Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija š.g. 7. aprīļa sēdē izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums “Par zinātnisko darbību”” (reģ.nr.719; dok.nr.2201), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ar cieņu

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. inovācijas – process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
2. pētniecība - mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu pielietošanai jaunu produkcijas veidu, procesu un metožu radīšanā vai to pilnveidošanā.
3. tehnoloģiskais / inovāciju centrs – institūcija, kas atbalsta un veicina tehnoloģiski orientētu jauno uzņēmumu, kas ražo zinātņietilpīgu vai tehnoloģisku produkciju neatkarīgi no zinātnes vai tehnikas nozares, veidošanos un attīstību, nodrošina saiti starp pētnieciskām laboratorijām un ražojošiem uzņēmumiem, jauniem inovatīviem uzņēmumiem nodrošina telpas un infrastruktūras pakalpojumus, konsultācijas tehnoloģiskam biznesam specifiskos jautājumos un palīdz piesaistīt investīcijas, kredītus un dažādu inovāciju fondu līdzekļus;
4. zinātne – intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai
   eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un apkopotas  zināšanas par
   likumsakarībām, kas valda  dabā un sabiedrībā.
5. zinātniskā darbība – radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas.
6. zinātniskie darbinieki – zinātnieki un citas personas, kas nodarbojas ar zinātni un pētniecību.
7. zinātnes tehniskais personāls – personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuri zinātnieku vadībā piedalās zinātniskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus. Tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi, laboranti, tehnologi, operatori u.tml.
8. zinātnes un tehnoloģiju parks - ir cilvēkresursu, zināšanu un infrastruktūras komplekss, kur ir radīti labvēlīgi apstākļi augstākās izglītības, pētnieciskā darba un zinātņietilpīgas produkcijas ražošanas savstarpēji papildinošai attīstībai. Tā sastāvā ietilpst zinātniski pētnieciskās iestādes, universitātes vai to institūti, viens vai vairāki tehnoloģiskie centri, biznesa inkubatori vai industriālā zona un atbilstoši darbības virzienam specializētu konsultāciju biroji vai centri. Parku pamatuzdevums ir nodrošināt zinātnes iestrāžu komercializāciju veidojot tiešu saikni starp pētnieciskajām laboratorijām un tehnoloģisku produkciju ražojošiem uzņēmumiem.
9. zinātni apkalpojošais personāls – personas, kas veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānu, ekonomisko, finansu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī augstas kvalifikācijas strādnieki, kuri veic zinātniskās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu, u.c.)
10. zinātniskās institūcijas - zinātniskie institūti, zinātniskās kapitālsabiedrības un augstskolas, kā arī citas institūcijas, kuru Statūtos ir paredzēta zinātniskā darbība, kā arī piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un celšanas procesā.

(1) Šī likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības nosacījumu.

(2) Likums nosaka zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātniskās darbības subjektu tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas, valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā.

Tiesības veikt zinātnisko darbību ir jebkurai personai neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālā, mantiskā un dienesta stāvokļa un izcelšanās.

Zinātniskās darbības subjekti šā likuma izpratnē ir zinātniskie darbinieki, zinātnieku grupas un zinātniskās institūcijas.

(1) Zinātnieks šā likuma izpratnē ir fiziskā persona, kura veic zinātnisko darbību un kurai ir šajā likumā noteiktajā kārtībā iegūta vai apstiprināta zinātniskā kvalifikācija.

(2) Zinātnieka statusu nosaka viņa zinātniskā kvalifikācija, personiskie sasniegumi zinātnē un ekspertu vērtējums.

(3) Zinātnieka statuss nav atkarīgs no viņa zinātniskās specializācijas, kā arī no zinātniskās darbības motīviem vai darba devēja statusa.

Zinātnisko personālu veido:

1. zinātniskie darbinieki;
2. zinātnes tehniskais personāls;
3. zinātni apkalpojošais personāls.

