Likumprojekts

Tieslietu ministre

V.Muižniece

Šī Līguma Dalībvalstis,

Ievērojot to, ka Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūti, kurus 1998.gada 17.jūlijā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pilnvaroto diplomātiskā konference, izveidoja Starptautisko Krimināltiesu ar pilnvarām realizēt savu jurisdikciju pār personām vissmagāko starptautiska mēroga noziegumu gadījumos;

Ievērojot to, ka Romas statūtu 4.pants nosaka, ka Starptautiskā Krimināltiesa ir starptautiska juridiska persona un tai piemīt tāda tiesībspēja un rīcībspēja, kāda nepieciešama tās funkciju pildīšanai un mērķu realizēšanai;

Ievērojot to, ka Romas statūtu 48.pants nosaka, ka Starptautiskā Krimināltiesa katras Romas statūtu Dalībvalstu teritorijā bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas tās mērķu sasniegšanai;

Ir vienojušās par sekojošo:

Šī Līguma nolūkā:

(a) “Statūti” nozīmē Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtus, kurus 1998.gada 17.jūlijā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pilnvaroto diplomātiskā konference par Starptautiskās Krimināltiesas izveidi;

(b) “Tiesa” nozīmē ar Statūtiem nodibināto Starptautisko Krimināltiesu;

(c) “Dalībvalstis” nozīmē šī Līguma dalībvalstis;

(d) “Dalībvalstu pārstāvji” nozīmē visus delegātus, delegātu vietniekus, konsultantus, tehniskos ekspertus un delegāciju sekretārus;

(e) ‘‘Asambleja’’ nozīmē Statūtu dalībvalstu Asambleju;

(f) “Tiesneši” nozīmē Tiesas tiesnešus;

(g) “Prezidijs” nozīmē institūciju, kuru veido Tiesas Prezidents, kā arī Pirmais un Otrais Viceprezidents;

(h) “Prokurors” nozīmē Prokuroru, kuru Asambleja ievēlējusi saskaņā ar Statūtu 42.panta ceturto daļu;

(i) “Prokurora vietnieki” nozīmē Prokurora vietniekus, kurus Asambleja ievēlējusi saskaņā ar Statūtu 42.panta ceturto daļu;

(j) “Sekretārs” nozīmē Sekretāru, kuru Tiesa ievēlējusi saskaņā ar Statūtu 43.panta ceturto daļu;

(k) “Sekretāra vietnieks” nozīmē Sekretāra vietnieku, kuru Tiesa ievēlējusi saskaņā ar Statūtu 43. panta ceturto daļu;

(l) “Advokāts” nozīmē advokātu un cietušo likumīgos pārstāvjus;

(m) “Ģenerālsekretārs” nozīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru;

(n) ‘‘Starpvalstu organizāciju pārstāvji’’ nozīmē starpvalstu organizāciju izpildinstitūciju vadītājus, iekaitot jebkuru amatpersonu, kas darbojas tās vārdā;

(o) ‘‘Vīnes Konvencija’’ nozīmē 1961.gada 18.aprīļa Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem;

(p) “Procedūras un Pierādījumu noteikumi’’ nozīmē Procedūras un Pierādījumu noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Statūtu 51.pantu.

2. pants

Tiesa ir starptautiska juridiska persona un tai arī piemīt tāda tiesībspēja un rīcībspēja, kāda nepieciešama tās funkciju pildīšanai un mērķu realizēšanai. It īpaši tā ir tiesīga slēgt līgumus, iegūt un rīkoties ar nekustamu un kustamu mantu un piedalīties juridiskā procesā.

Tiesa katras Dalībvalsts teritorijā bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas tās mērķu sasniegšanai.

Tiesa ir tiesīga izmantot savu karogu, ģerboni un apzīmējumus savās telpās, kā arī uz automašīnām un citiem transporta līdzekļiem, kas tiek izmantoti oficiāliem mērķiem.

1. Tiesa un tās manta, līdzekļi un aktīvi, neatkarīgi no to atrašanās vietas un kā turējumā tie atrodas, ir neaizskarami no jebkura veida juridiska procesa, izņemot ciktāl katrā konkrētā gadījumā Tiesa ir tieši atteikusies no savas imunitātes. Tomēr tiek saprasts, ka atteikšanās no imunitātes neattiecas ne uz vienu izpildu pasākumu.

3. Tādā apmērā, kāds nepieciešams Tiesas funkciju izpildei, Tiesas manta, līdzekļi un aktīvi, neatkarīgi no to atrašanās vietas un kā turējumā tie atrodas, ir atbrīvoti no jebkura veida ierobežojumiem, noteikumiem, kontrolēm vai moratorijiem.

2. Tiesa ir atbrīvota no visām muitas nodevām, importa apgrozījuma nodokļiem un aizliegumiem un ierobežojumiem uz importu un eksportu par precēm, kuras Tiesa ieved vai izved tās pienākumu veikšanai vai attiecībā uz tās publikācijām.

3. Preces, kas ievestas vai iegādātas saskaņā ar šādu atbrīvojumu, netiek pārdotas vai izmantotas citiem nolūkiem Dalībvalsts teritorijā, izņemot saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem ir vienošanās ar šīs Dalībvalsts kompetentajām institūcijām.

2. Preces, kas iegādātas saskaņā ar šādu atbrīvojumu vai atmaksu netiek pārdotas vai izmantotas citiem nolūkiem, izņemot saskaņā ar nosacījumiem, kurus noteikusi Dalībvalsts, kas piešķīrusi atbrīvojumu vai atmaksu. Atbrīvojumu vai atmaksu nepiešķir maksai par Tiesai sniegtiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

1. Neesot ierobežota ar finanšu kontrolēm, noteikumiem vai jebkura veida finanšu moratorijiem, veicot savu darbību:

(a) Tiesa var turēt jebkura veida līdzekļus, valūtu vai zeltu un pārvaldīt kontus jebkurā valūtā;

(c) Tiesa var saņemt, turēt, pārvest, nodot, konvertēt vai citādi rīkoties ar obligācijām un citiem finanšu vērtspapīriem;

(d) Tiesai piemēro režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā tas, ko attiecīgā Dalībvalsts piešķir jebkurai starpvalstu organizācijai vai diplomātiskai misijai attiecībā uz valūtas maiņas kursiem par to finanšu darījumiem.

2. Pirmajā daļā paredzēto tiesību realizācijā, Tiesa pievērš pienācīga uzmanību Dalībvalsts izteiktajiem iebildumiem, ciktāl tiek uzskatīts, ka šādus iebildums var ņemt vērā, nekaitējot Tiesas interesēm.

2. Tiesas oficiālajiem paziņojumiem vai korespondencei cenzūra netiek piemērota.

3. Tiesa var izmantot visus piemērotos paziņojumu līdzekļus, ieskaitot elektroniskos sakaru līdzekļus, un tai ir tiesības izmantot kodus vai šifru tās oficiālajiem paziņojumiem un korespondencei. Tiesas oficiālie paziņojumi un korespondence ir neaizskarami.

4. Tiesai ir tiesības nosūtīt un saņemt korespondenci un citus materiālus vai paziņojumus ar kurjeru vai aizzīmogotos saiņos, kuri bauda tādas pašas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus, kā diplomātiskie kurjeri un saiņi.

5. Tiesai ir tiesības izmantot radio un citas telekomunikāciju iekārtas jebkurās frekvencēs, kuras tai piešķīrušas Dalībvalstis saskaņā ar savām nacionālajām procedūrām. Dalībvalstīm jācenšas iespēju robežās piešķirt Tiesai frekvences, kuras tā ir pieprasījusi.

Gadījumā, kad Tiesa saskaņā ar Statūtu 3.panta trešo daļu uzskata par vēlamu rezidēt citā vietā, nevis tās atrašanās vietā Hāgā, Nīderlandē, Tiesa var noslēgt vienošanos ar attiecīgo valsti par atbilstošu telpu nodrošināšanu tās funkciju izpildei.

(a) Imunitāti no personas apcietināšanas vai aizturēšanas;

(b) Imunitāti no jebkura veida juridiska procesa attiecībā uz mutiskiem vai rakstiskiem paziņojumiem un visām viņu veiktajām darbībām viņu oficiālajā statusā; šī imunitāte turpina pastāvēt, neņemot vērā, ka attiecīgās personas var būt pārtraukušas pildīt pārstāvja funkcijas;

(c) Neaizskaramību jebkura veida papīriem un dokumentiem;

(d) Tiesības izmantot kodus un šifru, lai saņemtu papīrus un dokumentus vai korespondenci ar kurjeru vai aizzīmogotos saiņos un lai saņemtu un nosūtītu elektroniskus paziņojumus;

(e) Atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrācijas prasībām un nacionālā dienesta pienākumiem Dalībvalstī, kuru viņi apmeklē vai caur kuru viņi dodas, pildot savas funkcijas;

(f) Tādas pašas privilēģijas attiecībā uz valūtu un valūtas maiņas atvieglojumiem, kādas tiek piešķirtas ārvalstu valdību pārstāvjiem pagaidu oficiālajās misijās;

(g) Tādas pašas imunitātes un atvieglojumus attiecībā uz personīgo bagāžu, kādi tiek piešķirti diplomātiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar Vīnes Konvenciju;

(h) Tāda pati aizsardzība un repatriācijas atvieglojumi, kādi tiek piešķirti diplomātiskajiem pārstāvjiem starptautiskas krīzes laikā saskaņā ar Vīnes Konvenciju;

(i) Tādas citas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus, kas nav pretrunā ar iepriekšminēto, kādus bauda diplomātiskie pārstāvji, izņemot to, ka viņiem nav tiesības pieprasīt atbrīvojumu no muitas nodevām par ievestajām precēm (citam kā viņu personīgās bagāžas daļai) vai no akcīzes nodokļiem vai pārdošanas nodokļiem.

2. Gadījumos, kad aplikšana ar nodokļiem ir saistīta ar uzturēšanos, laiks, kurā pirmajā daļā minētie pārstāvji, apmeklējot sanāksmes Asamblejā un tās papildus institūcijā, uzturas Dalībvalstī savu pienākumu izpildei, netiek uzskatīts par uzturēšanās laiku.

3. Šī panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojami attiecībās starp pārstāvi un viņa vai viņas pilsonības Dalībvalsts institūcijām, vai Dalībvalsts vai starpvalstu organizācijas institūcijām, kuras pārstāvis viņš vai viņa ir vai ir bijis (bijusi).

Valstu pārstāvjiem, kuri piedalās Tiesas tiesvedībā, pildot savas oficiālās funkcijas, un sava brauciena laikā uz tiesvedības vietu un no tās, bauda 13.pantā minētās privilēģijas un imunitātes.

4. Tiesnešiem, Prokuroram, Prokurora vietniekiem un Sekretāram un viņu ģimenes locekļiem, kas piedalās viņu ģimenes mājsaimniecībā, tiek piešķirti tādi paši repatriācijas atvieglojumi starptautiskas krīzes laikā, kādi tiek piešķirti diplomātiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar Vīnes Konvenciju.

5. Šā panta pirmā līdz ceturtā daļa attiecas uz Tiesas tiesnešiem pat pēc viņu pilnvaru laika beigām, ja viņi turpina veikt savas funkcijas saskaņā ar Statūtu 36.panta desmito daļu.

7. Dalībvalstīm nav pienākums atbrīvot no ienākuma nodokļa pensijas vai ikgadējos ienākumus, kas tiek maksāti bijušiem tiesnešiem, Prokuroriem un Sekretāriem un viņu apgādājamiem.

1. Sekretāra vietnieks, Prokurora Biroja personāls un Sekretariāta personāls bauda tādas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus, kādi ir nepieciešami viņu funkciju neatkarīgai veikšanai. Viņiem piešķir:

(a) Imunitāti no personas apcietināšanas vai aizturēšanas un no personīgās bagāžas aresta;

(b) Imunitāti no jebkura veida juridiska procesa attiecībā uz mutiskiem vai rakstiskiem paziņojumiem un visām viņu veiktajām darbībām viņu oficiālajā statusā, kas turpina pastāvēt pat pēc darba attiecību izbeigšanas Tiesā;

(c) Neaizskaramību jebkura veida oficiāliem papīriem un dokumentiem, un materiāliem;

(d) Atbrīvojumu no nodokļiem algām, atalgojumiem un pabalstiem, kurus viņiem maksā Tiesa. Dalībvalstis var ņemt vērā šīs algas, atalgojumus un pabalstus, lai aprēķinātu nodokļus, kas uzliekami ienākumiem no citiem avotiem;

(e) Atbrīvojumu no nacionālā dienesta pienākumu pildīšanas;

(f) Kopā ar viņu ģimenes locekļiem, kas piedalās viņu ģimenes mājsaimniecībā, atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrācijas prasībām;

(g) Atbrīvojumu no personīgās bagāžas pārbaudes, ja vien nav nopietna pamata uzskatīt, ka bagāžā ir lietas, kuru ievešana vai izvešana ir aizliegta ar likumu, vai tiek kontrolēta saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts karantīnas noteikumiem; šādā gadījumā pārbaude tiek veikta attiecīgās amatpersonas klātbūtnē;

(h) Tādas pašas privilēģijas attiecībā uz valūtu un valūtas maiņas atvieglojumiem, kādas tiek piešķirtas salīdzināma ranga diplomātisko misiju, kuras izveidotas attiecīgās Dalībvalstī, amatpersonām;

(i) Kopā ar viņu ģimenes locekļiem, kas piedalās viņu ģimenes mājsaimniecībā, tādi paši repatriācijas atvieglojumi starptautiskas krīzes laikā, kādi tiek piešķirti diplomātiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar Vīnes Konvenciju;

(j) Tiesības ievest bez nodevām un nodokļiem, izņemot maksājumus par pakalpojumiem, savas mēbeles un mantas, pirmo reizi stājoties amatā attiecīgajā Dalībvalstī, un atkārtoti izvest savas mēbeles un mantas bez nodevu un nodokļu uzlikšanas uz to pastāvīgās dzīvesvietas valsti.

2. Dalībvalstīm nav pienākums atbrīvot no ienākuma nodokļa pensijas vai ikgadējos ienākumus, kas tiek maksāti bijušiem Sekretāra vietniekiem, Prokurora Biroja personālam, Sekretariāta personālam un viņu apgādājamiem.

Personālam, kuru Tiesa pieņēmusi darbā uz vietas un kurš nav citādi iekļauts šajā Līgumā, tiek piešķirta imunitāte no jebkura veida juridiska procesa attiecībā uz mutiskiem vai rakstiskiem paziņojumiem un visām viņu veiktajām darbībām viņu oficiālajā statusā Tiesā. Šī imunitāte turpina pastāvēt pēc darba attiecību izbeigšanas ar Tiesu par darbībām, kas veiktas Tiesas vārdā. Nodarbinātības laikā viņiem tiek piešķirti tādi citi atvieglojumi, kādi var būt nepieciešami viņu funkciju neatkarīgai veikšanai Tiesas labā.

1. Advokāts bauda šādas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus tādā apmērā, kāds nepieciešams viņa vai viņas funkciju neatkarīgai izpildei, ieskaitot laiku, kas pavadīts braucienos, sakarā ar viņa vai viņas funkciju izpildi, uzrādot apliecību, kas minēta šā panta otrajā daļā:

(a) Imunitāti no personas apcietināšanas vai aizturēšanas un no personīgās bagāžas aresta;

(b) Imunitāti no jebkura veida juridiska procesa attiecībā uz mutiskiem vai rakstiskiem paziņojumiem un visām viņa vai viņas veiktajām darbībām oficiālajā statusā, kas turpina pastāvēt pat pēc tam, kad viņš vai viņa ir beigusi pildīt savas funkcijas;

(c) Neaizskaramību jebkura veida papīriem un dokumentiem, un materiāliem, kas saistīti ar viņa vai viņas funkciju veikšanu;

(d) Sazināšanās nolūkos saistībā ar advokāta funkciju izpildi – tiesības saņemt un nosūtīt papīrus un dokumentus jebkurā veidā;

(e) Atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem vai ārvalstnieku reģistrācijas prasībām;

(f) Atbrīvojumu no personīgās bagāžas pārbaudes, ja vien nav nopietna pamata uzskatīt, ka bagāžā ir lietas, kuru ievešana vai izvešana ir aizliegta ar likumu, vai tiek kontrolēta saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts karantīnas noteikumiem; šādā gadījumā pārbaude tiek veikta attiecīgā advokāta klātbūtnē;

(g) Tādas pašas privilēģijas attiecībā uz valūtu un valūtas maiņas atvieglojumiem, kādas tiek piešķirtas ārvalstu valdību pārstāvjiem pagaidu oficiālajās misijās;

2. Pēc advokāta iecelšanas saskaņā ar Statūtiem, Procedūras un Pierādījumu noteikumiem un Tiesas nolikumu advokātam tiek izsniegta apliecība ar Sekretāra parakstu uz laiku, kāds nepieciešams viņa funkciju veikšanai. Šāda apliecība tiek atsaukta, ja pilnvaras vai mandāts tiek pārtraukts pirms apliecības termiņa beigām.

3. Gadījumos, kad jebkura veida aplikšana ar nodokļiem ir atkarīga no uzturēšanās, laiks, kurā advokāts uzturas Dalībvalstī savu funkciju izpildei, netiek uzskatīts par uzturēšanās laiku.

4. Šī panta noteikumi mutatis mutandis attiecas uz personām, kas asistē aizstāvības advokātam saskaņā ar Procedūras un Pierādījumu noteikumu 22.noteikumu.

1. Liecinieki bauda šādas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai viņi ierastos Tiesā pierādījumu sniegšanas nolūkā, ieskaitot laiku, kas pavadīts braucienos sakarā ar viņu ierašanos Tiesā, uzrādot dokumentu, kas minēts šī panta otrajā daļā:

(a) Imunitāti no personas apcietināšanas vai aizturēšanas;

(b) Neskarot zemāk minētā (d)punkta noteikumus, imunitāti no personīgās bagāžas aresta, ja vien nav nopietna pamata uzskatīt, ka bagāžā ir lietas, kuru ievešana vai izvešana ir aizliegta ar likumu, vai tiek kontrolēta saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts karantīnas noteikumiem;

(c) Imunitāti no jebkura veida juridiska procesa attiecībā uz mutiskiem vai rakstiskiem paziņojumiem un visām viņu veiktajām darbībām liecības sniegšanas gaitā, kas turpina pastāvēt pat pēc viņu ierašanās un liecības sniegšanas Tiesā;

(d) Neaizskaramību jebkura veida papīriem un dokumentiem, un materiāliem, kas saistīti ar viņu liecības sniegšanu;

(e) Sazināšanās nolūkos ar Tiesu un advokātu viņu liecības sakarā – tiesības saņemt un nosūtīt papīrus un dokumentus jebkurā veidā;

(f) Atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem vai ārvalstnieku reģistrācijas prasībām, pārvietojoties liecības sniegšanas nolūkā;

(g) Tādi paši repatriācijas atvieglojumi starptautiskas krīzes laikā, kādi tiek piešķirti diplomātiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar Vīnes Konvenciju.

2. Lieciniekiem, kuri bauda šī panta pirmajā daļā minētās privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus, Tiesa izsniedz dokumentu, apliecinot, ka viņu ierašanos pieprasa Tiesa, un norādot laika periodu, kādā ierašanās ir nepieciešama.

1. Cietuši, kas piedalās procesuālajās darbībās saskaņā ar Procedūras un Pierādījumu noteikumu 89. - 91.noteikumu, bauda šādas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai viņi ierastos Tiesā, ieskaitot laiku, kas pavadīts braucienos sakarā ar viņu ierašanos Tiesā, uzrādot dokumentu, kas minēts šī panta otrajā daļā:

(b) Imunitāti no personīgās bagāžas aresta, ja vien nav nopietna pamata uzskatīt, ka bagāžā ir lietas, kuru ievešana vai izvešana ir aizliegta ar likumu, vai tiek kontrolēta saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts karantīnas noteikumiem;

(d) Atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem vai ārvalstnieku reģistrācijas prasībām, pārvietojoties uz Tiesu un no tās ierašanās nolūkā.

2. Cietušajiem, kuri piedalās procesuālajās darbībās saskaņā ar Procedūras un Pierādījumu noteikumu 89. - 91.noteikumu, kuri bauda šī panta pirmajā daļā minētās privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus, Tiesa izsniedz dokumentu, apliecinot viņu piedalīšanos Tiesas procesuālajās darbībās un norādot šīs piedalīšanās laika periodu.

1. Ekspertiem, veicot funkcijas Tiesas labā, tiek piešķirtas šādas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi tādā apmērā, kāds nepieciešams viņu funkciju neatkarīgai veikšanai, ieskaitot laiku, kas pavadīts braucienos sakarā ar viņu funkcijām, uzrādot šī panta otrajā daļā minēto dokumentu:

(a) Imunitāte no personas apcietināšanas vai aizturēšanas un no personīgās bagāžas aresta;

(b) Imunitāte no jebkura veida juridiska procesa attiecībā uz mutiskiem vai rakstiskiem paziņojumiem un visām viņu veiktajām darbībām viņu funkciju izpildes gaitā Tiesas labā, kas turpina pastāvēt pat pēc viņu funkciju beigām;

(c) Neaizskaramība jebkura veida papīriem un dokumentiem, un materiāliem, kas saistīti ar viņu funkcijām Tiesas labā;

(d) Viņu sazināšanās nolūkos ar Tiesu – tiesības saņemt un nosūtīt jebkura veida papīrus un dokumentus, un materiālus, kas saistīti ar viņu funkcijām Tiesas labā, ar kurjeru vai aizzīmogotos saiņos;

(e) Atbrīvojums no personīgās bagāžas pārbaudes, ja vien nav nopietna pamata uzskatīt, ka bagāžā ir lietas, kuru ievešana vai izvešana ir aizliegta ar likumu, vai tiek kontrolēta saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts karantīnas noteikumiem; šādā gadījumā pārbaude tiek veikta attiecīgā eksperta klātbūtnē;

(f) Tādas pašas privilēģijas attiecībā uz valūtu un valūtas maiņas atvieglojumiem, kādas tiek piešķirtas ārvalstu valdību pārstāvjiem pagaidu oficiālajās misijās;

(g) Tādi paši repatriācijas atvieglojumi starptautiskas krīzes laikā, kādi tiek piešķirti diplomātiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar Vīnes Konvenciju;

(h) Atbrīvojums no imigrācijas ierobežojumiem vai ārvalstnieku reģistrācijas prasībām attiecībā uz viņu funkcijām, kā noteikts šī panta otrajā daļā minētajā dokumentā.

2. Ekspertiem, kuri bauda šī panta pirmajā daļā minētās privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus, Tiesa izsniedz dokumentu, apliecinot, ka viņi veic funkcijas Tiesas labā, un norādot laika periodu, kurā šīs funkcijas tiek veiktas.

2. Citām personām, kuru klātbūtne nepieciešama Tiesas atrašanās vietā, Tiesa izsniedz dokumentu, apliecinot viņu klātbūtnes nepieciešamību Tiesas atrašanās vietā, un norādot laika periodu, kurā šī klātbūtne ir nepieciešama.

Parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī jebkura valsts var paziņot, ka:

(i) Imunitāte no personas apcietināšanas vai aizturēšanas;

(ii) Imunitāte no jebkura veida juridiska procesa attiecībā uz mutiskiem vai rakstiskiem paziņojumiem un visām tās veiktajām darbībām funkciju izpildes gaitā Tiesas labā vai ierašanās vai liecības sniegšanas gaitā, kas turpina pastāvēt pat pēc tam, kad persona ir beigusi veikt savas funkcijas Tiesas labā vai pēc tās ierašanās vai liecības sniegšanas tajā;

(iii) Neaizskaramība jebkura veida papīriem un dokumentiem, un materiāliem, kas saistīti ar tās funkciju veikšanu Tiesas labā vai ierašanos vai liecības sniegšanu tajā;

(iv) Viņu sazināšanās nolūkos ar Tiesu un 19.pantā minētai personai ar tās advokātu sakarā ar tās liecību - tiesības saņemt un nosūtīt jebkurā veida papīrus.

(b) Persona, kas minēta 20. un 22.pantā, Dalībvalsts teritorijā, kuras pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs tā ir, bauda tikai šādas privilēģijas un imunitātes tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai ierastos Tiesā:

(ii) Imunitāti no jebkura veida juridiska procesa attiecībā uz mutiskiem vai rakstiskiem paziņojumiem un visām tās veiktajām darbībām tās ierašanās gaitā Tiesā, kas turpina pastāvēt pat pēc viņas ierašanās Tiesā.

1. Tiesa pastāvīgi sadarbojas ar Dalībvalstu attiecīgajām institūcijām, lai veicinātu to tiesību normu īstenošanu un novērstu jebkuru privilēģiju, imunitāšu un atvieglojumu, kas minēti šajā Līgumā, ļaunprātīgu izmantošanu.

2. Neskarot privilēģijas un imunitātes, visām personām, kuras bauda privilēģijas un imunitātes saskaņā ar šo Līgumu, ir pienākums respektēt Dalībvalstu likumus un noteikumus, kuru teritorijā viņas var atrasties Tiesas uzdevumā vai caur kuru teritoriju viņas var pārvietoties šādā uzdevumā. To pienākums ir arī neiejaukties šīs valsts iekšējās lietās.

1. Šī Līguma 15. - 22.pantā noteiktās privilēģijas un imunitātes piešķir tiesas labas administrēšanas interesēs un nevis pašu indivīdu personīgam labumam. No šādām privilēģijām un imunitātēm var atteikties saskaņā ar Statūtu 48.panta piekto daļu un šī panta noteikumiem, un pienākums ir to darīt jebkurā konkrētā gadījumā, kad tās kavētu tiesiskumu, un no tām var atteikties, nekaitējot mērķim, kādam tās piešķirtas.

2. No privilēģijām un imunitātēm var atteikties:

(a) Tiesneša vai Prokurora gadījumā – tiesnešu absolūtais vairākums;

(b) Sekretāra gadījumā – Prezidijs;

(c) Prokurora vietnieku un Prokurora Biroja personāla gadījumā – Prokurors;

(e) 17.pantā minētā personāla gadījumā – Tiesas institūcijas vadītājs, kas nodarbina šo personālu;

(f) Advokāta un personu, kas asistē advokātam, gadījumā – Prezidijs;

(g) Liecinieku un cietušo gadījumā – Prezidijs;

(h) Ekspertu gadījumā – Tiesas institūcijas vadītājs, kurš iecēlis ekspertu;

(i) citu personu gadījumā, kuru klātbūtne nepieciešama Tiesas atrašanās vietā – Prezidijs.

No datuma, kurā Tiesa izveido sociālās nodrošināšanas sistēmu, 15., 16. un 17.pantā minētās personas par Tiesai sniegtiem pakalpojumiem ir atbrīvotas no obligātajām iemaksām valsts sociālās nodrošināšanas sistēmās.

Dalībvalstis atzīst un pieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas caurlaides vai ceļošanas dokumentus, kurus Tiesa izsniegusi tiesnešiem, Prokuroram, Prokurora vietniekiem, Sekretāram, Sekretāra vietniekam, Prokurora Biroja personālam un Sekretariāta personālam, kā derīgus ceļošanas dokumentus.

Pieteikumi vīzām vai iebraukšanas/izbraukšanas atļaujām nepieciešamības gadījumā no visām personām, kurām ir Apvienoto Nāciju Organizācijas caurlaide vai Tiesas izsniegts ceļošanas dokuments, un arī no personām, kuras minētas šī Līguma 18. - 22.pantā, kurām ir Tiesas izsniegta apliecība, kas apliecina, ka tās pārvietojas Tiesas uzdevumā, Dalībvalstīm jāizskata pēc iespējas ātrāk un bez maksas.

Tiesa, neskarot Asamblejas pilnvaras un pienākumus saskaņā ar Statūtiem, izstrādā noteikumus piemērotiem atrisinājumu veidiem attiecībā uz:

(b) Strīdiem, kurā iesaistīta jebkura šajā Līgumā minētā persona, kura tās oficiālā amata vai funkciju dēļ Tiesā bauda imunitāti, ja viņa nav atteikusies no šāda imunitātes.

1. Visi strīdi, kas rodas sakarā ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu starp divām vai vairākām Dalībvalstīm vai starp Tiesu un Dalībvalsti, jārisina konsultāciju, sarunu vai citā savstarpēji saskaņotā risinājuma ceļā.

4. Ja vien strīdus puses nevienojas citādi, šķīrējtiesa nosaka savu kārtību, un izdevumus sedz puses, kā noteikusi šķīrējtiesa.

5. Šķīrējtiesa, lemjot ar balsu vairākumu, pieņem lēmumu par strīdu, pamatojoties uz šī Līguma noteikumiem un piemērojamām starptautisko tiesību normām. Šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs strīdus pusēm.

6. Šķīrējtiesas lēmums jāpaziņo strīdus pusēm, Sekretāram un Ģenerālsekretāram.

Līgums neskar attiecīgus starptautisko tiesību noteikumiem, to skaitā starptautiskās humanitārās tiesības.

1. Līgums ir atklāts parakstīšanai visām valstīm no 2002.gada 10.septembra līdz 2004.gada 30.jūnijam Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē Ņujorkā.

2. Parakstītājas valstis Līgumu ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti tiek iesniegti Ģenerālsekretāram.

3. Līgumam var pievienoties visas valstis. Pievienošanās instrumenti tiek iesniegti Ģenerālsekretāram.

1. Līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc desmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas Ģenerālsekretāram.

2. Katrā valstī, kas ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas šim Līgumam pēc desmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas, Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc šī ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas Ģenerālsekretāram.

1. Jebkura Dalībvalsts ar rakstisku paziņojumu, kas adresēts Asamblejas Sekretariātam, var ierosināt grozījumus šajā Līgumā. Sekretariāts nodod šo paziņojumu visām Dalībvalstīm un Asamblejas Birojam ar lūgumu, lai Dalībvalstis paziņo Sekretariātam, vai tās atbalsta Dalībvalstu Pārskatīšanas konferenci šī priekšlikuma izskatīšanai.

2. Ja trīs mēnešu laikā no Asamblejas Sekretariāta paziņojuma Dalībvalstu vairākums paziņo Sekretariātam, ka tās atbalsta Pārskatīšanas konferenci, Sekretariāts informē Asamblejas Biroju ar nolūku rīkot šādu konferenci, to sasaistot ar nākamo Asamblejas kārtējo vai ārkārtas sanāksmi.

3. Grozījuma pieņemšanai, kuru nevar pieņemt vienbalsīgi, nepieciešama divu trešdaļu klātesošo un balsojošo Dalībvalstu balsu vairākums, paredzot, ka piedalās Dalībvalstu vairākums.

4. Asamblejas Birojs nekavējoties informē Ģenerālsekretāru par jebkuru grozījumu, kuru Dalībvalstis ir pieņēmušas Pārskatīšanas konferencē. Ģenerālsekretārs nodod visām Dalībvalstīm un parakstītājām valstīm jebkuru Pārskatīšanas konferencē pieņemtu grozījumu.

5. Grozījums stājas spēkā Dalībvalstīs, kuras grozījumu ir ratificējušas vai pieņēmušas, sešdesmit dienas pēc tam, kad divas trešdaļas valstu, kuras bija Dalībvalstis grozījuma pieņemšanas datumā, ir iesniegušas ratifikācijas vai pieņemšanas instrumentus Ģenerālsekretāram.

6. Katrā Dalībvalstī, kura ratificē vai pieņem grozījumu pēc nepieciešamā ratifikācijas vai pieņemšanas instrumentu skaita iesniegšanas, grozījums stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas vai pieņemšanas instrumenta iesniegšanas.

7. Valsts, kura kļūst par šī Līguma pusi pēc grozījuma stāšanās spēkā saskaņā ar piekto daļu, neizsakot citādu šīs valsts nodomu:

(a) Tiek uzskatīta par grozītā Līguma Dalībvalsti; un

(b) Tiek uzskatīta par negrozītā Līguma Dalībvalsti attiecībās ar jebkuru Dalībvalsti, kurai grozījums nav saistošs.

1. Dalībvalsts ar Ģenerālsekretāram adresētu rakstisku paziņojumu var denonsēt šo Līgumu. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc paziņojuma saņemšanas datuma, ja vien paziņojumā nav noteikts vēlāks datums.

2. Denonsēšana nekādā veidā neietekmē nevienas Dalībvalsts pienākumu pildīt jebkuru saistību, kas ietverta šajā Līgumā, kurai tā būtu pakļauta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām neatkarīgi no šī Līguma.

Ģenerālsekretārs ir šī Līguma depozitārijs.

Šī Līguma oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, tiek iesniegts Ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, zemāk parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.

4851

Palčevska

7505743, dagnija.palcevska@tm.gov.lv

Tieslietu ministre V.Muiţniece

10.06.2004. 17:00

920

Palčevska

7036783, dagnija.palcevska@tm.gov.lv