Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums

(reģ.nr.1005)

Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

(30)

Atbildīgās

komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā otrā lasījuma redakcija

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Likumprojekta nosaukumu izteikt šādā redakcijā: “Dziesmu un deju svētku likums”.

Atbalstīts

Dziesmu un deju svētku likums

1. pants. Likuma mērķis

Šī likuma mērķis ir vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku kā unikālas Latvijas kultūras sastāvdaļas saglabāšana.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

„1.pants. Likuma mērķis

Šī likuma mērķis ir vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku kā unikālas Latvijas kultūras tradīcijas saglabāšana un tālāk nodošana nākamajām paaudzēm.”

Juridiskais birojs

Likumprojekta 1.panta tekstu izteikt šādā redakcijā:

“Šā likuma mērķis ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku (turpmāk – Dziesmu svētki) kā unikālas Latvijas kultūras sastāvdaļas saglabāšana un attīstīšana.”

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

„1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir latviešu dziesmu un deju svētku kā unikālas Latvijas kultūras tradīcijas saglabāšana un tālāk nodošana nākamajām paaudzēm.”

Atbalstīts, iekļauts

atbildīgās komisijas priekšlikumā

Nr.4

Neatbalstīts

Atbalstīts, redakcionāli

precizēts

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir latviešu dziesmu un deju svētkus kā unikālu Latvijas kultūras tradīciju saglabāt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm.

2. pants. Likuma uzdevums

Likuma uzdevums ir:

1) svētku cikliskā procesa nodrošināšana;

2) valsts un pašvaldību finansiālās un organizatoriskās atbildības noteikšana;

3) starp svētku sagatavošanās procesa finansēšana.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Izteikt 2.panta 1.punktu šādā redakcijā :

„1) svētku cikliskā procesa nepārtrauktības nodrošināšana”.

Juridiskais birojs

Likumprojekta 2.panta tekstu izteikt šādā redakcijā:

“Šā likuma uzdevums ir:

1) Dziesmu svētku cikliskas norises nodrošināšana;

2) Dziesmu svētku sagatavošanas procesa nodrošināšana;

3) valsts un pašvaldību finansiālās un organizatoriskās atbildības noteikšana.”

Atbildīgā komisija

Likumprojekta 2.panta tekstu izteikt šādā redakcijā:

“Šā likuma uzdevums ir:

1) svētku cikliskā procesa nepārtrauktības nodrošināšana;

2) Dziesmu svētku sagatavošanas procesa nodrošināšana;

3) valsts un pašvaldību finansiālās un organizatoriskās atbildības noteikšana.”

Atbalstīts,

iekļauts

atbildīgās komisijas priekšlikumā

Nr.7

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.7

Atbalstīts,

redakcionāli precizēts

2. pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir:

1) nodrošināt svētku cikliskā procesa nepārtrauktību;

2) nodrošināt dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu;

3) noteikt attiecīgo valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību.

3. pants. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki kā kultūras vērtība

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras iezīme un nacionālās identitātes sastāvdaļa. Kopā ar Lietuvas un Igaunijas dziesmu svētkiem tie kā nozīmīga pasaules kultūras vērtība 2003. gadā pasludināti par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

„3. pants. Dziesmu un deju svētki kā nacionāla vērtība

(1) Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un nacionālās identitātes sastāvdaļa.

Dziesmu un deju svētki veicina iedzīvotāju, īpaši jauniešu, izglītošanos un pilsonisko audzināšanu. Dziesmu un deju svētku tradīcija kā process izpaužas kā nozīmīga iedzīvotāju sociālās līdzdalības un sabiedrības integrācijas forma. Tradīcija, izveidojusi atzarus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētku un Baltijas studentu dziesmu svētku formās, veicina starpkultūru dialogu un valstu sadarbību Baltijas jūras reģionā.

(2) Kopā ar Lietuvas un Igaunijas dziesmu un deju svētkiem tos kā nozīmīgu pasaules kultūras vērtību 2003. gadā UNESCO pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.”

Atbalstīts,

redakcionāli precizēts

3. pants. Dziesmu un deju svētki kā nacionāla vērtība

(1) Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un nacionālās identitātes sastāvdaļa.

