2005. gada 14. jūnijā

9/4 - __________

Saeimas Prezidijam

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu “Tiesībsarga biroja likums” (dok.nr. 2831; reģ.nr. 858) un lūdz to iekļaut nākošās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai 1. lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta anotācija.

Cieņā

komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene

Tiesībsarga biroja likums

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un publisko tiesību subjektu un to amatpersonu darbības pamatotības un tiesiskuma nodrošināšanu.

2. pants. Tiesībsargs

(1)Tiesībsargs ir šajā likumā noteiktajā kārtībā apstiprināta valsts amatpersona, kura vada Tiesībsarga biroju un veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas.

(2)Tiesībsarga atzinumam un ieteikumam ir rekomendējošs raksturs.

3. pants. Tiesībsarga neatkarība un neaizskaramība

(1)Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt Tiesībsargu tā uzdevumu un funkciju pildīšanā.

(2) Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību politiskajām partijām.

(3)Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda Tiesībsarga brīvības aprobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana Tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

4. pants. Tiesībsarga birojs

(1)Tiesībsarga darbības nodrošināšanai tiek izveidots birojs. Biroju vada un biroja nolikumu apstiprina Tiesībsargs.

(2)Tiesībsarga birojs ir neatkarīga valsts iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās uzdevumus un funkcijas.

(3)Tiesībsarga birojam ir valsts budžeta konts Valsts kasē.

(4) Tiesībsarga birojam ir savs zīmogs ar papildināta mazā valsts ģerboņa attēlu un biroja nosaukumu.

5. pants. Tiesībsarga biroja uzdevumi

Tiesībsarga biroja uzdevumi ir:

1) veicināt personas tiesību un likumīgo interešu aizstāvību;

2) sekmēt bērnu tiesību aizsardzību,

3) sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa nodrošināšanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;

4) sekot labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldē;

5) atklāt nepilnības un pretrunas tiesību aktos un to piemērošanā un veicināt to novēršanu;

6) veicināt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām un Tiesībsarga darbību.

6. pants. Tiesībsarga biroja funkcijas

Pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Tiesībsarga birojs:

1) pieņem un izskata personu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;

2) ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai;

3) pieprasa, lai valsts un pašvaldību iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos veic pārbaudes, kas nepieciešamas lietas apstākļu noskaidrošanai, un iesniedz birojam informāciju par pārbaudes rezultātiem;

4) aizstāvot personu tiesības un likumīgās intereses, iesniedz valsts pārvaldes, pašvaldības iestādēm vai amatpersonām, citiem publisko tiesību subjektiem atzinumus un ieteikumus par izdoto administratīvo aktu tiesiskumu un pamatotību;

5)risina konfliktsituācijas starp fizisku personu vai juridisku personu un publisko tiesību subjektu vai tā amatpersonu, kā arī cilvēktiesību jautājumos starp privāto tiesību subjektiem;

6) veicina izlīgumu starp pusēm;

7) iesniedz pieteikumus par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;

8) iesniedz Saeimai, Ministru kabinetam un pašvaldībām priekšlikumus par tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;

9) pamatojoties uz tā rīcībā esošiem materiāliem, vēršas pie kompetentām institūcijām jautājuma izlemšanai par lietas ierosināšanu;

10)sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos.

11)veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā un sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

7. pants. Tiesībsarga apstiprināšana amatā

(1)Tiesībsargu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.

(2)Par Tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likumā noteiktajām prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

8. pants. Tiesībsarga zvērests (svinīgais solījums)

Pēc apstiprināšanas amatā Tiesībsargs dod svinīgo solījumu Saeimai:

"Es,………….,uzņemoties Tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem.”

9. pants. Tiesībsarga pilnvaru termiņš

(1)Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir četri gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 8. pantam ir devis zvērestu (svinīgo solījumu).

(2) Tiesībsargu var apstiprināt amatā atkārtoti.

10. pants. Ierobežojumi un aizliegumi Tiesībsarga biroja amatpersonām

Uz Tiesībsarga biroja amatpersonām, attiecas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām.

11. pants Tiesībsarga pilnvaru apturēšana

Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Tiesībsargu, viņa pilnvaras tiek apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai krimināllieta attiecībā pret Tiesībsargu tiek izbeigta.

