Eiropas Savienībā, ja to izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai ja tas izdarīts ar viņu piekrišanu, vai kā citādi atsavinātas īpašumtiesības uz šiem objektiem citai personai. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem objektiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai uz kurām kā citādi atsavinātas īpašumtiesības.”

55.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

 < /P>

 

 

 

 

 

 

57.

Juridiskais birojs

Aizstāt 54. panta pirmajā daļā vārdus “blakustiesību objektu atbilstošiem lietojuma noteikumiem” ar vārdiem “blakustiesību objektu normālas izmantošanas noteikumiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt 54. panta ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārda “pārdoti” ar vārdiem “vai citādi atsavināti” un izslēgt vārdus “vai kā citādi atsavinātas īpašumtiesības uz šiem objektiem citai personai”.

Juridiskais birojs

Papildināt 54. panta ceturtās daļas pēdējā teikumā pirms vārda “objektiem” ar vārdu “blakustiesību” un aizstāt vārdus “pārdotas vai uz kurām kā citādi atsavinātas īpašumtiesības” ar vārdiem “pārdotas vai citādi atsavinātas”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

30. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

“54.pants. Blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumi

(1) Šajā pantā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar blakustiesību objektu normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežotu blakustiesību subjektu likumīgās intereses.

(2) Bez blakustiesību subjektu piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams lietot blakustiesību objektu, kā arī to fiksācijas šādos gadījumos:

1) personiskām vajadzībām, ievērojot šā likuma 34.panta noteikumus;

2) nelielos fragmentos, kas iekļauti ziņu raidījumos un aktuālo notikumu apskatos;

3) izglītības un pētniecības nolūkos, ievērojot šā likuma 21.panta noteikumus;

4) citos nolūkos, kas noteikti attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu šā likuma 19., 22., 23., 24., 25., 26., 27. un 33.pantā.

(3) Ja blakustiesību objekta lietojums saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto nav iespējama blakustiesību subjekta piemēroto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, piemērojami šā likuma 18.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.”

(4) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar dienu, kad tie pirmo reizi tika pārdoti vai citādi atsavināti Eiropas Savienībā, ja to izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai ja tas izdarīts ar viņu piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem blakustiesību objektiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.”

 

 

55.pants. Blakustiesību termiņš

(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas neatkarīgi no tā, kura darbība bijusi pirmā. Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi, kamēr ir spēkā mantiskās tiesības.

(2) Fonogrammas producenta un filmas producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā fonogramma vai filma ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas neatkarīgi no tā, kura darbība bijusi pirmā.

(3) Raidorganizācijas tiesības ir spēkā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides.

(4) Šajā pantā paredzētais blakustiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

  

58.

Deputāts Dz.Ābiķis

Aizstāt 55. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “neatkarīgi” ar vārdu “atkarībā”.

Atbalstīt

31. Aizstāt 55. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “neatkarīgi” ar vārdu “atkarībā”.

 

56.pants. Blakustiesību apjoms

(1) Izpildītāju tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) izpildītājs ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) izpildījums veikts Latvijā;

3) izpildījums fiksēts fonogrammā, kas ir aizsargājama saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem;

4) izpildījums, kas nav fiksēts fonogrammā, iekļauts raidorganizācijas raidījumā, kas ir aizsargājams saskaņā ar šā panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Fonogrammu producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) fonogrammas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) skaņas pirmā fiksācija veikta Latvijā;

3) fonogrammas izziņošana veikta Latvijā.

(3) Filmas producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) filmas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) filmas pirmā fiksācija veikta Latvijā.

(4) Raidorganizāciju tiesības saskaņā ar šo nodaļu tiek atzītas, ja raidorganizācijas oficiālā atrašanās vieta ir Latvija.

(5) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veikušas pirmo izpildījumu, skaņas vai attēlu fiksāciju vai raidīšanu ārpus Latvijas saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

  

59.

 

 

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.

Deputāts Dz.Ābiķis

Aizstāt 56. panta otrās daļas 3. punktā vārdu “izziņošana” ar vārdu “publiskošana”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 56. panta otrās daļas 3. punktā vārdu “izziņošana” ar vārdiem “publicēšana vai publiskošana”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 56. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem.”

Atbalstīt daļēji Juridiskās komisijas 60. priekšliku

mā

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

32. 56. pantā:

aizstāt otrās daļas 3. punktā vārdu “izziņošana” ar vārdiem “publicēšana vai publiskošana”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem.”

 

59.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību ierobežojumi

(1) Bez publiski pieejamas datu bāzes veidotāja piekrišanas likumīgie datu bāzes izmantotāji drīkst:

1) iegūt neelektroniskas datu bāzes saturu personiskiem mērķiem;

2) iegūt būtisku datu bāzes satura daļu izglītības vai zinātniskās pētniecības nolūkos, obligāti norādot avotu, turklāt tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams nekomerciāla mērķa sasniegšanai;

3) iegūt vai atkārtoti izmantot būtisku datu bāzes satura daļu valsts drošības nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.

(2) Datu bāzes veidotāja tiesības kontrolēt datu bāzes tālākpārdošanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad datu bāze pirmo reizi tikusi pārdota Latvijā, ja to izdarījis pats datu bāzes veidotājs vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.

