Likums

Likumprojekts

Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību

ieņemt augstākos valsts amatus

1.pants. Likumā lietotie termini:

1) valsts amats — darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts iestādē;

2) dubultā pilsonība — personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības).

2.pants.

Likuma mērķis ir noteikt tos augstākos valsts amatus Latvijas Republikā, kurus nav atļauts ieņemt personām ar dubulto pilsonību, lai īstenotu Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi, kas garantētu valsts augstāko amatpersonu reāli noturīgu tiesisku saikni ar Latvijas valsti, un novērstu jebkurus šķēršļus, kas var rasties, pildot šo amatu pienākumus.

3.pants. Valsts amati, kurus nav atļauts ieņemt personām ar dubulto pilsonību:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs;

4) ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs un parlamentārais sekretārs;

5) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks;

6) Saeimas Kancelejas direktors un viņa vietnieks;

7) Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra un valsts ministra biroja vadītājs;

8) Valsts kancelejas direktors un viņa vietnieks, ministrijas valsts sekretārs un viņa vietnieks;

9) īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs un viņa vietnieks;

10) Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes loceklis;

11) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas loceklis, Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks;

12) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

13) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;

14) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks;

15) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks;

16) Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;

17) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis;

18) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis;

19) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;

20) publiskās aģentūras vadītājs un viņa vietnieks;

21) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tiesneši;

22) Ģenerālprokurors, prokurori;

23) Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks.

4.pants.

Personai, kura tiek iecelta vai ievēlēta kādā no 3.pantā minētajiem augstākajiem valsts amatiem, mēneša laikā jāiesniedz paziņojums par atteikšanos no citas valsts pilsonības (pavalstniecības), jāsaņem iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauja, ja tādu paredz tās valsts likumi, vai cits pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošs dokuments un jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldē.

Pārejas noteikumi

1. Personām ar dubulto pilsonību, kuras ieņem valsts augstākos amatus, līdz likuma spēkā stāšanās brīdim jāveic nepieciešamās darbības, lai tiktu izpildītas šī likuma prasības.

2. Likums stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta „Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašreiz spēkā esošais regulējums pieļauj, ka Latvijā augstākos valsts amatus ieņem personas ar dubulto pilsonību.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts nepieciešams tādēļ, lai noteiktu tos augstākos valsts amatus Latvijas Republikā, kurus nevar ieņemt personas, kurām ir Latvijas un vēl kādas citas valsts pilsonība, t.i. reāla dubultpilsonība. Ierobežojumi personām ar dubulto pilsonību ieņemt šajā likumā minētos amatus ir nepieciešami, lai nodrošinātu Latvijas Republikas interesēm atbilstošas valsts pārvaldes īstenošanu. Lai novērstu jebkādus šķēršļus, kas rodas divām valstīm piederošai personai pildīt augstākos valsts amatus Latvijā, un, lai nebūtu apšaubāma reāli noturīgā tiesiskā saikne ar Latvijas valsti. Latvijas Republikas Satversmes 3.nodaļas 37.pants ir jau noteicis ierobežojumu personai ieņemt augstāko valsts amatu. Šis ierobežojums minētajā Satversmes pantā attiecināts tikai uz Valsts Prezidentu. “Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt personu ar dubultpilsonību.” Kāda cita normatīvā dokumenta par citiem ierobežojumiem ieņemt citus augstākos valsts amatus līdz šim nav bijis. Latvijas Republikas Satversmes 116.pants nosaka kritērijus, kas pieļauj izņēmumus tajos gadījumos, ja tie principā nav pretrunā ar Satversmes 91.pantu, kas nosaka tiesību un pienākumu vienlīdzības principu attiecībā pret jebkuru personu. Sagatavotais likumprojekts atbilst šim Satversmes principam. Pilsonības likuma 4.pants, paredz, ka “Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi,” tātad arī dubultpilsoņi, kas noteikts likuma 9.panta otrajā daļā – “Ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni (pavalstnieku), tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.” Tomēr atbilstoši Satversmes 116.pantam tiesiskais pamats ierobežot dubultpilsoņiem ieņemt augstākos valsts amatus rodas tad, ja tas ir “noteikts likumā paredzētajos gadījumos”. Sagatavotais likumprojekts rada šādu tiesisku pamatu. Ierobeţojuma leģitimitāti, kas attaisno ierobežojumu, arī nosaka Latvijas Republikas Satversmes 116.pants, ja ierobežojums nepieciešams, lai aizsargātu “citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.” Pamattiesību ierobežojums pamatojams arī ar samērīgumu. Tas nozīmē, ka kaitējumam, kas tiek nodarīts kādas personas tiesībām, jābūt ievērojami mazākam par to labumu, ko gūst gan sabiedrība, gan valsts, pielietojot šādu ierobežojumu. Dubultpilsoņu tiesību ierobežošanu paredz to valstu prakse, kur dubultpilsonība ir aizliegta kā princips un tas nav pretrunā ar spēkā esošajām konvencijām par pilsonību. Dubultpilsoņu tiesību ierobežojums atzīts arī valsts tiesību teorijā. Tiesību teorētiķis H. Kelzens norāda, ka “starp dažādām valstīm piederošām personām vienas var būt ar noteiktu valsti ciešāk saistītas nekā citas, kas valstij var piederēt tikai juridiski. Tas tāpēc, ka personas piederība kādai valstij, ir juridisks nevis psiholoģisks vai emocionāls jautājums. Tas ir jautājums arī par to, kuras valsts pilsonība ir personas faktiskā pilsonība. Praktiski tas nozīmē – cik patiesa ir personas juridiskā saikne ar valsti, cik tā ir reāla.” Likumprojekta 3.panta kritērijs – augstākais valsts amats – ir saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmo daļu. Likumprojekta pieņemšanas gaitā varētu tikt piemērots arī cits kritērijs, piemēram, ar Saeimas lēmumu apstiprinātām, ievēlētām vai ieceltām amatpersonām vai tml. Likumprojekts paredz, ka likums stāsies spēkā gadu pēc tā pieņemšanas – 2005.gada 1.jūlijā, tādējādi dodot iespējas personām, uz kurām tas attiecas, izpildīt likuma prasības.
3. Cita informācija	–

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	–

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2003	2004	2005	2006	2007
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	–	–	–	–	–
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	–	–	–	–	–
3. Finansiālā ietekme	–	–	–	–	–
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	–	–	–	–	–
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	–	–	–	–	–
6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	–

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri

5. Cita informācija			–

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	–

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiks veidotas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Informācija par Valsts valodas aģentūras izveidi tiks publicēta Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā un Valsts valodas komisijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	–