Dziesmu un deju svētki veicina iedzīvotāju, īpaši jauniešu, izglītošanos un pilsonisko audzināšanu. Dziesmu un deju svētku tradīcija procesuāli izpaužas kā nozīmīga sociālās līdzdalības un sabiedrības integrācijas forma. Šī tradīcija, kuras atzari ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētki un Baltijas studentu dziesmu svētki, veicina starpkultūru dialogu un valstu sadarbību Baltijas jūras reģionā.

(2) Latvijas Dziesmu un deju svētkus kopā ar Lietuvas un Igaunijas dziesmu un deju svētkiem kā nozīmīgu pasaules kultūras vērtību UNESCO 2003.gadā pasludināja par cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

4. pants. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

1) Svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem;

2) Svētki ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanās procesa neatņemama sastāvdaļa;

3) Svētku dalībnieki ir topošie Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīciju turpinātāji.

10.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

Juridiskais birojs

Likumprojekta 4. pantu izteikt kā 6. pantu šādā redakcijā:

“6. pants. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

(1) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir Dziesmu svētku sagatavošanas procesa neatņemama sastāvdaļa, to dalībnieki ir topošie Dziesmu svētku tradīciju turpinātāji.

(2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Dziesmu svētkiem.

(3) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerti, koru un orķestru kopmēģinājumi notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

11.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu:

“4.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma

(1) Dziesmu un deju svētku cikliskā procesa nepārtrauktības nodrošināšanai un svētku norises savlaicīgai sagatavošanai tiek izstrādāta un Ministru kabinetā apstiprināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma.

(2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma tiek izstrādāta pieciem gadiem – laika posmam no vieniem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem līdz nākamajiem.“

Atbalstīts,

redakcionāli precizēts

4.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma

(1) Lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku cikliskā procesa nepārtrauktību un savlaicīgi sagatavotu svētku norisi, tiek izstrādāta un Ministru kabinetā apstiprināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma.

(2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma tiek izstrādāta pieciem gadiem — laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

5. pants. Dziesmu un deju svētku periodiskums

(1) Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (turpmāk tekstā – Dziesmu svētki) notiek reizi piecos gados.

(2) Starplaikā starp Dziesmu svētkiem notiek:

1) koncertrepertuāra sagatavošana;

2) koru, tautas deju kopu (kolektīvu), pūtēju orķestru skates;

3) diriģentu un vadītāju semināri;

4) novadu, rajonu Dziesmu un deju, tautas mūzikas svētki;

5) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

12.

13.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Likumprojekta 5.pantu izteikt šādā redakcijā:

„5. pants. Dziesmu un deju svētku periodiskums

(1) Dziesmu un deju svētku tradīciju veido

1.1. Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (turpmāk tekstā – Dziesmu svētki), kas notiek reizi piecos gados.

1.2. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas notiek reizi piecos gados.

(2) Starplaikā starp Dziesmu svētkiem notiek:

1) amatierkolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana;

3) koru, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopu (kolektīvu), pūtēju orķestru skates un tautas lietišķās mākslas studiju izstādes;

4) diriģentu un vadītāju semināri;

5) novadu, rajonu Dziesmu un deju, tautas mūzikas svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas.”

Atbildīgā komisija

Likumprojekta 5.pantu izteikt šādā redakcijā:

„5.pants. Dziesmu un deju svētki un to periodiskums

(1) Dziesmu un deju svētku tradīciju veido:

1) Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (turpmāk tekstā – Dziesmu svētki), kas notiek reizi piecos gados.

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas notiek reizi piecos gados.

(2) Starplaikā starp Dziesmu svētkiem notiek:

1) amatierkolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana;

3) koru, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopu (kolektīvu), pūtēju orķestru skates un tautas lietišķās mākslas studiju izstādes;

4) diriģentu un vadītāju semināri;

5) novadu, rajonu Dziesmu un deju, tautas mūzikas svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas.”

Atbalstīts, iekļauts

atbildīgās komisijas priekšlikumā

Nr.13

Atbalstīts,

redakcionāli precizēts

5.pants. Dziesmu un deju svētki un to periodiskums

(1) Dziesmu un deju svētku tradīciju veido:

1)Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki (turpmāk arī — Dziesmu un deju svētki), kas notiek reizi piecos gados;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas notiek reizi piecos gados.

(2) Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:

1) amatierkolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana;

3) koru, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopu (kolektīvu), pūtēju orķestru skates un tautas lietišķās mākslas studiju izstādes;

4) diriģentu un vadītāju semināri;

5) novadu, rajonu dziesmu un deju, kā arī tautas mūzikas svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas.

