Saeimas Prezidijam
Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma atbalstīt deputātu J. Lagzdiņa, M. Pietkeviča, Ē. Zommeres, M. Kučinska, A. Ārgaļa un A. Kalvīša iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri ( reģ. nr. 911, dok. nr. 2928 ) un lūdz iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Pielikumā: likumprojekta anotācija,
lapas
Cieņā
komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters
Likumprojekts
Grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri
Izdarīt likumā Par dzīvojamo telpu īri (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4.,20.nr.; 1998, 15.,23.nr.; 2001, 16.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
Valstij piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti veic valsts aģentūra Mājokļu aģentūra. Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc tās atbrīvošanas pārvaldītājs ziņo valsts aģentūrai Mājokļu aģentūra un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā māja.
2. Izteikt 11.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
Valstij pie
derošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka valsts aģentūra Mājokļu aģentūra.3. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:
12. pants. Īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksāšanas kārtība
Dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.
Īres līgumā vai arī rakstveida izziņā, kuru izīrētājs izsniedz īrniekam, ir jānorāda persona un tās adrese, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir maksājama īres maksa. Ja īres maksa kārtojama bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, izīrētājam jānorāda bankas konts, kurā pārskaitāma īres maksa.
Maksa par pakalpojumiem, kas saistīta ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos un īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Izīrētājam un pakalpojumu sniedzējam ir aizliegts atteikties pieņemt maksu par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
4. 48. pantā:
2. punktu izteikt šādā redakcijā:
2) gadījumos, ja īrnieks vai izīrētājs pārkāpj šā likuma 2.-10., 11., 11.3, 12.-15., 17.-20., 20., 37., 38., 40.-43. panta noteikumus, pieņem tiem saistošus lēmumus.
Līdzšinējo 2. un 3. punktu izteikt attiecīgi kā 3. un 4. punktu.
5. Papildināt likumu ar 49.1 pantu šādā redakcijā:
49.1 pants. Īres valdes pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšana
Īres valdes izdoto lēmumu, kuri likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēti, izpildi savas kompetences ietvaros nodrošina pašvaldības policija un citas pašvaldības iestādes un amatpersonas.
Likumprojekta
Grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs.
1.Spēkā esošais likums Par dzīvojamo telpu īri un likums Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā neuzliek pienākumu valstij piederošos dzīvokļus izīrēt personām (ģimenēm), kas reģistrētas pašvaldībās palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumos. Tādējādi visi valstij piederošie dzīvokļi tika privatizēti izsoles kārtībā un tos ar starpnieku palīdzību īpašumā ieguva personas, kurām palīdzība dzīvokļa jautājumos nebija nepieciešama.
Likumprojekts nosaka, ka ne
izīrētu valsts dzīvokļu centralizētu uzskaiti veic Mājokļu aģentūra ar mērķi izīrēt tos personām, kuras reģistrētas pašvaldībās palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumos.2.Spēkā esošais likums Par dzīvojamo telpu īri nepilnīgi aizsargā īrniekus gadījumos, kad izīrētājs ļaunprātīgi atsakās pieņemt īres maksu. Tādējādi tiek radīta mākslīga parāda situācija.
Likumprojekts uzliek pienākumu izīrētājam īres līgumā vai arī rakstveida izziņā norādīt, kādā veidā maksājama īres maksa u.c. maksājumi. Tāpat tiek noteikts, ka izīrētājam ir aizliegts atteikties pieņemt īres maksu.
3. Spēkā esošais likums Par dzīvojamo telpu īri nedod tiesības pašvaldību izveidotajām īres valdēm gadījumos, kad izīrētājs vai īrnieks pārkāpj likuma Par dzīvojamo telpu īri noteikumus (nelikumīgi atslēdz apkuri, neļauj dzīvoklī dzīvot ģimenes locekļiem u.c. gadījumos) pieņemt pusēm saistošus lēmumus. Tādējādi īres valžu darbība ir neefektīva.
Likumprojekts dod tiesības īres valdēm likumā noteiktajos gadījumos uzlikt pienākumu izīrētājam un īrniekam izbeigt konkrēto likuma pārkāpumu. Minēto administratīvo aktu izīrētājs vai īrnieks var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likums
mazina sociālo spriedzi, jo izīrējot valsts dzīvokļus personām, kuras reģistrētas pašvaldībās palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumos palielinās pašvaldību iespējas sniegt palīdzību sociāli mazaizsargāto personu grupām.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Valsts budžeta izdevumus likumprojekts nepalielina, jo centralizētu valsts dzīvokļu uzskaiti Mājokļu aģentūra var veikt esošo finanšu un administratīvo resursu ietvaros.
Likums Par dzīvojamo telpu īri nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības veidot īres valdi, nevis obligāts pienākums tās veidot. Tādējādi papildus izdevumi sakarā ar papildus funkciju noteikšanu īres valdēm likumā rodas tikai tad, ja pašvaldība pēc savas iniciatīvas ir pieņēmusi lēmumu veidot īre
s valdi.4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu.
Nepieciešami grozījumi likumā Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā .
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts ðo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Sagatavojot likumprojektu notikušas politiskas konsultācijas ar Saeimas frakciju pārstāvjiem, vērā ņemti Rīgas Domes un Mājokļu aģentūras priekšlikumi, kā arī valdības izveidotās darba grupas Priekšlikumu sagatavošanai par īres maksas apmēru denacionalizētajās mājās izteiktie ierosinājumi.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Sabiedrība tiks informēta ar laikraksta Latvijas Vēstnesis starpniecību.
Izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā Par dzīvojamo telpu īri noteikto kārtību, kā arī ar pašvaldības policijas u.c. pašvaldības institūciju starpniecību.