1.pants. Likumā lietotie termini

1. informācijas sabiedrības pakalpojums ir distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tai skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas) un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma. Informācijas sabiedrības pakalpojumi ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komercziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļūšanai un ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu ;
2. informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs) – jebkura persona, kas sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumu;
3. informācijas sabiedrības pakalpojuma saņēmējs (turpmāk – pakalpojuma saņēmējs) - jebkura persona, kas izmanto informācijas sabiedrības pakalpojumu;
4. informācijas sabiedrības starpnieka pakalpojuma sniedzējs (turpmāk - starpnieka pakalpojuma sniedzējs) - informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu;
5. komercziņojums – jebkāds elektronisks ziņojuma veids, kas ir paredzēts tiešai vai netiešai preču un pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komercsabiedrības, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību vai nodarbojas ar kādu no reglamentētajām profesijām. Par komercziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna nosaukums vai elektroniskā pasta adrese);
6. koordinētā sfēra – normatīvajos aktos noteikta kārtība informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai (prasības komercdarbības uzsākšanai un veikšanai), kā arī prasības informācijas sabiedrības pakalpojumiem. Koordinētajā sfērā neietilpst prasības precēm vai to piegādei.

1. Šā likuma mērķis ir nodrošināt brīvu informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti Eiropas Ekonomikas zonā.

1. Ðis likums attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu, izņemot jomas, ko reglamentē normatīvie akti par:

1. izlozēm un azartspēlēm ar naudas laimestu;
2. personas datu aizsardzību.

1. Pakalpojuma sniedzējs, kas reģistrēts kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (turpmāk - valsts) un atbilst attiecīgās valsts koordinētās sfēras normatīvo aktu prasībām, ir tiesīgs brīvi sniegt informācijas sabiedrības pakalpojumus koordinētajā sfērā Latvijā.
2. Uzraudzības iestādes ir tiesīgas veikt šā likuma 12.panta otrajā daļā noteiktās darbības, kas ierobežo konkrētu informācijas sabiedrības pakalpojumu, kurš rada vai varētu radīt nopietnu risku, ja darbības ir proporcionālas attiecīgo interešu aizsardzībai un tās ir nepieciešamas šādu iemeslu dēļ:

1. sabiedrības interesēs, īpaši noziedzīgu nodarījumu profilaksē, izmeklēšanā un lietas ierosināšanā, tai skaitā attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību, cīņā pret diskriminācijas paušanu pret cilvēku viņa rases, dzimuma, reliģiskās pārliecības, nacionālās izcelšanās dēļ, kā arī cilvēka cieņu un godu aizskarošiem pārkāpumiem;
2. sabiedrības drošībai, tai skaitā nacionālajai drošībai un aizsardzībai;
3. sabiedrības veselības aizsardzībai;
4. patērētāju un ieguldītāju aizsardzībai.

3. Pirms šā panta otrajā daļā minēto darbību veikšanas uzraudzības iestādes informē tās valsts uzraudzības iestādes, kurā ir reģistrēts attiecīgā pakalpojuma sniedzējs, un lūdz tās rīkoties, lai izbeigtu šā panta otrajā daļā minēto pārkāpumu. Latvijas uzraudzības iestādes informē Eiropas komisiju un attiecīgo valsti par darbībām, ko tās plāno veikt, ja attiecīgā valsts neveic darbības pārkāpuma novēršanai vai veiktās darbības nav pietiekamas.
4. Steidzamos gadījumos, kad iespējams tūlītējs apdraudējums sabiedrības drošībai, veselībai vai patērētāju interesēm, uzraudzības iestādes var veikt šā panta otrajā daļā minētās darbības pirms Eiropas komisijas un attiecīgās valsts informēšanas. Šādā gadījumā uzraudzības iestādes nekavējoties paziņo Eiropas komisijai un valstij par veiktajām darbībām un pamatojumu to steidzamībai.
5. Ministru kabinets nozīmē kontaktpunktu, kas nodrošina šā likuma 3.panta trešajā un ceturtajā daļā minētās informācijas aprites koordināciju starp Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas komisiju.

