Likums

Likumprojekts

Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā

Izdarīt Dzīvnieku barības aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 3., 4., 5., 6.punktu šādā redakcijā:

“3) barības sastāvdaļa – neapstrādāts, svaigs vai konservēts augu vai dzīvnieku izcelsmes produkts, rūpnieciskās pārstrādes blakusprodukts vai organiska vai neorganiska viela ar vai bez piedevām, kuru izmanto dzīvnieku ēdināšanai, dzīvnieku barības maisījumu gatavošanai vai kā premiksu papildvielu;

4) barības maisījums – barības sastāvdaļu maisījums, kas satur vai arī nesatur barības piedevas un ir paredzēts dzīvnieku ēdināšanai kā pilnvērtīga barība vai papildbarība;

5) barības piedeva – viela vai mikroorganisms un to preparāti (izņemot barības sastāvdaļas un premiksus), kurus pievieno barībai vai ūdenim, lai uzlabotu barības maisījuma vai barības sastāvdaļas īpašības, uzlabotu dzīvnieku izcelsmes produktu īpašības, uzlabotu akvārija zivtiņu un mājas (istabas) putnu krāsu, nodrošinātu dzīvnieku pilnvērtīgu ēdināšanu, paaugstinātu to produktivitāti, sasniegtu noteiktus ēdināšanas mērķus, nodrošinātu dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, novērstu vai mazinātu lopkopības kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī lai pasargātu dzīvniekus no kokcidiozēm un histomonozēm;

6) diētiskā barība – pilnvērtīga barība vai papildbarība, kas apmierina specifiskas dzīvnieku vajadzības pēc atsevišķām barības vielām, ja dzīvniekiem ir īslaicīgi vai neatgriezeniski traucēti vielmaiņas un citi fizioloģiskie procesi;”

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) premikss – vienas vai vairāku barības piedevu maisījums ar papildvielu (barības sastāvdaļu vai ūdeni), kas paredzēts barības rūpnieciskai ražošanai un kura koncentrācija pilnvērtīgā barības maisījumā ir 20 kg/t vai mazāka par 20 kg/t;”

izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) papildbarība – barības piedevu vai premiksu maisījums ar barības sastāvdaļām, kuru drīkst izmantot dzīvnieku ēdināšanai tikai kopā ar citu barību un kura koncentrācija pilnvērtīgā barības maisījumā ir virs 20 kg/t;

12) pilnvērtīga barība – barības maisījums, kura sastāvs apmierina dzīvnieka diennakts vajadzības pēc barības un bioloģiski aktīvām vielām atbilstoši tā sugai, vecumam, produktivitātei vai fizioloģiskajam stāvoklim.”

2. Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Latvijā drīkst izplatīt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā marķētu barību.”

3. Izslēgt 15.panta otro daļu.

4. Izteikt 22.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Barības ražošanas uzņēmums nodrošina pašvērtēšanas sistēmas (kritisko kontroles punktu bīstamības analīze – HACCP) darbību – dokumentētu ražotās produkcijas kvalitātes kontroli, ko veic barības ražotājs vai tā atsevišķa struktūrvienība.”

5. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Barības ražotājs, iepakotājs, uzglabātājs, ievedējs (importētājs), izvedējs (eksportētājs) vai izplatītājs, kura valdījumā (īpašumā) ir izplatīšanai nederīga barība, sedz izdevumus, kas saistīti ar šādas barības kontroli, izņemšanu no apgrozības, pārstrādi vai iznīcināšanu.”

6. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Pārtikas un veterinārais dienests gatavo un Zemkopības ministrs apstiprina trešo valstu vai to daļu un komersantu sarakstu, no kuriem atļauts ievest dzīvnieku barību Latvijā.”

7. Papildināt ar 26.1pantu šādā redakcijā:

“26.1 pants. Pārtikas un veterinārais dienests trešo valstu vai to daļu un komersantu sarakstu gatavo saskaņā ar:

1) epizootisko situāciju trešajā valstī;

2) prasībām, kuras noteiktas normatīvajos aktos par dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu atzīšanas un reģistrācijas kārtību, un prasībām dzīvnieku barības apritē iesaistītajām personām.”

8. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Ja barība vai barības sastāvdaļas neatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dzīvnieku barības apriti, apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību, dzīvību un vidi, Pārtikas un veterinārais dienests lemj par to, vai:

1) izdot rīkojumu par barības nosūtīšanu atpakaļ uz to valsti, no kurienes tā ir atsūtīta, un nekavējoties par to informē Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, norādot produkta nosaukumu un atklāto pārkāpumu;

2) barības apritē iesaistītajām personām atļaut veikt vienu no šādiem pasākumiem: noteiktā termiņā panākt produktu atbilstību prasībām, vajadzības gadījumā attīrīt, pārstrādāt jebkurā citā piemērotā veidā, izmantot citiem mērķiem vai iznīcināt.”

