Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

nr.

Iesniegtie priekšlikumi (124)

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija (ar redakcionāliem labojumiem)

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

Likuma mērķis ir nodrošināt personai Latvijas Republikas Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu (turpmāk – zaudējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes (turpmāk – iestāde) prettiesisku administratīvo aktu vai iestādes prettiesisku faktisko rīcību.

Aizstāt 1.pantā vārdu “personai” ar vārdu “privātpersonai”.

Likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu (turpmāk – zaudējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes (turpmāk – iestāde) prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

(1) Likums paredz:

1) zaudējuma atlīdzinājuma pamata un zaudējuma apmēra noteikšanas nosacījumus;

2) kārtību, kādā iestāde:

a) pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu,

b) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi,

c) izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma gadījumus.

(2) Likums neattiecas uz kārtību, kādā atlīdzinājumu par personai nodarīto zaudējumu izmaksā saskaņā ar likumu "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu".

6.

Uzskatīt 2.panta pirmās daļas 2.apakšpunkta c) punktu par a) punktu, a) punktu par b) punktu, b) punktu par c) punktu.

Aizstāt 2.panta otrajā daļā vārdu “personai” ar vārdu “privātpersonai”.

Izteikt 2.panta otro daļu jaunā redakcijā, neminot konkrēta likuma nosaukumu.

Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Likums neattiecas uz kārtību, kādā atlīdzinājumu par personai nodarīto zaudējumu izmaksā saskaņā ar citiem likumiem ".

Papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zaudējums šā likuma izpratnē ietver mantisko zaudējumu, personisko kaitējumu un morālo kaitējumu.”.

(Iekļauts pr.nr.5)

Atbalstīt

(1) Likums paredz:

1) zaudējuma atlīdzinājuma pamata un apmēra noteikšanas nosacījumus;

2) kārtību, kādā iestāde:

a) izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma gadījumus,

b) pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu,

c) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi.

(2) Likums neattiecas uz kārtību, kādā atlīdzinājumu par privātpersonai nodarīto zaudējumu izmaksā saskaņā ar citiem likumiem.

(3) Zaudējums šā likuma izpratnē ietver mantisko zaudējumu, personisko kaitējumu un morālo kaitējumu.

Zaudējumu atlīdzina no:

1) valsts budžeta līdzekļiem;

2) pašvaldības budžeta līdzekļiem;

3) citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta līdzekļiem;

4) cita publisko tiesību subjekta pastāvīgā budžeta līdzekļiem, ja attiecīgajam subjektam piemīt procesuālā tiesībspēja un šie līdzekļi neietilpst nevienas šā panta 1., 2. vai 3.punktā minētās publisko tiesību juridiskās personas budžetā un publisko tiesību subjekts ir nodarījis zaudējumu vai personisko kaitējumu jomā, kurā tas darbojas sava budžeta ietvaros.

Izteikt 3.panta ceturto punktu šādā redakcijā:

“4) publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta līdzekļiem, ja aģentūrai piemīt procesuālā tiesībspēja un šie līdzekļi neietilpst nevienas šā panta 1., 2. vai 3.punktā minētās publisko tiesību juridiskās personas budžetā un aģentūra ir nodarījusi zaudējumu jomā, kurā tā darbojas sava budžeta ietvaros.”.

Atbalstīt

Zaudējumu atlīdzina no:

1) valsts pamatbudžeta;

2) pašvaldības budžeta;

3) citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta;

4) publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta līdzekļiem, ja aģentūrai piemīt procesuālā tiesībspēja un šie līdzekļi neietilpst nevienas šā panta 1., 2. vai 3.punktā minētās publisko tiesību juridiskās personas budžetā, un aģentūra ir nodarījusi zaudējumu jomā, kurā tā darbojas sava budžeta ietvaros.

Zaudējuma atlīdzinājuma pamata un zaudējuma apmēra noteikšana

Zaudējuma atlīdzinājuma pamata un apmēra noteikšana

(1) Iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot administratīvu aktu, vai veicot faktisku rīcību.

(2) Turpmāk šajā likumā ar jēdzieniem "darbība" un "rīcība" tiek saprasta arī bezdarbība.

Juridiskais birojs

Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdus “izdodot administratīvu aktu vai veicot faktisku rīcību” ar vārdiem “izdodot prettiesisku administratīvu aktu vai veicot prettiesisku faktisku rīcību”.

Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvu aktu vai veicot prettiesisku faktisku rīcību, vai bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski to nav darījusi.”.

Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Turpmāk šajā likumā ar jēdzienu "rīcība" tiek saprasta arī “darbība (bezdarbība)”.

Papildināt 4.panta otro daļu pēc vārdiem „arī bezdarbība” ar vārdiem “gadījumos, ja iestādei ir pienākums rīkoties”.

(Iekļauts

pr. nr. 9)

Atbalstīt

(1) Iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvu aktu vai veicot prettiesisku faktisku rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies.

(2) Turpmāk šajā likumā ar jēdzieniem "darbība" un "rīcība" tiek saprasta arī bezdarbība gadījumos, kad iestādei ir pienākums rīkoties.

(1) Tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, personai, kas ir administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī personai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.

(2) Cietušais ir arī iestādes rīcības dēļ bojā gājušas personas tuvinieks.

(3) Iestāde saskaņā ar šo likumu atbild par cietušajai personai nodarītu zaudējumu, ja starp zaudējumu un iestādes prettiesisku darbību (bezdarbību) pastāv tieša cēloņsakarība.

20.

Aizstāt 5.pantā un visā likumprojekta tekstā vārdus “cietušajai personai” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “cietušajam” (attiecīgā locījumā).

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“5.pants. Cietušais”.

Aizstāt 5.panta pirmajā daļā vārdu “zaudējumu” ar vārdu “zaudējuma” un aizstāt vārdus “administratīvā akta” ar vārdiem “prettiesiska administratīvā akta”.

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzību ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.”.