24. Izteikt 59.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Datu bāzes veidotāja tiesības kontrolēt datu bāzes tālākpārdošanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar brīdi, kad datu bāze pirmo reizi tikusi pārdota Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats datu bāzes veidotājs vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu vai kā citādi atsavinātas īpašumtiesības uz šo darbu citai personai. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem objektiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai uz kurām kā citādi atsavinātas īpašumtiesības.”

62.

 

 

 

 

 

 

 

 

63.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 24.pantā (likuma 59.panta otrās daļas jaunā redakcija) pirmajā teikumā pirms vārda “pārdota” ar vārdiem “citādi atsavināta” un izslēgt vārdus “vai kā citādi atsavinātas īpašumtiesības uz šo darbu citai personai”;

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 24.pantā (likuma 59.panta otrās daļas jaunā redakcija) pēdējā teikumā vārdus “pārdotas vai uz kurām kā citādi atsavinātas īpašumtiesības” ar vārdiem “pārdotas vai citādi atsavinātas”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

33. Izteikt 59.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Datu bāzes veidotāja tiesības kontrolēt datu bāzes tālākpārdošanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar brīdi, kad datu bāze pirmo reizi tikusi citādi atvasināta vai pārdota Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats datu bāzes veidotājs vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem objektiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.”

 

61.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību ietvari

(1) Datu bāzes veidotāja - fiziskās personas - tiesības tiek atzītas, ja viņš ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai ja Latvija ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), vai ja viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Datu bāzes veidotāja - juridiskās personas - tiesības tiek atzītas, ja šī juridiskā persona izveidota saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta atrodas Latvijā. Ja juridiskajai personai Latvijas teritorijā ir tikai juridiskā adrese, šīs personas darbībām ir jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas ekonomiku.

(3) Ja datu bāze ir veidota ārpus Latvijas un uz to nevar attiecināt šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus, tā ir aizsargājama, pamatojoties uz Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

25. Izteikt 61.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Datu bāzes veidotāja - fiziskās personas - tiesības tiek atzītas, ja viņš ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, vai ja Latvija vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), vai ja viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Datu bāzes veidotāja - juridiskās personas - tiesības tiek atzītas, ja šī juridiskā persona izveidota saskaņā ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta atrodas Eiropas Savienībā. Ja juridiskajai personai Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā ir tikai juridiskā adrese, šīs personas darbībām ir jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas vai attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts ekonomiku.”

      

34. Izteikt 61.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Datu bāzes veidotāja - fiziskās personas - tiesības tiek atzītas, ja viņš ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, vai ja Latvija vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), vai ja viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Datu bāzes veidotāja - juridiskās personas - tiesības tiek atzītas, ja šī juridiskā persona izveidota saskaņā ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta atrodas Eiropas Savienībā. Ja juridiskajai personai Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā ir tikai juridiskā adrese, šīs personas darbībām ir jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas vai attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts ekonomiku.”

 

62.pants. Datu bāzes veidotāja tiesību aizsardzība

Datu bāzes veidotāja tiesības aizsargājamas atbilstoši šā likuma 68. un 69.panta noteikumiem.

  

64.

 

65.

Deputāts Dz.Ābiķis

Izslēgt 62. pantu.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 62.pantā skaitļus un vārdus “šā likuma 68. un 69.panta noteikumiem” ar skaitli un vārdiem “šā likuma XI nodaļas noteikumiem”.

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

35. Aizstāt likuma 62.pantā skaitļus un vārdus “šā likuma 68. un 69.panta noteikumiem” ar skaitli un vārdiem “šā likuma XI nodaļas noteikumiem”.

X nodaļa

Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

  

66.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta pantos attiecībā uz grozījumiem 10. nodaļā, visur, kur saistībā ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījumu un lietojumu, tiek lietots vārds “darbs” ar vārdiem “un blakustiesību objekts” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīt

  

 

63.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbības principi

(1) Latvijas autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(2) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek kafejnīcās, veikalos, iestādēs, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un mākslas darbus);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju pašu programmas);

4) reproducēšanu personiskām vajadzībām;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām;

6) tēlotājas mākslas darbu tālākpārdošanu.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori. Tā nedrīkst pārstāvēt blakustiesību subjektus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstveida līgumu saņēmusi no autoriem.

(4) Autors, kas vienlaikus ir arī blakustiesību subjekts, nedrīkst piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

(5) Blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido izpildītāji, fonogrammu producenti un citi blakustiesību subjekti. Tā nedrīkst pārstāvēt autortiesību subjektus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstveida līgumu saņēmusi no blakustiesību subjektiem.

(6) Blakustiesību subjekts, kas vienlaikus ir arī autors, nedrīkst piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

26. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

“63.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma vispārīgie noteikumi

(1) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šādā aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(2) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu, darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori un tās darbības mērķis ir autoru tiesību kolektīvā pārvaldīšana.

(4) Blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido, ja vien tiesību subjektu intereses nav pretējas, izpildītāji, filmu un fonogrammu producenti un tās darbības mērķis ir blakustiesību kolektīvā pārvaldīšana.

(5) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un mākslas darbus);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai tās raidorganizācijai nodevuši autortiesību vai blakustiesību subjekti);

4) reproducēšanu personiskām vajadzībām;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām;

6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

7) komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu lietojumu.

(6) Mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz vienas kategorijas autortiesību vai blakustiesību subjektu, objektu vai to lietojumu kādā no tiesību veidiem vienlaikus var veikt tikai viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(7) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija uz pilnvarojuma pamata var pārstāvēt citas organizācijas pārstāvēto tiesību subjektu intereses.

(8) Tikai viena mantisko tiesību pārvaldījuma organizācija bez pilnvarojuma no citas mantisko tiesību pārvaldījuma organizācijas veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz publisku patapinājumu, reproducēšanu personiskām vajadzībām un reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 63. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz šā panta piektajā daļā noteikto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu vienlaikus var veikt tikai viena mantiskos tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

36. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

“63.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma vispārīgie noteikumi

(1) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šādā aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(2) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu, darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori un tās darbības mērķis ir autoru tiesību kolektīvā pārvaldīšana.

(4) Blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido, ja vien tiesību subjektu intereses nav pretējas, izpildītāji, filmu un fonogrammu producenti un tās darbības mērķis ir blakustiesību kolektīvā pārvaldīšana.

(5) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un mākslas darbus);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai tās raidorganizācijai nodevuši autortiesību vai blakustiesību subjekti);

4) reproducēšanu personiskām vajadzībām;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām;

6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

7) komerciālos nolūkos public ētu fonogrammu lietojumu.

(6) Mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz šā panta piektajā daļā noteikto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu vienlaikus var veikt tikai viena mantiskos tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(7) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija uz pilnvarojuma pamata var pārstāvēt citas organizācijas pārstāvēto tiesību subjektu intereses.

(8) Tikai viena mantisko tiesību pārvaldījuma organizācija bez pilnvarojuma no citas mantisko tiesību pārvaldījuma organizācijas veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz publisku patapinājumu, reproducēšanu personiskām vajadzībām un reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām.”

 

64.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvības tiesību apjoms

(1) Saskaņā ar šo likumu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbība nav uzskatāma par monopolu un netiek pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka konkurenci regulējošie normatīvie akti.

(2) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar noslēgtajiem rakstveida līgumiem aizstāv autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, kuras izriet no autortiesībām vai blakustiesībām.

(3) Savā darbībā autoru un blakustiesību subjektu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar autortiesību un blakustiesību subjektu pilnvarojuma līgumiem pārstāv minēto subjektu tiesības un likumīgās intereses visās attiecībās ar jebkuru publisko vai privāto tiesību subjektu, arī tiesās un visos jautājumos, kas attiecas uz šāda veida darbību.

(4) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kolektīvās administrēšanas darbu var uzticēt citai Latvijas vai ārvalstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās kārtējā sadalāmo izmaksu summā vai izmantot citiem mērķiem pārstāvēto autortiesību un blakustiesību subjektu interesēs.

  

68.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

69.

 

 

 

70.

Juridiskā komisija

Izslēgt 64. panta pirmo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 64. panta ceturto daļu pēc vārda “darbu” ar vārdiem “un blakustiesību objektu”.

Juridiskā komisija

Izteikt 64. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5)  Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, kā arī banku samaksātos noguldījuma procentus iekļaut kārtējā sadalāmo izmaksu summā.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

37. 64. pantā:

izslēgt pirmo daļu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt ceturto daļu pēc vārda “darbu” ar vārdiem “un blakustiesību objektu”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5)  Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, kā arī banku samaksātos noguldījuma procentus iekļaut kārtējā sadalāmo izmaksu summā.”

 

65.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) vienojas ar darbu izmantotājiem par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;

2) izsniedz darbu izmantotājiem licences to tiesību īstenošanai, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas, un iekasē licencē paredzēto atlīdzību;

3) nosaka taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta otro daļu organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību;

4) iekasē atlīdzību par mākslas darbu tālākpārdošanu, par darbu reproducēšanu personiskām vajadzībām un citiem darbu izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā to autortiesību un blakustiesību subjektiem.

(2) Citas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas nosaka līgums, ko noslēgusi attiecīgā organizācija un autortiesību vai blakustiesību subjekts.

  

71.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

72.

 

 

 

73.

 

 

 

 

74.

Juridiskā komisija

Izteikt 65. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) vienojas ar darbu un blakustiesību objektu lietotājiem (63. panta piektās daļas 1. punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām publiskošanas gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences”.

Juridiskā komisija

Papildināt 65. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārda “darbu” ar vārdiem “un blakustiesību objektu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 65. panta pirmās daļas 3.punktā skaitļus un vārdus “63.panta otro daļu” ar skaitļiem un vārdiem “63.panta piekto daļu”.

Juridiskā komisija

Izteikt 65. panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) iekasē atlīdzību par vizuālās mākslas oriģināldarba publisku tālākpārdošanu, par darbu reproducēšanu personiskām vajadzībām un citiem darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38. 65. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) vienojas ar darbu un blakustiesību objektu lietotājiem (63. panta piektās daļas 1. punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām publiskošanas gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences”;

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda “darbu” ar vārdiem “un blakustiesību objektu”;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā skaitļus un vārdus “63.panta otro daļu” ar skaitļiem un vārdiem “63.panta piekto daļu”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) iekasē atlīdzību par vizuālās mākslas oriģināldarba publisku tālākpārdošanu, par darbu reproducēšanu personiskām vajadzībām un citiem darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;”.