12. pants. Tiesībsarga atbrīvošana no amata

(1)Tiesībsargu Saeima atbrīvo no amata:

1) sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos;

2) ja viņš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Saeimai;

3) ja viņš nespēj turpināt pildīt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ;

4) ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums ir stājies likumīgā spēkā;

5) ja viņš ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar Tiesībsarga statusu;

6) ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savus pienākumus;

7) ja viņš ir ievēlēts vai iecelts citā amatā.

(2)Jautājumu par Tiesībsarga atbrīvošanu no amata var ierosināt Valsts prezidents vai ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.

13. pants. Tiesībsarga vietnieks

(1) Tiesībsargs ieceļ amatā Tiesībsarga vietnieku.

(2) Tiesī bsarga prombūtnes laikā viņa uzdevumus un funkcijas pilda Tiesībsarga vietnieks, kam šajā laikā ir tādas pašas pilnvaras kā Tiesībsargam.

(3) Tiesībsarga vietnieks pilda Tiesībsarga pienākumus, uzdevumu un funkcijas šā likuma 11. un 12. pantos paredzētajos gadījumos līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā Tiesībsargu vai krimināllieta attiecībā pret Tiesībsargu tiek izbeigta.

14. pants. Tiesībsarga biroja amatpersonu tiesības

(1)Tiesībsarga biroja amatpersonām, pildot likumā paredzētos uzdevumus, ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību iestādēm un citiem tiesību subjektiem un to amatpersonām pārbaudes lietā nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju;

2) ierasties jebkurā uzņēmumā, iestādē un organizācijā, lai iepazītos ar pārbaudei nepieciešamajiem materiāliem;

3) jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs;

4) uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu vai izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas;

5) aicināt jebkuru personu informācijas sniegšanai par jautājumiem, kuriem ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;

6) ierosināt pārbaudes lietu pēc personīgās iniciatīvas;

7) pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā;

8) piedalīties Saeimas un Ministru kabineta sēdēs;

9) ierosināt jautājumu par personas saukšanu pie atbildības likumā noteiktā kārtībā, ja tā likusi šķēršļus Tiesībsarga darbībai, nesniedzot nepieciešamo informāciju vai sniedzot nepatiesu informāciju un paskaidrojumus, vai citā veidā traucējot veikt pārbaudi;

10)aizstāvot personu tiesības un likumīgās intereses, iesniegt tiesā pieteikumus administratīvajās lietās un civillietās, kurās prasības pamatojums ir saistīts ar publisko tiesību subjektu darbību vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, un piedalīties lietu izskatīšanā kā minēto personu pārstāvis.

(2) Tiesībsargam ir tiesības atteikt ierosināt pārbaudes lietu:

1)ja kopš apstrīdētā valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu lēmuma pieņemšanas brīža ir pagājis vairāk kā viens gads,

2) ja iesniegums, sūdzība vai priekšlikums vēl nav izskatīts institūcijā, kuras tiešā kompetencē ir tā izskatīšana,

3) par iesniegumā, sūdzībā norādīto likumīgā spēkā stājušos nolēmumu, kurš nav pārsūdzams,

4) tas skar privāto tiesību subjektu civiltiesisku strīdu un nav nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos;

5) lieta atrodas tiesvedībā;

6) lieta jau ir izskatīta Tiesībsarga birojā.

15. pants. Iesniedzēja tiesību aizsardzība

(1) Iesniedzēju nedrīkst sodīt, kā arī citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas par iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniegšanu Tiesībsarga birojam vai par sadarbību ar Tiesībsarga biroju.

(2) Tiesībsarga birojam adresētie iesniegumi, sūdzības vai priekšlikumi, kurus nosūta personas, kuras atrodas militārajā dienestā, ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādēs, slēgta tipa iestādēs, un Tiesībsarga biroja atbildes uz tiem netiek pakļautas normatīvajos aktos noteiktajai pārbaudei un tiek nodotas adresātam nekavējoties.

(3) Par šā panta otrajā daļā norādītā iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma savlaicīgu neiesniegšanu Tiesībsarga birojam , vai to satura pārbaudīšanu un izpaušanu, atbildīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(4) Tiesībsargs neizpauž ziņas par iesniedzēju vai citu personu, ja tas nepieciešamas šo personu tiesību aizstāvībai.

16. pants. Iesniegumu un pārbaudes lietu izskatīšanas termiņi un kārtība

(1) Izskatot personu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, Tiesībsargs izlemj par pārbaudes lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt pārbaudes lietu.

(2) Pārbaudes lietu Tiesībsarga birojs izskata trīs mēnešu laikā. Lietas sarežģītības vai citu objektīvu iemeslu dēļ Tiesībsargs var pagarināt šo termiņu.

(3) Pārbaudes lietu ierosināšanas, lietvedības un izlemšanas kārtību nosaka speciāls reglaments, kuru apstiprina Tiesībsargs.

17. pants. Konsultatīvās padomes un darba grupas

(1) Tiesībsargs var izveidot konsultatīvās padomes, kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādei.

(2) Konsultatīvo padomju sastāvu un nolikumus, darba grupu sastāvu

apstiprina Tiesībsargs.

18. pants. Pārskata ziņojumi

(1) Tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu.

(2) Tiesībsargam ir tiesības sniegt Saeimai, tās komisijām, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, valsts pārvaldes institūcijām un starptautiskajām organizācijām ziņojumus par atsevišķiem jautājumiem.

19. pants. Tiesībsarga biroja finansēšana un struktūra

(1) Tiesībsarga biroju finansē no valsts budžeta.

(2) Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz iesniegšanai Ministru kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms.

(3) Tiesībsarga biroja struktūru un darbinieku štatu sarakstu piešķiro budžeta līdzekļu ietvaros nosaka Tiesībsargs.

20. pants. Tiesībsarga atalgojums un sociālās garantijas

(1) Tiesībsarga amatalga atbilst ministra algai.

(2) Uz Tiesībsargu attiecās visas tās kompensācijas, pabalsti, piemaksas un sociālās garantijas, kas normatīvajos aktos paredzētas valsts civildienesta ierēdņiem.

21. pants. Tiesībsarga biroja darbinieki

(1) Tiesībsarga biroja darbinieki, pamatojoties uz Tiesībsarga pilnvarojumu, ir tiesīgi veikt šā likuma 6. pantā noteiktās funkcijas un izmantot 14. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības.

(2) Tiesībsarga biroja darbinieku darba attiecības regulē Darba likums.

(3) Uz Tiesībsarga biroja amatpersonām attiecas visas tās kompensācijas, pabalsti, piemaksas un sociālās garantijas, kas normatīvajos aktos ir paredzētas valsts civildienesta ierēdņiem.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Likums par Valsts cilvēktiesību biroju (Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1997, 1. Nr.).

2. Tiesībsarga birojs ir Valsts Cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs.

3. Valsts cilvēktiesību biroja direktors pilda savas funkcijas līdz Tiesībsarga apstiprināšanai amatā.

Likumprojekta

“Tiesībsarga biroja likums”

anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Kopš 1996.gada 5.decembrī tika pieņemts likums “Par Valsts Cilvēktiesību biroju”, Latvijā vairākkārt ir pilnveidota likumdošana cilvēktiesību jomā, Satversme ir papildināta ar jaunu un ļoti svarīgu 8.nodaļu “Cilvēka pamattiesības”, Latvija ir ratificējusi virkni starptautisku cilvēktiesību aktu, ir pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, Administratīvā procesa likums un citi. Valsts Cilvēktiesību biroja darbības jomas (bērnu tiesības, dzimumu līdztiesības jautājumi, sūdzības par valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību darbu) šobrīd ir plašākas nekā norādīts 1996.gada likumā “Par Valsts Cilvēktiesību biroju”. Biroja darbība ir jāpaplašina, uz tā pamata izveidojot institūciju, kuras nosaukums atbilstu tās mandāta apjomam. Šobrīd Latvijā nevienai neatkarīgai valsts institūcijai nav dotas īpašas pilnvaras ātri, efektīvi un bez papildus izmaksām no iesniedzēju puses izskatīt iedzīvotāju sūdzības par valsts pārvaldi, par to iedzīvotāju tiesību aizskārumiem, kas noteiktas ne tikai Satversmē, bet arī citos normatīvajos aktos attiecībā uz valsts pārvaldes un pašvaldību darbību. Viens no principiem, ko savās rekomendācijās min arī Eiropas Padome ir sekojošs: līdzās neatkarīgai administratīvajai tiesai, kurā sapratīgā laika termiņā jebkurai personai ir tiesības un iespējas pārsūdzēt administratīvo aktu vai iestādes rīcību, sagaidot publisku un taisnīgu uzklausīšanu un lietas izskatīšanu, valstīm nepieciešams ieviest ombudsmeņa tipa ārējās kontroles orgānu. Jau 1972.gadā Eiropas padomes Konsultatīvās asamblejas pieņemtā rezolūcija ieteica Eiropas Padomes biedriem ieviest ombuda institūciju. Šobrīd šāda institūcija darbojas aptuveni 115 valstīs (tajā skaitā, Lietuvā - no 1995.gada un Igaunijā – no 1999.gada). Eiropas Savienība (ES) lēmumu par Eiropas ombudsmeņa institūcijas nodibināšanu pieņēma 1992.gadā, īpašu uzmanību pievēršot ES pilsoņu tiesību aizsardzībai. Klasiskā izpratnē ombuds novērsa ierēdniecības darba negatīvos aspektus, bet pēdējos 20 –30 gadus tas darbojas arī cilvēktiesību, personas datu aizsardzības, korupcijas novēršanas jomās, kā arī nodrošina valsts pārvaldes darbības caurredzamību un labas pārvaldības principu ievērošanu. Eiropas Padome atzīst, ka ombuda institūta pieredze ir parādījusi, ka ombudsmeņa izteiktais viedoklis iespaido ne tikai individuālas lietas, kur iedzīvotājs sūdzas par konkrētu attiecībā uz viņu vērstu ierēdņa rīcību, bet var spēlēt arī nozīmīgu lomu attiecībā uz vispārīgo principu un likumu, kas regulē administratīvās tiesības un publisko personu rīcību, attīstību. Jāmin arī tas, ka nepieciešamība nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz labu pārvaldību ir ietvertas ES Konstitūcijas projekta personas pamattiesību sadaļā (II-41.pants).
2. Normatīvā akta projekta būtība	Ņemot vērā nepieciešamību paplašināt Valsts Cilvēktiesību biroja darbības jomas un pilnvaras, tajā skaitā, sekmēt labas pārvaldības principa ievērošanu, kurš parasti praksē iziet ārpus cilvēktiesībām tradicionālā izpratnē, Valsts prezidente piedāvā jaunu likumprojektu un jaunu institūcijas nosaukumu, kurš atbildīs tās mandāta apjomam. Šāds risinājums tiek piedāvāts kā labāks par to, kur būtu jālabo un jāpapildina lielākā daļa 1996.gada likuma “Par Valsts Cilvēktiesību biroju” teksta, sākot ar nosaukumu. Institūcijas nosaukums “Tiesībsargs” ir saskaņots ar Valsts Terminoloģijas komisiju. Latvijā ir pieņemta virkne likumu, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēku tiesības, tomēr dzīvē tie ne vienmēr praksē rada cerētos rezultātus un tos bieži ignorē tieši amatpersonas, kuras pārstāv valsti. Tiesībsarga institūcija ne tikai veiks starpnieka funkciju starp valsti un tās iedzīvotājiem, konsultēs iedzīvotājus, veicinās strīdu atrisināšanu mierizlīguma ceļā, bet arī ievērojami atslogos mūsu tiesu sistēmas darbu, radot iespēju atrisināt strīdīgu situāciju daudz vienkāršāk un ātrāk. Valstī ir liela tā cilvēku daļa, kuriem savu interešu aizstāvība un taisnības noskaidrošana tiesā ir pieejama ierobežoti, ņemot vērā šī procesa izmaksas un laiku, ko tas aizņem. Savukārt, Tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt iedzīvotāju sūdzības, veikt pārbaudes, pieprasīt informāciju, dokumentus, ierasties iestādē u.c., bet arī ierosināt pārbaudes lietas pēc personīgās iniciatīvas, vērsties tiesā personu aiztāvībai. Tiesībsargs ar plašu mandātu un likumā noteiktām neatkarības un imunitātes garantijām būtu efektīvs instruments Saeimas rokās, jo, būdams parlamentāri apstiprināts, tas kļūtu par parlamentārās kontroles mehānismu, lai panāktu to likumu izpildi, kurus Saeima pieņem.
3. Cita informācija	Konkrētais likumprojekts ir vairāk kā 4 gadu darba rezultāts, kur procesā tika iesaistīts ļoti plašs ekspertu loks.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Veicinās valsts pārvaldes, pašvaldību iestāžu darbības caurskatāmību un tiesiskumu.
3. Sociālo seku izvērtējums	Labvēlīgi ietekmēs maznodrošināto personu juridiskās palīdzības pieejamību, valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības pieejamību iedzīvotājiem, kā arī iedzīvotāju informētību par savām tiesībām, tajā skaitā, sociālajām.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2006