Izteikt likumprojekta 5.panta pirmās daļas tekstu šādā redakcijā:

“Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.”

Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdu “personas” ar vārdiem “fiziskas personas”.

Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Cietušais ir arī iestādes prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ bojā gājušas personas tuvinieks. Par tuvinieku šā likuma izpratnē uzskatāms bojā gājušās personas pārdzīvojušais laulātais vai lejupējie radinieki.”

Izteikt likumprojekta 5.panta otrās daļas tekstu šādā redakcijā:

“Iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā bojā gājušas fiziskas personas tuvinieks arī var būt cietušais.”.

Izslēgt 5.panta trešo daļu.

(Iekļauts pr. nr.16)

(Iekļauts pr. nr.19)

Atbalstīt

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.

(2) Iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā bojā gājušas fiziskas personas tuvinieks arī var būt cietušais.

Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko darbību (bezdarbību) un cietušajai personai nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes darbību (bezdarbību) un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām –, kurā minētā darbība (bezdarbība) rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais noteicošais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

24.

Aizstāt likumprojekta 6., 10.panta un 34.panta otrās daļas tekstā vārdu “darbība” attiecīgajā locījumā ar vārdu “rīcība” attiecīgajā locījumā.

Izslēgt 6.pantā vārdu “(bezdarbība)” (attiecīgajā locījumā).

Papildināt 6.pantu ar jaunu otru daļu šādā redakcijā:

Papildināt 6.pantu ar jaunu otru daļu šādā redakcijā:

“(2) Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.”.

(Iekļauts pr. nr.24)

Atbalstīt

(1)Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

(2) Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.

(1) Mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

(2) Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta (negūtā peļņa).

(3) Mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu, arī izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamo juridisko palīdzību, bet ne vairāk par pieciem procentiem no nodarītā mantiskā zaudējuma apmēra.

(4) Par mantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko iesniedzējs veltījis konkrētās lietas risināšanai.

29.

Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību” ar vārdiem “ar prettiesisku administratīvo aktu vai iestādes prettiesisku faktisko rīcību”.

Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību” ar vārdiem “ar prettiesisku administratīvo aktu vai iestādes prettiesisku faktisko rīcību”.

Izslēgt 7.panta otrajā daļā vārdus “(negūtā peļņa)”.

Izslēgt 7.panta otrajā daļā vārdus “(negūtā peļņa)”.

Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šīs izmaksas atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos noteikto apmēru.”.

Atbalstīt

(1) Mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ.

(2) Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta.

(3)  Mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šīs izmaksas atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos paredzēto apmēru.

(4) Par mantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai.

(1) Personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, darījumu reputācijai, personiskam, ģimenes vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskām tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm.

(2) Juridiskajai personai ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.

35.

Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību” ar vārdiem “ar prettiesisku administratīvo aktu vai iestādes prettiesisku faktisko rīcību”.

Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību” ar vārdiem “ar prettiesisku administratīvo aktu vai iestādes prettiesisku faktisko rīcību”.

Papildināt 8.panta pirmo daļu aiz vārda “dzīvībai” ar vārdiem “fiziskai integritātei”.

Izslēgt 8.panta pirmajā daļā vārdus “darījumu reputācijai”.

Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdu “reputācijai” ar vārdiem “darījumu reputācijai”.

Papildināt 8.panta otro daļu pēc vārdiem “Juridiskajai personai” ar vārdu iekavās (komersantam).

Atbalstīt

(1) Personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm.

(2) Juridiskajai personai (komersantam) ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.

Morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.

37.

Aizstāt 9.pantā vārdu “aizskārums” ar vārdiem “prettiesisks aizskārums”.

Papildināt 9.pantu pirms vārda “aizskārums” ar vārdu “prettiesisks”.

Atbalstīt

Morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Cietusī persona nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja tā ar apzinātu darbību (bezdarbību) ir veicinājusi tai nodarītā zaudējuma rašanos vai zaudējuma apmēra palielināšanos.

42.

Izteikt 10.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“10.pants. Līdzatbildība”.

Izslēgt 10.pantā vārdus “pilnīgi vai daļēji”.

Izslēgt 10.pantā vārdu iekavās “(bezdarbību)”.

Papildināt 10.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja cietusī persona, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, nav darījusi visu, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu.”;

uzskatīt līdzšinējo pirmo daļu par otro daļu.

Papildināt 10.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu.”

(Iekļauts pr. nr.42)

Atbalstīt

(1) Cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu.

(2) Cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja ar apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos.

(1) Iestāde vai tiesa objektīvi izmeklē un konstatē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un zaudējuma apmēru.

(2) Iesniedzējam iestādē un pieteicējam tiesā ir pienākums atbilstoši zināšanām un praktiskām iespējām darīt iestādei vai tiesai zināmus apstākļus, lai konstatētu publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un zaudējuma apmēru. Iesniedzējs vai pieteicējs, kas nepamatoti nepilda šo pienākumu, apstrīdot iestādes lēmumu vai pārsūdzot tiesas nolēmumu, nevar atsaukties uz attiecīgajiem apstākļiem.

Izslēgt 11.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

(1) Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un zaudējuma apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Personai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru un pamatot to.

(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Ja iestāde, kas lemj par iesniegumu (lēmējiestāde), uzskata, ka atlīdzinājums par morālo kaitējumu nepienākas vai ir samazināms, tā pamato savu lēmumu un publisko tiesību subjekts tiesas procesā pierāda apstākļus, kuru dēļ morālais kaitējums nav jāatlīdzina vai atlīdzinājuma apmērs jāsamazina. Personai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru un pamatot to.

Aizstāt 12.panta otrajā daļā vārdu “personai” ar vārdu “privātpersonai”.

Izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskas personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.”.

Atbalstīt

(1) Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru un to pamatot.

(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

(1) Zaudējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz pierādīšanas līdzekļiem (12.pants).

(2) Ja iestāde vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē personas līdzatbildību (10.pants), zaudējuma apmērs tiek attiecīgi samazināts.