Zinātnieka vispārīgie pienākumi ir šādi:

1. veicot zinātnisko darbību nodrošināt pētījumu objektivitāti;
2. informēt sabiedrību par savu pētījumu rezultātiem, kā arī savas kompetences ietvaros sniegt konsultācijas un eksperta atzinumus;
3. popularizēt zinātnes sasniegumus un atziņas, dot atzinumus par moderno tehnoloģiju un organizatorisko paņēmienu izmantošanas iespējām Latvijas saimnieciskās konkurētspējas celšanai;
4. celt savu zinātnisko kvalifikāciju un piedalīties jaunu zinātnieku sagatavošanā;
5. pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc zinātnieka atzinuma, var radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai vai dabai, un informēt par to sabiedrību;
6. piedalīties tādu pētījumu uzdevumu formulēšanā, kuru mērķis ir Latvijas saimnieciskās konkurētspējas celšana un nacionālās identitātes attīstīšana;
7. piedalīties izglītības sistēmas modernizēšanā.

(1) Zinātnieks atbild par savu zinātnisko pētījumu rezultātu objektivitāti un par saviem secinājumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz šiem rezultātiem.

(2) Zinātnieks atbild par savas kompetences pārsniegšanu, ja tās rezultātā sabiedrībai tiek sniegtas rekomendācijas, kas neizriet no konkrētiem zinātnisko pētījumu rezultātiem.

(3) Zinātnieks atbild par to, lai viņam zinātniskā darba veikšanai nodotie materiāli, finanšu līdzekļi un informācija tiktu izmantota vienīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(4) Zinātnieks neatbild par zinātnisko pētījumu rezultātu tālākas izmantošanas sekām, ja vien viņš pats nav šo pētījumu rezultātu izmantotājs vai izmantošanas sagatavotājs vai arī ja nepastāv vienošanās starp zinātnieku un viņa pētījumu rezultātu izmantotāju.

(5) Zinātnieks atbild par informācijas izpaušanu, ja ar likumu noteikts, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

(1) Zinātniekam ir tiesības:

1. brīvi izvēlēties pētījumu virzienu un metodes atbilstoši savām zinātniskajām interesēm, kompetencei un humānisma principiem;
2. ar individuālu vai kolektīvu zinātnisko pētījumu projektu piedalīties jebkuros atklātos zinātnisko pētījumu darbu konkursos Latvijā un ārvalstīs;
3. neatkarīgi no darba attiecībām zinātniekam ir tiesības konkursa kārtībā saņemt finansējumu no valsts, dažādu juridisko un fizisko personu fondu līdzekļiem. Attiecībā uz šādi iegūtiem līdzekļiem (granti, subsīdijas, līgumi) zinātniekam ir tiesības būt kredīta rīkotājam;
4. bez administratīviem ierobežojumiem piedalīties atklātos konkursos, lai iegūtu līdzekļus savas kvalifikācijas celšanai, kā arī piedalīties dažādos zinātniskos pasākumos Latvijā un ārvalstīs un izmantot piešķirtās iespējas;
5. bez cenzūras un administratīviem ierobežojumiem iesniegt sava zinātniskā darba rezultātus publicēšanai paša izraudzītos zinātniskās preses izdevumos.

(2) Zinātniskajās institūcijās nodarbinātajiem zinātniekiem ar doktora grādu ik gadu pienākas apmaksāts divu kalendāra mēnešu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāra mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai kvalifikācijas celšanai ārpus savas darbavietas, ja ir attiecīgs rakstveida apstiprinājums.

(3) Zinātniekam ir ekskluzīvas tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies viņa zinātniskās darbības rezultātā, ja darba līgumā nav noteikts citādi.

(4) Ja zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums.

(5) Zinātnieka tiesību ierobežojumi pieļaujami vienīgi tad, ja pirms zinātnisko pētījumu uzsākšanas viņš devis rakstveida piekrišanu.

Informācija par zinātniskajiem pētījumiem, kas finansēti no valsts budžeta, ir atklāta. Likumā vai Ministru kabineta noteiktajos gadījumos var ierobežot piekļūšanu informācijai, kas attiecas uz zinātniskajiem pētījumiem.

(1) Zinātnisko kvalifikāciju apliecina doktora zinātniskais grāds, kuru piešķir Promocijas padome. Ārvalstīs iegūtā zinātniskā grāda pielīdzināšana notiek saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem Latvija ir pievienojusies.

