izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

„3) energoapgādes komersants – licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;”;

izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

„13) enerģijas tirdzniecība – energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem;”;

izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

„21) horizontālā integrācija – viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, piegādes vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar enerģiju;”;

„22) vertikālā integrācija – viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana, un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība;”;

„23) sistēmas operators – energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu un vajadzības gadījumā – attīstību noteiktā teritorijā un par tās savstarpēju savienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt pamatotu pieprasījumu attiecībā uz enerģijas transportēšanu un uzglabāšanu;”;

papildināt pantu ar 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36. punktu šādā redakcijā:

„24) sistēmas lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus;

25) savstarpēji savienota sistēma – vairākas sistēmas, kas savienotas savā starpā;

26) kvalificētais dabasgāzes lietotājs – enerģijas lietotājs, kurš ir ieguvis tiesības izvēlēties dabasgāzes piegādātāju un pirkt dabasgāzi no jebkura dabasgāzes tirgotāja par vienošanās cenu;

27) fiksēta maksājuma apjoma līgums – līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu;

28) tiešā līnija – dabasgāzes vads, kas papildina savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas;

29) pārvades sistēma – enerģijas pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai;

30) sadales sistēma – enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei;

31) tīkls – līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem;

32) autonomais ražotājs – komersants, fiziska vai juridiska persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām;

33) neatkarīgais ražotājs – energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā tas ir iekļauts;

34) kvalificētais elektroenerģijas lietotājs – elektroenerģijas lietotājs, kuram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirtas tiesības slēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi (pirkšanu) tieši ar elektroenerģijas ražotāju, kurš darbojas konkrētajā elektroenerģijas pārvades sistēmā vai atrodas ārpus tās licences darbības zonas;

35) sistēma – visi pārvades un sadales tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes apgādes komersantam un ko tas ekspluatē, tostarp šī komersanta iekārtas, kas nodrošina papildpakalpojumus, un saistītie komersanti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pieeju pārvadei un sadalei;

36) papildpakalpojumi – visi pakalpojumi, kas vajadzīgi, lai piekļūtu vai ekspluatētu pārvades un sadales tīklus un uzglabāšanas iekārtas, tostarp balansēšanu, bet izņemot iekārtas, kas rezervētas vienīgi pārvades sistēmu operatoriem, kas nodrošina pārvadi.”

„6. pants

(1) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un to pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām vai dabasgāzes uzglabāšanas krātuvei.”

(2) Sistēmas operatoram noteiktās saistības saglabājas arī gadījumos, ja mainās energoapgādes komersanta īpašnieks (piederība), komercdarbības forma, tiek veikta reorganizācija vai līdz jaunas licences saņemšanai, ja ir nepieciešama jauna licence.

(3)Energoapgādes komersants, kas piegādā enerģiju lietotājiem, kuri nav kvalificētie elektroenerģijas vai dabasgāzes lietotāji, kuri nevēlas izmantot kvalificēto elektroenerģijas vai dabasgāzes lietotāju tiesības, pārdod enerģiju, izņemot sašķidrināto naftas gāzi, tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par tarifiem, kas nepārsniedz regulatora noteiktos.”

papildināt 1. punktu ar vārdiem „un tā nodrošināšanai nepieciešamās prasības;”;

„4) energoapgādes komersanta pienākumu nodrošināt un uzturēt energoapgādes veikšanai nepieciešamos energoapgādes komersanta objektus.”

„9. pants

(1) Energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un energoapgādes komersanta objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai piederības robežai.

(2) Enerģijas lietotāji nodrošina to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču un iekārtu tehnisko apkalpi un apkopi.”

“(2) Energoapgādes komersants, kas darbojas horizontāli vai vertikāli integrēti, iekšējā grāmatvedībā sastāda bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru licencēto energoapgādes veidu, līdzīgi kā, ja katru licencēto energoapgādes veidu veiktu atsevišķs komersants.”;

„14. pants

(1) Energoapgādes komersanti var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās siltumapgādes sistēmā.

(2)Lai nodrošinātu savstarpēji saistītu sistēmu drošu un efektīvu darbību, energoapgādes uzņēmumi savstarpēji apmainās ar nepieciešamo informāciju, nodrošinot komercnoslēpumu aizsardzību.”

„(1) Komersanti, kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas objekti, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatorus. Dabasgāzes apgādes komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmu operatoru. Sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem enerģijas pārvades vai sadales, vai dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumus par regulatora noteiktiem tarifiem.”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā reakcijā:

„(5) Sistēmas operators, kurš ir saņēmis pieprasījumu no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sniegt informāciju par sistēmas pieeju un lietošanu, šādu informāciju sniedz rakstveidā 30 dienu laikā. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas pieejas un tās lietošanas nosacījumu izstrādei nepieciešamo informāciju.

(6) Sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas pārvadi vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši pieprasījumam.

(7) Regulators apstiprina sistēmas operatora izstrādātos sistēmas pieejas un lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā sniedz priekšlikumus regulatoram par sistēmas pieejas un lietošanas noteikumiem vai dabasgāzes krātuves pieejas un lietošanas noteikumiem.”

„(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemi, kuru izmanto jauna energoapgādes objekta ierīkošanai vai kuras lietošanas tiesības tiek aprobežotas. Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.”.