6. pants. Dziesmu svētku dalībnieki un norises vieta

1) visas Latvijas Dziesmu svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties jauktie, sieviešu un vīru kori, tautas deju kopas (kolektīvi), pūtēju orķestri, instrumentālie ansambļi u.c.;

2) dziesmu svētku dalībnieku sastāvu nosaka konkursu un skašu rezultāti atbilstoši to nolikumiem;

3) Dziesmu svētku, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru, orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē.

14.

15.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

„6. pants. Dziesmu svētku dalībnieki un norises vieta

1) Latvijas Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties jauktie, sieviešu un vīru kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopas (kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri;

2) dziesmu svētku dalībnieku sastāvu nosaka konkursu un skašu rezultāti atbilstoši to nolikumiem;

3) Dziesmu un deju svētku koru un orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka estrādes teritorijā, deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietu valsts nodrošina atbilstoši Deju svētku koncepcijai.”

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

„6.pants. Dziesmu svētku dalībnieki un norises vieta

(1) Latvijas Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties jauktie, sieviešu un vīru kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopas (kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri u.c.

(2) Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvu nosaka konkursu un skašu rezultāti atbilstoši to nolikumiem.

(3) Dziesmu un deju svētku koru un orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka estrādes teritorijā un citās šim pasākumam piemērotās vietās; deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietu valsts nodrošina atbilstoši Deju svētku koncepcijai.”

Atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.15

Atbalstīts,

redakcionāli precizēts

6.pants. Dziesmu un deju svētku dalībnieki un norises vieta

(1) Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties jauktie, sieviešu un vīru kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopas (kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri, u.c.

(2) Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem.

(3) Dziesmu un deju svētku koru un orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka estrādes teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās; deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietu valsts nodrošina atbilstoši Deju svētku koncepcijai.

7.pants. Dziesmu svētku sagatavošana un organizēšana

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sarīkošanas kārtību un norises laiku;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanas kārtību, norises laiku un finansēšanas kārtību;

3) nodrošina ikgadēju finansējumu no valsts budžeta starp svētku periodā.

(2) Kultūras ministrija:

1) izveido Dziesmu svētku padomi, apstiprina tās nolikumu;

2) pārrauga (atbild par) Dziesmu svētku sagatavošanas procesu;

3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā un īsteno programmu “Par kordziedāšanas tradīciju saglabāšanu un veicināšanu mācību iestādēs”.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

Juridiskais birojs

- izteikt likumprojekta 7. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“7. pants. Valsts institūciju kompetence Dziesmu svētku sagatavošanā un rīkošanā”;

Juridiskais birojs

- likumprojekta 7. panta pirmās daļas pirmajā punktā aizstāt vārdus “vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku” ar vārdiem “Dziesmu svētku”;

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Svītrot likumprojekta 7. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus “finansēšanas kārtību”.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Svītrot likumprojekta 7. panta pirmās daļas 3.punktu.

Juridiskais birojs

- likumprojekta 7. panta pirmās daļas trešo punktu izteikt šādā redakcijā:

“3) sagatavojot ikgadējo valsts budžeta likumprojektu, paredz tajā finansējumu Dziesmu svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai.”

Deputāts J.Esta

Papildināt likumprojekta 7. panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“4) izveido Dziesmu svētku padomi un apstiprina tās nolikumu.”

Deputāts J.Esta

Izslēgt likumprojekta 7. panta otrās daļas 1.punktu.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 7.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

3) sagatavojot ikgadējo valsts budžeta likumprojektu, paredz tajā finansējumu Dziesmu un deju svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai;

4) izveido Dziesmu un deju svētku padomi un apstiprina tās nolikumu;

5) apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas programmu.

(2) Kultūras ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga procesā iesaistīto Kultūras ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina tās darbu;

3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu un iesniedz to Ministru kabinetam;

4) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas ikgadējo rīcības plānu;

5) nodrošina Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžetu.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga procesā iesaistīto Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina tās darbu;

3) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu;

4) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas ikgadējo rīcības plānu;

5) nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžetu.

(4) Iekšlietu ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību.

(5) Veselības ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku dalībniekiem un skatītājiem.