(3) Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību.

(4) Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa novērtē to kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārīgo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus.

50.

Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus “pamatojoties uz pierādīšanas līdzekļiem” ar vārdiem “izmantojot pierādīšanas līdzekļus”.

Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus “pamatojoties uz pierādīšanas līdzekļiem” ar vārdiem “izmantojot pierādīšanas līdzekļus”.

Aizstāt 13.panta otrajā daļā vārdu “personas” ar vārdu ”cietušā”.

Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījumā apstākļus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību.”.

Aizstāt 13.panta ceturtajā daļā vārdu “vispārīgo” ar vārdu “vispārējo”.

Atbalstīt

(1) Zaudējuma apmēru nosaka, izmantojot pierādīšanas līdzekļus (11.pants).

(2) Ja iestāde vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē cietušā līdzatbildību (10.pants), zaudējuma apmērs tiek attiecīgi samazināts.

(3) Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību.

(4) Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa novērtē zaudējumu kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārējo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus.

(1) Nosakot atlīdzinājuma apmēru ņem vērā personas rīcību konkrētajā gadījumā, kā arī iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus.

(2) Nosakot atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 13.pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:

1) ja aprēķinātā summa nepārsniedz 100 000 latu, – 100 procentu apmērā no šīs summas;

2) ja aprēķinātā summa ir no 100 001 lata līdz 1 000 000 latiem, – 50 procentu līdz 100 procentu apmērā no šīs summas;

3) ja aprēķinātā summa pārsniedz 1 000 000 latu, atbilstīgs atlīdzinājums var būt zemāks par 50 procentiem no šīs summas.

54.

Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nosakot atbilstīga atlīdzinājuma apmēru ņem vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī cietušās personas rīcību.”.

Aizstāt 14.panta pirmajā daļā vārdu “personas” ar vārdu ”cietušā”.

Papildināt 14.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Iestāde pēc sava ieskata atlīdzības maksājuma vietā cietušajam nodarīto mantisko zaudējumus var likvidēt arī, atjaunojot faktisko stāvokli, kādā atradās cietušā manta pirms zaudējumu nodarīšanas.”.

Izteikt likumprojekta 14.panta ceturtās daļas tekstu šādā redakcijā:

“Iestāde pēc sava ieskata var cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu atlīdzināt tādā veidā, ka nevis izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, bet atjauno faktisko stāvokli, kādā atradās cietušā manta pirms zaudējuma nodarīšanas.”

(Iekļauts pr.nr.54)

Atbalstīt

(1) Nosakot atbilstīgu zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, ņem vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī cietušā rīcību.

(2) Nosakot zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12.pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:

1) ja aprēķinātā summa nepārsniedz 100 000 latus, – 100 procentu apmērā no šīs summas;

2) ja aprēķinātā summa ir no 100 001 lata līdz 1 000 000 latiem, – 50 līdz 100 procentu apmērā no šīs summas;

3) ja aprēķinātā summa pārsniedz 1 000 000 latus, atbilstīgs atlīdzinājums var būt zemāks par 50 procentiem no šīs summas.

(4) Iestāde pēc sava ieskata var cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu atlīdzināt tādā veidā, ka nevis izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, bet atjauno faktisko stāvokli, kādā atradās cietušā manta pirms zaudējuma nodarīšanas.

(1) Personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcību, personas līdzvainu un citus konkrētā gadījuma apstākļus.

(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 5000 latiem. Ja nodarīts smags personiskais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7000 latiem, bet, ja nodarīts sevišķi smags kaitējums personas veselībai vai dzīvībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs ir 10 000 latu.

(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts smags kaitējums personas veselībai, fiziskajai integritātei vai dzīvībai, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 10 000 latiem.

(4) Ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, morālā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

63.

Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā cietušā (cietušās personas) rīcību konkrētajā gadījumā, kā arī iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus.

Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdus “iestādes rīcību, personas līdzvainu un citus konkrētā gadījuma apstākļus” ar vārdiem “iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, šā likuma 10.pantā minētos apstākļus un citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt”.

Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušās personas rīcību un līdzatbildību, un citus konkrētā gadījuma apstākļus.”.

Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 5000 latiem. Ja nodarīts smags personiskais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt 20 000 latu.”.

Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 5000 latiem. Ja nodarīts smags personiskais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20 000 latu.”

Izslēgt 15.panta trešās daļas otro teikumu, vienlaikus izvērtējot pirmajā teikumā ietvertās summas pamatotību.

Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt 10 000 latu.”

Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20 000 latu.”

Aizstāt 15.panta ceturtajā daļā vārdu “personas” ar vārdu “privātpersonas”.

Atbalstīt daļēji (Iekļauts pr. nr.57)

Atbalstīt daļēji (Iekļauts pr. nr.59)

(Iekļauts pr. nr.62)

Atbalstīt

(1) Personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 5000 latiem. Ja nodarīts smags personiskais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20 000 latiem.

(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20 000 latiem.

(4) Ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, morālā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Zaudējuma atlīdzinājuma iesnieguma izskatīšanas kārtība

Iesnieguma par zaudējuma atlīdzinājumu izskatīšanas kārtība

Persona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tai iestādei, kas nodarījusi zaudējumu.

Aizstāt 16.pantā vārdu “persona” ar vārdu “privātpersona”.

Privātpersona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tai iestādei, kas nodarījusi zaudējumu.

(1) Iesniegumā par zaudējuma atlīdzinājumu norāda:

1) iestādes nosaukumu, kurai iesniegts iesniegums;

2) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) prasījumu;

4) faktus, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

5) bankas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.

(2) Iesniegumā, ja iespējams, norāda arī pierādījumus, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un apmēru, un pievieno attiecīgo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus norakstus. Ja iesniegums nosūtīts pa pastu, tam pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu norakstus vai kopijas.

(3) Iesniegumā var norādīt lietas juridisko pamatojumu un citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanā.