(2) Ar dienu, kad stājies spēkā lēmums par zinātniskā grāda piešķiršanu, persona iegūst šā likuma 9.pantā un citos normatīvajos aktos noteiktās zinātnieka tiesības.

(3) Zinātnisko grādu piešķir uz mūžu, un zinātniekam ir tiesības to lietot oficiālā sarakstē.

(4) Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās zinātnes nozares doktora tiesības.

Doktora zinātnisko grādu piešķir personai pēc akreditētas doktora studiju programmas pabeigšanas un promocijas darba aizstāvēšanas. Promocijas darbā zinātniskā grāda pretendentam ir jāapliecina, ka tas ir patstāvīgi veicis oriģinālu pētījumu, prot patstāvīgi plānot zinātnisko pētījumu, apguvis pētījumu veikšanas metodoloģiju un darbam specialitātē nepieciešamās metodes, spēj patstāvīgi analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt tiem atbilstošus secinājumus.

(1) Promocijas tiesības universitātēm deleģē Ministru kabinets, pēc Latvijas Zinātnes padomes priekšlikuma. Promocijas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(2) Zinātniskā grāda piešķiršanas sistēmas pārraudzību veic Ministru kabineta izveidota Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija. Komisija darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

Universitātes un akadēmijas par īpašiem nopelniem zinātnē vai mācību darbā var piešķirt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grādu. Piešķiršanas procedūru un kārtību nosaka šo iestāžu koleģiālo pārvaldes institūciju apstiprināts nolikums.

Zinātniskās darbības organizatoriskajā sistēmā ietilpst:

1. Latvijas Zinātnes padome un tās ekspertu komisijas;
2. Latvijas Republikas augstskolas;
3. Latvijas Zinātņu akadēmija;
4. zinātniskie institūti, zinātniskās kapitālsabiedrības, zinātnieku grupas un zinātniskie darbinieki;
5. zinātnes un tehnoloģiskie parki, tehnoloģiskie/inovāciju centri;
6. citas Ministru kabineta izveidotas zinātnes institūcijas.

(1) Saeima apstiprina valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības stratēģiju un nosaka zinātniskajai darbībai valsts budžeta līdzekļus.

(2) Ministru kabinets:

1. pieņem lēmumus par attiecīgu valsts pārvaldes institūciju dibināšanu;
2. dibina, reorganizē un likvidē valsts zinātniskās institūcijas;
3. apstiprina valsts pētījumu programmas un to īstenošanai piešķirtos finansu līdzekļus, nosakot šo līdzekļu izlietojuma kontroli.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:

Latvijas Zinātnes padome ir zinātnieku koleģiāla institūcija ar juridiskās personas tiesībām. Padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Tās darbību nosaka Ministru kabinets.

Latvijas Zinātnes padomes kompetencē un pienākumos ietilpst:

1. priekšlikumu sagatavošana valsts zinātnes attīstības politikas izstrādei;
2. priekšlikumu izstrāde zinātnes finansēšanai nepieciešamā valsts budžeta projekta sagatavošanai;
3. zinātnes finansēšanai noteikto valsts budžeta līdzekļu analīze un atzinumu sniegšana par izlietojuma zinātnisko lietderību;
4. Latvijas Zinātnes padomei piešķirtā zinātnes finansējuma sadale un tā izmantošanas uzraudzība;
5. pētījumu projektu pieteikumu izvērtēšana un konkursa kārtības noteikšana, nodrošinot to atklātumu;
6. valsts finansēto zinātnisko pētījumu rezultātu zinātniska izvērtēšana un apkopošana, rezultātu pieejamības nodrošināšana;
7. starptautiskās zinātniskās sadarbības organizēšana un veicināšana;
8. priekšlikumu sagatavošana promocijas tiesību piešķiršanai universitātēm;
9. attiecīgo ekspertu komisiju izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole;
10. ar tās darbību saistītās informācijas sagatavošana un publicēšana;
11. zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju un diskusiju principu izstrādāšana.