1. Piedāvājot informācijas sabiedrības pakalpojumus, pakalpojuma sniedzējs uzskatāmi, tieši un pastāvīgi pieejamā veidā sniedz šādu informāciju:

1. pakalpojuma sniedzēja nosaukums un juridiskā adrese vai fiziskās personas vārds uzvārds, dzīvesvietas adrese;
2. ja pakalpojuma sniedzējs ir reģistrējies Komercreģistrā vai Uzņēmumu reģistrā, tā reģistrācijas numurs;
3. pakalpojuma sniedzēja kontaktinformācija, kas nodrošina ātras sazināšanās iespējas tiešā veidā, ieskaitot elektroniskā pasta adresi;
4. ja attiecīgās darbības veikšanai nepieciešama atļauja vai licence, informācija par iestādi, kas izsniegusi atļauju vai licenci;
5. attiecībā uz reglamentētajām profesijām – informācija par profesionālo organizāciju, kas izsniegusi profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, profesijai vai kvalifikācijai atbilstošais nosaukums un valsts, kurā tas piešķirts, kā arī atsauce uz piemērojamiem profesionāliem noteikumiem reģistrācijas valstī un veids, kādā tie ir pieejami;
6. ja attiecīgā darbība ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas apliecības numurs.

5.pants. Sniedzamā informācija pirms pasūtījuma izdarīšanas

1. Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai pakalpojuma saņēmējam pirms pasūtījuma izdarīšanas būtu pieejama vismaz šāda informācija, izņemot gadījumus, kad puses, kas nav patērētāji, vienojas citādi:

1. kārtība, kas jāievēro, lai izdarītu pasūtījumu;
2. noslēgtā līguma glabāšanas nosacījumi (vai noslēgtais līgums tiek glabāts) un līguma pieejamība pasūtījuma veicējam;
3. tehniskie līdzekļi informācijas ievadkļūdu noteikšanai un labošanai pirms pasūtījuma izdarīšanas;
4. līguma noslēgšanai piedāvātās valodas.

2. Šis pants neattiecas uz līgumiem, kurus slēdz tikai ar elektroniskā pasta vai cita līdzvērtīga saziņas līdzekļa starpniecību.

1. Ja pakalpojuma saņēmējs izdara pasūtījumu, pakalpojuma sniedzējs apliecina pasūtījuma saņemšanu ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem. Pasūtījumu un tā saņemšanas apliecinājumu uzskata par saņemtiem, kad tie kļuvuši pieejami adresātam.
2. Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt pakalpojuma saņēmējam iespēju noteikt un izlabot informācijas ievadkļūdas pirms pasūtījuma izdarīšanas, izņemot gadījumus, kad puses, kas nav patērētāji, vienojas citādi.
3. Šis pants neattiecas uz līgumiem, kurus slēdz tikai ar elektroniskā pasta vai cita līdzvērtīga saziņas līdzekļa starpniecību.

1. Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai pakalpojuma saņēmēji var iepazīties ar līguma noteikumiem un vispārējiem noteikumiem, kā arī tos saglabāt.
2. Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt informāciju par labas pakalpojumu sniegšanas prakses kodeksiem vai citiem brīvprātīgiem uzvedības vai ētikas kodeksiem, kurus tas ievēro, un kā ar šiem kodeksiem var iepazīties elektroniskā veidā, izņemot gadījumus, kad puses, kas nav patērētāji, vienojas citādi.

