Likumprojekts

Rīgas Doma likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Rīgas Doma juridisko piederību, funkcionālo izmantošanu, kā arī tā apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību.

2.pants. Rīgas Doma statuss un juridiskā piederība

(1) Rīgas Doms ar tajā esošiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautiem Rīgas Doma mākslas pieminekļiem (turpmāk – Rīgas Doms) ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Arhibīskapa katedrāle, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze (turpmāk – Doma draudze).

(2) Latvijas Republika atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumtiesības uz tās vēsturisko īpašumu – Rīgas Domu un tam piesaistīto zemesgabalu, izņemot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēku un tai piesaistīto zemesgabalu.

3.pants. Rīgas Doma funkcionālā izmantošana

(1) Rīgas Domu izmanto:

1) par Arhibīskapa katedrāli un Doma draudzes dievnamu;

2) valstij un Rīgas pilsētai nozīmīgiem pasākumiem;

3) koncertiem, reliģiska un garīga rakstura pasākumiem;

4) par starptautisku kultūras tūrisma objektu.

(2) Rīgas Domu izmanto citiem šajā likumā nenoteiktiem mērķiem, par to vienojoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu.

4.pants. Rīgas Doma aizsardzība

(1) Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca kopīgi ar valsti un Rīgas pilsētu veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Rīgas Doma saglabāšanu un aizsardzību.

(2) Atpūtas un izklaides vietu ierīkošana, kā arī publisku pasākumu rīkošana aizsardzības zonā ap Rīgas Domu ir veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saskaņojama ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu.

5.pants. Rīgas Doma apsaimniekotājs

(1) Rīgas Doma apsaimniekotājs ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

(2) Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca veic Rīgas Doma, tam piesaistītā zemesgabala, telpu inventāra, tehniskā aprīkojuma, kā arī baznīcas interjera saglabāšanu un apkopi.

6.pants. Rīgas Doma pārvalde

(1) Rīgas Domam ir atsevišķa Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas izveidota pārvaldes institūcija, kas pārvalda kustamo un nekustamo mantu, kā arī finanšu līdzekļus. Pārvaldes institūciju un tās darbību nosaka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

(2) Rīgas Doma pārvaldes institūcijai ir tiesības veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar Rīgas Doma apsaimniekošanas un uzturēšanas funkciju nodrošināšanu.

(3) Rīgas Doma pārvaldes institūcijas saimnieciskajā darbībā gūtie ienākumi, kas saistīti ar Rīgas Doma pārvaldīšanu, kā arī citi šajā likumā atļautie ienākumi izlietojami tikai Rīgas Doma uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksu segšanai.

(4) Rīgas Doma pārvaldes institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu valstij par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu paredzētajiem mērķiem.

7.pants. Rīgas Doma finansēšana

(1) Rīgas Doma finanšu līdzekļus veido:

1) līdzekļi, ko Rīgas Doma pārvaldes institūcija gūst no saimnieciskās darbības;

2) dāvinājumi (ziedojumi) naudas līdzekļu un mantiskā veidā, arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi (ziedojumi);

3) valsts piešķirtie līdzekļi;

4) citi ieņēmumi.

(2) Restaurācijai un kapitālajam remontam līdzekļus piešķir no valsts budžeta saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

(3) Valsts un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca finansē Rīgas Doma uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumus līdzīgās daļās saskaņā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas iesniegto Rīgas Doma uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamā finansējuma aprēķinu kārtējam gadam.

(4) Rīgas pilsēta var piedalīties Rīgas Doma finansēšanā, piešķirot līdzekļus kapitālajam remontam, restaurācijai, uzturēšanai un ekspluatācijai.

(5) Rīgas Doms bez atlīdzības izmantojams valstij un Rīgas pilsētai nozīmīgiem pasākumiem.

8.pants. Rīgas Doma padome

(1) Rīgas Doma padome ir izveidota, lai uzraudzītu Rīgas Doma izpētes, kapitālā remonta un restaurācijas darbu gaitu un finansējuma izlietojumu.

(2) Rīgas Doma padomes sastāvā ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas un Rīgas domes pārstāvis. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Padomes locekļi par piedalīšanos padomes darbā atalgojumu nesaņem.

(4) Rīgas Doma padome:

1) izvērtē Rīgas Doma izpētes, kapitālā remonta un restaurācijas darbu programmu, sagatavo priekšlikumus par valsts finansējuma apjomu kārtējam gadam un iesniedz tos Kultūras ministrijā;

2) izskata pārskatus par Rīgas Doma izpētes, kapitālā remonta un restaurācijas darbu izpildes gaitu un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un sniedz par tiem atzinumus.