(1) Latvijas Zinātnes padomē tiek deleģēti pārstāvji no:

1. Izglītības un zinātnes ministrijas — viens;
2. Latvijas Zinātņu akadēmijas — divi;
3. Latvijas Zinātnieku savienības — viens;
4. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas — viens;
5. Rektoru padomes — viens;
6. zinātnes nozaru ekspertu komisijām — pa vienam no katras komisijas.

(2) Latvijas Zinātnes padome no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Savā kompetencē esošos jautājumus tā izlemj ar vienkāršu balsu vairākumu, taču balsošanā jāpiedalās ne mazāk kā divām trešdaļām no padomes sastāva.

(1) Latvijas Zinātnes padome ir tiesīga:

1. pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju zinātnisko projektu pilnvērtīgas ekspertīzes nodrošināšanai;
2. pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, lai izlemtu jautājumus par promocijas tiesību piešķiršanu;
3. pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas attiecas uz zinātnisko darbību Latvijas Republikā;
4. uzraudzīt zinātnes finansēšanai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, savas kompetences ietvaros dot tam vērtējumu.

(2) Latvijas Zinātnes padome nav tiesīga ierobežot tās finansēto zinātnisko projektu izpildītāju tiesības un finansiālo rīcībspēju, kas izriet no šā likuma 9. pantā noteiktajām tiesībām.

(3) Sava darba nodrošināšanai Latvijas Zinātnes padome var algot darbiniekus.

(1) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju pienākumi ir šādi:

1. dot atzinumus par Latvijas Zinātnes padomei iesniegtajiem zinātniskās pētniecības projektiem, programmām un to finansēšanu;
2. izstrādāt un pilnveidot zinātniskās pētniecības projektu izvērtēšanas kritērijus un iesniegt tos Latvijas Zinātnes padomei apstiprināšanai;
3. izstrādāt un pilnveidot valsts zinātnisko institūciju darba efektivitātes izvērtēšanas kritērijus un iesniegt tos Latvijas Zinātnes padomei apstiprināšanai;
4. sagatavot un dot atzinumu par stāvokli attiecīgajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā.

(2) Ekspertu komisijas ievēlē konkrētajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā pastāvīgi strādājošie zinātnieki, kuru kvalifikācija apstiprināta atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Par ekspertu komisiju locekļu kandidātiem zinātnieki var tikt izvirzīti vai var personiski pieteikties tikai vienā no zinātnes nozarēm. Ekspertu komisiju locekļu kandidātiem ir jābūt augsti kvalificētiem attiecīgās nozares zinātniekiem, un viņu darbībai ir jāatbilst zinātniskās pētniecības ētikas kritērijiem un diskusiju principiem, kurus izstrādā Latvijas Zinātnes padome kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Ekspertu komisiju locekļu vēlēšanu sarakstos iekļauj tikai tos ekspertu komisiju locekļu kandidātus, kuri atbilst šiem kritērijiem un principiem.

(4) Ievēlētie ekspertu komisiju locekļi paraksta “Saistību un atbildības deklarāciju”, kuras tekstu apstiprina attiecīgā valsts pārvaldes institūcija.

(5) Pārējos ar ekspertu komisiju izveidošanu un darbību saistītos jautājumus nosaka Ministru kabinets. Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga par noteiktās ekspertīzes kārtības ievērošanu.

Zinātniskā darbība augstskolās tiek veikta saskaņā ar šo likumu, Augstskolu likumu un attiecīgās augstskolas satversmi.

Latvijas Zinātņu akadēmija ir autonoms tiesību subjekts, kurš sastāv no ievēlētiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem un kuru finansē valsts. Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas saskaņā ar tās Hartu un statūtiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartu apstiprina Saeima un tajā norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības mērķus, pamatvirzienus, tiesisko un ekonomisko pamatu, pārvaldes sistēmu, tiesības un pienākumus. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinātņu akadēmijai īpašus uzdevumus un pilnvaras zinātnes jomā.

(1) Valsts zinātniskais institūts ir Ministru kabineta izveidota un ministra pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kuras tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka šis likums un Publisko aģentūru likums, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu. Valsts zinātniskais institūts valsts noteiktajā pētījumu nozarē veic zinātnisko darbību un ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu saistītu darbību.