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

747.5

767.5

726.8

739.1

3. Finansiālā ietekme

-747.5

-767.5

-726.8

-739.1

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Valsts cilvēktiesību birojā 2005.gadā - 23 štata vienību skaits, 2006.gadā papildus 22 štata vietas un ar 2007.gadu Latvijas reģionos papildus 5 štata vietas.

Kopā 50 štata vienības

Uzturēšanas izdevumi kopā:

747.5

767.5

726.8

739.1

Kārtējie izdevumi:

679.7

721.3

714.0

(t.sk. atalgojums kopā)

334.3

358.4

353.6

Atalgojums darbiniekiem Rīgas birojā

334.3

Atalgojums darbiniekiem Latvijas reģionos

24.1

Sociālā apdrošināšana (24,09%) Rīgas birojā

80.5

Sociālā apdrošināšana (24,09%) Latvijas reģionos

5.8

Iekšzemes komandējumi un dienesta braucieni (

10-15 komandējumi mēnesī (vismaz viens darbinieks no katras nodaļas) - sūdzību uzklausīšana reģionos, apmācības, lekcijas, pārbaudes, utm. pasākumi)

1.6

Mācību komandējumi un dienesta braucieni ārpus Latvijas

(8 mācību programmas (par cilvēktiesību aizsardzības mehānismu darbību, kā arī konkrētām tēmām), 5 pieredzes apmaiņas semināri, t.sk Baltijas valstu, kas tiek praktizēti vismaz vienreiz gadā ar plašu darbinieku dalību un darbu darba grupās šo semināru ietvaros, 15 konferences, 5 Starptautiskās Ombudu sanāksmes. Jāņem vērā tas, ka mācību programmas ir ar dalības maksu, jo tos organizē, piesaistot kvalificētus starptautiski atzītus gan ekspertus, gan lektorus cilvēktiesību jomā. (Vidēji tādu mācību dalības maksa, neskaitot komandējuma izdevumus ir vidēji 1800 Ls). Viena komandējuma (izņemot mācību, jo tie parasti ir ilgāki) 3 dienu vidējas izmaksas = 200 Ls ceļa izdevumi+3x40Ls dienas nauda+3x 80 Ls viesnīca+ apdrošināšana)

43.3

Telpu noma

(Svarīgi nodrošināt telpas darbiniekiem un telpas konsultācijām, lai ievērotu konfidencialitātes principu sūdzību izskatīšanā Telpu noma - VCB ir 362 kvm īres telpas, kuru izmaksas mēnesī pašreiz ir vidēji 1670 Ls, bet jāņem vērā, ka maksa līgumā, kurš noslēgts 2001. gadā, nosakot 2.7 Ls/kvm un šis līgums beidzas 2006. gadā. Jaunizveidotajam Tiesībsarga birojam telpas nepieciešamas vismaz ar 1000 kvm.)

96.0

Elektrība, ūdens, apkure, u.tml.

11.8

Telpu noma, ūdens, elektrība, apkure, u.tml. reģionos

3.5

Transporta izdevumi

(Ir svarīgi, lai institūcijas darbinieki var operatīvi reaģēt uz pārkāpumiem, un nepieciešamības gadījumā pārbaudīt situāciju uz vietas, kas ir ļoti efektīvs izmeklēšanas veids.)

14.4

Pasta, telefona un citu pakalpojumu apmaksa

(BNS, LURSOFT, LETA, LATTELEKOM, LMT, INTERNET, NAIS un citi sakaru pakalpojumi)

Tiesībsargam jābūt maksimāli un savlaicīgi informētam par situāciju Latvijā, lai varētu reaģēt uz pārkāpumiem arī pēc savas iniciatīvas, tāpēc nepieciešami mūsdienīgi sakaru līdzekļi . Tiesībsrga biroja darbiniekiem, lai efektīvi veiktu savus pienākumus, ir jābūt pieejamiem plašiem komunikāciju un sakaru līdzekļiem, lai varētu sazināties ar personām, esot gan birojā, gan ārpus tā.

32.4

Prasību iesniegšana kompetentās institūcijās (piem. Satversmes tiesa) un cita juridiskā palīdzība

Tiesībsargs atšķirībā no VCB var iesniegt prasību tiesā personu aizsardzībai, tādēļ šeit ir vajadzīgs vairāk resursu. Tāpat vajag piesasitīt īpašus augsti kvalificētus speciālistus lietu sagatavošanai, pārstāvēšnai un prasības uzturēšanai tiesās, t. sk. Satversmes tiesā.

2.1

Ekspertu piesaistīšana konkrētās lietās

Tiesībsarga likums paredz un lietas objektīvai izmeklēšanai ir nepieciešams piesaistīt ek spertus, piemēram, ekonomistus, mediķus, lingvistus utml., kas var dot neatkarīgus slēdzienus par strīdīgiem lietas apstākļiem

1.4

Socioloģiskais pētījums par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem un problēmām valstī

Piemēram, ES diskriminācijas novēršanas direktīvas prasa atbildīgajai iestādei, kas secīgi būs Tiesībsargs, veikt neatkarīgus pētījumus

3.1

Informatīvo materiālu izdošana:

Gada ziņojums (latviešu un angļu valodā)

Jāinformē par personu tiesībām un savu darbību, kas būs plašāka nekā VCB. Tiesībsargs būs jauna institūcija, kurai darbības sākumposmā ir ļoti nepieciešams informēt sabiedrību par savu kompetenci un pilnvarām, par to ko tā dara un nedara, lai cilvēki, kuriem tas nepieciešams, varētu aizsargāt savas tiesības ar tā palīdzību. Tiesībsarga likumā ir paredzēta arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas funkcija.

3 bukleti

1 videoreklāmas rullīši un ētera laiks, citas publikācijas

2.0

4.8

4.6

2.0

4.8

4.6

2.0

4.8

4.6

2.0

4.8

4.6

Semināru organizēšana

10 semināri par konkrētām tiesību aizsardzības tēmām plašākai sabiedrībai, gan īpašām mērķgrupām - valsts pārvaldes darbiniekiem, pašvaldību darbiniekiem, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, sabiedrības mazaizsargātajām grupām utt.

3.6

Starptautiskas konferences organizēšana

4.1

Starptautisko ombudu pārstāvju pieņemšana

Literatūras un periodiskās preses iegāde

2.4

2.0

2.4

2.0

2.4

2.0

2.4

2.0

Dalības maksa starptautiskajās Ombudu institūcijās

Starptautiskais Ombudu institūts, Eiropas bērnu tiesību Ombudu tīkls, Eiropas Ombudu sadarbības organizācija.

1.7

Tehnikas un iestādes uzturēšanas apmaksa

21.5

Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu apmaksa (datu bāzes nodrošinājums, programmatūru izstrāde, pilnveidošana un papildināšana)

3.3

Materiālu un kancelejas preču iegāde

4.6

Materiālu un kancelejas preču iegāde Latvijas reģionos

1.2

Izdevumu nodrošinājums Latvijas reģionos

9.6

Inventāra iegāde (līdz Ls 50,00 par vienību)

4.2

1.6

Kapitālie izdevumi

62.5

46.2

5.5

5.1

Tehnisko līdzekļu iegādes un atjaunošanas izdevumi:

Datortehnika (darba stacijas komplektācija ar programmatūru) un cita tehnika (nākošajos gados pilnveidošanas izdevumi un aizsardzības nodrošinājums, piem.- vīrusprogramma)

Viena datora komplektācija ar programatūru ~1000 Ls, VCB pašreiz ir 23 datori, bet jāņem vērā, ka visu datoru saslēgšanai un darbībai vienotā sistēmā papildus nepieciešams gan attiecīgs serveris, gan jaudīgāka oreretājsistēma kopīgo informatīvo nesēju darbībai, utm. Vienotā sakaru sistēma-telefona centrāle, drukas iekārtas, telefoni, utm. Telpu apsardzes-signalizācijas sistēma

Mobilie telefoni, sakaru telefoni

Printeri

Telefonu sakaru sistēmas paplašināšana

Apsardzes sistēma

20.0

3.2

2.9

3.5

2.6

4.3

Darba vietas aprīkojums.

Darbiniekiem - datorgalds , dokumentu plaukts , dokumentu skapis (ar noteiktu drošību) , krēsli. Apmeklētāju telpu aprīkojums- galds, krēsls, sakaru nodrošinājums. Sēžu zāles aprīkojums, informatīvā centra aprīkojums.

23.8

1.2

Darba vietas aprīkojums, t.sk. mēbeles un tehnika Latvijas reģionos

8.2

Autotransports :

1 papildus auto tiesībsargam

5 auto Latvijas reģionos

6.5

32.5

Vienreizēji speciāli pasākumi

5.3

Ar esošo darba nodrošinājuma resursu pārcelšanu saistītie izdevumi

2.3

Jauno darba telpu pielāgošana darba tehnikai

3.0

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Būs jāveic grozījumi virknē normatīvo aktu. Saeimai jāizvērtē nepieciešamība piešķirt Tiesībsarga birojam konstitucionālas iestādes statusu. Tam, savukārt, būs nepieciešami grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, taču tas jāskata vienotās autonomo iestāžu koncepcijas ietvaros.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	EDSO rekomendācijās Latvijai ir norāde uz nepieciešamību izveidot ombuda institūciju. Tāds pats ieteikums ir Eiropas Padomes rekomendācijās Padomes locekļiem.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		ANO Attīstības programma, EDSO misija Latvijā, sieviešu resursu centrs “Marta”, Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, NVO apvienība, Dzimumu līdztiesības apvienība, s/o “Glābiet bērnus”, Latvijas Bērnu forums, Latvijas Juristu biedrība u.c.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Nevalstisko organizāciju pozīcija ir atbalstoša.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		2001.gada jūnijā sadarbībā ar ANO Attīstības programmu, EDSO misiju Latvijā un Ziemeļvalstu Ministru padomes Informācijas centru Valsts prezidenta kanceleja organizēja starptautisku konferenci “Tiesībsarga institūcijas izveide Latvijā”. Konferencē uzstājās Norvēģijas, Zviedrijas ombudsmena biroju vadītāji, Dānijas ombudsmena galvenais padomnieks juridiskajos jautājumos, kā arī debatēja Latvijas dažādu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji. Nepārtraukti četru gadu laikā tika sniegta informācija medijiem, tajā skaitā, vairākas publikācijas laikraksta “Latvijas Vēstnesis”pielikumā “Jurista vārds”, portālā www.politika.lv. Pēdējos gados Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē par ombuda jautājumu ir aizstāvēti vairāki bakalaura un maģistra darbi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		EDSO, ANO, Ziemeļu Ministru Padome. Atbildot uz Kancelejas lūgumu sniegt savu vērtējumu ombuda institūcijas nepieciešamībai Latvijā, ANO Attīstības programmas un EDSO pārstāvniecības Latvijā izveidoja starptautisku ekspertu misiju – darba grupu, lai pētītu Latvijas Valsts cilvēktiesību biroja un ombuda funkcijas valstī. Galvenais ekspertu darba grupas uzdevums bija izpētīt Latvijas cilvēktiesību aizsardzības mehānismus un efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanas jautājumus. Ekspertu misija uzsāka darbu 2001.gada 2.aprīlī un 22.maijā nāca klajā ar savu ziņojumu. Kurš tika prezentēts jau minētajā sadarbībā ar ANO AP, EDSO misiju Latvijā un Ziemeļvalstu Ministru padomes Informācijas centru, Valsts prezidenta kancelejas organizētajā konferencē “Tiesībsarga institūcijas izveide Latvijā” 2001.gada 2.jūnijā.
5. Cita informācija		Nav


VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Tiek paplašinātas Valsts Cilvēktiesību biroja funkcijas un jauna institūcija veidota uz Valsts cilvēktiesību birojā bāzes.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Ar mediju starpniecību, kā arī tieši, iedzīvotājiem vēršoties valsts institūcijās.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Šis normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības
4. Cita informācija	Nav

S.Kukule, 7092106, kukule@president.lv

D.Šmite, 7686780, dianas@vcb.lv