Redakcija pirms Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto MK noteikumu spēkā stāšanās

(reģ. nr. 771)

Nr. p.k.

Iesniegtie priekðlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"

Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas Republikas pilsonis" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas pilsonis" (attiecīgā locījumā).

1

Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas Republikas pilsonis" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas pilsonis un nepilsonis" (attiecīgā locījumā).

Neatbalstīt

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas Republikas pilsonis" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas pilsonis" (attiecīgā locījumā).

(1) Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.

3

Izteikt 9.panta 1.daļu šādā redakcijā:

“(1) Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, Latvijas Republikas nepilsoņi, kuriem zeme piešķirta lietošanā; Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.”

Izteikt likuma 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, citi Eiropas Savienības pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.”

Neatbalstīt

(2) Zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas:

1) fiziskajām personām - bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem - uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā pilsētu pašreizējās administratīvajās robežās neatkarīgi no pieprasītāju pilsonības;

2) juridiskajām personām - bijušajām zemes īpašniecēm - uz zemes gabaliem, kas tām piederēja 1940.gada 21.jūlijā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu. Minētie noteikumi neattiecas uz juridiskajām personām, kurām Latvijas Republikas likumos ir paredzēta cita īpašumu atgūšanas kārtība;

3) juridiskajām personām, ja bijušie zemes īpašnieki ar testamentu novēlējuši tām savus zemes īpašumus.

(3) Ja zemes īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju neapliecina valsts arhīvu izziņas, tiesas nolēmumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas - izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa.

(4) Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņu īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu.

(1) Pieprasījumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā un piešķiršanu lietošanā zemes pieprasītājiem jāuzņemas saistības pildīt pilsētas apbūves noteikumus.

(2) Pašreizējiem zemes lietotājiem pieprasījumā jānorāda līdz šim lietošanā esošā zemes gabala lielums, pamatojot to ar esošo un perspektīvā attīstāmo saimniecisko darbību tajā.

(3) Latvijas Republikas pilsoņiem jānorāda, vai viņi vēlēsies zemi iegūt īpašumā vai saņemt to lietošanā un ar kādiem noteikumiem.

5

Papildināt 10.panta 3.daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikas pilsoņiem” ar vārdiem “kā arī Latvijas Republikas nepilsoņiem, kuri vismaz 10 gadus ir nodzīvojuši Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.”

Izteikt šā likuma 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētajām personām zemes pieprasījumā jānorāda, vai viņi vēlēsies zemi iegūt īpašumā vai saņemt to lietošanā un ar kādiem noteikumiem.”

Neatbalstīt

(4) Bijušajiem zemes īpašniekiem un pašreizējiem zemes lietotājiem pieprasījumam jāpievieno viņu zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti. Īpašuma tiesību atjaunošanas pamats var būt ieraksts zemes grāmatā, citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti vai arī tiesas nolēmums.

(5) Mantiniekiem var atjaunot zemes īpašuma tiesības, ja viņi iesniedz radniecību apliecinošus dokumentus. Zemes īpašnieka nāvi apliecinoši dokumenti nav nepieciešami, ja zemes īpašnieks nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu.

12.pants. Zemes pieprasījumu apmierināšana

(1) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības projektos, izņemot gadījumus:

1) ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940. gada 22. jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem (vai to daļām) atsavinājuši likumā noteiktajā kārtībā. Tad pašreizējam ēkas īpašniekam - Latvijas Republikas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā, kādā tas bija viņa lietošanā apbūvei ēku un būvju atsavināšanas brīdī, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos;

2) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā uzcēluši dzīvojamās ēkas vai arī būvē tās, vai arī likumā noteiktajā kārtībā dzīvojamās ēkas ieguvuši īpašumā līdz 1992.gada 20.jūnijam. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas Republikas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās tas tika piešķirts apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Tādas pašas tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā ir arī dārzkopības sabiedrības biedram - augļu dārza lietotājam, ja zeme viņam piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām platībā, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetrus, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas augļu dārza ierīkošanai noteikto minimālo zemes gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama augļu dārza īpašnieka zemes gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos vai tiek piešķirta līdzvērtīga zeme tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Piezīme. Ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā (apbūvei), un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

3) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti (vai to daļas), kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti - ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm, kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes reformas pabeigšanai atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Piezīme. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieder dzīvojamās ēkas ostu teritorijā, viņiem ir tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi platībā, kāda ir viņu likumīgā lietošanā, bet ne lielākā par 1200 kvadrātmetriem, izņemot Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā ietilpstošo Kundziņsalas dzīvojamo rajonu, kur īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas uz visu agrāk piederējušo platību.

(2) Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

- vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama tikai kompensācija, ja pilsētas administratīvajās robežās nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(5) Dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas Republikas pilsonim, kurš zemes pieprasījumu iesniedzis pēc 1992.gada 20.jūnija, ir tiesības saņemt apbūves zemes gabalu īpašumā par maksu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā, ja šo zemes gabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi pieprasījuši par to kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

6

Papildināt 12.panta 5.daļu ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Dzīvojamās ēkas īpašniekam – Latvijas Republikas nepilsonim, kuram apbūves zemes gabals ir piešķirts lietošanā, ir tiesības saņemt apbūves zemes gabalu īpašumā par maksu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā, ja šo zemes gabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi pieprasījuši par to kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.”

un uzskatīt līdzšinējo 12.panta 5.daļu par 12.panta 5.daļas 1.punktu.

Neatbalstīt

(6) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības var atjaunot tiesa, izņemot gadījumus, kad:

1) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona;

2) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgus atzinumus par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fizisko personu pieteikumiem zemes gabala pirkšanai;

3) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodots privatizācijai.

- zeme, kura no jauna tiek pieprasīta dzīvojamo ēku un apkalpojošās sfēras objektu celtniecībai.

Zemes reformas gaitā pilsētu pašvaldībām ir pienākums informēt iedzīvotājus, izliekot noteiktās vietās:

8

Papildināt 15.pantā pēc vārda “iedzīvotājus,” ar vārdiem “publicējot vietējā laikrakstā, izvietojot pašvaldības interneta mājas lapā (ja tāda pastāv) un”.

Papildināt 15.pantu pēc vārda “iedzīvotājus” ar vārdiem “publicējot vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem un”.

Atbalstīt

2. Papildināt 15.pantu pēc vārda “iedzīvotājus” ar vārdiem “publicējot vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem un”.

1) fizisko un juridisko personu sarakstus, kuras pieprasījušas nodot zemi īpašumā vai piešķirt lietošanā;

2) pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības programmu;

3) pilsētas plānojuma projektus un svarīgākos apbūves projektus;

4) zemes paraugvērtības.

20.pants. Darījumu subjekti

(1) Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

Izteikt 20.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī citi Eiropas Savienības pilsoņi”.

Papildināt 20.panta pirmās daļas 1.punktu aiz vārda “pilsoņi” ar vārdiem ”, nepilsoņi un citi Eiropas Savienības pilsoņi”.

Aizstāt likumprojekta 2.pantā (attiecībā uz likuma 20.pantu) vārdus “un citi Eiropas Savienības pilsoņi" ar vārdiem "un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi".

Atbalstīt

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "pilsoņi" ar vārdiem "un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi";

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības);

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība:

"3) Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta statūtsabiedrība (kapitālsabiedrība):";

Red. preciz.

izteikt pirmās daļas 3.punkta ievaddaļu un "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"3) Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta statūtsabiedrība (kapitālsabiedrība):

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai - katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

izteikt pirmās daļas 3.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem, citiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Latvijas valstij vai pašvaldībai – katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,".

Papildināt 20.panta 1.daļas 3.punkta a) apakšpunktu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Latvijas Republikas nepilsoņiem”.

Izteikt 20.panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem un/vai nepilsoņiem, citiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Latvijas valstij vai pašvaldībai - katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā”.

Izteikt 20.panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem, vai nepilsoņiem, citiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Latvijas valstij vai pašvaldībai - katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā”.

Neatbalstīt

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Latvijas valstij vai pašvaldībai – katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,".

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzēts Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,

c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā,

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;

4) līdz 1940.gada 21.jūlijam Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas.

15

Izteikt 20.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Latvijā reģistrētas reliģiskas organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāk kā trīs gadi”.

Neatbalstīt

Papildināt likuma 20. panta pirmo daļu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

Papildināt 20.panta 1.daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

6) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri 10 gadus nodzīvojuši Latvijā vai 5 gadus bija nodokļu maksātāji Latvijā.”

(2) Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā.

21.pants. Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem

(1) Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas zemi var iegūt īpašumā šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā:

1) zemi valsts pierobežas joslās;

2) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pilsētas ģenerālplānam;

3) lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo zemi atbilstoši pilsētas ģenerālplānam.

19

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu (pēc likumprojekta 2.panta, attiecīgi mainot likumprojekta turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“3) lauksaimniecības un meža zemi atbilstoši pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumam;”.

Atbalstīt

“3) lauksaimniecības un meža zemi atbilstoši pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumam;”.

20

Papildināt 21.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šajā pantā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem neattiecas uz zemes iegūšanu īpašuma mantošanas ceļā.”

Neatbalstīt

Par darījumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas šā likuma 20.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā un otrajā daļā minētās personas, Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju, kurā norāda šādu īpašumu lielumu, kadastrālo vērtību, to īpatsvaru pilsētās un citus Ministru kabineta noteiktos rādītājus.

21

Izslēgt no likuma 23.pantu.

Neatbalstīt

(1) Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemi īpašumā mantošanas ceļā, šai personai zemes īpašuma tiesību turpmākas saglabāšanas nolūkā jāiesniedz iesniegums tās pilsētas vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tās apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai arī tiesas spriedums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Iesniegumā norādāms mantotās zemes turpmākās izmantošanas mērķis, un iesniegumam pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā.

22

Izslēgt no likuma 24.pantu.

Neatbalstīt

(2) Pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu šā likuma 22.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja, ievērojot šā likuma 21.pantā minētos ierobežojumus, pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina. Piekrišanas atteikumu šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

(3) Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

31.pants. Maksāšanas līdzekļi

(1) Maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi veicami:

1) latos;

2) īpašuma kompensācijas sertifikātos.

(2) Īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzumu maksājumos par privatizējamo vai atsavināmo zemi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību nosaka institūcija, kura veic privatizāciju vai atsavināšanu.

(3) Maksājumi par privatizējamo zemi latos ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos.

(4) Maksājumi par atsavināto zemi latos pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos vai valsts budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ja uz valsts vārda zemesgrāmatā ir nostiprināta zeme saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta trešo daļu, latos veiktie maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" kā maksājumi par pašvaldības īpašuma objektu.

(6) Ja uz pašvaldības vārda zemesgrāmatā ir nostiprināta zeme saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 3.panta trešo daļu, latos veiktie maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" kā maksājumi par valsts īpašuma objektu.

(7) Šā likuma 28.panta septītajā un astotajā daļā paredzētajos zemes privatizācijas gadījumos, ja valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizē vai atsavina kopā ar zemi, zemes pircējam - Latvijas Republikas pilsonim - ir tiesības izvēlēties šā panta pirmajā daļā minētos maksāšanas līdzekļus.

23

Papildināt 31.panta 7.daļu pēc vārda “pilsonim” ar vārdiem “un nepilsonim”.

Neatbalstīt

(8) Personas, kuras kā kompensāciju ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, norēķinoties par privatizēto zemi, ir tiesīgas izlietot visus savā rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto īpašumu.

Šā likuma 28.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētās Valsts nekustamā īpašuma aģentūras funkcijas attiecībā uz tās zemes privatizāciju, uz kuras atrodas privatizācijai nodotie vai privatizētie valsts īpašuma objekti, veic Privatizācijas aģentūra līdz brīdim, kad saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu tā šīs funkcijas ir nodevusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai

3. Aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;

Red preciz.

"2. Pārejas posmā pēc pievienošanās Eiropas Savienībai no 2004.gada 1.maija līdz 2011.gada 30.aprīlim citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās juridiskās personas nevar iegūt īpašumā pilsētu lauksaimniecības un meža zemi. Pārejas posma ierobežojumi nav attiecināmi uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlas veikt uzņēmējdarbību kā zemnieki un dzīvot Latvijā un kuri vismaz trīs gadus pēc kārtas dzīvojuši un kā zemnieki aktīvi darbojušies

25

“Pārejas posma ierobežojumi nav attiecināmi uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, ja viņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību”.

Izslēgt pārejas noteikumu 2.punkta pirmajā teikumā pirms vārda “lauksaimniecības” vārdu “pilsētu”; izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

“Pārejas posma ierobežojumi nav attiecināmi uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, ja viņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā nodarbojušies ar lauksaimniecību”.

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 2. , 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"2. Pārejas posmā pēc pievienošanās Eiropas Savienībai no 2004.gada 1.maija līdz 2011.gada 30.aprīlim citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās juridiskās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības un meža zemi. Pārejas posma ierobežojumi nav attiecināmi uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, ja viņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā nodarbojušies ar lauksaimniecību.

3. Ja ir pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pārejas posma būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Latvijas pilsētu lauksaimniecības un meža zemes tirgū, pārejas posma beigu termiņu kārtībā, kāda noteikta Līgumā starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, var pārcelt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem."

26

3. Ja ir pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pārejas posma būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Latvijas lauksaimniecības un meža zemes tirgū, pārejas posma beigu termiņu kārtībā, kāda noteikta Līgumā starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, var pārcelt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem."

Noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

28

Izslēgt likumprojekta normu par Noteikumu spēkā stāšanos.

“Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.261 “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr. 60)”.

Atbalstīt

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.261 “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr. 60)”.