Pārejas noteikumi

1. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca mēneša laikā pēc likuma spēkā stāšanās pārņem īpašumā Rīgas Domu no iepriekšējā apsaimniekotāja – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, sastādot pieņemšanas–nodošanas aktu.

2. Tehniskos un tehnoloģiskos aprīkojumus, kas Rīgas Domam ir kopīgi ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, apsaimnieko, pamatojoties uz savstarpējiem līgumiem, kas noslēgti sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās un kuros noteikta katras puses proporcionālā dalība.

3. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets apstiprina Rīgas Doma padomes sastāvu un nolikumu.

Kultūras ministre

H.Demakova

Normatīvā akta projekta

„Rīgas Doma likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Rīgas Doms ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Arhibīskapa katedrāle, izcils valsts nozīmes 13.-20.gs. kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6537). Rīgas Doms pilda arī muzeja funkcijas, tā ir koncertzāle, valstij nozīmīgu pasākumu organizēšanas vieta. Rīgas Doms ir valsts prestiža objekts. 1992.gada LR AP lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” 3.punkts nosaka, ka likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgo kultūras pieminekli – Rīgas Domu, kura statuss jānosaka ar īpašu likumu. Pēc koncepcijas Konceptuāli priekšlikumi likumprojekta izstrādei par Rīgas Domu” apstiprināšanas 2002.gada 20.septembrī tika veikta valsts un LELB interešu saskaņošana. Uz 1940.gadu viss Rīgas Doma ansamblis ir baznīcas īpašums, no 1998.gada zemesgabali Nr. 46; 47 un 48 (2399 m²) ar uz tām atrodošajām ēkām, kurās atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir valsts īpašums. Zemesgabals Nr.46 (1371 m²) (Rīgas Doma dārzs) ir baznīcas īpašumā. Zemesgabals Nr. 50, uz kura atrodas Doma baznīcas ēka (3182 m²) saskaņā ar likumprojektu ir ierakstāma zemesgrāmatā uz Latvijas evanģeliski luteriskās baznīcas vārda.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Rīgas Doma likumprojekts izstrādāts lai atrisinātu Rīgas Doma juridiskās piederības un apsaimniekošanas jautājumus. Likumprojektā atrunāta Rīgas Doma izmantošanas un ekspluatācijas kārtība, finansējums, valsts un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas savstarpējās attiecības Rīgas Doma izmantošanā, apsaimniekošanā un uzturēšanā.

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst.latu)

Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2004.	2005.	2006.	2007.
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	---	---	---	---	---
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	24.9	712.4	1531.5	1531.5	1179.5
3. Finansiālā ietekme	-24.9	-712.4	-1531.5	-1531.5	-1179.5
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai		---	---	---	---
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 2. Izmaiņas budžeta izdevumos: Rīgas Doma baznīcas kapitālais remonts – restaurācija* 2004.gads – Ls 9 100 Uzturēšanas izmaksas – Ls 15.8 2005.gads – Ls 680 900 Uzturēšanas izmaksas – Ls 31.5 2006.gads – Ls 1 500 000 Uzturēšanas izmaksas – Ls 31.5 2007.gads – Ls 1 500 000 Uzturēšanas izmaksas – Ls 31.5	9.1 15.8	680.9 31.5	1500.0 31.5	1500.0 31.5

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus nepieciešams izstrādāt Rīgas Doma konsultatīvās padomes nolikumu, kuru apstiprina LR Ministru kabineta.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu, publikāciju	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

< /tr>

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Atbalsta normatīvā akta projekta virzību. Normatīvā akta projektā iestrādāts Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīcas ierosinātais: 1.) paredzēts finansējuma variants (1.) kad ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus valsts un LELB finansē līdzīgās daļās; 2.) Rīgas Domam paredzēts iespējamais pašvaldības finansiālais atbalsts; 3.) paredzēts, ka atpūtas, izklaides vietu ierīkošana un publisku pasākumu rīkošana aizsardzības zonā ap Rīgas Domu ir veicama saskaņojot ar LELB; 4.) paredzēts, ka Rīgas Doma izmantošana mērķiem, kas nav uzskaitīti normatīvā akta tekstā, veicama īpaši vienojoties ar LELB.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības.

Kultūras ministre	Valsts sekretārs	Juridiskais dienests	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
H.Demakova	D.Pavļuts	D.Āboliņa	I.Bērziņa	D.Āboliņa
____.07.2004.	____.07.2004.	____.07.2004.	____.07.2004.	____.07.2004.

01.08.2004. 11:36

813

D.Āboliņa, 7078126,

Daina.Aboliņa@km.gov.lv

---

* Pielikumā - “Rīgas Doma ansamblī veicamie kapitālā remonta – restaurācijas darbi 2004.-2011.”.