(4) Prasījumā norāda prasītā zaudējuma atlīdzinājuma kopējo summu. Ja tiek prasīts atlīdzinājums par vairākiem zaudējuma veidiem, iesniegumā, ja iespējams, norāda prasītā zaudējuma atlīdzinājuma summu par katru zaudējuma veidu.

Aizstāt 17.panta otrajā un ceturtajā daļā vārdus “iesniegumā, ja iespējams, norāda” ar vārdiem “iesniegumā var norādīt”.

Atbalstīt

(1) Iesniegumā par zaudējuma atlīdzinājumu norāda:

1) tās iestādes nosaukumu, kurai iesniegts iesniegums;

2) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) prasījumu;

4) faktus, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

5) bankas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.

(2) Iesniegumā var norādīt arī pierādījumus, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un zaudējuma apmēru, un iesniegumam pievieno attiecīgo dokumentu kopijas, uzrādot šo dokumentu oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus norakstus. Ja iesniegums nosūtīts pa pastu, tam pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu norakstus vai kopijas.

(3) Iesniegumā var norādīt lietas juridisko pamatojumu un citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanā.

(4) Prasījumā norāda prasītā zaudējuma atlīdzinājuma kopējo summu. Ja tiek prasīts atlīdzinājums par vairākiem zaudējuma veidiem, iesniegumā var norādīt par katru zaudējuma veidu prasītā zaudējuma atlīdzinājuma summu.

Personai ir tiesības iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniegt gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai iestādes prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas.

Aizstāt 18.pantā vārdus “personai ir tiesības” ar vārdu “privātpersona” un vārdu “iesniegt” ar vārdu “iesniedz”.

Papildinat 18.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Personai ir tiesības gada laikā no likuma spēkā stāšanās dienas iesniegt iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, kurš radies personai iestādes prettiesiska administratīvā akta pieņemšanas vai prettiesiskas faktiskās rīcības rezultātā iepriekšējo desmit gadu laikā līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai.”.

Neatbalstīt

Privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas.

(1) Tiešās pārvaldes iestāde, kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta to augstākai iestādei vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei). Ja augstākas iestādes nav un normatīvajos aktos nav noteikta cita iestāde (lēmējiestāde), iesniegumu izskata attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde.

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

72.

Aizstāt 19.panta pirmajā daļā vārdu “personas” ar vārdu “privātpersonas”.

Izslēgt 19.panta pirmās daļas otrajā teikumā iekavas un vārdu iekavās “lēmējiestāde”.

Izteikt likumprojekta 19.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets un normatīvajos aktos nav noteikta cita iestāde, iesniegumu izskata attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde”.

Aizstāt 19.panta trešajā daļā vārdu “pamatotu” ar vārdu “motivētu”. 

Izslēgt 19.panta trešās daļas pēdējo teikumu.

(1) Tiešās pārvaldes iestāde, kas saņem privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta to augstākai iestādei vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei). Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets un normatīvajos aktos nav noteikta cita iestāde, iesniegumu izskata attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde.

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(1) Ja personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kura zaudējumu nodarījusi, pildot valsts tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai vai citai normatīvajos aktos noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(2) Ja personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kura zaudējumu nodarījusi, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu attiecīgās pašvaldības domei (padomei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(3) Ja iestāde, kurai pārsūtīts iesniegums, uzskata, ka iesniegums nav nosūtīts atbilstoši šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kas mēneša laikā nosaka attiecīgo iestādi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā zaudējuma atlīdzināšanai. Lēmumu paziņo visām ieinteresētajām pusēm. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajā termiņā.

(4) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.

(5) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

(6) Zaudējums tiek atlīdzināts no valsts budžeta, ja pašvaldības iestāde to nodarījusi, pildot valsts tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, vai no pašvaldības budžeta, ja pašvaldības iestāde to nodarījusi, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu.

80.

Izslēgt 20.panta pirmajā daļā vārdu “valsts”.

Aizstāt 20.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “kura zaudējumu nodarījusi” ar vārdiem “kuras rīcība radījusi zaudējumus”.

Aizstāt 20.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “personas” ar vārdu “privātpersonas”.

Papildināt 20.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā, mainot turpmāko daļu numerāciju:

“(3) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kuras rīcība zaudējumu radījusi, pildot citas pašvaldības autonomās funkciju vai uzdevumu, iestāde nekavējoties pārsūta iesniegumu piekritīgās pašvaldības domei (padomei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.”.

Izteikt 20.panta līdzšinējo trešo daļu kā jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja iesniegums pārsūtīts iestādei, kura nav piekritīga, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Ministrija mēneša laikā nosaka piekritīgo iestādi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētā zaudējuma atlīdzināšanai. Lēmumu paziņo visām ieinteresētajām personām. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta piektajā un sestajā daļā minētajā termiņā.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

Aizstāt 20.panta piektajā daļā un turpmākā likumprojekta tekstā vārdu “pamatotu” ar vārdu “motivētu”. 

Uzskatīt 20.panta līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu un izslēgt no tās teikumu pēdējo teikumu “Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.”.

Uzskatīt 20.panta līdzšinējo sesto daļu par septīto daļu un izteikt šādā redakcijā:

“(7) Zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta, ja pašvaldības iestādes rīcība radījusi zaudējumu, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Zaudējumu atlīdzina no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja pašvaldības iestādes rīcība radījusi zaudējumu, pildot savas pašvaldības autonomās funkcijas vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu. Zaudējumu atlīdzina no citas publisko tiesību juridiskas personas budžeta, ja pašvaldības iestādes rīcība radījusi zaudējumu, pildot šīs citas publisko tiesību juridiskās personas autonomās funkcijas.”.