(2) Valsts zinātniskais institūts nodrošina valsts zinātnisko pētījumu programmu un projektu īstenošanu institūta profilam atbilstošā jomā. Līdzekļus valsts izsludināto pētījumu programmu un projektu īstenošanai valsts zinātniskais institūts iegūst konkursa kārtībā.

(3) Valsts zinātniskā institūta darbības materiālo pamatu veido valdījumā nodota valsts mantas daļa. Rīcību ar valsts zinātniskajam institūtam nošķirto mantu nosaka tā nolikumā.

25.pants. Zinātniskā kapitālsabiedrība.

Zinātniskā kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība. Zinātniskā kapitālsabiedrība veic zinātnisko darbību, nodarbojas ar zinātniski eksperimentālo ražošanu, jaunu produktu un procesu ieviešanu, kuru pamatā ir zinātniskās pētniecības izstrādnes. Zinātniskā kapitālsabiedrība darbojas saskaņā ar Komerclikumu, šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar saviem statūtiem.

Lēmumu par valsts zinātniskā institūta un valsts zinātniskās kapitālsabiedrības dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.

(1) Zinātniskā institūcija reģistrējama Zinātnisko institūciju reģistrā mēneša laikā no tās dibināšanas dienas. Zinātnisko institūciju reģistru kārto Izglītības un zinātnes ministrija saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

(2) Lēmums par zinātniskās institūcijas reorganizāciju vai likvidāciju 10 dienu laikā paziņojams Izglītības un zinātnes ministrijai.

(3) Ikvienam ir pieejamas Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautās ziņas.

(1) Valsts zinātnisko institūtu pārvalda zinātnieku koleģiāla institūcija – Zinātniskā padome un tās ievēlēts direktors. Zinātnisko padomi ievēlē zinātnieku pilnsapulce uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(2) Zinātniskās padomes kompetencē ietilpst:

1. valsts zinātniskā institūta zinātniskās darbības galveno virzienu noteikšana;
2. valsts zinātniskā institūta direktora ievēlēšana un zinātniskās darbības vadības amatpersonu apstiprināšana;
3. zinātnieku ievēlēšana akadēmiskajos amatos;
4. jautājuma ierosināšana par pētnieka atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām;
5. pārstāvju ievēlēšana padomēs un komisijās (zinātnisko grādu piešķiršanas padomē, budžeta, saimnieciskajā un administratīvajā komisijā).

(1) Zinātniskās kapitālsabiedrības pārvalde notiek saskaņā ar Komerclikumu, likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un kapitālsabiedrības statūtiem.

(2) Zinātniskā padome zinātniskajā kapitālsabiedrībā darbojas kā konsultatīva institūcija 28.panta otrajā daļā noteiktās kompetences ietvaros.

(1) Valsts zinātniskā institūta direktors ir augstākā amatpersona, kas īsteno institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv institūtu.

(2) Uz valsts zinātniskā institūta direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Direktoru amatā ievēlē Zinātniskā padome uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Direktoru amatā apstiprina izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs.

(3) Konkursu uz direktora amatu valsts zinātniskais institūts izsludina vismaz divus mēnešus pirms esošā direktora pilnvaru beigām. Līdz jaunievēlētā direktora apstiprināšanai direktora pienākumus pilda iepriekšējais direktors.

(4) Dibinot valsts zinātnisko institūtu, izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ieceļ direktora vietas izpildītāju, kas pilda direktora pienākumus līdz Zinātniskās padomes ievēlētā direktora apstiprināšanai.

(5) Jaunievēlētais direktors amata pienākumus sāk pildīt pēc tā apstiprināšanas. Direktora neapstiprināšanas vai neievēlēšanas gadījumā valsts zinātniskais institūts divu mēnešu laikā atkārtoti organizē direktora vēlēšanas. Līdz atkārtoti ievēlēta direktora apstiprināšanai izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ieceļ direktora vietas izpildītāju. Ministra neapstiprinātā persona atkārtoti šajās direktora vēlēšanās piedalīties nav tiesīga.

(6) Direktoru atceļ no amata izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs pēc savas vai valsts zinātniskā institūta Zinātniskās padomes iniciatīvas. Rīkojumam par direktora atcelšanu ministrs pievieno atcelšanas pamatojumu un ieceļ direktora vietas izpildītāju uz laiku līdz jaunievēlēta direktora apstiprināšanai.

(7) Izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ir tiesīgs atcelt direktora pieņemtos prettiesiskos lēmumus vai izdotos prettiesiskos tiesību aktus.

(8) Direktora kompetencē ietilpst:

1. valsts zinātniskā institūta administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;
2. valsts zinātniskā institūta naudas līdzekļu un iestādei valdījumā nodotās valsts mantas daļas pārvaldīšana un atbildība par finanšu līdzekļu izmantošanu;
3. Zinātniskās padomes lēmumu un deleģēto pilnvaru īstenošana;
4. valsts zinātniskā institūta attīstības programmu izstrādāšana.

(9) Direktors nav tiesīgs pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.

(1) Valsts zinātniskajā institūtā un valsts zinātniskajā kapitālsabiedrībā ir šādi akadēmiski amati:

1. vadošais pētnieks;
2. pētnieks;
3. asistents.

(2) Personas akadēmiskajos amatos ievēlē atklātā konkursā valsts zinātniskā institūta nolikumā vai valsts zinātniskās kapitālsabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. Konkursu izsludina, vismaz mēnesi iepriekš publicējot paziņojumu presē.

(3) Akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu attiecīgi ar valsts zinātniskā institūta direktoru vai valsts zinātniskās kapitālsabiedrības valdi.

(4) Vadošā pētnieka amatā var ievēlēt personas ar doktora zinātnisko grādu. Pētnieka amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu.

(1) Valsts budžeta līdzekļus un citus finanšu līdzekļus zinātnei un pētniecībai izmanto:

1. zinātniskās un pētnieciskās bāzes nodrošināšanai;
2. zinātniskās darbības nodrošināšanai:

1. fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem,
2. valsts pētījumu programmām,
3. citas zinātniskās darbības nodrošināšanai;

3. tirgus orientētiem pētījumiem;
4. dalības nodrošināšanai Eiropas Savienības pētījumu programmās;
5. investīcijām, inovatīvās darbības nodrošināšanai un citiem mērķiem.

(2) Zinātnes un pētniecības finansēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru plāno atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām. Ikgadējais finansējuma pieaugums nav mazāks kā valsts konsolidētā budžeta procentuālais pieaugums.

(1) Fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējums tiek piešķirts noteiktiem projektiem konkursa kārtībā grantu veidā. Projektu pieteikumus izvirza zinātnieki. Pētījumu tēmu nosaukumus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki.

(2) Granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir projekta zinātniskais līmenis.

(3) Projektu izvērtēšanu un finansēšanu veic Latvijas zinātnes padome saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Latvijas Zinātnes padome sniedz ikgadēju pārskatu Izglītības un zinātnes ministrijai par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

(4) Zinātnes virzienu prioritātes fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai reizi četros gados apstiprina Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, ievērojot Latvijas Zinātnes padomes priekšlikumu.

(1) Valsts pētījumu programmas ir valsts pasūtījums kompleksu zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību.

(2) Valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgas valsts institūcijas kopīgi ar Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Zinātņu akadēmiju un to pieaicinātajiem zinātniekiem. Nozares, kurās tiek izsludinātas valsts pētījumu programmas, iesaka Latvijas Zinātnes padome, bet no valsts budžeta finansējamo pētījumu programmu nosaukumus un skaitu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs pēc saskaņošanas ar citiem attiecīgajiem ministriem. Programmas konkursa kārtībā no zinātnes finansēšanai paredzētā valsts budžeta finansē Izglītības un zinātnes ministrija. Valsts pētījumu programmu zinātnisko ekspertīzi veic Latvijas zinātnes padomes nozaru komisiju eksperti. Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Tirgus orientēto pētījumu finansēšana notiek, piešķirot līdzekļus praktiskas ievirzes projektiem, kuru mērķis ir veicināt zinātnes un ražošanas integrāciju, tehnoloģiski orientētu nozaru attīstību, jaunu darba vietu radīšanu. Projektu finansēšanas priekšnoteikums ir ārpusbudžeta līdzekļu ieguldījums projektu īstenošanā. Finansējumu tirgus orientēto pētījumu projektiem piešķir Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi saskaņā ar ministrijas izstrādātajiem noteikumiem. Projektu zinātnisko ekspertīzi veic Latvijas Zinātnes padomes eksperti.

(1) Valsts zinātniskie institūti un augstskolas saņem zinātniskās un pētnieciskās bāzes finansējumu kā valsts dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, un šis finansējums ietver:

1. izdevumus infrastruktūras uzturēšanai (ēku un telpu uzturēšanai, komunālo pakalpojumu maksājumiem, administratīvā personāla un ēku un telpu apkopes personāla darba samaksai),
2. zinātniskā personāla atalgojumu pētījumu programmu (projektu) īstenošanai.

(2) Valsts zinātniskās kapitālsabiedrības zinātnisko un pētniecisko bāzi finansē konkursa kārtībā saskaņā ar likumā „Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām” noteikto.

Valsts zinātniskā institūta finanšu līdzekļus veido:

1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;
2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;
3. ārvalstu finanšu palīdzība;
4. dāvinājumi un ziedojumi.

(1) Valsts zinātniskais institūts kārto grāmatvedības uzskaiti pēc uzkrājuma grāmatvedības principiem un pēc kases izdevumiem, kā arī sagatavo un iesniedz pārskatus par finanšu resursu izlietojumu saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību”, likuma “Par budžetu un finanšu vadību” un “Publisko aģentūru likuma” prasībām.

(2) Valsts zinātniskais institūts atver kontu Valsts kasē, kurā ieskaita institūta bāzes finansējuma līdzekļus, un kontu kredītiestādē, kurā ieskaita konkursa kārtībā iegūto projektu un programmu finansējumu un pārējos līdzekļus.

Iekšējo auditu valsts zinātniskajā institūtā veic atbilstoši izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra noteiktajai iekšējā audita sistēmai. Iekšējais audits nodrošina valsts zinātniskā institūta iekšējās kontroles sistēmas novērtējumu un veic institūta vadības, finanšu, kvalitātes un cita veida auditus. Ja institūtā tiek veidota iekšējā audita struktūrvienība, tās darbinieku skaitu un sastāvu pēc direktora priekšlikuma apstiprina valsts zinātniskā institūta Zinātniskā padome.

Valsts zinātniskais institūts sagatavo gada publisko pārskatu un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijā un attiecīgās nozares ministrijā, kā arī ievieto savā mājas lapā internetā. Pārskatā iekļaujamo informāciju un iesniegšanas termiņu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

41.pants. Zinātniskā institūta un zinātniskās kapitālsabiedrības nodokļu atvieglojumi

Zinātniskajiem institūtiem un zinātniskajām kapitālsabiedrībām, kas ir reģistrēti Zinātnisko institūciju reģistrā, ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Ministriju pasūtītie pētījumi ir iepirkums valsts vajadzībām, kura mērķis ir ar zinātniskās pētniecības palīdzību veicināt nozares attīstību un konkrētu problēmu risinājumu attiecīgās ministrijas kompetencē esošajā jomā. Ministrija šādus pētījumus pasūta konkursa kārtībā sava budžeta ietvaros.

Ārvalsts zinātnieks atbilstoši savai zinātniskajai kvalifikācijai bauda visas šajā likumā noteiktās tiesības.

Slēgt starptautisku sadarbības līgumu zinātnē ir tiesības jebkurai valsts zinātniskajai institūcijai, augstskolai, zinātnieku grupai vai zinātniekam, uzņemoties atbildību par tajā paredzēto saistību izpildi.

Ja Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos paredzēti citādi zinātniskās darbības noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums „Par zinātnisko darbību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 1998, 13.nr.; 2001, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2003, 15.nr.).
2. Laiks, kurā persona atrodas vēlētā amatā vai vēlētā koleģiālā institūcijā un uz kuriem attiecas likumā noteiktie ierobežojumi, ir skaitāms no ievēlēšanas datuma.
3. Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos normatīvos aktus.
4. Līdz pārejas noteikumu 3.punktā minēto normatīvo aktu spēkā stāšanās dienai piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
5. Gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas zinātniskie institūti reorganizējami atbilstoši šī likuma noteikumiem.