(6) Dziesmu un deju svētku padome:

1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi 13 cilvēku sastāvā;

2) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem – laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz pieciem gadiem ievēlē padomes locekļi;

3) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir 13 locekļi:

a) kultūras ministrs,

b) izglītības un zinātnes ministrs,

c) finanšu ministrs,

d) Rīgas domes priekšsēdētājs,

e) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis,

f) koru nozares padomes izvirzīti pārstāvji – divi (pieaugušo koru un skolēnu koru pārstāvji),

g) deju nozares padomes izvirzīti pārstāvji – divi (pieaugušo un skolēnu deju kolektīvu pārstāvji),

h) pūtēju orķestru nozares padomes pārstāvis – viens,

i) tautas lietišķās mākslas nozares padomes pārstāvis – viens,

j) tautas mūzikas nozares padomes pārstāvis – viens;

k) tradicionālās kultūras nozares padomes pārstāvis – viens.

Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā pēc nepieciešamības var tikt iekļauti citi ministri un citu institūciju pārstāvji;

4) Dziesmu un deju svētku padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Kultūras ministrija;

5) Dziesmu un deju svētku padomes kompetencē ir:

a) pārraudzīt Dziesmu un deju svētku organizācijas ciklisko procesu un kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi,

b) veicināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas izstrādi un sniegt atzinumu par sagatavoto programmas projektu pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā,

c) apstiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas ikgadējo rīcības plānu,

d) ierosināt Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sastāvu,

e) sniegt atzinumu par Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanas un to sagatavošanas procesa budžeta projektu,

f) reizi gadā iesniegt Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas gaitu,

g) ieteikt pārstāvjus darbam Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejā un sagatavot priekšlikumus Baltijas valstu sadarbības plānam,

h) ierosināt citu ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalīties šādu jautājumu izskatīšanā un sniegt atzinumus par tiem.”

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

Neatbalstīts

Atbalstīts

(sk. priekšlik. Nr. .23)

Atbalstīts

(sk. priekšlik. Nr. .23)

Atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā priekšlikumā Nr.23

Atbalstīts, iekļauts atbildīgās

komisijas

priekšlikumā Nr.23

Atbalstīts

7.pants. Valsts institūciju kompetence Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

3) sagatavojot ikgadējā valsts budžeta likumprojektu, paredz tajā finansējumu Dziesmu un deju svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai;

4) izveido Dziesmu un deju svētku padomi un apstiprina tās nolikumu;

5) apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu.

(2) Kultūras ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga procesā iesaistīto Kultūras ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina šīs padomes darbu;

3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu un iesniedz to Ministru kabinetam;

4) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

5) nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžetu.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina šīs padomes darbu;

3) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu;

4) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

5) nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžetu.

(4) Iekšlietu ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību.

(5) Veselības ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku dalībniekiem un skatītājiem.

(6) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi 13 cilvēku sastāvā.

(7) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem — laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz pieciem gadiem ievēlē padomes locekļi.

(8) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir 13 locekļi:

1) kultūras ministrs;

2) izglītības un zinātnes ministrs;

3) finanšu ministrs;

4) Rīgas Domes priekšsēdētājs;

5) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;

6) divi koru nozares padomes pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis);

7) divi deju nozares padomes pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis);

8) pūtēju orķestru nozares padomes pārstāvis;

9) tautas lietišķās mākslas nozares padomes pārstāvis;

10) tautas mūzikas nozares padomes pārstāvis;

11) tradicionālās kultūras nozares padomes pārstāvis.

Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju pārstāvjus.

(9) Dziesmu un deju svētku padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Kultūras ministrija.

(10) Dziesmu un deju svētku padome ir kompetenta:

1) pārraudzīt Dziesmu un deju svētku organizācijas ciklisko procesu un kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi;

2) veicināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas izstrādi un sniegt atzinumu par programmas projektu pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā;

3) apstiprināt ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

4) izteikt priekšlikumus par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes sastāvu;

5) sniegt atzinumu par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu;

6) reizi gadā iesniegt Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas gaitu;

7) ieteikt pārstāvjus darbam Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejā un sagatavot priekšlikumus attiecīgajam Baltijas valstu sadarbības plānam;

8) ierosināt citu ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalīties šādu jautājumu izskatīšanā un sniegt atzinumus par tiem.

8. pants. Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana.

(1) No valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums:

1) Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkošanai;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanai;

3) novadu Dziesmu un deju svētku un tautas mūzikas svētku rīkošanai;

4) valsts nozīmes mūzikas svētku rīkošanai;

5) rajonu koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;

6) jaundarbu iepirkšanai;

7) koncertrepertuāra nošu materiāla sagatavošanai, izdošanai;

8) Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā;

9) kopmēģinājumu rīkošanai;

10) kolektīvu vadītāju tālāk izglītībai.

