Likums

Likumprojekts

Grozījumi Zvejniecības likumā

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15nr.; 2003, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt 3.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Šādas tiesības Latvijas Republikai citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos nosaka Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi.”;

papildināt 7.punktu pēc vārdiem „ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis” ar vārdiem „bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;”;

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) komerciālā zveja – zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;”;

papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) pašpatēriņa zveja – zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.”.

2. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Zivju resursu iegūšanu citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Latvijai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, regulē attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi.”.

3. Izteikt 3.panta otro teikumu šādā redakcijā:

„Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus, bet citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības šajos ūdeņos tiek noteiktas attiecīgos Eiropas Savienības tiesību aktos.”.

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

„4.pants. Zivju resursu izmantoðana

(1) Zivju resursu izmantoðanu Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos veic saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un ūdeņos, kurus šķērso valsts robeža, zivju resursu izmantošanu veic saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Īpašuma tiesības uz zivīm, kas iegūtas, izmantojot zivju resursus, nosakāmas saskaņā ar Civillikumu, kā arī ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos Eiropas Savienības dalībvalstīm noteiktās zvejas tiesības.

(3) Zivis, kas izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas komercsabiedrībās un saimniecībās, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.”.

5. 6.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, iedalīto kvotu apjomā pieder Latvijas Republikai. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos tiek noteiktas attiecīgos Eiropas Savienības tiesību aktos.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zvejas tiesības pieder Latvijas Republikai, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”.

6. 7.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets izdod noteikumus par zvejniecības uzņēmējdarbības speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir attiecīgās pašvaldības komercsabiedrībām, kuru pamatdarbība ir saistīta ar komerciālo zveju, kā arī attiecīgās pašvaldības individuāliem komersantiem, kas nodarbojas ar komerciālo zveju, ir pildījuši iepriekš noslēgtā līguma noteikumus un ievērojuši zvejas regulēšanas pasākumus.”.

7. Izteikt 8.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos zveju regulējošos normatīvos aktus;”.

8. 9.pantā:

papildināt sestās daļas 2.punktu pēc vārda „uzraudzībai” ar vārdiem „un izpētei;”;

izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:”;

izteikt septītās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) laivu un kuģu piestāšana ( izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;”.

9. 11.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem iekavās “(ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta)” ar vārdiem “Latvijas Republikas”;

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

”Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos šo valstu juridiskās un fiziskās personas iegūst atbilstoši attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu likumdošanas prasībām.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir attiecīgās pašvaldības komercsabiedrībām, kuru darbība ir saistīta ar komerciālo zveju, kā arī attiecīgās pašvaldības individuāliem komersantiem, kas nodarbojas ar komerciālo zveju un iepriekšējā laikposmā nav izdarījuši zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos - pamatojoties arī uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām”.

10. 14.pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Jūras vides pārvalde, reģionālās vides pārvaldes, Satiksmes ministrijas Latvijas jūras administrācijas Kuģu reģistrs, Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts un Valsts zivsaimniecības pārvalde sniedz nepieciešamo informāciju sistēmas datu bāzes nodrošināšanai.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Zivsaimniecības pārvalde nodrošina šī panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu Eiropas Savienības attiecīgām institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajām prasībām, kā arī atbild par zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem.”.

11. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ekspertīžu atzinumiem un zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko organizāciju rekomendācijām, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.”.

12. Papildināt 16.panta pirmo daļu pēc vārdiem „pamatojoties uz” ar vārdiem „Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī”.

13. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Zvejā aizliegts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas ir aizliegti vai arī nav paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos vai Latvijas normatīvajos aktos”.

14. 19.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, izņemt un konfiscēt zivis un pieprasīt atlīdzināt zivju resursiem nodarītos zaudējumus, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar amatierzvejas – makšķerēšanas – noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „starptautiskajos ūdeņos vai citu valstu ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar” ar vārdiem „citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un”.

15. Aizstāt 25.panta pirmajā daļā vārdus „kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos,” ar vārdiem „citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos, kā arī starptautiskajos ūdeņos,”.

16. Papildināt Pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrās daļas minētos noteikumus „Par zvejniecības uzņēmējdarbības speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību.””

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

05.04.2004. 10:0

N.Riekstiņš

7323877, fish@latnet.lv

Zemkopības ministra vietā - vides ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
R.Vējonis	L.Straujuma	S.Grigaļūna	D.Malzubre	A.Afanasjeva

Likumprojekta „Grozījumi Zvejniecības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir nepieciešams pārskatīt 1995.gada 12.aprīlī Saeimā pieņemto Zvejniecības likumu, lai veiktu attiecīgus grozījumus sakarā ar Latvijas Republikas ekonomiskās zonas statusa maiņu, jo līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas Republikas ūdeņos varēs zvejot Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas kuģi. Tāpat Latvijas zvejniekiem būs tiesības un tie varēs brīvi zvejot Eiropas Savienības kopējos ūdeņos (citu valstu ekonomiskajās zonās) Baltijas jūrā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Paredzētie grozījumi precizē Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu statusu zvejniecībā un nosaka citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieeju šiem ūdeņiem atbilstoši ES tiesību aktiem. Tāpat tiek precizētas Latvijas zvejnieku tiesības zvejai citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos.