66.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumi

(1) Savā darbībā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības un likumīgās intereses atbilstoši noslēgtajiem līgumiem jautājumos, kas attiecas uz darbu izmantošanu. Šīs organizācijas pilda šādus pienākumus:

1) izmaksājot atlīdzību autortiesību vai blakustiesību subjektiem, sniedz tiem pārskatu par darba izmantošanu, izpildīšanu un citām darbībām;

2) iekasētās atlīdzības summas pēc tam, kad izdarīti šā panta otrajā daļā noteiktie atskaitījumi, sadala starp organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem proporcionāli izmantotajiem viņu darbiem, izpildījumam un citām darbībām un regulāri tās izmaksā.

(2) No atlīdzības, kas iekasēta saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija sedz faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veidot speciālos fondus autortiesību un blakustiesību subjektu interesēs, veicot atskaitījumus no savāktās atlīdzības summas saskaņā ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas mērķiem un uzdevumiem.

(4) Autortiesību un blakustiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 65.pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī lai izslēdz viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu izmantotājiem.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas likumā noteiktajā termiņā gada pārskatu, kā arī šā likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā minēto atlīdzības lielumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

  

75.

 

 

 

76.

 

 

 

 

 

77.

 

 

 

 

 

78.

Juridiskā komisija

Papildināt 66. panta pirmo daļu pēc vārda “darbu” ar vārdiem “un blakustiesību objektu”.

Juridiskā komisija

Papildināt 66. panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda “darba” ar vārdiem “un blakustiesību objekta” un izslēgt vārdu “izpildīšanu”.

Juridiskā komisija

Papildināt 66. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārda “darbiem” ar vārdiem “un blakustiesību objektiem” un izslēgt vārdu “izpildījumam”.

Juridiskā komisija

Papildināt 66. panta ceturto daļu pēc vārda “darbu” ar vārdiem “un blakustiesību objektu”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

39. 66. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “darbu” ar vārdiem “un blakustiesību objektu”;

papildināt pirmās daļas 1. punktu pēc vārda “darba” ar vārdiem “un blakustiesību objekta” un izslēgt vārdu “izpildīšanu”;

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda “darbiem” ar vārdiem “un blakustiesību objektiem” un izslēgt vārdu “izpildījumam”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “darbu” ar vārdiem “un blakustiesību objektu”.

 

67.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzība

(1) Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības atbilstību likuma noteikumiem, it īpaši uzraugot, vai:

1) noteikumi par atlīdzības iekasēšanu un sadali ir taisnīgi;

2) administrēšanas izmaksas ir pamatotas;

3) atlīdzības sadale un izmaksas notiek paredzētajā kārtībā;

4) netiek nepamatoti atteikta licences izsniegðana.

(2) Konstatēto trūkumu novēršanai Kultūras ministrija dod mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām saistošus norādījumus. Ja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas šos norādījumus nepilda, Kultūras ministrijai ir tiesības celt tiesā prasību par attiecīgās organizācijas izpildinstitūcijas (amatpersonas) atcelšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas iesniedz Kultūras ministrijai savus statūtus, savas darbības gada pārskatus, kā arī sniedz informāciju, kas Kultūras ministrijai nepieciešama tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai.

(4) Uzraudzības nodrošināšanai Kultūras ministrija izveido konsultatīvu padomi no ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem, lietpratējiem, autortiesību un blakustiesību subjektiem.

27. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

“67.pants Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības uzraudzība

(1) Atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai izsniedz un anulē Kultūras ministrija. Atļauju izsniedz, pamatojoties uz organizācijas iesniegumu, kam pievienota visa izvērtēšanai nepieciešamā informācija.

(2) Izsniedzot atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, Kultūras ministrija izvērtē:

1) vai organizācijas statūti atbilst šim likumam;

2) vai organizācija pārstāv būtisku daļu Latvijas autoru vai izpildītāju, fonogrammu producentu un citu blakustiesību subjektu;

3) vai organizācija spēs veikt konkrētās tiesības vai lietojuma veida efektīvu administrēšanu un vai to jau nenodrošina cita mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija;

4) citus apstākļus, kuriem ir būtiska nozīme konkrētās tiesības vai lietojuma veida kolektīvajā administrēšanā.

(3) Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību, it īpaši uzraugot, vai:

1) tiek piemēroti vienādi nosacījumi vienas un tās pašas kategorijas lietotājiem;

2) netiek nepamatoti atteikta licences izsniegðana;

3) atlīdzības sadale un izmaksas notiek paredzētajā kārtībā.

(4) Kultūras ministrija anulē atļauju veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu, ja:

1) organizācija pēc atkārtota Kultūras ministrijas pieprasījuma nesniedz informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai;

2) organizācijas darbība neatbilst likumam un trūkumi nav novērsti Kultūras ministrijas norādītajā termiņā.

(5) Informāciju par šā panta otrajā un sestajā daļā noteikto atļauju spēkā stāšanos vai anulēšanu Kultūras ministrija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

79.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

80.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

81.

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 27.pantu (likuma 67.panta pirmo daļu) ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu tikai pēc atļaujas saņemšanas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 67. panta trešo daļu ar 4. un 5. punktu šā redakcijā:

“4) noteikumi par atlīdzības iekasēšanu un sadali ir taisnīgi;

5) administrēšanas izmaksas ir pamatotas;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27.pantā (likuma 67.panta piektās daļas jaunā redakcija) vārdus “sestajā daļā” ar vārdiem “ceturtajā daļā”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

40. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

“67.pants Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības uzraudzība

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu tikai pēc atļaujas saņemšanas. Atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai izsniedz un anulē Kultūras ministrija. Atļauju izsniedz, pamatojoties uz organizācijas iesniegumu, kam pievienota visa izvērtēšanai nepieciešamā informācija.

(2) Izsniedzot atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, Kultūras ministrija izvērtē:

1) vai organizācijas statūti atbilst šim likumam;

2) vai organizācija pārstāv būtisku daļu Latvijas autoru vai izpildītāju, fonogrammu producentu un citu blakustiesību subjektu;

3) vai organizācija spēs veikt konkrētās tiesības vai lietojuma veida efektīvu administrēšanu un vai to jau nenodrošina cita mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija;

4) citus apstākļus, kuriem ir būtiska nozīme konkrētās tiesības vai lietojuma veida kolektīvajā administrēšanā.

(3) Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību, it īpaši uzraugot, vai:

1) tiek piemēroti vienādi nosacījumi vienas un tās pašas kategorijas lietotājiem;

2) netiek nepamatoti atteikta licences izsniegðana;

3) atlīdzības sadale un izmaksas notiek paredzētajā kārtībā;

4) noteikumi par atlīdzības iekasēšanu un sadali ir taisnīgi;

5) administrēšanas izmaksas ir pamatotas.

(4) Kultūras ministrija anulē atļauju veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu, ja:

1) organizācija pēc atkārtota Kultūras ministrijas pieprasījuma nesniedz informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai;

2) organizācijas darbība neatbilst likumam un trūkumi nav novērsti Kultūras ministrijas norādītajā termiņā.

(5) Informāciju par šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteikto atļauju spēkā stāšanos vai anulēšanu Kultūras ministrija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
 

28. Papildināt likumu ar jaunu nodaļu šādā redakcijā:

“X1 nodaļa Vidutāji

      

41. Papildināt likumu ar jaunu nodaļu šādā redakcijā:

“X1 nodaļa Vidutāji
 

67.1 pants. Vidutāju izmantošana

(1) Ja raidorganizācijas savstarpēji nevar vienoties par retranslēšanu kabeļradio un kabeļtelevīzijā, kā arī šā likuma 18.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, jebkura puse var izmantot vidutāju.

(2) Pieteikumus par vidutāja procesa uzsākšanu jāadresē Kultūras ministrijai un otrai pusei.

82.

Juridiskā komisija

Izslēgt 67.1 panta pirmajā daļā vārdus “kabeļradio un kabeļtelevīzijā”.

Atbalstīt

67.1 pants. Vidutāju izmantošana

(1) Ja raidorganizācijas savstarpēji nevar vienoties par retranslēšanu, kā arī šā likuma 18.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, jebkura puse var izmantot vidutāju.

(2) Pieteikumus par vidutāja procesa uzsākšanu jāadresē Kultūras ministrijai un otrai pusei.
 

67.2 Vidutājs

(1) Puses var vienoties par vidutāja kandidatūru vai par kārtību kādā vidutājs tiek aicināts vai iecelts. Ja puses nevar vienoties par vidutāja kandidatūru vai kārtību, kādā vidutājs tiek aicināts, vidutāju var nozīmēt Kultūras ministrs, pamatojoties uz pušu rakstisku lūgumu.

(2) Vidutājs jāizvēlas tā, lai viņa neatkarība un neitralitāte nerādītu pamatotas šaubas.

(3) Vidutāja darbības nolikumu apstiprina Kultūras ministrs.

83.

 

 

 

84.

Juridiskais birojs

Izteikt 67.2 panta nosaukumu šādā redakcijā:

“67.2 pants. Vidutāja izvēle”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 67.2 panta trešo daļa.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

67.2 Vidutāja izvēle

(1) Puses var vienoties par vidutāja kandidatūru vai par kārtību kādā vidutājs tiek aicināts vai iecelts. Ja puses nevar vienoties par vidutāja kandidatūru vai kārtību, kādā vidutājs tiek aicināts, vidutāju var nozīmēt Kultūras ministrs, pamatojoties uz pušu rakstisku lūgumu.

(2) Vidutājs jāizvēlas tā, lai viņa neatkarība un neitralitāte nerādītu pamatotas šaubas.

 
 

67.3 pants. Vidutāja procesa norise

(1) Ja kāda no pusēm iesniegusi priekšlikumu strīda atrisināšanai, vidutāja process notiek, pamatojoties uz šo priekšlikumu.

(2) Vidutājs var izteikt pusēm priekšlikumus strīda atrisināšanai un noteikt laika periodu, kādā puses apstiprina vai noraida izteikto priekšlikumu. Ja neviena no pusēm neizsaka iebildumus pret vidutāja izteikto priekšlikumu trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas, tiek uzskatīts, ka tās pieņem minēto priekšlikumu.

(3) Vidutājs nav tiesīgs izpaust ziņas un informāciju, kura tam tapusi zināma saistībā ar vidutāja procesu.

(4) Puðu grieðanās pie vidutāja neietekmē to tiesības griezties tiesā.”

      

67.3 pants. Vidutāja procesa norise

(1) Ja kāda no pusēm iesniegusi priekšlikumu strīda atrisināšanai, vidutāja process notiek, pamatojoties uz šo priekšlikumu.

(2) Vidutājs var izteikt pusēm priekšlikumus strīda atrisināšanai un noteikt laika periodu, kādā puses apstiprina vai noraida izteikto priekšlikumu. Ja neviena no pusēm neizsaka iebildumus pret vidutāja izteikto priekšlikumu trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas, tiek uzskatīts, ka tās pieņem minēto priekšlikumu.

(3) Vidutājs nav tiesīgs izpaust ziņas un informāciju, kura tam tapusi zināma saistībā ar vidutāja procesu.

(4) Pušu griešanās pie vidutāja neietekmē to tiesības griezties tiesā.”

 

XI nodaļa

Autortiesību un blakustiesību aizsardzība

29. Izteikt likuma XI nodaļu šādā redakcijā:

“XI nodaļa Autortiesību, blakustiesību un datu bāzu, kuru veidotājiem ir sui generis tiesības, tiesību aizsardzība

85.

 

 

 

 

86.

Juridiskais birojs

Izteikt XI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XI nodaļa. Autortiesību un blakustiesību aizsardzība”.

Juridiskais birojs

Aizstāt visā XI nodaļā vārdus “tiesību subjekta” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “autortiesību un blakustiesību subjekta” (attiecīgā locījumā) un aizstāt vārdus “tiesību objekta” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “autortiesību un blakustiesību objekta”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

42. Izteikt likuma XI nodaļu šādā redakcijā:

“XI nodaļa. Autortiesību un blakustiesību aizsardzība

 

 

 

68.pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpumi

(1) Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas autortiesību vai blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, tai skaitā aizsargājamo objektu fiksācija, to publicēšana, publiskošana, reproducēšana, izplatīšana jebkādā veidā bez tiesību subjekta piekrišanas.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību vai blakustiesību ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie darba eksemplāri (kopijas) ir kontrafakta eksemplāri.

(4) Par kontrafakta eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājamu darbu eksemplāri, kas importēti no valstīm, kurās šie darbi netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

68.pants. Autortiesību un blakustiesību un datu bāzes veidotāja tiesību pārkāpumi

(1) Par autortiesību un blakustiesību un datu bāzes veidotāja tiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas tiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, tai skaitā:

1) tiesību objektu fiksācija, to publicēšana, publiskošana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez tiesību subjekta piekrišanas;

2) darbība, ar kuru bez tiesību īpašnieka atļaujas tiek dzēsta, grozīta vai pārveidota tiesību subjekta pievienotā elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu;

3) darbība, ja tiek izplatīts, raidīts, publiskots vai publicēts tiesību objekts, kam bez atļaujas dzēsta, grozīta vai pārveidota elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu;

4) tiesību subjekta piemēroto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu, kas paredzēti, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas darbības ar tiesību objektu iznīcināšana, apiešana vai citas darbības ar tehnoloģiskiem līdzekļiem, ja tās notikušas bez tiesību subjekta atļaujas;

5) tādu ierīču vai to sastāvdaļu ražošana, imports, izplatīšana, pārdošana, noma, reklamēšana vai valdīšana komerciālā nolūkā un tādu pakalpojumu sniegšana, kas radīti vai pielāgoti, lai apietu efektīvus tehnoloģiskos līdzekļus vai tos iznīcinātu.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību, blakustiesību un datu bāzes veidotāja tiesību ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie vai izplatītie tiesību objekti vai to kopijas ir pirātiski eksemplāri.

(4) Par pirātiskiem eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājami tiesību objekti, kas importēti no valstīm, kurās tie netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

87.

 

 

 

 

88.

 

 

 

 

89

 

 

 

 

90.

Juridiskais birojs

Izslēgt 68.panta nosaukumā un visā XI nodaļā vārdus “un datu bāzes veidotāja tiesību” (attiecīgā locījumā).

Juridiskais birojs

Aizstāt 68. panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “tiesību īpašnieka” ar vārdiem “autortiesību un blakustiesību subjekta”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 68. panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “valdīšana komerciālā nolūkā” ar vārdiem “citā komerciālā nolūkā”.

Juridiskā komisija

Papildināt 68. panta pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6) Šā likuma 34. un 35. pantā paredzētās atlīdzības nesamaksāšana”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

68.pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpumi

(1) Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, tai skaitā:

1) autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, to publicēšana, publiskošana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību subjekta piekrišanas;

2) darbība, ar kuru bez autortiesību un blakustiesību subjekta atļaujas tiek dzēsta, grozīta vai pārveidota autortiesību un blakustiesību subjekta pievienotā elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu;

3) darbība, ja tiek izplatīts, raidīts, publiskots vai publicēts tiesību objekts, kam bez atļaujas dzēsta, grozīta vai pārveidota elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu;

4) autortiesību un blakustiesību subjekta piemēroto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu, kas paredzēti, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu iznīcināšana, apiešana vai citas darbības ar tehnoloģiskiem līdzekļiem, ja tās notikušas bez autortiesību un blakustiesību subjekta atļaujas;

5) tādu ierīču vai to sastāvdaļu ražošana, imports, izplatīšana, pārdošana, noma, reklamēšana vai citā komerciālā nolūkā un tādu pakalpojumu sniegšana, kas radīti vai pielāgoti, lai apietu efektīvus tehnoloģiskos līdzekļus vai tos iznīcinātu.

6) Šā likuma 34. un 35. pantā paredzētās atlīdzības nesamaksāšana.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību, blakustiesību ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie vai izplatītie autortiesību un blakustiesību objekti vai to kopijas ir pirātiski eksemplāri.

(4) Par pirātiskiem eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājami autortiesību un blakustiesību objekti, kas importēti no valstīm, kurās tie netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

 

69.pants. Autortiesību un blakustiesību subjekta tiesību aizsardzība

(1) Autortiesību un blakustiesību subjekti, viņu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai pārkāpējs atzīst viņu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantoðanu;

3) prasīt, lai pārkāpējs atjauno iepriekšējo stāvokli, kāds bija līdz tiesību pārkāpšanai, un pārtrauc prettiesiskās darbības vai neapdraud radošo darbību;

4) prasīt, lai pārkāpējs atlīdzina zaudējumus, arī negūto peļņu, vai arī prasīt, lai pārkāpējs dod kompensāciju pēc tiesas ieskata;

5) prasīt, lai tiek iznīcināti kontrafakta eksemplāri.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakustiesību subjekti var vērsties tiesā. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav celta prasība par zaudējumu atlīdzību).

(3) Tiesa pēc prasītāja lūguma var pieņemt lēmumu, ka uz materiāliem un iekārtām, kas izmantotas kontrafakta eksemplāru izgatavošanai, vēršama piedziņa autoram nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai vai arī šie materiāli un iekārtas nododamas izmantošanai labdarības nolūkos vai konfiscējamas. Kontrafakta eksemplāri iznīcināmi.

(4) Ja pārkāptas tiesības, kas aizsargājamas šā likuma X nodaļā noteiktajā kārtībā, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību autortiesību vai blakustiesību subjektu vārdā ceļ pats autortiesību vai blakustiesību subjekts vai arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(5) Autortiesību un blakustiesību subjekti, kā arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, ir atbrīvotas no valsts nodevas.

69.pants. Tiesību subjektu tiesību aizsardzība

(1) Tiesību subjekti, viņu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai pārkāpējs atzīst viņu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantoðanu;

3) prasīt, lai pārkāpējs atjauno iepriekšējo stāvokli, kāds bija līdz tiesību pārkāpšanai, un pārtrauc prettiesiskās darbības vai neapdraud radošo darbību;

4) prasīt, lai pārkāpējs atlīdzina zaudējumus, arī negūto peļņu, vai arī prasīt, lai pārkāpējs dod kompensāciju pēc tiesas ieskata;

5) prasīt, lai tiek iznīcināti pirātiskie eksemplāri;

6) prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu tiesību subjektu tiesības, vai kuri padara iespējamu šāda pārkāpuma veikšanu, veic atbilstošus pasākumu, lai pārtrauktu lietotāju iespējas veikt šādus pārkāpumus. Gadījumā, ja starpnieks neveic atbilstošus pasākumus, tiesību subjektam ir tiesības vērsties pret starpnieku.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, tiesību subjekti var vērsties tiesā. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot Civilprocesa likumā noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus arī tiesību pārkāpuma novēršanai vai pārtraukšanai.

(3) Tiesa pēc prasītāja lūguma var pieņemt lēmumu, ka uz materiāliem un iekārtām, kas izmantotas pirātisku eksemplāru izgatavošanai, vēršama piedziņa tiesību subjektam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai vai arī šie materiāli un iekārtas nododamas izmantošanai labdarības nolūkos vai konfiscējamas. Pirātiskie eksemplāri iznīcināmi.

(4) Ja pārkāptas tiesības, kas aizsargājamas šā likuma X nodaļā noteiktajā kārtībā, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību tiesību subjektu vārdā ceļ pats tiesību subjekts vai arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(5) Tiesību subjekti, kā arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir atbrīvotas no valsts nodevas tiesā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

91.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 69.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Autortiesību un blakustiesību subjekti, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, ir atbrīvoti no valsts nodevas. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, kas izriet no 63. panta piektajā daļā minētajiem gadījumiem, ir atbrīvotas no valsts nodevas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

69.pants. Autortiesību un blakustiesību subjektu tiesību aizsardzība

(1) Autortiesību un blakustiesību subjekti, viņu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai pārkāpējs atzīst viņu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantoðanu;

3) prasīt, lai pārkāpējs atjauno iepriekšējo stāvokli, kāds bija līdz tiesību pārkāpšanai, un pārtrauc prettiesiskās darbības vai neapdraud radošo darbību;

4) prasīt, lai pārkāpējs atlīdzina zaudējumus, arī negūto peļņu, vai arī prasīt, lai pārkāpējs dod kompensāciju pēc tiesas ieskata;

5) prasīt, lai tiek iznīcināti pirātiskie eksemplāri;

6) prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības, vai kuri padara iespējamu šāda pārkāpuma veikšanu, veic atbilstošus pasākumu, lai pārtrauktu lietotāju iespējas veikt šādus pārkāpumus. Gadījumā, ja starpnieks neveic atbilstošus pasākumus, autortiesību un blakustiesību subjektam ir tiesības vērsties pret starpnieku.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakustiesību subjekti var vērsties tiesā. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot Civilprocesa likumā noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus arī tiesību pārkāpuma novēršanai vai pārtraukšanai.

(3) Tiesa pēc prasītāja lūguma var pieņemt lēmumu, ka uz materiāliem un iekārtām, kas izmantotas pirātisku eksemplāru izgatavošanai, vēršama piedziņa autortiesību un blakustiesību subjektam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai vai arī šie materiāli un iekārtas nododamas izmantošanai labdarības nolūkos vai konfiscējamas. Pirātiskie eksemplāri iznīcināmi.

(4) Ja pārkāptas tiesības, kas aizsargājamas šā likuma X nodaļā noteiktajā kārtībā, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību autortiesību un blakustiesību subjektu vārdā ceļ pats autortiesību un blakustiesību subjekts vai arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(5) Autortiesību un blakustiesību subjekti, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, ir atbrīvoti no valsts nodevas. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, kas izriet no 63. panta piektajā daļā minētajiem gadījumiem, ir atbrīvotas no valsts nodevas.

70.pants. Kontrafakta eksemplāru apķīlāšana un iznīcināšana

(1) Policija, muita vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot kontrafakta eksemplārus, tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par kontrafakta eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu par kontrafakta eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.

70.pants. Pirātisko eksemplāru apķīlāšana un iznīcināšana

(1) Policija vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot pirātiskos eksemplārus, tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par pirātisko eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu par pirātisko eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.

      

70.pants. Pirātisko eksemplāru apķīlāšana un iznīcināšana

(1) Policija vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot pirātiskos eksemplārus, tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par pirātisko eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu par pirātisko eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.

71.pants. Atbildība par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem

Atkarībā no autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās atbildības.

71.pants. Atbildība par autortiesību un blakustiesību un datu bāzes veidotāja tiesību pārkāpumiem

Atkarībā no autortiesību, blakustiesību vai datu bāzes veidotāju tiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās atbildības.”

92.

Juridiskā komisija

Izslēgt 71. pantā vārdus “vai datu bāzes veidotāju tiesību”.

Atbalstīt

71.pants. Atbildība par autortiesību un blakustiesību un datu bāzes veidotāja tiesību pārkāpumiem

Atkarībā no autortiesību, blakustiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās atbildības.”

 
 

30. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci šādā redakcijā:

 

“ Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/250/EEK, 92/100/EEK, 93/83/EEK, 93/98/EEK, 96/9/EK, 2001/29/EK, 2001/84/EK.”

      

43. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci šādā redakcijā:

 

“ Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/250/EEK, 92/100/EEK, 93/83/EEK, 93/98/EEK, 96/9/EK, 2001/29/EK, 2001/84/EK.”

Pārejas noteikumi

 

1. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.);

2) Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.).

 

2. Šajā likumā noteiktie autortiesību un blakustiesību aizsardzības termiņi attiecas uz visiem darbiem un tiesību objektiem, kas bija aizsargājami likuma spēkā stāšanās dienā.

 

3. Šā likuma 35.panta noteikums par autora atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

 

4. Šā likuma 19.panta otrās daļas noteikums par atlīdzības izmaksu autoriem attiecībā uz bibliotēkām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

5. Šā likuma 57.pantā paredzētās datu bāzes aizsardzības tiesības ir piemērojamas arī attiecībā uz datu bāzēm, kuru izveidošana tika pabeigta ne agrāk kā 15 gadus pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuras likuma spēkā stāšanās dienā atbilst šā likuma 5.panta otrās daļas noteikumiem. Datu bāzes aizsardzība neierobežo agrāk iegūtās tiesības un neskar līgumus, kas noslēgti pirms šā likuma spēkā stāšanās.

31. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar jaunu piekto punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 48.panta trešajā un septītajā apakšpunktā noteiktās izpildītāju tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz fonogrammās fiksētajiem izpildījumiem, kas fiksēti vai publicēti Latvijā līdz 1993.gada 15.maijam.”;

 

līdzšinējo piekto punktu uzskatīt attiecīgi par sesto.

93.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

94.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 5. pārejas noteikumu kā 6.punktu, izslēdzot nosacījumu par pārejas noteikumu 5.punkta pāruzskatīšanu un aizstāt skaitli un vārdus 48. panta trešajā un septītajā apakšpunktā” ar skaitļiem un vārdiem “48. panta trešās daļas 3. un 7. punktā”.

Juridiskais birojs

Papildināt ar 7.pārejas noteikumu punktu šādā redakcijā:

“7. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras izveidotas līdz 2004.gada 1.maijam jāsaņem atļauja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1. septembrim.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

44. Papildināt pārejas noteikumus ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

“6. Šā likuma 48.panta trešās daļas 3. un 7.punktā noteiktās izpildītāju tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz fonogrammās fiksētajiem izpildījumiem, kas fiksēti vai publicēti Latvijā līdz 1993.gada 15.maijam.

7. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras izveidotas līdz 2004.gada 1.maijam jāsaņem atļauja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1. septembrim.”
 

Pārejas noteikums

 

Šā likuma 11., 23., 24. un 25.pants stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

95.

Juridiskais birojs

Izslēgt piedāvāto grozījuma likuma pārejas noteikumu un papildināt likumprojektu ar normu par grozījuma likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā”.

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.