Atbalstīt

(1) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai vai citai normatīvajos aktos noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(2) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu attiecīgās pašvaldības domei (padomei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(3) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot citas pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu piekritīgās pašvaldības domei (padomei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

(4) Ja iesniegums pārsūtīts iestādei, kura nav piekritīga, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Ministrija mēneša laikā nosaka piekritīgo iestādi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētā zaudējuma atlīdzināšanai. Lēmumu paziņo visām ieinteresētajām personām. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta piektajā un sestajā daļā minētajā termiņā.

(5) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu.

(6) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(7) Zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Zaudējumu atlīdzina no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot attiecīgās pašvaldības autonomās funkcijas vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu. Zaudējumu atlīdzina no citas publisko tiesību juridiskās personas budžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot šīs citas publisko tiesību juridiskās personas autonomās funkcijas.

21.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta šo iesniegumu tai publisko tiesību juridiskajai personai, kuras padotībā tā ir, vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei).

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē labprātīga zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu no attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

87.

Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde, kuras rīcība zaudējumu radījusi, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai tiešās pārvaldes iestādei vai citai normatīvajā aktā noteiktai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona ir padota.”.

  ;

Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kuras rīcība zaudējumu radījusi, pildot savas atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas funkciju vai uzdevumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai citai normatīvā aktā noteiktai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona ir padota.”.

Izteikt 21.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde, kuras rīcība zaudējumu radījusi, pildot citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas funkcijas, iestāde nekavējoties pārsūta iesniegumu piekritīgajam atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam, bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona ir padota.”.

Papildināt 21.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja iesniegums pārsūtīts iestādei, kura nav piekritīga, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Finanšu ministrijai. Ministrija mēneša laikā nosaka piekritīgo iestādi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētā zaudējuma atlīdzināšanai. Lēmumu paziņo visām ieinteresētajām personām. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta piektajā un sestajā daļā minētajā termiņā.”.

Papildināt 21.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.”.

Papildināt 21.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.”.

Papildināt 21.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta, ja pastarpinātās pārvaldes iestādes rīcība radījusi zaudējumu, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Zaudējumu atlīdzina no attiecīgās atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, ja pastarpinātās pārvaldes iestādes rīcība radījusi zaudējumu, pildot atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas autonomās funkcijas.”.

Atbalstīt

20.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde, kas ar savu rīcību, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai tiešās pārvaldes iestādei vai citai normatīvajā aktā noteiktai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona ir padota.

(2) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas ar savu rīcību, pildot savas atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai citai normatīvajos aktos noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona ir padota.

(3) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde, kas ar savu rīcību, pildot citas atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas funkcijas, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu piekritīgajam atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam, bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona ir padota.

(4) Ja iesniegums pārsūtīts iestādei, kura nav piekritīga, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Finanšu ministrijai. Ministrija mēneša laikā nosaka piekritīgo iestādi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētā zaudējuma atlīdzināšanai. Lēmumu paziņo visām ieinteresētajām personām. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta piektajā un sestajā daļā minētajā termiņā.

(5) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu.

(6) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(7) Zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta, ja to radījusi pastarpinātās pārvaldes iestādes rīcība, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Zaudējumu atlīdzina no attiecīgās atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, ja to radījusi pastarpinātās pārvaldes iestādes rīcība, pildot atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas autonomās funkcijas.

(1) Publisko tiesību subjekts (iestāde), kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, ja zaudējums nodarīts tā patstāvīgā budžeta ietvaros (3.panta 4.punkts), nekavējoties pārsūta šo iesniegumu tai publisko tiesību subjekta iestādei, kuras padotībā tas ir, vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei).

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē labprātīga zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu no attiecīgā publisko tiesību subjekta patstāvīgā budžeta līdzekļiem un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

Izteikt 22.pantu jaunā redakcijā:

(1) Publiska aģentūra, kas saņem privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, ja zaudējums nodarīts aģentūras patstāvīgā budžeta ietvaros (3.panta 4.punkts), nekavējoties pārsūta šo iesniegumu tai iestādei, kuras padotībā tā ir, vai citai normatīvajā aktā noteiktai iestādei (lēmējiestādei).

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par iesnieguma noraidīšanu vai par zaudējuma atlīdzinājumu no attiecīgās publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta līdzekļiem vai publisko tiesību juridiskās personas budžeta un atlīdzinājuma apmēru.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.”.

Izteikt likumprojekta 22.panta pirmās daļas tekstu šādā redakcijā:

“Publiskā aģentūra, kas saņem privātpersonas iesniegumu par šīs aģentūras patstāvīgā budžeta (3.panta 4.punkts) ietvaros nodarītā zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta šo iesniegumu iestādei, kuras padotībā tā atrodas, vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei).

Atbalstīt

(1) Publiskā aģentūra, kas saņem privātpersonas iesniegumu par šīs aģentūras patstāvīgā budžeta (3.panta 4.punkts) ietvaros nodarītā zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta šo iesniegumu iestādei, kuras padotībā tā atrodas, vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei).

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par iesnieguma noraidīšanu vai par zaudējuma atlīdzinājumu no attiecīgās publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta līdzekļiem vai publisko tiesību juridiskās personas budžeta un atlīdzinājuma apmēru.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

Iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet tieši pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Izslēgt 23.pantā vārdu “tieši”.

Atbalstīt

Iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpilde

Iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpilde

Zaudējuma atlīdzinājums saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu tiek izmaksāts saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“Zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.”.

Atbalstīt

Zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā Finanšu ministrija no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Finanšu ministrija ar pamatotu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams, Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus par grozījumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

96.

Aizstāt 25.panta nosaukumā vārdus “valsts budžeta līdzekļiem” ar vārdiem “valsts pamatbudžeta”.

Izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā Finanšu ministrija.”.

Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc lēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu stāšanās spēkā, lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.”.

Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Finanšu ministrija var lemt zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.”.

Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Finanšu ministrija ar motivētu lēmumu var lemt zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.”.

Atbalstīt daļēji (Iekļauts pr. nr.96)

Atbalstīt

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā Finanšu ministrija.

(2) Pēc iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu stāšanās spēkā lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(3) Finanšu ministrija ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai pašvaldības iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā pašvaldības iestāde ar pamatotu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā pašvaldības iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par grozījumiem pašvaldības budžetā kārtējam gadam.

Izslēgt 26.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “līdzekļiem”.

Izteikt 26.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu piekritīgajai pašvaldības iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.”.

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta.

(2) Pēc iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu piekritīgajai pašvaldības iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā pašvaldības iestāde ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā pašvaldības iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par grozījumiem pašvaldības budžetā kārtējam gadam.

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret citu atvasinātu publisko tiesību juridisko personu, tajā noteikto summu izmaksā no šīs publisko tiesību juridiskās personas budžeta līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai publisko tiesību juridiskās personas iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā publisko tiesību juridiskās personas iestāde ar pamatotu lēmumu var zaudējumu atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publisko tiesību juridiskās personas iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, publisko tiesību juridiskās personas piekritīgais orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem tās budžetā kārtējam gadam.

Izteikt pantu šādā redakcijā:

(1) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgānam, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(2) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns var lemt zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne vēlāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgāns par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(3) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem budžetā kārtējam gadam.”.

Izteikt pantu šādā redakcijā:

(1) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgānam, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(2) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns ar motivētu lēmumu var lemt zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne vēlāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgāns par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(3) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem budžetā kārtējam gadam.”.

(1) Pēc iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgānam, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(2) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgāns par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(3) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem budžetā kārtējam gadam.

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko tiesību subjektu (3.panta 4.punkts), tajā noteikto summu izmaksā no šā publisko tiesību subjekta pastāvīgā budžeta līdzekļiem.

(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai publisko tiesību subjekta personas iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai publisko tiesību subjekta iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā publisko tiesību subjekta iestāde ar pamatotu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publisko tiesību subjekta iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, publisko tiesību subjekta piekritīgais orgāns vai iestāde pieņem lēmumu par grozījumiem tā patstāvīgajā budžetā kārtējam gadam.

Izteikt pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko aģentūru (3.panta ceturtais punkts), tajā noteikto summu izmaksā no šīs publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta.

(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai amatpersona, kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai publiskajai aģentūrai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā publiskā aģentūra var lemt zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne vēlāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publiskā aģentūra par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(5) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem budžetā kārtējam gadam.”.

Izteikt pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko aģentūru (3.panta ceturtais punkts), tajā noteikto summu izmaksā no šīs publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta.

(2) Pēc lēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai amatpersona, kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai publiskajai aģentūrai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā publiskā aģentūra ar motivētu lēmumu var lemt zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne vēlāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publiskā aģentūra par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(5) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem budžetā kārtējam gadam.”

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko aģentūru, tajā noteikto summu izmaksā no šīs publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta (3.panta 4.punkts).

(2) Pēc iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma stāšanās spēkā lēmējiestāde vai amatpersona, kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai publiskajai aģentūrai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu.

(3) Attiecīgā publiskā aģentūra ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publiskā aģentūra par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Ja publiskā aģentūra nevar izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, tā nekavējoties informē iestādi, kurai tā ir padota, un zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, kuram pieskaitāma publiskās aģentūras atbildība. Par to rakstveidā paziņo privātpersonai.

(5) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem budžetā kārtējam gadam.

(1) Ja pašvaldība (26.pants), cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (27.pants) vai publisko tiesību subjekts (28.pants) nevar izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts budžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Ja pašvaldības, citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas vai publisko tiesību subjekta attiecīgais orgāns vai iestāde konstatē, ka lēmumu vai nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, tā vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem. Lūgumam pievieno iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta līdzekļiem. Par Finanšu ministrijai iesniegto lūgumu rakstveidā paziņo personai.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem, attiecīgi piemērojot šā likuma 25.panta trešo un ceturto daļu.

Izteikt pantu šādā redakcijā:

(1) Ja pašvaldība (25.pants), cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (26.pants) vai publiskā aģentūra (27.pants) nevar izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Ja pašvaldības vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns konstatē, ka iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, tas vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Lūgumam pievieno iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta. Par Finanšu ministrijai iesniegto lūgumu rakstveidā paziņo privātpersonai.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, attiecīgi piemērojot šā likuma 24.pantu.”.

Izteikt pantu šādā redakcijā:

(1) Ja atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai valsts aģentūra nevar atbilstoši šā likuma 25., 26. vai 27.pantam izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Ja pašvaldības vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns konstatē, ka iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, tas vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Lūgumam pievieno iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta. Par Finanšu ministrijai iesniegto lūgumu rakstveidā paziņo privātpersonai.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, attiecīgi piemērojot šā likuma 24.pantu.”.

Atbalstīt

(1) Ja atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai valsts aģentūra nevar atbilstoši šā likuma 25., 26. vai 27.pantam izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Ja pašvaldības vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns konstatē, ka iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, tas vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta. Lūgumam pievieno iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta. Par Finanšu ministrijai iesniegto lūgumu rakstveidā paziņo privātpersonai.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta, attiecīgi piemērojot šā likuma 24.pantu.

Par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksas nokavējumu ir maksājami likumiskie procenti.

Uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

Papildināt 30.pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka tiesas nolēmums, tas izmaksājams divu mēnešu laikā no nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka valsts pārvaldes iestādes vai publisko tiesību juridiskās personas orgāna lēmums, tā izmaksājama:

1) ja iesniegums jāizskata mēneša laikā (19.panta piektā daļa, 20.panta piektā daļa, 21.panta otrā daļa) - divu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas,

2) ja iesniegums jāizskata četru mēnešu laikā (19.panta sestā daļa, 20.panta sestā daļa, 21.panta trešā daļa) - piecu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas,

3) 19.panta ceturtās daļas, 20.panta ceturtās daļas, 27.panta ceturtās daļas vai 28.pantā noteiktajos gadījumos, ja iesniegums jāizskata mēneša laikā - trīs mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas,

4) 9.panta ceturtās daļas, 20.panta ceturtās daļas, 27.panta ceturtās daļas vai 28.pantā noteiktajos gadījumos, ja iesniegums jāizskata četru mēneša laikā - sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas,

(4) Ja netiek ievēroti šajā pantā minētie termiņi, termiņa pēdējā diena uzskatāma par nokavējuma aprēķināšanas pirmo dienu.”.