Eiropas Savienības Kopējā zivsaimniecības politika paredz stingru uzskaiti zivju resursu izmantošanā un pastiprinātu kontroli komerciālajā zvejā, tāpēc likumā papildus nepieciešams definēt komerciālās zvejas jēdzienu un noteikt tās atšķirību no pašpatēriņa zvejas. Katrai dalībvalstij ir dota iespēja patstāvīgi noteikt un pielietot kritērijus šādam sadalījumam nacionālajā līmenī.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskars, jo zvejas kvotu sadalījuma principi Baltijas jūrā paliek nemainīgi, tikai paplašinās teritorija, kur iedalītās nozvejas kvotas Latvijas zvejnieki var izmantot.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas zvejniekiem radīsies plašākas iespējas zvejot citu Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomisko zonu ūdeņos Baltijas jūrā. Tomēr jāatzīmē, ka citu Eiropas Savienības dalībvalstu kuģu zveja Latvijas ekonomiskajā zonā radīs arī papildu konkurenci Latvijas zvejniekiem. Komerciālās zvejas un pašpatēriņa zvejas nodalīšana ļaus attīstīt zvejniecību kā komerciālu darbību, bet vienlaikus saglabās pašpatēriņa zvejas iespējas tiem zvejniekiem, kas tradicionāli zvejojuši Latvijas ūdeņos un, sasniedzot pensijas vecumu, vairs nevar vai arī nevēlas nodarboties ar komerciālo zveju. Likumprojekts neietekmē administratīvo procedūru. Zveju kontrolējošajām institūcijām būs jākontrolē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu zvejnieki, kas zvejos Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskars, jo pašpatēriņa zvejā saglabāsies esošā situācija, tādejādi bez komerciālās zvejas ar pašpatēriņa zveju varēs nodarboties arī tie jūras piekrastes iedzīvotāji, kuri tradicionāli zvejo pašpatēriņam, tai skaitā arī pensijas vecumu sasniegušie.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz Valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. Ls)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos (bez PVN)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumu izstrādāt.

Pēc likumprojekta stāšanās spēkā jāizdara atbilstoši grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.novemra noteikumos Nr.479 „Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”. Noteikumu grozījumu projekts tiks izstrādāts pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās.

Tiks izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Par zvejniecības uzņēmējdarbības speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtība” pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Atbilstoši pievienošanās līgumam Eiropas Savienībai mainās ūdeņu pieejamības statuss Baltijas jūrā, kas izriet no Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistībām un tiesībām. Tas ļaus Latvijas zvejniekiem zvejot citu Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomisko zonu ūdeņos, bet citu Eiropas Savienības dalībvalstu zvejnieki varēs zvejot Latvijas ekonomiskās zonas ūdeņos.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (ratificēts Saeimā 2003.gada 30.oktobrī, publicēts 2003.gada 12.novembra Latvijas Vēstnesī Nr.159).

Atbilstoði Eiropas Savienības Kopējai zivsaimniecības politikai tās dalībvalstu ekonomisko zonu ūdeņi zvejniecībā ir Eiropas Savienības kopējie ūdeņi un, ievērojot relatīvās stabilitātes principu (tradicionālajās zvejas tiesībās, nozvejas kvotas), teorētiski var būt pieejami visu dalībvalstu zvejniekiem.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

atbilst

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Zvejnieku federāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta. Grozījumu projekts izstrādāts kopīgā darba grupā, kurā piedalījās Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta, Vides ministrijas, Jūras vides pārvaldes, Latvijas Zvejnieku federācijas un Valsts zivsaimniecības pārvaldes pārstāvji.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrība pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā tika informēta par ūdeņu pieejamības izmaiņām zvejniecībā. Referendumā Latvijas sabiedrība ir paudusi savu atbalstu iestājai Eiropas Savienībā, un sagatavotais grozījumu projekts atbilst iestāšanās līguma nosacījumiem un Eiropas Savienības Kopējās zivsaimniecības politikas principiem.

4. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma grozījumu izpildi nodrošinās Valsts zivsaimniecības pārvalde, Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde esošo struktūru ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Publicējot informāciju presē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Zemkopības ministra vietā -

vides ministrs R.Vējonis

05.04.2004. 11:27

N.Riekstiņš

7323877, fish@latnet.lv

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
L.Straujuma	S.Grigaļūna	D.Malzubre	A.Afanasjeva