1. Komercziņojums atbilst vispārīgām Reklāmas likuma prasībām.
2. Komercziņojums atbilst sekojošām prasībām:

1. tas ir skaidri atpazīstams kā komercziņojums;
2. ir skaidri nosakāma persona, kuras vārdā veikts komercziņojums;
3. precīzi formulēts piedāvājuma saturs un pakalpojuma saņemšanas noteikumi;
4. atlaides, prēmijas un balvas ir skaidri atpazīstamas un to noteikumi skaidri izklāstīti;
5. reklāmas sacensības, loterijas vai spēles ir skaidri atpazīstamas un to dalības noteikumi viegli pieejami un skaidri un nepārprotami izklāstīti;
6. dod iespēju pakalpojuma saņēmējam atteikties no turpmākas komercziņojumu saņemšanas.

3. Ja komercziņojumu attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedz reglamentētās profesijas pārstāvis, viņa pienākums ir ievērot profesionālos noteikumus, īpaši attiecībā uz neatkarību, cieņu un profesijas godu, profesionālo noslēpumu un godīgumu attiecībā pret klientiem un citiem profesijas pārstāvjiem.

1. Starpnieka pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par informācijas pārraidīšanu un uzglabāšanu elektronisko sakaru tīklā.
2. Starpnieka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārraidāmo informāciju, ja starpnieka pakalpojuma sniedzējs:

1. neierosina informācijas pārraidi;
2. neizvēlas pārraidāmās informācijas saņēmēju;
3. neizvēlas vai nepārveido pārraidāmo informāciju.

3. Šā panta otrajā daļā minētā informācijas pārraidīšana ietver arī pārraidāmās informācijas uzglabāšanu, ja tās mērķis ir tikai informācijas pārraidīšana un informāciju neuzglabā ilgāk pa laiku, kas nepieciešams tās pārraidīšanai.
4. Starpnieka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par automātiski uzglabātas informācijas saturu, ja uzglabāšanas mērķis ir veikt efektīvāku informācijas tālāku pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ja starpnieka pakalpojuma sniedzējs:

1. nepārveido informāciju;
2. ievēro informācijas pieejamības un atjaunošanas nosacījumus;
3. nepārkāpj tehnoloģiju izmantošanas noteikumus, lai iegūtu ziņas par informācijas izmantošanu;
4. nekavējoties veic darbības, lai likvidētu uzglabāto informāciju vai liegtu pieeju uzglabātajai informācijai, pēc ziņu iegūšanas, ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no elektronisko sakaru tīkla, vai ir liegta pieeja tai, vai tās izņemšanu vai pieejas liegšanu ir pieprasījusi uzraudzības iestāde.

5. Starpnieka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par uzglabātās informācijas saturu, ja uzglabāšanu veic pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma un:

1. starpnieka pakalpojuma sniedzējam nav pieejama informācija, kas liecinātu par nelegālu darbību vai informāciju;
2. starpnieka pakalpojuma sniedzējs nekavējoties veic darbības, lai likvidētu vai liegtu pieeju uzglabātajai informācijai, ja pakalpojuma sniedzējam kļūst zināma 1.punktā minētā informācija.

1. Starpnieka pakalpojuma sniedzējam ir pienākums informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem pakalpojuma saņēmēja veiktajiem likuma pārkāpumiem, jā tādi kļūst zināmi, kā arī sniegt uzraudzības iestādēm to pieprasīto informāciju par pakalpojumu saņēmēju.
2. Starpnieka pakalpojuma sniedzējam nav pienākums pārraudzīt informāciju, ko tas pārraida vai uzglabā, kā arī aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz iespējamiem likuma pārkāpumiem.

1. Informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citas uzraudzības un kontroles iestādes (uzraudzības iestādes).
2. Šī likuma prasību pārkāpumu konstatēšanas gadījumā uzraudzības iestādes ir tiesīgas:

1. pieprasīt visu nepieciešamo informāciju lietas būtības noskaidrošanai,
2. uzdot pakalpojuma sniedzējam pārtraukt likuma pārkāpumu vai veikt noteiktas darbības tā novēršanai, kā arī noteikt termiņu šo darbību izpildei.