Papildināt 30.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka tiesas nolēmums, tad nokavējuma procentus sāk skaitīt pēc diviem mēnešiem no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka valsts pārvaldes iestādes vai publisko tiesību juridiskās personas orgāna lēmums, tad nokavējuma procentus sāk skaitīt:

1) gadījumā, kad iesniegums izskatāms mēneša laikā (18.panta otrā daļa, 19.panta piektā daļa, 20.panta piektā daļa, 21.panta otrā daļa), - pēc diviem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;

2) gadījumā, kad iesniegums izskatāms četru mēnešu laikā (18.panta trešā daļa, 19.panta sestā daļa, 20.panta sestā daļa, 21.panta trešā daļa), - pēc pieciem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;

3) gadījumā, kad iesniegums izskatāms mēneša laikā, bet pastāv 19.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā, 27.panta ceturtajā daļā vai 28.pantā minētie apstākļi, - pēc trim mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;

4) gadījumā, kad iesniegums izskatāms četru mēnešu laikā, bet pastāv 19.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā, 27.panta ceturtajā daļā vai 28.pantā minētie apstākļi, - pēc sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas.”

Atbalstīt daļēji (Iestrādāts pr. nr.107)

Atbalstīt

(1) Par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksas nokavējumu ir maksājami likumiskie procenti.

(2) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka tiesas nolēmums, tad nokavējuma procentus sāk skaitīt pēc diviem mēnešiem no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka valsts pārvaldes iestādes vai publisko tiesību juridiskās personas orgāna lēmums, tad nokavējuma procentus sāk skaitīt:

1) gadījumā, kad iesniegums izskatāms mēneša laikā (18.panta otrā daļa, 19.panta piektā daļa, 20.panta piektā daļa, 21.panta otrā daļa), - pēc diviem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;

2) gadījumā, kad iesniegums izskatāms četru mēnešu laikā (18.panta trešā daļa, 19.panta sestā daļa, 20.panta sestā daļa, 21.panta trešā daļa), - pēc pieciem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;

3) gadījumā, kad iesniegums izskatāms mēneša laikā, bet pastāv 19.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā, 27.panta ceturtajā daļā vai 28.pantā minētie apstākļi, - pēc trim mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;

4) gadījumā, kad iesniegums izskatāms četru mēnešu laikā, bet pastāv 19.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā, 27.panta ceturtajā daļā vai 28.pantā minētie apstākļi, - pēc sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas.

Ja Finanšu ministrija saskaņā ar šā likuma 29.pantu izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem, tā var pilnībā vai daļēji atgūt šos līdzekļus no attiecīgās publiskās personas. Izlīdzinājuma procedūru nosaka citi likumi.

Izteikt 31.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja Finanšu ministrija saskaņā ar šā likuma 29.pantu izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, tā var pilnībā vai daļēji atgūt šos līdzekļus no attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas.”

Ja Finanšu ministrija saskaņā ar šā likuma 28.pantu izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta, tā var pilnībā vai daļēji atgūt šos līdzekļus no attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas. Izlīdzinājuma procedūru nosaka citi likumi.

(1) Lēmējiestādes lēmuma un tiesas nolēmuma kopiju par zaudējuma atlīdzinājumu, kā arī par regresa prasību pret amatpersonu vai darbinieku attiecīgā lēmējiestāde vai tiesa mēneša laikā pēc to pieņemšanas nosūta Finanšu ministrijai.

(2) Finanšu ministrijai ir tiesības pārbaudīt lēmējiestādes lēmumā norādītās summas, pieprasot no attiecīgās lēmējiestādes ar konkrēto lēmumu saistītos lietas materiālus. Ja tiek konstatēta nepamatoti liela lēmumā norādītā summa, Finanšu ministrija par to nekavējoties rakstveidā informē Ministru kabinetu, Valsts kontroli vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

(3) Finanšu ministrija reizi pusgadā (līdz kārtējā gada 15.jūlijam un nākamā gada15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem iestādes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem, par valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzēto līdzekļu un izmaksāto zaudējumu atlīdzinājumu apmēriem, kā arī par maksājumiem, kas veikti saskaņā ar šā likuma 29.pantu. Šo informāciju izmanto nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.

Aizstāt 32.panta pirmajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

Izteik 32.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Finanšu ministrija pārbauda lēmējiestādes norādīto summu pamatojumu. Ja konstatē nepamatoti lielu atlīdzinājuma summu, Finanšu ministrija par to nekavējoties rakstveidā informē Ministru kabinetu un Valsts kontroli.”.

Izteikt 32.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Finanšu ministrija vismaz reizi pusgadā (līdz kārtējā gada 15.jūlijam un nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem iestāžu lēmumiem vai tiesas nolēmumiem par zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu no valsts pamatbudžeta (arī par maksājumiem, kas veikti saskaņā ar 29.pantu).”.

(1) Iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma kopiju par zaudējuma atlīdzinājumu, kā arī par regresa prasību pret amatpersonu attiecīgā lēmējiestāde vai tiesa mēneša laikā pēc tā pieņemšanas nosūta Finanšu ministrijai.

(2) Finanšu ministrija pārbauda lēmējiestādes norādīto summu pamatojumu. Ja Finanšu ministrija konstatē, ka atlīdzinājuma summa ir nepamatoti liela, tā par to nekavējoties rakstveidā informē Ministru kabinetu un Valsts kontroli.