08.03.2004. 8:00

S.Vanaga

7027363, Sanita.Vanaga@zm.gov.lv

Zemkopības ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Roze

L.Straujuma

S.Grigaļūna

D.Malzubre

S.Vanaga

Ministru kabineta likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Pašreiz likumā ir nepieciešams veikt atsevišķus grozījumus, jo: 1. Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvās ir veikti grozījumi; 2. Eiropas Komisija ir norādījusi uz vairāku likumā skaidroto terminu neatbilstību Eiropas Savienības barības likumdošanai; 3. ir Eiropas Padome un Parlaments ir izdevuši tieši piemērojamos likumdošanas aktus attiecībā par dzīvnieku barības apriti.
2. Tiesību akta projekta būtība			Likumprojektā atbilstoši direktīvu grozījumiem ir veikti grozījumi atsevišķos likuma pantos. Ir novērstas neatbilstības likumā lietoto terminu skaidrojumā.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likuma grozījumi precizē terminu skaidrojumu, līdz ar to barības ražotājiem būs vieglāk sadarboties ar partneriem citās dalībvalstīs. Veicot grozījumus likumā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, tiks aktualizēta dzīvnieku barības likumdošana Latvijā.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likuma grozījumu ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni būs netieša. Noteikto prasību ievērošana un kontrole nodrošinās drošas un nekaitīgas barības ražošanu, kas savukārt ietekmēs pārtikas produktu kvalitāti.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvais dokuments nepieļauj barības ražošanu vai izplatīšanu, kas jebkādā veidā varētu kaitēt videi.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtējais gads			Trīs nākamie gadi					Vidēji *)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar			Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar	Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar			Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar	Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar			Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar	Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar			Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar	Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar			Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar	Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar		Normatīvo aktu projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Uz šo likuma grozījumu pamata nav jāizdod citi noteikumi, nav jāveic grozījumi citos likumos. Uz šī likumprojekta pamata neviens normatīvais akts spēku nezaudēs.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Komisijas Baltās grāmatas 5.nodaļas 3.apakšnodaļā minētajām nostādnēm dzīvnieku barības jomā. Likuma grozījumiem stājoties spēkā, tiks ieviestas Eiropas Savienības dzīvnieku barības likumdošanas normatīvo dokumentu prasības, kas nosaka dzīvnieku barības aprites kārtību – Eiropas Padomes 1970.gada 23.novembra direktīva 70/524/EEC par piedevām dzīvnieku barībā, Padomes 1979.gada 2.aprīļa direktīva 79/373/EEC par prasībām dzīvnieku barības maisījumu apritei, Komisijas 1980.gada 2.maija direktīva 80/511/EEC, kas atsevišķos gadījumos atļauj tirgot barības maisījumus atvērtos iepakojumos vai konteineros, Padomes 1993.gada 13.septembra direktīva 93/74/EEC par dzīvnieku diētisko barību, Padomes 1995.gada 25.oktobra direktīva 95/53/EC par barības oficiālās kontroles pamatprincipiem, Padomes 1995.gada 22.decembra direktīva 95/69/EC par dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu atzīšanas un reģistrācijas kārtību, un grozījumiem direktīvās 70/524/EEC, 74/63/EEC, 79/373/EEC un 82/471/EEC, Padomes 1996.gada 29.aprīļa direktīva 96/25/EC par barības sastāvdaļu izplatīšanas un lietošanas prasībām.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.								Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
1.3) 1.4) 1.11) 1.12)	Padomes 1979.gada 2.aprīļa direktīva 79/373/EEC par prasībām dzīvnieku barības maisījumu apritei, 2.(b), (d), (e), (k) pants								atbilst
1.6)	Padomes 1993.gada 13.septembra direktīva 93/74/EEC par dzīvnieku diētisko barību, 2.(c) pants								atbilst
1.5) 1.8)	Eiropas Padomes 1970.gada 23.novembra direktīva 70/524/EEC par piedevām dzīvnieku barībā 2(a) (h)								atbilst
2.	Padomes 1979.gada 2.aprīļa direktīva 79/373/EEC par prasībām dzīvnieku barības maisījumu apritei, 5., 6.pants, Padomes 1993.gada 13.septembra direktīva 93/74/EEC par dzīvnieku diētisko barību, 5.pants, Padomes 1996.gada 29.aprīļa direktīva 96/25/EC par barības sastāvdaļu izplatīšanas un lietošanas prasībām								atbilst
3.	Padomes 1995.gada 22.decembra direktīva 95/69/EC par dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu atzīšanas un reģistrācijas kārtību, un grozījumiem direktīvās 70/524/EEC, 74/63/EEC, 79/373/EEC un 82/471/EEC								atbilst
4.	Padomes 1995.gada 22.decembra direktīva 95/69/EC par dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu atzīšanas un reģistrācijas kārtību, un grozījumiem direktīvās 70/524/EEC, 74/63/EEC, 79/373/EEC un 82/471/EEC								atbilst
5.	Padomes 1995.gada 25.oktobra direktīva 95/53/EC par barības oficiālās kontroles pamatprincipiem, 8.3.pants								atbilst
6. 7.	Padomes 1995.gada 22.decembra direktīva 95/69/EC par dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu atzīšanas un reģistrācijas kārtību, un grozījumiem direktīvās 70/524/EEC, 74/63/EEC, 79/373/EEC un 82/471/EEC, 10. un 11.pants								atbilst
8.	Padomes 1995.gada 25.oktobra direktīva 95/53/EC par barības oficiālās kontroles pamatprincipiem, 8.1. un 8.2.pants								atbilst
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas				Likumprojekts tapis, konsultējoties ar Latvijas dzīvnieku barības ražotājiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija				Latvijas dzīvnieku barības ražotāji atbalsta likumprojektu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Likumprojekta tapšanas laikā notikušas vairākkārtējas konsultācijas ar Dānijas augkopības dienestu.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas						Ieviešot likumprojektu, netiks radītas jaunas institūcijas. Likumprojekta ieviešanu nodrošinās Pārtikas un veterinārais dienests, barības ražotāji un izplatītāji.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo						Indivīda tiesības nosaka Dzīvnieku barības aprites likuma 35.panta otrais punkts - Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu var pārsūdzēt normatīvos aktos noteiktā kārtībā.

Zemkopības ministrs M.Roze

08.03.2004. 8:35

S.Vanaga

7027363, Sanita.Vanaga@zm.gov.lv

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

L.Straujuma

S.Grigaļūna

D.Malzubre

S.Vanaga