Likums

Saeimas Prezidijam Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz grozīt 2004. gada 1. aprīļa Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Juridiskā komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 9 lapām.

Komisijas priekšsēdētājs M. Segliņš

Likumprojekts

Iesniedz Juridiskā komisija

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 4.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot. Nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru, tā apliecinājumu un pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.”

2. Papildināt 9.panta otrās daļas 5.punktu aiz vārdiem „ir Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem „vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.

3. Papildināt 12.panta otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

„10) vīzas pieprasītājs ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas pilsonis, ja viņa ieceļošanas mērķis saistīts ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu kopā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni, kurš nav Latvijas pilsonis.”

4. Izteikt 69.pantu šādā redakcijā:

„Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

5. Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

„3. Šā likuma 9.panta otrās daļas 5.punkts, 12.panta otrās daļas 10.punkts un 69.pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.”

6. Papildināt ar informatīvu atsauci:

„Informatīva atsauce

Likumā ietvertas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364EEK, 90/365/EEK, 93/96/EEK un 2001/51/EK.”

Likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti ir jāpiemēro Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, tostarp, prasības attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvu pārvietošanos.

2003.gada 14.oktobrī no Latvijas Republikas puses ir parakstīts līgums par Latvijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā. Plānots, ka līgums tiks apstiprināts un stāsies spēkā ar 2004.gada 1.maiju. Saskaņā ar līgumu, kurš reglamentē dalību Eiropas Ekonomikas zonā, un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un to ģimenes locekļi varēs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz līdzīgiem noteikumiem kā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ievērojot Eiropas Savienības normatīvos aktus. Ievērojot, ka šobrīd Imigrācijas likuma 69.pantā Ministru kabinetam dots deleģējums saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noteikt īpašu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību tikai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un to ģimenes locekļiem, Imigrācijas likuma 69.panta deleģējums ir papildināms ar deleģējumu Ministru kabinetam saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noteikt kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un to ģimenes locekļi.

Imigrācijas likuma 69.pantā Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt arī īpašu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību ārzemniekiem, kuriem kādā no Eiropas Savienības valstīm izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Šobrīd Latvijas Republikai vienīgais saistošais tiesību akts šajā jomā ir Padomes 2003.gada 25.novembra direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji. Šī direktīva nacionālajā likumdošanā jāievieš līdz 2006.gada 23.janvārim. Direktīvā noteiktā ieceļošanas un uzturēšanās kārtība ārzemniekiem, kuri kādā dalībvalstī ir saņēmuši pastāvīgā iedzīvotāja statusu, nav konceptuāli atšķirīga no šobrīd Imigrācijas likumā noteiktās. Līdz ar to nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu normatīvo aktu (Ministru kabineta noteikumus), kurā būtu reglamentēta īpaša kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļotu vai uzturētos ārzemnieki, kuri kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir saņēmuši pastāvīgā iedzīvotāju statusu. Līdz ar to, nepieciešams svītrot no Imigrācijas likuma 69.panta deleģējumu Ministru kabinetam saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noteikt īpašu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību ārzemniekiem, kuriem kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Pievienošanās akta 3.panta pirmajā daļā un 1.pielikumā ir uzskaitīti Šengenas acquis noteikumi, kas Latvijai ir saistoši no 2004.gada 1.maija, tostarp arī 1990.gada 19.jūnijā Šengenā parakstītās Konvencijas, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgajām robežām, 5.panta 1.punkta c) apakšpunkts. Šobrīd nacionālajos tiesību aktos nav iekļautas normas, kas pārņemtu Šengenas Konvencijas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu par pietiekamu finanšu līdzekļu esamību. Tādēļ Imigrācijas likuma 4.panta pirmā daļa ir jāpapildina ar jaunu 5.punktu, nosakot, ka ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot, vienlaikus deleģējot pietiekamu finanšu līdzekļu apjoma un to esamības pārbaudes kārtības noteikšanu Ministru kabinetam.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 12. un 13.pantu ārzemniekiem, kas vēlas saņemt un ieceļot Latvijas Republikā ar vīzu, ir nepieciešams ielūgums, kuru var apstiprināt tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Līdz ar to veidojas situācija, ka gadījumā, ja Eiropas Savienības pilsonis, izmantojot brīvu personu kustību, vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaicīgi ar savu ģimenes locekli, kurš ir trešās valsts pilsonis, tad ģimenes loceklim nav iespējas saņemt vīzu, kā Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, jo šādā gadījumā Eiropas Savienības pilsonis nevar noformēt ielūgumu. Tādēļ Imigrācijas likuma 12.panta otrā daļa ir jāpapildina ar jaunu izņēmumu, kad ārzemniekam vīzas saņemšanai nav nepieciešams ielūgums, nosakot, ka Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav Eiropas Savienības pilsoņi, atsevišķos gadījumos ielūgums vīzas pieprasīšanai nav nepieciešams.

Saskaņā ar Eiropas Savienībā iedibināto praksi, pārņemot direktīvu nosacījumus nacionālajos normatīvajos aktos, attiecīgajā normatīvajā aktā ietver atsauci uz pārņemto direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno normatīvā akta oficiālai publikācijai. Dalībvalstu kompetencē ir noteikt paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces. Līdz ar to nepieciešams papildināt Imigrācijas likumu ar šādu informatīvu atsauci, lai pilnībā nodrošinātu pārņemtajās direktīvās paredzēto saistību izpildi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvais akta projekts paredz grozīt Imigrācijas likuma 69.pantu, deleģējumu Ministru kabinetam papildinot ar uzdevumu noteikt kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un to ģimenes locekļi, kā arī izslēdzot uzdevumu noteikt īpašu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību ārzemniekiem, kuriem kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Normatīvā akta projekts paredz atsevišķos gadījumos atvieglot ieceļošanas kārtību Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri ir trešo valstu pilsoņi.

Normatīvais akta projekts paredz papildināt Imigrācijas likuma 4.panta pirmo daļu ar jaunu 5.punktu, nosakot, ka ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot, vienlaikus deleģējot pietiekamu finanšu līdzekļu apjoma un to esamības pārbaudes kārtības noteikšanu Ministru kabinetam.

Vienlaikus Imigrācijas likums tiks papildināts ar informatīvo atsauci par tajā pārņemtajām Eiropas Savienības direktīvām.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvais akts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Atsevišķos gadījumos tiek atvieglotas vai atceltas administratīvās procedūras, kas saistītas ar Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļu, kuri nav Eiropas Savienības pilsoņi, ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvais akts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvais akts šo jomu neskar.
5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2004	2005	2006	2007
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	-0,6	-0,8	-0,8	-0,8	-0,8
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvais akts šo jomu neskar	Normatīvais akts šo jomu neskar	Normatīvais akts šo jomu neskar	Normatīvais akts šo jomu neskar	Normatīvais akts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	-0,6	-0,8	-0,8	-0,8	-0,8
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvais akts šo jomu neskar	Normatīvais akts šo jomu neskar	Normatīvais akts šo jomu neskar	Normatīvais akts šo jomu neskar	Normatīvais akts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins: Ieņēmumu samazinājums Valsts pamatbudžeta ieņēmumu samazinājums no nodevas par ielūguma apstiprināšanu vīzas saņemšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē Vidēji katru gadu ieceļošanai Latvijas Republikā Eiropas Savienības ģimenes locekļiem, kuri nav Eiropas Savienības pilsoņi, tiek apstiprināti 120 ielūgumi vīzas saņemšanai. Vidēji mēnesī tiek apstiprināti 10 ielūgumi vīzas saņemšanai. Spēkā esošajos noteikumos valsts nodevas likmes par ielūguma apstiprināšanu vīzas saņemšanai ir šādas: par iesniegto pieprasījumu ielūguma apstiprināšanai – Ls 5; par katru ielūguma pieprasījumā iekļauto personu, kas vecāka par 16 gadiem – Ls 2; Vidēji valsts nodevas likme par viena ielūguma apstiprināšanu vīzas saņemšanai – Ls 7. 2004.gadā Ls 7 x 10 ielūgumi x 8 mēneši (maijs – decembris) = Ls 560 2005.gadā un turpmāk ik gadu Ls 7 x 10 ielūgumi x 12 mēneši = Ls 840 KOPĀ: 2004.gadā Ls 560. 2005.gadā un turpmāk ik gadu Ls 840 Likuma “Par valsts budžetu 2004.gadam” 2.pielikumā ieņēmumi no nodevas par dokumentu iesniegšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir apstiprināti Ls 989 774.	-0,6	-0,8	-0,8	-0,8	-0,8
6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Papildus nepieciešams pieņemt šādus normatīvos aktus:

Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības pilsoņi un to ģimenes locekļi”.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			“Eiropas Padomes Direktīva 68/360/EEK (1968.gada 15.oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā” “Eiropas Padomes Direktīva 73/148/EEK (1973.gada 21.maijs) par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu” “Eiropas Padomes Direktīva 90/364/EEK (1990.gada 28.jūnijs) par tiesībām uz dzīvesvietu” “Eiropas Padomes Direktīva 90/365/EEK (1990. gada 28. jūnijs) par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu tiesībām uz dzīvesvietu, kas pārtraukušas profesionālo darbību” “Eiropas Padomes Direktīva 93/96/EEK (1993.gada 29.oktobris) par studentu uzturēšanās tiesībām”
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvais akts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			No Latvijas Republikas puses 2003.gada 14.oktobrī parakstītais protokols par Latvijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
12.panta otrās daļas 10.punkts	68/360/EEK 3.panta otrā daļa 73/148/EEK 3.panta otrā daļa 90/364/EEK 2.panta otrā daļa 90/365/EEK 2.panta otrā daļa 903/96/EEK 2.panta otrā daļa	Atbilst
5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Ievietota informācija Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapās.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Netiks radītas jaunas institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas. Normatīva akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošām institūcijām, to kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību un normatīvā akta publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīva akta projekts neuzliek personām jaunus ierobežojumus. Persona savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija

Komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš