I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Izglītības likuma 9.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Otrā daļa paredz, ka citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs (1.punkts), valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas (2.punkts), kā arī citos likumos paredzētās izglītības iestādēs (3.punkts). Likuma pārejas noteikumu 9. punkta 3.apakšpunkts nosaka, ka 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski, proti, 2004.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sākot ar desmito klasi, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, sākot ar pirmo kursu, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam. Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts noteic, ka mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un nodrošina ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi mazākumtautības valodā.

Pēdējā laikā Latvijas mazākumtautību sabiedriskās organizācijas, mazākumtautību skolu skolēni vecāki un pedagogi vairākkārt ir izteikuši savu nepatiku pret plānoto daļēju pāreju vidusskolās uz apmācībām latviešu valodā. Visbiežāk diskusijās tiek izteikts priekšlikums uzsākt izglītības reformas moratoriju, kas dos laiku likumprojekta par mazākumtautību izglītības iestādēm izstrādāšanai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt likumprojektu par mazākumtautību izglītības iestādēm, kā arī līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim saglabāt pašlaik spēkā esošās normas par mācību satura apguvi valsts valodā.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav ietekmes

3. Sociālo seku izvērtējums

Likums mazinās spriedzi sabiedrībā. Iespējamo skolu streiku novēršana un garantija tam, ka mācības mazākumtautību skolās netiks pārtrauktas.

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

-

-

-

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Jāpieņem grozījumi 2000.gada 5.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu” un 2000.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts atbilst Eiropas Padomes Vispārējai mazākumtautību aizsardzības konvencijai (Latvijā vēl nav ratificēta)

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

-

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Krievu kopiena, Krievu sabiedrība Latvijā, Latvijas Cilvēktiesību komiteja. Tika ņemts vērā ari Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos viedoklis.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Organizācijas atbalsta likumprojektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildi savas kompetences ietvaros nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija un Ministru kabinets.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

-