Likumprojekts
Grozījums Nacionālās drošības likumā
Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.) šādu grozījumu:
Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:
"6) lemj par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits ir mazāks par 100 un uzturēšanās ilgums nepārsniedz sešus mēnešus."
Likumprojekta Grozījums Nacionālās drošības likumā
anotācija
I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs |
|||||
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Saskaņā ar Ministru kabineta 18.06.2003. rīkojumu Nr.399 1.4.apakšpunktu Aizsardzības ministrijai līdz 2003.gada 31.decembrim ir jāsagatavo un jāiesniedz priekšlikumi par kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par citas valsts vai starptautiskās organizācijas bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību Latvijas valstij ārkārtas s ituācijā un izņēmuma stāvoklī.Patlaban tiesību aktos nav noteikta institūcija, kurai būtu tiesības griezties pēc atbalsta pie ārvalstu valdībām (t.sk. ārvalstu bruņotajiem spēkiem) ārkārtējā situācijā un izņēmuma stāvoklī. (Kara stāvokļa izsludināšanas gadījumā nav juridisko šķēršļu, kas Latvijas neļautu uzaicināt NATO vai ārvalsts bruņotos spēkus uzturēties Latvijas teritorijā. Saskaņā ar Satversmes 44.pantu valsts prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos soļus militārās aizsardzības jomā, ja cita va lsts uzbrūk Latvijas robežām vai pasludinājusi karu pret Latviju)Strādājot pie MK dotā uzdevuma, Aizsardzības ministrija secināja, ka, ņemot vērā Nacionālās drošības likumā esošo kompetences sadali starp valsts pārvaldes institūcijām, lēmuma pieņemšana par citas valsts vai starptautiskās organizācijas bruņoto spēku atbalsta pieprasījumu būtu jādeleģē Ministru kabinetam. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Ministru kabinets:
Ņemot vērā Ministru kabineta atbildību, Ministru kabinets ir tā institūcija, kurai būtu jālemj par citas valsts vai starptautiskās organizācijas bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību Latvijas valstij ārkārtējā situācijā un izņēmuma stāvoklī. Līdz ar to likumprojekts papildina Ministru kabineta funkcijas, paredzot, ka Ministru kabinets lemj par NATO un tās dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijās un izņēmuma gadījumā, nosakot lemšanas robežas, proti, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits ir mazāks par 100 un uzturēšanās ilgums nepārsniedz 6 mēnešus. Šāds skaitlis izriet no spēkā esošo tiesību aktu prasībām, proti, 200 4.gada 26.februarī stājās spēkā grozījumi likumā Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem, kas paredz, ka Saeimā ir jāapstiprina tādi starptautiskie līgumi, kuri noslēgti par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos Latvijā, ja kopējais personāla skaits viena pasākuma laikā pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem. Tādējādi juridiski robeža par kompetences sadalījumu starp Saeimā apstiprināmiem līgumiem un Ministru kabinetā apstiprināmiem līgumiem ļoti skaidri norādīta. Aizsardzības ministrija, izstrādājot likumprojekta redakciju, ir ņēmusi vērā šo kompetences sadalījumu, un piedāvātā redakcija nostiprināto kārtību nepārkāpj. Sekojoši, likumprojekta redakcija analoģiski tulkojama, ka gadījumā, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits ir lielāks par 100 un uzturēšanās ilgums pārsniedz 6 mēnešus, lēmumu pieņem Saeima.Papildus tam, tika secināts, ka Latvijas normatīvie akti neparedz iespēju uzaicināt ārvalstu vai starptautisko organizāciju karaspēku Latvijas drošības pastiprināšanai miera laikā. Taču pieaugot terorisma draudiem NATO dalībvalstīm un ASV vadītās pretterorisma koalīcijas dalībvalstīm, ko parāda notikumu attīstība pēc 2001.gada 11.septembra, rodas nepieciešamība paaugstinā t spēju un gatavības līmeni cīņai ar šiem asimetriskajiem draudiem. Šo draudu raksturīgā pazīme ir apgrūtināta prognozejamība un situācijas eskalācija šauros laika ietvaros ar mērķi saglabāt pārsteiguma momentu. Lai cīnītos ar šāda veida draudiem, nepiecieðama adekvāta krīzes vadības sistēma, procedūra un resursi, sabiedroto valstu atbalsts. |
||||
2. Tiesību akta projekta būtība |
Likumprojekts paredz noteikt Saeimas tiesības uzaicināt ārvalstu un starptautisko karaspēku valsts drošības pastiprināšanai, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits pārsniedz 100 un uzturēšanās ilgums pārsniedz 6 mēnešus, kā arī deleģē Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu un starptautisko organizāciju bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību miera laikā valsts drošības pastiprināšanas nolūkā, kā arī izņēmuma stāvokļa un ārkārtējās situācijas laikā. |
||||
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|||||
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi |
Jūtama ietekme netiek prognozēta. |
||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts ðo jomu neskar. |
||||
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts ðo jomu neskar. |
||||
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts ðo jomu neskar. |
||||
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
tūkst. Ls |
|||||
Rādītāji |
Kārtē- jais gads |
Trīs nākamie gadi |
*) |
||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Tiesību akts šo jomu neskar |
||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Tiesību akts šo jomu neskar |
||||
3. Finansiālā ietekme |
Tiesību akts šo jomu neskar |
||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Tiesību akts šo jomu neskar |
||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Tiesību akts šo jomu neskar |
*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||
Kādi normatīvie akti likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Tiesību akts šo jomu neskar |
||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts |
|||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Tiesību akts šo jomu neskar. |
||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Tiesību akts šo jomu neskar. |
||
3. Atbilstības izvērtējuma tabula |
|||
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
|||
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu |
|||
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas |
Nav notikuðas |
||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar |
||
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar |
||
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde |
|||
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Jaunas valsts institūcijas radītas netiks. Tiks paplašinātas Ministru kabine ta funkcijas |
||
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likums tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis |
||
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo |
Likumprojekts ðo jomu neskar. |
Aizsardzības ministrs A.Slakteris
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|||
I.Puikevica-Puikevska |
S.Araslanova |
I.Kalna |
S.Zaharova |
30.06.04. 10:40
976
S.Zaharova
Signe.Zaharova@mod.gov.lv;tālr.7335243