(2) Ikgadējais valsts budžeta līdzekļu paredzētais apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā starp svētku periodā piešķirto līdzekļu apjomu.

(3) Koru, orķestru, tautas mūzikas ansambļu, deju un citu kolektīvu dibinātāji, pašvaldības (vietējās, rajona, novada) nodrošina:

1) mēģinājumu telpas koriem, deju kolektīviem, pūtēju orķestriem un citiem svētku dalībniekiem;

2) tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi;

3) audioaparatūru mēģinājumiem;

4) darba samaksu kolektīvu vadītājiem, diriģentiem un koncertmeistariem;

5) transporta pakalpojumus starpsvētku periodā un Dziesmu un deju svētku laikā;

6) iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku organizēšanā un finansēšanā.

24.

25.

26.

27.

28.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Izteikt likumprojekta 8.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„ 8. pants. Dziesmu svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana.”

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Svītrot 8.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu un trešās daļas 6.punktu.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Izteikt 8.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) kultūrvēsturisko novadu Dziesmu un deju svētku un tautas mūzikas svētku mākslinieciskajai sagatavošanai.”

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Svītrot likumprojekta 8. panta otro daļu.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 8.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) No valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums:

1) Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, tai skaitā svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai.

(2) Ikgadējais valsts budžeta līdzekļu paredzētais apjoms nedrīkst būt mazāks par starpsvētku periodā iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots:

1) kultūrvēsturisko novadu Dziesmu un deju svētku un tautas mūzikas svētku mākslinieciskajai sagatavošanai;

2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā paredzēto valsts nozīmes pasākumu rīkošanai;

3) rajonu koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;

4) jaundarbu iepirkšanai;

5) koncertrepertuāra nošu materiāla sagatavošanai, izdošanai;

6) repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem;

7) kolektīvu vadītāju tālākizglītībai.

(3) Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva dibinātājs nodrošina šim kolektīvam:

1) mēģinājumu telpas;

2) tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi;

3) audioaparatūru mēģinājumiem;

4) darba samaksu kolektīvu vadītājiem, diriģentiem un koncertmeistariem;

5) transporta pakalpojumus starpsvētku periodā un Dziesmu un deju svētku laikā.

(4) Pašvaldības iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.”

Atbalstīts,

redakcionāli precizēts

Neatbalstīts

Atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā Nr.28

Neatbalstīts

Atbalstīts,

redakcionāli precizēts

8.pants. Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana

(1) No valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums:

1) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai.

(2) Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots:

1) kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku un tautas mūzikas svētku mākslinieciskajai sagatavošanai;

2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā paredzēto valsts nozīmes pasākumu rīkošanai;

3) rajonu koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;

4) jaundarbu iepirkšanai;

5) koncertrepertuāra nošu materiāla sagatavošanai un izdošanai;

6) repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem;

7) kolektīvu vadītāju tālākizglītībai.

(3) Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva dibinātājs nodrošina šim kolektīvam:

1) mēģinājumu telpas;

2) tērpu, nošu materiālu un deju aprakstu iegādi;

3) mēģinājumiem nepieciešamo audioaparatūru;

4) kolektīvu vadītāju, diriģentu un koncertmeistaru darba samaksu;

5) transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un norises laikā.

(4) Pašvaldības iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

Likums stājas spēkā 2005. gada 1. jūlijā.

Pārejas noteikumi.

1. Nākamie vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek 2008. gadā.

29.

30.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

„2. Nākamie Latvijas Skolēnu Dziesmu un deju svētki notiek 2010.gadā”.

Deputāts J.Esta

Papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar otro un trešo punktu šādā redakcijā:

“2. Dziesmu svētku padome ir izveidojama ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Izveidotās Dziesmu svētku padomes pilnvaru laiks izbeidzas 2008.gada 1.septembrī.”

Redakcionāli precizēts

Atbalstīts,

redakcionāli precizēts

Atbalstīts,

redakcionāli precizēs

Pārejas noteikumi.

1. Nākamie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek 2008. gadā.

2. Nākamie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek 2010.gadā.

3. Dziesmu un deju svētku padome izveidojama ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Minētās Dziesmu un deju svētku padomes pilnvaru laiks izbeidzas 2008.gada 1.septembrī.