Rīgā, 2004

Rīgā, 2004.gada 26.maijā

Nr.9/3 -

Saeimas Prezidijam

 

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu 2004.gada 27.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt jautājumu par Juridiskās komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodošanu komisijām.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu, Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Juridiskā komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: likumprojekts uz 1.lpp. un anotācija uz 2.lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””

 

Izdarīt likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņš

Pēc 20 gadiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana šā likuma 14. un 15.pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama un tās iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu.”

2. Papildināt Pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7.Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūnijam izvērtē VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību. Šajos likumos noteikto ierobežojumu izvērtējumu Ministru kabinets iesniedz Saeimai.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1.Likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 17.pantā ir noteikts sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņš. Sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņš beidzas 2004.gada 3.jūnijā. Likumprojekts tiek sagatavots kā steidzams grozījums spēkā esošajā likumā nolūkā saglabāt ierobežojumu nepārtrauktību un sevišķās tiesāšanas nepārtrauktību, nosakot termiņa pagarinājumu uz desmit gadiem.

2. Nosakot termiņa pagarinājumu sadarbības fakta konstatēšanai, personām izmantojot likuma 12.pantu vēl uz desmit gadiem tiek dota iespēja vērsties prokuratūrā, lai konstatētu sadarbības faktu likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 14.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi personai šajā termiņa pagarinājumā tiktu saglabāta iespēja, pamatojoties uz 14.pantu, apstrīdēt sadarbības faktu ar VDK.

3.Ņemot vērā 2000.gada 30.augusta Satversmes tiesas spriedumu, kur tiek norādīts uz nepieciešamību “likumdevējam, periodiski izvērtējot attiecīgo politisko situāciju valstī un ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību” lemt par ierobežojuma termiņa noteikšanu, Ministru kabinetam tiek uzdots izvērtēt VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību un šajos likumos noteikto ierobežojumu izvērtējumu iesniegt Saeimai.

4.Ministru kabineta veiktā izvērtējuma rezultātā tiks pārbaudīta spēkā esošo ierobežojumu pamatotība, tādejādi nodrošinot tiesību normu sistēmas atbilstību Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem.

5.Likuma mērķis paredzēt pagarināt termiņu ierobežojumiem tiesiskajās attiecībās jomās, kas attiecas uz nacionālās drošības interesēm, Latvijas teritoriālo vienotību.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu?

 Neparedzēti izdevumi valsts budžetā nav nepieciešami.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ministru kabinetam tiek uzdots izvērtēt VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību un šajos likumos noteikto ierobežojumu izvērtējumu iesniegt Saeimai.

Ministru kabineta veiktā izvērtējuma rezultātā tiks pārbaudīta spēkā esošo ierobežojumu pamatotība, tādējādi nodrošinot tiesību normu sistēmas atbilstību Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem.

5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts ðo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kurā tika lemts par likumprojektu, piedalījās MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, Valsts Prezidentes kancelejas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja, Tieslietu ministrijas, Datu valsts inspekcijas, Iekšlietu ministrijas, Drošības policijas, Rīgas Juridiskās Augstskolas, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pārstāvji.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.

 

 

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš