1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atribūtika ar valsts heraldisko simbolu apbalvojumi, godazīmes, emblēmas, nozīmes, vimpeļi un cita atribūtika ar valsts heraldiskā simbola attēliem vai to būtiskiem pamatelementiem;
2) heraldika teorētisku nosacījumu kopums, kas izvirzāms ģerboņu izstrādāšanai;
3) heraldiskais simbols saskaņā ar heraldikas nosacījumiem izstrādāts atsevišķs apzīmējums, kas ģerboņa formā reprezentē valsti, valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību vai kādu citu juridisku vai fizisku personu;
4) valsts heraldiskais simbols valsts ģerbonis.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt heraldisko simbolu apstiprināšanas un reģistrācijas kārtību (izņemot valsts heraldisko simbolu), vispārīgos lietošanas principus, kā arī atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu apstiprināšanas kārtību (izņemot valsts, pašvaldības vai nevalstiskās organizācijas dibinātos apbalvojumus ar heraldisko simbolu vai valsts heraldisko simbolu).
3.pants. Iesniegums par heraldisko simbolu un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu apstiprināšanu
(1) Persona, kas vēlas apstiprināt un reģistrēt heraldisko simbolu un apstiprināt atribūtiku ar valsts heraldisko simbolu (turpmāk iesniedzējs), Kultūras ministrijā iesniedz rakstisku iesniegumu.
(2) Iesniegumam pievieno:
1) heraldiskā simbola apraksta projektu;
2) heraldiskā simbola vai atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu attēla projektu;
3) dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu, ja iesniegumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību.
4.pants. Heraldiskā simbola un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu
apstiprināšanas kārtība
(1) Kultūras ministrija iesniegumu kopā ar pievienotajiem dokumentiem nosūta Valsts heraldikas komisijai.
(2) Valsts heraldikas komisija pārbauda iesniegtā heraldiskā simbola un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu atbilstību heraldikas prasībām, izvērtē māksliniecisko kvalitāti un 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas sniedz ieteikumus par turpmāko simbola saskaņošanas un pilnveidošanas gaitu.
(3) Heraldiskā simbola un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu izvērtēšanas laikā iesniedzējam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības piedalīties Valsts heraldikas komisijas sēdēs, iesniegt papildu dokumentus un informāciju, kas nepieciešama heraldiskā simbola un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu izvērtēšanai.
(4) Pēc heraldiskā simbola un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu izvērtēšanas Valsts heraldikas komisija sagatavo atzinumu un nosūta to Kultūras ministrijai. Ja atzinums ir pozitīvs, tam pievieno izstrādāto heraldiskā simbola aprakstu un attēlu vai atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu attēlu. Atzinumu, heraldiskā simbola aprakstu un attēlu un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu attēlu paraksta Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs.
(5) Kultūras ministrija, ņemot vērā Valsts heraldikas komisijas atzinumu, septiņu darbdienu laikā:
1) pieņem lēmumu par heraldiskā simbola apstiprināšanu un reģistrēšanu vai motivētu atteikumu apstiprināt un reģistrēt heraldisko simbolu;
2) pieņem lēmumu par atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu apstiprināšanu vai motivētu atteikumu apstiprināt atribūtiku ar valsts heraldisko simbolu;
3) ja ir pieņemts pozitīvs lēmums, nodrošina heraldiskā simbola apraksta un attēla vai atribūtikas attēla ar valsts heraldisko simbolu parakstīšanu. Ja lēmums pieņemts par pašvaldības heraldisko simbolu, tā aprakstu nosūta parakstīšanai Valsts prezidentam;
4) informē iesniedzēju par pieņemto lēmumu (ja pieņemts lēmums par
atteikumu, pamato tā iemeslus).
5.pants. Heraldisko simbolu reģistrācija
(1) Kultūras ministrija veido, uztur un papildina heraldisko simbolu reģistru (turpmāk reģistrs). Reģistrā iekļauj heraldiskā simbola aprakstu, attēlu, ziņas par tā īpašnieku (fiziskai personai norāda vārdu, uzvārdu un personas kodu, juridiskai personai pilnu nosaukumu un nodokļu maksātāja kodu), heraldiskā simbola apstiprināšanas un reģistrācijas datumu.
(2) Kārtību, kādā reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas, kā arī izsniedz tās, nosaka Ministru kabinets.
(3) Paziņojumu par heraldiskā simbola reģistrāciju un attiecīgā heraldiskā simbola aprakstu un attēlu Kultūras ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(4) Heraldiskā simbola reģistrācijas apliecību Kultūras ministrija izsniedz mēneša laikā pēc paziņojuma par heraldiskā simbola reģistrāciju publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(5) Reģistrētie heraldisko simbolu attēli un to apraksti ir publiski pieejami.
(6) Iesniedzējs pirms reģistrācijas apliecības saņemšanas maksā valsts nodevu par heraldiskā simbola reģistrāciju.
(7) Valsts nodevas likmi par heraldiskā simbola reģistrāciju, atvieglojumus un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
6.pants. Heraldisko simbolu un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu
lietošana
(1) Heraldiskā simbola īpašniekam, uz kura vārda ir reģistrēts heraldiskais simbols, ir tiesības lietot šo simbolu, nodot lietošanas tiesības citām personām, kā arī aizliegt to lietot.
(2) Valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām ir tiesības lietot heraldiskos simbolus, kuri ir apstiprināti un reģistrēti šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Tiesības attiecībā pret citām personām iestājas nākamajā dienā pēc paziņojuma par heraldiskā simbola reģistrēšanu publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(4) Heraldiskos simbolus kā ilustratīvu vai izziņas materiālu bez heraldiskā simbola īpašnieka atļaujas drīkst izmantot enciklopēdijās, mācību līdzekļos, kā arī citos zinātniska un uzziņu rakstura izdevumos.
(5) Atribūtiku ar valsts heraldisko simbolu ir tiesības lietot valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un citām juridiskām un fiziskām personām likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" paredzētajā kārtībā, ja atribūtika ar valsts heraldisko simbolu ir apstiprināta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
7.pants. Valsts heraldikas komisija
(1) Valsts heraldikas komisija ir Valsts prezidenta izveidota koleģiāla institūcija bez juridiskas personas statusa. Valsts heraldikas komisija izvērtē jaunu heraldisko simbolu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, kā arī apzina un veido heraldisko simbolu sistēmu un veic izpēti, kā arī veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
(2) Valsts heraldikas komisijas darbību atbilstoši tāmei finansē no līdzekļiem, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirti Valsts prezidenta Kancelejai Valsts heraldikas komisijas darbības nodrošināšanai.
(3) Valsts heraldikas komisijas darbību nosaka šis likums un Valsts prezidenta apstiprināts Valsts heraldikas komisijas nolikums.
Kultūras
ministre
H.Demakova
Likumprojekta
Heraldisko simbolu likums (TA-340)
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Līdzšinējā darbībā Heraldikas komisija pamatojās uz 20.-30.gados
Latvijā izveidojušos praksi, kā arī uz 1923.gadā pieņemto likumu Par
pašvaldības iestāžu ģerboņiem, kad Heraldikas komiteja darbojās tiešā Valsts
prezidenta kontrolē. Sākot ar 1994.gadu, kad ar Valsts prezidenta rīkojumu tika izveidota
Valsts heraldikas komisija, sākās aktīvs darbs, atjaunojot pilsētu
vēsturiskos ģerboņus, kā arī izveidojot ģerboņus Latvijas jaunajām pilsētām
(23). Tagad visām Latvijas pilsētām ir savi ģerboņi (77). Ar 1997.gadu sākās
aktīva darbība pie Latvijas pagastu ģerboņu izveidošanas. Pašreiz ir izstrādāts
un apstiprināts 71 pagasta ģerbonis. Īpaši var atzīmēt Valsts robežsardzi,
kurai komisija ir palīdzējusi izstrādāt un veidot vienotu robežsardzes
simboliku, apstiprinājusi Valsts robežsardzes pārvalžu karogus, robežsardzes
emblēmu, apbalvojumus un citu simboliku. Komisija ir piedalījusies pie valsts
apbalvojuma Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanas, kā arī izskatījusi un
apstiprinājusi vairākus valsts institūciju apbalvojumus (Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienesta apbalvojuma zīmes, Iekšlietu ministrijas apbalvojums
Goda Zīme u.c.). Pašlaik nepastāv noteikta kārtība, kādā valsts institūcijas,
pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas heraldiskos simbolus saskaņo,
apstiprina un reģistrē un atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu
saskaņošanas un apstiprināšanas kārtība. Nav noteikti herladisko simbolu
vispārīgie lietošanas principi un netiek nodrošināta heraldiskā simbola
īpašnieka tiesību aizsardzība attiecībā
uz tā heraldisko simbolu. Lai gan komisijas sastāvu nosaka Valsts prezidents ar savu rīkojumu,
nevienā tiesību aktā, nav noteikts, ka Heraldikas komisija ir Valsts
prezidenta izveidota institūcija. Pašlaik
komisija darbojas kā sabiedriska organizācija bez atalgojuma. Valsts
apbalvojuma likumā Heraldikas komisijai uzlikts pienākums saskaņot un
apstiprināt ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu,
diplomu un apliecību zīmējumus, ordeņu statūtu zīmējumus, ordeņu un to goda
zīmju zīmogu zīmējumus, Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko
organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus, kurus pildot ir nepieciešama
Heraldikas komisijas darbības finansiāla nodrošināšana. Valstī nav vienota
heraldisko simbolu saskaņošanas, apstiprināšanas kārtība un reģistrācijas
sistēma un atribūtikas ar valsts heraldiskos simbolu saskaņošanas un
apstiprināšanas kārtība, netiek veikta heraldisko simbolu aprakstu, attēlu un
citu ar to saistīto dokumentu uzkrāšana. Nenoteiktais statuss un piederība, kā arī neatrisinātais finanšu
jautājums traucē pilnvērtīgu komisijas darbu un neatbilst heraldisko simbolu
tradicionāli lielajai nozīmei reprezentācijā valsts, pašvaldību un privātā
līmenī. |
2. Normatīvā akta projekta būtība span> |
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi reglamentēt valsts institūciju, pašvaldību, juridisko un fizisko personu heraldisko simbolu saskaņošanu, apstiprināšanu un reģistrāciju, vispārīgos lietošanas principus, kā arī atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka Valsts heraldikas komisija, ir Valsts prezidenta izveidota koleģiāla institūcija bez juridiskas personas statusa. Saskaņā ar likuma Par valsts ģerboni 4.panta otro daļu Valsts heraldikas komisijas darbības principus nosaka Valsts prezidents. Arī turpmāk komisija piedalīsies ordeņu, to goda zīmju, miniatūro goda zīmju, to diplomu un apliecību zīmējumu izvērtēšanā un apstiprināšanā, kā arī Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumu izvērtēšanā un apstiprināšanā. |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
||||||
|
(tūkst. latu) |
|||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos
Pašreiz nav prognozējami budžeta ieņēmumi. Ieņēmumi no valsts nodevas
prognozējami minimāli (200 Ls 500 Ls gadā) |
|
|
|
|
|
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos, tajā skaitā: Valsts prezidentes kancelejai Kultūras ministrijai |
|
35 23 12 |
31 23 9 |
21 12 9 |
29 19 10 |
|
3. Finansiālā ietekme |
|
-35 |
-31 |
-21 |
-29 |
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
|
Izdevumi plānoti no Valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem |
||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma
aprēķins Valsts
prezidenta kancelejai - Valsts
heraldikas komisijai nepieciešamais finansējums
(Ls)
Kultūras
ministrijas Centrālajā aparātā papildus nepieciešamais finansējums (Ls) Heraldisko
simbolu Reģistra nodrošināšanai: |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Izdevumu posteņi |
|
2005.g |
2006.g. |
2007.g. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vecākā referenta (mēneša darba alga - Ls 390) |
|
5070 |
5070 |
5070 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
15% stimulēšana |
|
895 |
895 |
895 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Atalgojums kopā |
|
5965 |
5965 |
5965 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valsts sociālās aprošināš.obligātās iemaksas |
|
615 |
615 |
615 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kancelejas
preces, sakaru pakalpojumi, telpu nomas maksa u.c. izdevumi Ls 200 mēnesī |
|
2400 |
2400 |
2400 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kapitālās iegādes: Darba vietas aprīkojums (datortehnika, licences Ls 1400, kopētājs Ls 750, mēbeles Ls 500, telefona aprāts un pieslēgums telefonu centrālei Ls150) |
|
2800 |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1
štata vienības izmaksas - kopā |
|
11780 |
8980 |
8980 |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
1. Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām(5.panta trešajā daļā noteikts, ka par heraldiskā simbola reģistrāciju maksājama valsts nodeva.) 2. Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par nelikumīgu heraldiskā simbola lietošanu (8.pants). 3. Ministru kabineta noteikumi par heraldiskā simbola reģistrācijas Valsts nlikmi, atvieglojumiem un maksāšanas kārtību. 4. Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā reģistrē, atjauno un izsniedz ziņas no Heraldisko simbolu reģistra. |
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
2.tabula |
|||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav notikušas |
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
- |
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Likumprojekts un tā anotācija ievietota Kultūras ministrijas mājas lapā. |
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas nav notikušas |
5. Cita informācija |
Likumprojekta izstrādes darba grupas sastāvs: Darba grupas vadītājs E.Jaunups 8.Saeimas deputāts Darba grupas locekļi: S.Kukule Valsts prezidentes padomniece likumdošanas jautājumos D.Vaivare Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja I.Pupaine Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Valsts un administratīvo tiesību nodaļas pārvaldes vecākā referente V.Muižniece 8.Saeimas deputāte, Saeimas Juridiskās komisijas locekle I.Millersone Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāja A.Vijups Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas katedras Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras as.prof.,dr.hist. K.Ducmane Latvijas vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja, dr.hist. L.Šēnbergs mākslinieks grafiķis M.Biseniece - Heraldikas komisijas sekretāre |
VII. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Nosakot, ka Kultūras minist rija veido, uztur un papildina Heraldisko simbolu reģistru, tiek paplašinātas tās funkcijas. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Tas tiks publicēts
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likums tiks ievietots Valsts prezidenta kancelejas mājas lapā un Pašvaldību savienības mājas lapā. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Persona var pārsūdzēt lēmumu administratīvo procesu reglamentējošos normatīvos aktos noteiktajā kārtībā. |
Ministre |
Valsts sekretārs |
Juridiskās nodaļas vadītāja |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
__.08.2004. |
__.08.2004. |
__.08.2004. |
__.08.2004. |
__.08.2004. |
H.Demekova |
D.Pavļuts |
I.Millersone |
I.Bērziņa |
D.Āboliņa |
30.08.2004.
1388
D.Āboliņa
7078126
Daina.abolina@km.gov.lv