(3) Finanšu ministrija vismaz reizi pusgadā (līdz kārtējā gada 15.jūlijam un nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem iestāžu lēmumiem vai tiesas nolēmumiem par zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu no valsts pamatbudžeta (arī par maksājumiem, kas veikti saskaņā ar 28.pantu).

Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana un amatpersonas civiltiesiskā atbildība

Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana un amatpersonas civiltiesiskā atbildība

(1) Lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmo zaudējumu nodarīšanu, augstāka iestāde, kuras padotībā ir zaudējumus nodarījusī iestāde, izvērtē katru konkrēto gadījumu, kad zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu. Augstāka iestāde ir tiesīga no padotās iestādes pieprasīt un saņemt visu ar konkrēto gadījumu saistīto informāciju, kas var sekmēt iestādes darbības (bezdarbības) izvērtēšanu.

(2) Pēc visu zaudējuma atlīdzinājuma lietā esošo apstākļu izvērtēšanas augstāka iestāde pieņem lēmumu par materiālu nosūtīšanu piekritīgai iestādei, lai noteiktu, vai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgā persona nav saucama pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

Izslēgt 33.panta pirmās daļas pēdējo teikumu.

Aizstāt 33.panta otrajā daļā vārdus “atbildīgā persona” ar vārdiem “atbildīgā amatpersona”.

Atbalstīt

(1) Lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmo zaudējumu nodarīšanu, augstāka iestāde, kuras padotībā ir zaudējumus nodarījusī iestāde, izvērtē katru konkrēto gadījumu, kad zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu.

(2) Pēc visu zaudējuma atlīdzinājuma lietā esošo apstākļu izvērtēšanas augstāka iestāde pieņem lēmumu par materiālu nosūtīšanu piekritīgai iestādei, lai noteiktu, vai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgā amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(1) Lai atlīdzinātu amatpersonas vai darbinieka rīcības dēļ publiskai personai nodarītos zaudējumus, attiecīgai publiskai personai ir pienākums izvērtēt un saskaņā ar šā panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas vai darbinieka pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu.

(2) Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā darbībā pieļāvusi rupju neuzmanību.

(3) Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudušas citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts.

(4) Koleģiālas lēmējinstitūcijas amatpersonas par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(5) Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu vai darbinieku rīcības dēļ, atlīdzinājuma apmēru, ko maksā attiecīgā amatpersona vai darbinieks, nosaka, ievērojot katra vainas pakāpi.

(6) Pieņemot lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un nosakot, vai no amatpersonas vai darbinieka prasāms pilns vai daļējs nodarītā zaudējuma atlīdzinājums, tiek ņemta vērā viņa vainas pakāpe.

(7) Amatpersonas vai darbinieka civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu vai darbinieku sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

118.

Izslēgt 34.panta nosaukumā, kā arī pirmajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā vārdus “vai darbinieka” attiecīgajā locījumā.

Aizstāt 34.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā vārdus “publiskai personai” ar vārdiem “publisko tiesību juridiskai personai”.

Izteikt likumprojekta 34.panta pirmās daļas tekstu šādā redakcijā

“Lai atlīdzinātu amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, attiecīgajam publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai piekritīgajai iestādei ir pienākums atbilstoši šim pantam izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu.”

Izslēgt 34.panta ceturtajā daļā vārdu “solidāri”.

Aizstāt 34.panta sestajā daļā vārdus “viņa vainas” ar vārdiem “amatpersonas vainas”.

Atbalstīt

(1) Lai atlīdzinātu amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, attiecīgajam publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai piekritīgajai iestādei ir pienākums atbilstoši šim pantam izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu.

(2) Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību.

(3) Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudušas citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts.

(4) Koleģiālas lēmējinstitūcijas amatpersonas par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu atbild saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(5) Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu rīcības dēļ, atlīdzinājuma summu, ko maksā katra attiecīgā amatpersona, nosaka, ievērojot tās vainas pakāpi.

(6) Pieņemot lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un nosakot, vai no amatpersonas prasāms pilns vai daļējs nodarītā zaudējuma atlīdzinājums, tiek ņemta vērā amatpersonas vainas pakāpe.

(7) Amatpersonas civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(1) Augstāka iestāde divu mēnešu laikā no dienas, kad publisko tiesību juridiskajai personai iestājies pienākums atlīdzināt zaudējumu, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu vai darbinieku, pret ko varētu vērst regresa prasību.

(2) Ja amatpersona vai darbinieks piekrīt regresa kārtībā brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu, zaudējuma summu ietur no amatpersonas vai darbinieka atalgojuma.

(3) Šā likuma 25. un 29.pantā noteiktajos gadījumos regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.

Izslēgt 35.panta nosaukumā un pantā vārdus “vai darbinieka” (attiecīgajā locījumā).

Papildināt 35.panta pirmo daļu aiz vārdiem “augstāka iestāde” ar vārdiem iekavās “(normatīvajā aktā noteikta piekritīgā iestāde)”.

Aizstāt 35.panta pirmajā daļā vārdus “divu mēnešu laikā” ar vārdiem “sešu mēnešu laikā”.

Izslēgt 35.panta otrajā daļā vārdus “regresa kārtībā”

Atbalstīt

(1) Augstāka iestāde (normatīvajā aktā noteikta piekritīgā iestāde) sešu mēnešu laikā no dienas, kad publisko tiesību juridiskajai personai radies pienākums atlīdzināt zaudējumu, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu, pret kuru varētu vērst regresa prasību.

(2) Ja amatpersona piekrīt brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu, atlīdzinājuma summu ietur no tās atalgojuma.

(3) Šā likuma 24. un 28.pantā noteiktajos gadījumos regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

Papildināt projektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„Pārejas noteikums

Likuma 29.pants stājas spēkā 2006.gada 1.februārī.”

Likuma 28.pants stājas spēkā 2006.gada 1.februārī.”

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.

Izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos.