Likums

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Dziesmu un deju svētku likums

(reģ.nr.1005)

Saeimā otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

Atbildīgās

komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā trešā lasījuma redakcija

Dziesmu un deju svētku likums

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir latviešu dziesmu un deju svētkus kā unikālu Latvijas kultūras tradīciju saglabāt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 1.panta tekstu šādā redakcijā:

“Šā likuma mērķis ir dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm.”

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju.

2.pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir:

1) nodrošināt svētku cikliskā procesa nepārtrauktību;

2) nodrošināt dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu;

3) noteikt attiecīgo valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību.

Juridiskais birojs

Izteikt 2.panta 1.punktu šādā redakcijā:

”1) nodrošināt dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi; “.

Juridiskais birojs

Izslēgt 2.panta trešajā punktā vārdu “attiecīgo”.

Atbalstīts

2.pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir:

1) nodrošināt dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi;

2) nodrošināt dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu;

3) noteikt valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību.

3.pants. Dziesmu un deju svētki kā nacionāla vērtība

(1) Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un nacionālās identitātes sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētki veicina iedzīvotāju, īpaši jauniešu, izglītošanos un pilsonisko audzināšanu. Dziesmu un deju svētku tradīcija procesuāli izpaužas kā nozīmīga sociālās līdzdalības un sabiedrības integrācijas forma. Šī tradīcija, kuras atzari ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētki un Baltijas studentu dziesmu svētki, veicina starpkultūru dialogu un valstu sadarbību Baltijas jūras reģionā.

(2) Latvijas Dziesmu un deju svētkus kopā ar Lietuvas un Igaunijas dziesmu un deju svētkiem kā nozīmīgu pasaules kultūras vērtību UNESCO 2003.gadā pasludināja par cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādi:

“(1) Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētku tradīciju veido Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (turpmāk - Dziesmu un deju svētki).”

Atbildīgā komisija

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.”

Atbalstīts

Redakcionāli

precizēts

Atbalstīts

3.pants. Dziesmu un deju svētki kā nacionāla vērtība

(1) Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētkus tradicionāli veido Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (turpmāk arī - Dziesmu un deju svētki).

(2) Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

4.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma

(1) Lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku cikliskā procesa nepārtrauktību un savlaicīgi sagatavotu svētku norisi, tiek izstrādāta un Ministru kabinetā apstiprināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma.

(2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma tiek izstrādāta pieciem gadiem — laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

Juridiskais birojs

Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma nodrošina Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.”

Atbalstīts

4.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma

(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma nodrošina Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.

(2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma tiek izstrādāta pieciem gadiem — laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

5.pants. Dziesmu un deju svētki un to periodiskums

(1) Dziesmu un deju svētku tradīciju veido:

1) Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki (turpmāk arī — Dziesmu un deju svētki), kas notiek reizi piecos gados;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas notiek reizi piecos gados.

(2) Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:

1) amatierkolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana;

3) koru, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopu (kolektīvu), pūtēju orķestru skates un tautas lietišķās mākslas studiju izstādes;

4) diriģentu un vadītāju semināri;

5) novadu, rajonu dziesmu un deju, kā arī tautas mūzikas svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas.

Juridiskais birojs

Izteikt 5.panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“5.pants. Dziesmu un deju svētku periodiskums

(1) Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados.

(2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.”;

- pašreizējo 5.panta otro daļu izteikt kā trešo daļu.

Juridiskais birojs

Papildināt 5.panta otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) citi attiecīgajā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā paredzētie pasākumi un norises.“

Atbalstīts

5.pants. Dziesmu un deju svētku periodiskums

(1) Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados.

(2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

(3) Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:

1) amatierkolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana;

3) koru, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopu (kolektīvu), pūtēju orķestru skates un tautas lietišķās mākslas studiju izstādes;

4) diriģentu un vadītāju semināri;

5) novadu, rajonu dziesmu un deju, kā arī tautas mūzikas svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas;

7) citi attiecīgajā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā paredzētie pasākumi un norises.

6.pants. Dziesmu un deju svētku dalībnieki un norises vieta

(1) Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties jauktie, sieviešu un vīru kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopas

(kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri, u.c.

(2) Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem.

(3) Dziesmu un deju svētku koru un orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka estrādes teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās; deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietu valsts nodrošina atbilstoši Deju svētku koncepcijai.

10.

Juridiskais birojs

Izteikt 6. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku koru un orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka estrādes teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās; deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietas tiek noteiktas atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku koru un orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās; deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietas tiek noteiktas atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai.”

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.10

Atbalstīts

6.pants. Dziesmu un deju svētku dalībnieki un norises vieta

(1) Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties jauktie, sieviešu un vīru kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas

kopas (kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri u.c.

(2) Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem.

(3) Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku koru un orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās; deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietas tiek noteiktas atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai.

7.pants. Valsts institūciju kompetence Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

3) sagatavojot ikgadējā valsts budžeta likumprojektu, paredz tajā finansējumu Dziesmu un deju svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai;

4) izveido Dziesmu un deju svētku padomi un apstiprina tās nolikumu;

5) apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu.

(2) Kultūras ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga procesā iesaistīto Kultūras ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina šīs padomes darbu;

3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu un iesniedz to Ministru kabinetam;

4) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

5) nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžetu.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga procesā iesaistīto Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina šīs padomes darbu;

3) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu;

4) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

5) nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžetu.

(4) Iekšlietu ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību.

(5) Veselības ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku dalībniekiem un skatītājiem.

(6) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi 13 cilvēku sastāvā.

(7) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem — laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz pieciem gadiem ievēlē padomes locekļi.

(8) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir 13 locekļi:

1) kultūras ministrs;

2) izglītības un zinātnes ministrs;

3) finanšu ministrs;

4) Rīgas Domes priekšsēdētājs;

5) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;

6) divi koru nozares padomes pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis);

7) divi deju nozares padomes pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis);

8) pūtēju orķestru nozares padomes pārstāvis;

9) tautas lietišķās mākslas nozares padomes pārstāvis;

10) tautas mūzikas nozares padomes pārstāvis;

11) tradicionālās kultūras nozares padomes pārstāvis.

Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju pārstāvjus;

(9) Dziesmu un deju svētku padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Kultūras ministrija.

(10) Dziesmu un deju svētku padome ir kompetenta:

1) pārraudzīt Dziesmu un deju svētku organizācijas ciklisko procesu un kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi;

2) veicināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas izstrādi un sniegt atzinumu par programmas projektu pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā;

3) apstiprināt ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

4) izteikt priekšlikumus par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes sastāvu;

5) sniegt atzinumu par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu;

6) reizi gadā iesniegt Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas gaitu;

7) ieteikt pārstāvjus darbam Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejā un sagatavot priekšlikumus attiecīgajam Baltijas valstu sadarbības plānam;

8) ierosināt citu ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalīties šādu jautājumu izskatīšanā un sniegt atzinumus par tiem.

11.

12.

13.

< /span>

14.

15.

16.

17.

18.

Juridiskais birojs

Izteikt 7. panta pirmās daļas 3.punktu kā 5. punktu (attiecīgi 4. un 5. punktu izteikt kā 3. un 4. punktu).

Juridiskais birojs

Papildināt 7.panta otrās daļas 3. punktu ar vārdu “apstiprināšanai”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta otrās daļas 6.punktā vārdu “budžetu” ar vārdiem “budžeta projektu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta trešās daļas 6.punktā vārdu “budžetu” ar vārdiem “budžeta projektu”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 7.pantā sesto līdz desmito daļu.

Deputāts J.Esta

Izteikt likumprojekta 7.panta sesto, septīto, astoto un devīto daļu kā likumprojekta 8.panta pirmo daļu un 7.panta desmito daļu – kā likumprojekta 8. panta otro daļu;

- esošo 8.pantu uzskatīt par 9.pantu.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu 8.pantu un tā nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

“8.pants. Dziesmu un deju svētku padome”;

- 8.pantā ietvert likumprojekta 7.panta sesto līdz desmito daļu ar šādiem precizējumiem :

- 7.panta sesto daļu izteikt kā 8.panta pirmo daļu un izslēgt tajā vārdus “13 cilvēku sastāvā”;

- 7.panta septīto, astoto daļu izteikt kā 8.panta otro un trešo daļu;

- 7.panta astotās daļas pēdējo teikumu izteikt kā 8.panta ceturto daļu, bet 7.panta devīto daļu izteikt kā 8.panta piekto daļu;

- desmito daļu izteikt kā sesto daļu šādā redakcijā:

“ (6) Dziesmu un deju svētku padome:

1) veicina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas izstrādi un sniedz atzinumu par programmas projektu pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā;

2) apstiprina ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

3) ierosina Kultūras ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes sastāvu;

4) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu;

5) pārrauga Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai;

6) reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas gaitu;

7) ierosina pārstāvjus darbam Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejā un sagatavo priekšlikumus attiecīgajam Baltijas valstu sadarbības plānam;

8) ierosina citu ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalās šādu jautājumu izskatīšanā un sniedz atzinumus par tiem.”

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Dziesmu un deju svētku padome

(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi.

(2) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem — laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz pieciem gadiem ievēlē padomes locekļi.

(3) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir 14 locekļi:

1) kultūras ministrs;

2) izglītības un zinātnes ministrs;

3) finanšu ministrs;

4) Rīgas Domes priekšsēdētājs;

5) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;

6) divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis);

7) divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis);

8) pūtēju orķestru nozares pārstāvis;

9) tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis;

10) tautas mūzikas nozares pārstāvis;

11) tradicionālās kultūras nozares pārstāvis;

12) profesionālās mūzikas pārstāvis.

(4) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju pārstāvjus.

(5) Dziesmu un deju svētku padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Kultūras ministrija. Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja un sekretariāta darbs tiek apmaksāts no valsts budžeta.

(6) Dziesmu un deju svētku padome:

1) veicina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas izstrādi un sniedz atzinumu par programmas projektu pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā;

2) apstiprina ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

3) iesaka Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes sastāvu;

4) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu;

5) pārrauga Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai;

6) reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svē tku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas gaitu;

7) iesaka pārstāvjus darbam Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejā un sagatavo priekšlikumus attiecīgajam Baltijas valstu sadarbības plānam;

Redakcionāli precizēts

Atbalstīts

Atbalstīts,

(skat. arī priekšl. Nr.17, Nr.18)

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.18

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.18

Atbalstīts

7.pants. Valsts institūciju kompetence Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

3) izveido Dziesmu un deju svētku padomi un apstiprina tās nolikumu;

4) apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu;

5) sagatavojot ikgadējā valsts budžeta likumprojektu, paredz tajā finansējumu Dziesmu un deju svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai.

(2) Kultūras ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga tajā iesaistīto Kultūras ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina šīs padomes darbu;

3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu un iesniedz to Ministru kabinetam apstiprināšanai;

4) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

5) nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga tajā iesaistīto Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina šīs padomes darbu;

3) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu;

4) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

5) nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.

(4) Iekšlietu ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību.

(5) Veselības ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku dalībniekiem un skatītājiem.

8.pants. Dziesmu un deju svētku padome

(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi.

(3) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir 14 locekļi:

1) kultūras ministrs;

2) izglītības un zinātnes ministrs;

3) finanšu ministrs;

4) Rīgas Domes priekšsēdētājs;

5) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;

6) divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis);

7) divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis);

8) pūtēju orķestru nozares pārstāvis;

9) tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis;

10) tautas mūzikas nozares pārstāvis;

11) tradicionālās kultūras nozares pārstāvis;

12) profesionālās mūzikas pārstāvis.

(4) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju pārstāvjus.

(6) Dziesmu un deju svētku padome:

1) veicina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas izstrādi un sniedz atzinumu par programmas projektu pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā;

2) apstiprina ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

4) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu;

5) pārrauga Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai;

6) reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas gaitu;

7) iesaka pārstāvjus darbam Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejā un sagatavo priekšlikumus attiecīgajam Baltijas valstu sadarbības plānam;

8.pants. Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana

(1) No valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums:

1) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai.

(2) Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots:

1) kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku un tautas mūzikas svētku mākslinieciskajai sagatavošanai;

2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā paredzēto valsts nozīmes pasākumu rīkošanai;

3) rajonu koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;

4) jaundarbu iepirkšanai;

5) koncertrepertuāra nošu materiāla sagatavošanai un izdošanai;

6) repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem;

7) kolektīvu vadītāju tālākizglītībai.

(3) Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva dibinātājs nodrošina šim kolektīvam:

1) mēģinājumu telpas;

2)tērpu, nošu materiālu un deju aprakstu iegādi;

3) mēģinājumiem nepieciešamo audioaparatūru;

4) kolektīvu vadītāju, diriģentu un koncertmeistaru darba samaksu;

5) transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un norises laikā.

(4) Pašvaldības iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

Atbildīgā komisija

Papildināt 8.panta pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem “arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā”.

Juridiskais birojs

Izteikt 8. pantu kā 9. pantu un tajā precizēt:

otrās daļas 2.punktā izslēgt vārdus “valsts nozīmes”.

Deputāts J.Porietis

Izteikt 8.panta otrās daļas piekto punktu šādā redakcijā:

“5) koncertrepertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai;”.

Deputāts J.Porietis

Papildināt 8.panta otro daļu ar jaunu astoto punktu šādā redakcijā:

“8) autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 8.panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“5) autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;”;

- mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Atbildīgā komisija

Papildināt 8.panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“9) valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.”

Juridiskais birojs

Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva darbībai nepieciešamās mēģinājumu telpas, mēģinājumiem nepieciešamo audioaparatūru, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta, koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā nodrošina šī kolektīva dibinātājs.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva darbībai nepieciešamās mēģinājumu telpas, mēģinājumiem nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta, koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā nodrošina šī kolektīva dibinātājs.”

Redakcionāli precizēts

Atbalstīts

Atbalstīts, iekļauts komisijas

priekšlikumā Nr.23

Atbalstīts

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.26

Atbalstīts

9.pants. Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana

(1) No valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums:

1) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā.

(2) Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots:

1) kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku un tautas mūzikas svētku mākslinieciskajai sagatavošanai;

2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā paredzēto pasākumu rīkošanai;

3) rajonu koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;

4) jaundarbu iepirkšanai;

5) autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6) koncertrepertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai;

7) repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem;

8) kolektīvu vadītāju tālākizglītībai;

9) valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.

(3) Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva darbībai nepieciešamās mēģinājumu telpas, mēģinājumiem nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta, koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā nodrošina attiecīgā kolektīva dibinātājs.

(4) Pašvaldības iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

Pārejas noteikumi

1. Nākamie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek 2008. gadā.

2. Nākamie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek 2010.gadā.

3. Dziesmu un deju svētku padome izveidojama ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Minētās Dziesmu un deju svētku padomes pilnvaru laiks izbeidzas 2008.gada 1.septembrī.

27.

Atbildīgā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 3. un 4.punktu kā 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Dziesmu un deju svētku padome izveidojama ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, un tās pilnvaru laiks izbeidzas 2008.gada 1.septembrī."

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Nākamie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek 2008. gadā.

2. Nākamie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek 2010.gadā.

3. Dziesmu un deju svētku padome izveidojama ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, un tās pilnvaru laiks izbeidzas 2008.gada 1.septembrī.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.