Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija

 Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Militārā dienesta likumā

(reģ.nr.1010)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) . . .

4) profesionālais dienests — militārais dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp viņu un Aizsardzības ministriju;

5) karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pilda aktīvo dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe (turpmāk arī — dienesta pakāpe);

6) . . .

10) virsnieks speciālists — virsnieks, kuram ir augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista kursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā;

11) . . .

 

1

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

3

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 2.panta 4.punktu pēc vārda “pilsonis” ar vārdiem “vai nepilsonis”.

 

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 2.panta 5.punktu pēc vārda “pilsonis” ar vārdiem “vai nepilsonis”.

 

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Izteikt 2.panta 10.punktu šādā redakcijā:

“10) virsnieks speciālists – virsnieks, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā;”.

Noraidīt

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

1. Izteikt 2.panta 10.punktu šādā redakcijā:

“10) virsnieks speciālists – virsnieks, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā;”.

5.pants. Karavīra statuss

(1) Latvijas pilsonis karavīra statusu iegūst, sākdams pildīt aktīvo dienestu, un to zaudē, beigdams pildīt aktīvo dienestu.

(2) . . .

 

4

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 5.panta pirmo daļu pēc vārda “pilsonis” ar vārdiem “vai nepilsonis”.

Noraidīt

 

16.pants. Komplektēšanas pamatprincipi

(1) Vienības miera laikā komplektē no Latvijas pilsoņiem, kas:

1) iesaukti obligātajā aktīvajā militārajā dienestā;

2) pieņemti profesionālajā dienestā;

3) iestājušies militārajās izglītības iestādēs;

4) pieņemti darbā par militārajiem darbiniekiem;

5) pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos.

(2) Militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoni, kas:

1) ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu;

2) ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais;

3) neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;

4) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

(3) . . .

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 16.panta pirmo daļu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdiem “vai nepilsoņiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 16.panta otro daļu pēc vārda “pilsoni” ar vārdiem “vai nepilsoni”.

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

18.pants. Kadetu un klausītāju komplektēšana militārajās izglītības iestādēs

(1) Militārajās izglītības iestādēs uzņem Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz vidējo izglītību.

(2) . . .

 

7

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 18.panta pirmo daļu pēc vārda “pilsoņus” ar vārdiem “un nepilsoņus”.

Noraidīt

 

19.pants. Pieņemšana profesionālajā dienestā

(1) Profesionālajā dienestā pieņem:

1) karavīrus pēc obligātā aktīvā militārā dienesta;

2) militārās izglītības iestādes (kursu) absolventus;

3) rezerves karavīrus;

4) ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušos Latvijas pilsoņus saskaņā ar šā panta trešo daļu;

5) sievietes vecumā no 19 gadiem.

(2) . . .

(3) Īpašos gadījumos uz noteiktu laiku konkrētu uzdevumu izpildei aizsardzības ministrs profesionālajā dienestā var pieņemt Latvijas pilsoni, kas ir atvaļināts no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, nepiemērojot šā likuma 4. un 41.panta noteikumus.

(4) . . .

1. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 19 gadiem.";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešo daļu.

8

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus un nepilsoņus vecumā no 19 gadiem.”

 

Noraidīt

2. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 19 gadiem.";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešo daļu.

27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju

(1) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai citā amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz civilu valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina šī iestāde.

(2) Karavīru uz laiku var norīkot uz civilu Eiropas Savienības institūciju, saglabājot viņam karavīra statusu. Norīkošana notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Laikā, kad karavīrs ir norīkots uz Eiropas Savienības institūciju, viņam saglabā šajā likumā paredzēto dienesta atalgojumu. Pabalstus, kompensācijas, apgādi, kā arī sociālās un citas garantijas saglabā daļā, ko neparedz attiecīgā Eiropas Savienības institūcija.

 

9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10

 

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Izteikt 27.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi, valsts drošības iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju”.

 

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Papildināt 27.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz valsts drošības iestādi, saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru amatā ieceļ valsts drošības iestādes vadītājs un karavīrs saņem tikai valsts drošības iestāžu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto darba samaksu un sociālās garantijas.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

3. 27.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi, valsts drošības iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju”;

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz valsts drošības iestādi, saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru amatā ieceļ valsts drošības iestādes vadītājs, un karavīrs saņem tikai valsts drošības iestāžu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto darba samaksu un sociālās garantijas.”