„(3) Sistēmas operators par regulatora noteiktiem tarifiem un saskaņā ar regulatora apstiprinātiem sistēmas pieejas un lietošanas noteikumiem nodrošina dabasgāzes pārvadi, sadali vai uzglabāšanu, ja tā tiek piegādāta kvalificētajiem dabasgāzes lietotājiem vai to iepirkuši kvalificētie dabasgāzes lietotāji.”;

„(4) Ministru kabinets nosaka kritērijus kvalificēto dabasgāzes lietotāju tiesību iegūšanai un minēto tiesību iegūšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā kvalificētais dabasgāzes lietotājs var mainīt piegādātājus (tirgotājus), neradot draudus dabasgāzes apgādes sistēmai un citu dabasgāzes lietotāju apgādes nepārtrauktībai un kvalitātei.

(5) Sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

1) sistēmas jauda nav pietiekama;

2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;

3) netiks izpildītas ilgtermiņa (pieci gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības;

4) šī panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja vertikāli integrēts energoapgādes komersants sastopas vai uzskata, ka sastapsies ar nopietnām ekonomiskām un finansiālām grūtībām sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, ko tas uzņēmies vienā vai vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, tas var iesniegt regulatoram pieteikumu ar lūgumu piešķirt pagaidu atkāpi no šī panta trešajā daļā noteiktā pienākuma. Pieteikums iesniedzams nekavējoši pēc pieejas atteikuma. Komersants pieteikumam pievieno visu nepieciešamo informāciju, kas pamato un raksturo problēmu un tās apjomu un komersanta centienus atrisināt problēmu. Regulators likumā noteiktā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu un, ja nav iespējami citi problēmas risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi.

Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu regulators ņem vērā šādus kritērijus:

1) nepieciešamība izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un garantēt gāzes apgādes drošumu;

2) komersanta stāvoklis gāzes tirgū un konkurences stāvoklis šajā tirgū;

3) ekonomisko un finansiālo grūtību, ar ko sastapušies komersants vai kvalificētie lietotāji, apjoms;

4) attiecīgā fiksētā maksājuma apjoma līguma vai līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi un cik lielā mērā tie pieļauj paredzēt izmaiņas gāzes tirgū;

5) komersanta centieni atrisināt problēmu;

6) vai un cik lielā mērā komersants, ņemot vērā visus apstākļus un esošo situāciju, varēja paredzēt nopietnu finansiālu un ekonomisku grūtību rašanos, uzņemoties fiksēta maksājuma apjoma līguma saistības;

7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar citām sistēmām, un šo sistēmu savstarpējā savietojamība;

8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā.

Regulators nevar atzīt komersanta finansiālo un ekonomisko grūtību pastāvēšanu, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem, vai, ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu;

(7) Dabasgāzes piegādei enerģijas lietotājam ir tiesības par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo līniju, kas neietilpst dabasgāzes apgādes sistēmā, no jebkura dabasgāzes piegādātāja (tirgotāja). Izbūvējot un ekspluatējot tiešo līniju jāievēro tās pašas prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kas noteiktas šī likuma 15. panta 7. daļā minētajos regulatora apstiprinātajos sistēmas pieejas un lietošanas noteikumos.”

Energoapgādes komersanti var veikt piegādes visiem kvalificētajiem dabasgāzes lietotājiem, izmantojot tiešās līnijas. Kritērijus un kārtību, kādā tiek ierīkotas un lietotas tiešās līnijas, nosaka regulators. Tiešās līnijas ierīkošanai nepieciešama regulatora atļauja.

“(2) Ja dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).

(3) Šī panta otrajā daļā minētā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai ir jāievēro šādi obligātie nosacījumi:

1) personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes sadali un tirdzniecību;

2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;

3) pārvades sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi pārvades tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;

4) pārvades sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”

“(2) Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).

(3) Šī panta otrajā daļā minētā dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai, ir jāievēro šādi obligātie nosacījumi:

1) personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes pārvadi un tirdzniecību;

2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;

3) sadales sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;

4) sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

(4) Šī panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz integrētajiem sadales sistēmas operatoriem, kuri sniedz sistēmas pakalpojumus mazāk nekā 100 000 lietotāju.”

„45.1 pants

Šī likuma 43. panta otrās daļas un 45. panta otrās daļas noteikumi neliedz veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un juridiski ir šķirts no komersanta, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, kā arī atbilst šādiem kritērijiem:

1) personas, kas atbild par apvienotā sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes piegādi ikdienā;

2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par apvienotā sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;

3) apvienotajam sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā gāzes uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;

4) apvienotais sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Apvienotais sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”

„61. pants

Sistēmas operatoram un energoapgādes uzņēmumam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību – pilsētas vai novada domi (pagasta padomi) – par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju.”

„(2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība – pilsētas vai novada dome (pagasta padome), – kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze.

(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.”

„70. pants

(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido pilsētas vai novada dome (pagasta padome) un centrā ietilpstošās personas sasauc pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas.

(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību – pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) – priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus.”

Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā esošo naftas produktu rezervju apjomus un kārtību, kādā tās izveidojamas, uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā.”

„9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās izdod Enerģētikas likuma 24. panta pirmajā daļā, 42. panta ceturtajā daļā un 72.1 pantā paredzētos normatīvos aktus.

10. Regulators gada laikā no šī likuma stāšanās spēkā izdod Enerģētikas likuma 15. panta septītajā daļā un 42.1 pantā paredzētos normatīvos aktus.

11. Ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. jūlijam energoapgādes komersanti nodrošina savu atbilstību šī likuma 43. panta otrās un trešās daļas, 45. panta otrās un trešās daļas un 45.1 panta prasībām.