30.pants. Karavīru atbrīvošana no amata

(1) Karavīru no amata atbrīvo:

1) ieceļot citā amatā;

2) atvaļinot no aktīvā dienesta.

(2) . . .

 

 

11

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Papildināt 30.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uz laiku norīkojot komandiera (priekšnieka) rīcībā, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem.”

Noraidīt

 

32.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Aktīvajā dienestā iesauktajai vai pieņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi. Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam rezerves karavīram saglabā jau esošo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

(2) Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes — Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma;

2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc spēku veida vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim tieši pakļautās vienības komandiera (priekšnieka) ieteikuma;

3) pārējo instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

(3) Karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš ir saņēmis pozitīvu atestācijas novērtējumu un atbilst visām prasībām, kas noteiktas kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi, un viņam nav nenoņemtu (nedzēstu) sodu.

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa un leitnanta dienesta pakāpi, kā arī šā likuma 32.1 pantā paredzētos gadījumus.

(5) Kārtējo dienesta pakāpi karavīram piešķir:

1) pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

2) par kaujas nopelniem — izcilu varonību un drošsirdību kaujas uzdevumu izpildē neatkarīgi no izdienas laika esošajā dienesta pakāpē — kā apbalvojumu;

3) īpašos gadījumos pieņemot Latvijas pilsoni profesionālajā dienestā saskaņā ar šā likuma 19.panta trešo daļu.

(6) Ja karavīrs ieņem amatu, kuram paredzēta augstāka dienesta pakāpe par karavīra esošo dienesta pakāpi, un ja viņš divas reizes pēc kārtas šajā amatā ir atestēts ar novērtējumu “teicami”, viņam var piešķirt kārtējo dienesta pakāpi pirms noteiktā izdienas laika.

 

 

 

2. Papildināt 32.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Profesionālā dienesta karavīram, kas apstiprināts aizsardzības atašeja vai militārā pārstāvja amatā diplomātiskajam dienestam ārvalstīs, ja nepieciešams, aizsardzības ministrs uz minētā amata izpildes laiku var piešķirt augstāku (pagaidu) dienesta pakāpi. Šajā laikā karavīram tiek izmaksāts dienesta atalgojums un nodrošinātas sociālās garantijas atbilstoši faktiskajai dienesta pakāpei."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

 

 

 

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Izslēgt 32.panta piektās daļas 3.punktu.

 

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Papildināt 32.panta piekto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) uz valsts drošības iestādi pārvietotajam karavīram pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja karavīrs ieņem atbilstošu amatu valsts drošības iestādē.”

 

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Papildināt 32.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Profesionālā dienesta karavīram, kas apstiprināts aizsardzības atašeja vai militārā pārstāvja amatā diplomātiskajam dienestam ārvalstīs, ja nepieciešams, aizsardzības ministrs uz minētā amata izpildes laiku var piešķirt par vienu dienesta pakāpi augstāku (pagaidu) dienesta pakāpi. Šajā laikā karavīram tiek izmaksāts dienesta atalgojums un nodrošinātas sociālās garantijas atbilstoši faktiskajai dienesta pakāpei."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

4. 32.pantā:

izslēgt piektās daļas 3.punktu;

 

papildināt piekto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) uz valsts drošības iestādi pārvietotajam karavīram pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja karavīrs ieņem atbilstošu amatu valsts drošības iestādē.”

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Profesionālā dienesta karavīram, kas apstiprināts aizsardzības atašeja vai militārā pārstāvja amatā diplomātiskajam dienestam ārvalstīs, ja nepieciešams, aizsardzības ministrs uz minētā amata izpildes laiku var piešķirt augstāku (pagaidu) dienesta pakāpi. Šajā laikā karavīram tiek izmaksāts dienesta atalgojums un nodrošinātas sociālās garantijas atbilstoši faktiskajai dienesta pakāpei."

43.pants. Profesionālā dienesta līguma izbeigšana pirms termiņa

(1) . . .

(2) Profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja:

1) karavīrs zaudējis Latvijas pilsonību;

2) . . .

(3) . . .

 

15

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 43.panta otrās daļas 1.punktu ar vārdiem “vai Latvijas nepilsoņa statusu”.

Noraidīt

 

49.pants. Karavīru apgāde

Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs dienesta laikā atrodas pilnā valsts apgādībā, bet profesionālā dienesta karavīrs — daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.

 

16

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Aizstāt 49.pantā vārdus “Ministru kabinets” ar vārdiem “aizsardzības ministrs”.

Noraidīt

 

50.pants. Pabalsti un kompensācijas ārpus valsts dienošiem karavīriem

(1) Laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumu, kad karavīrs ir diplomātiskajā un konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, viņš papildus dienesta atalgojumam saņem:

1) pabalstu tādā apmērā, lai segtu dzīvokļa īrei un citu ģimenes un sadzīves vajadzību apmierināšanai nepieciešamos izdevumus;

2) pilnu kompensāciju par ceļa izdevumiem un pārcelšanās pabalstu, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās;

3) pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.

(2) Atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem šajā pantā noteikto pabalstu un kompensāciju apmērus nosaka Ministru kabinets.

(3) Šajā pantā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

 

 

17

Aizsardzības ministrs E.Repše:

50.pantā:
izteikt 50.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumu, kad karavīrs ir diplomātiskajā un konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, viņam papildus dienesta atalgojumam ir tiesības saņemt:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai;

6) kompensāciju dzīvokļa īrei, tai skaitā, ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītiem izdevumiem, un komunālajiem izdevumiem;

7) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju;

8) pilnu kompensāciju par ceļa un pārcelšanās izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās;

9) kompensāciju par izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem;

10) pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.”;

 

aizstāt vārdus “kompensācijas apmērus” ar vārdiem “kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību”.

Atbalstīt

5. 50.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumu, kad karavīrs ir diplomātiskajā un konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, viņam papildus dienesta atalgojumam ir tiesības saņemt:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai;

6) kompensāciju dzīvokļa īrei, tai skaitā ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītiem izdevumiem, un komunālajiem izdevumiem;

7) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju;

8) pilnu kompensāciju par ceļa un pārcelšanās izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās;

9) kompensāciju par izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem;

10) pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.”;

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “kompensāciju apmērus” ar vārdiem “kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību”.

51.pants. Karavīru veselības aprūpe

(1) . . .

(2) Profesionālā dienesta karavīrs saņem slimības pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja saņemtā slimības pabalsta apmērs ir mazāks par karavīra algu, viņam no dienesta atalgojuma fonda līdzekļiem kompensē šo starpību. Profesionālā dienesta karavīrs par pirmajām četrpadsmit dienesta nespējas dienām saņem slimības naudu karavīra algas apmērā.

(3) . . .

 

18

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Papildināt 51.panta otro daļu aiz vārdiem “karavīra algas apmērā” ar vārdiem “proporcionāli dienesta nespējas laikam”.

Noraidīt

 

52.pants. Karavīra apdrošināšana un kompensācijas par veselības traucējumu un karavīra nāves gadījumā

(1) Karavīrs ir pakļauts valsts obligātajai apdrošināšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja profesionālā dienesta karavīram dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) I grupas invalīdam — 50 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

2) II grupas invalīdam — 40 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

3) III grupas invalīdam — 20 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā.

(3) Ja obligātā militārā dienesta karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam katru mēnesi izmaksā kompensāciju par darbspēju zaudējumu:

1) I grupas invalīdam — 50 latu apmērā;

2) II grupas invalīdam — 40 latu apmērā;

3) III grupas invalīdam — 20 latu apmērā.

Ja šajā daļā minētajām personām maina invaliditātes grupu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maināms arī noteiktais kompensācijas apmērs.

(4) Ja karavīrs dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, ir guvis veselības traucējumus, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) smaga veselības traucējuma gadījumā:

a) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram un rezerves karavīram — 250 latu apmērā,

b) profesionālā dienesta karavīram — piecu pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā:

a) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram un rezerves karavīram — 150 latu apmērā,

b) profesionālā dienesta karavīram — triju pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

3) viegla veselības traucējuma gadījumā:

a) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram un rezerves karavīram — 100 latu apmērā,

b) profesionālā dienesta karavīram — pēdējā mēneša karavīra algas apmērā, bet ne mazāk kā 100 latu.

(5) Ja karavīrs, pildot militāro dienestu, ir saslimis un pēc ārstēšanās atzīts par nederīgu turpmākajam aktīvajam dienestam un viņš pirms dienesta (līguma) termiņa beigām jāatvaļina no aktīvā dienesta, viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram — 150 latu apmērā;

2) profesionālā dienesta karavīram — triju pēdējā mēneša karavīra algu apmērā.

(6) Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra un rezerves karavīra mantiniekiem — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam;

2) profesionālā dienesta karavīra mantiniekiem — 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.

(7) Ja dienesta laikā karavīrs gājis bojā vai karavīra veselības traucējums gūts viņa neuzmanības dēļ un viņš kļuvis par invalīdu, bet bojāejas vai veselības traucējuma cēlonis nav saistīts ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu vai viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu darbību, viņam vai viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) var izmaksāt daļu no šajā pantā noteiktās atbilstošās kompensācijas, kuras apmēru katrā atsevišķā gadījumā nosaka aizsardzības ministrs.

(8) Karavīra bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Karavīra ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šos lēmumus 10 dienu laikā no atzinuma izsniegšanas karavīram, viņa ģimenes locekļiem vai pēc viņa lūguma citai personai, kas pārstāv karavīra intereses, var apstrīdēt, iesniedzot aizsardzības ministram attiecīgu iesniegumu. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Dienesta laikā iegūtas slimības cēloņa saistību ar dienesta pienākumu izpildi nosaka Arodslimību un staru patoloģiju centrs.

(9) Šajā pantā minētās kompensācijas karavīram izmaksā kā šā panta pirmajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzību.

(10) Nelaimes gadījumu (veselības traucējumu) uzskata par nesaistītu ar dienesta pienākumu pildīšanu un kompensāciju neizmaksā, ja izmeklēšanas veicējs konstatējis, ka:

1) nelaimes gadījums noticis alkoholisko, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu kaitīgu vielu vai to produktu lietošanas dēļ un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana dienesta vajadzībām vai to neatbilstoša glabāšana un pārvietošana;

2) nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums;

3) izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcija;

4) nelaimes gadījums noticis, karavīram izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumu, kad karavīru sauc pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

5) nelaimes gadījums noticis, karavīram pārkāpjot militāro reglamentu, pavēļu un citu normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumu, kad minētie pārkāpumi izdarīti dienesta interesēs, aizstāvot valsts vai personas īpašumu, sargājot sabiedrisko kārtību vai glābjot cilvēka dzīvību;

6) nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu pildīšanas laika, ja šajā laikā nav bijusi dienesta vides bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbība un tas nav saistīts ar valsts vai personas īpašuma aizstāvēšanu, sabiedriskās kārtības sargāšanu, cilvēka dzīvības glābšanu vai dienesta interesēm;

7) nelaimes gadījums noticis strīda laikā un strīda cēlonis nav saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu.

(11) Šajā pantā noteiktā karavīra obligātā apdrošināšana un kompensāciju izmaksas kārtība nav spēkā kara laikā.

(12) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kas notikuši ar karavīriem dienesta laikā, nosaka Ministru kabinets.

(13) Ja karavīrs, piedaloties starptautiskajās operācijās, guvis veselības traucējumu vai slimību vai gājis bojā, šajā pantā noteiktās kompensācijas izmaksā, ņemot vērā dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas starptautisko operāciju veikšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. 52.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Bojāgājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā kompensāciju šādā apmērā:

1) ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs vai rezerves karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), – 50000 latu apmērā;

2) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā, saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, – 50000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

3) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), – 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.";

 

papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

"(61) Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursu viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem)."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. 52.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Bojā gājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā kompensāciju šādā apmērā:

1) ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs vai rezerves karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), – 50 000 latu apmērā;

2) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, – 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

3) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), – 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.";

 

 

 

papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

"(61) Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursu viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem)."

53.pants. Sociālās garantijas un citas ar aktīvo dienestu saistītās garantijas

(1) Profesionālā dienesta karavīrs, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu dienesta atalgojuma apmērā. Ja karavīru atvaļina no dienesta maksimālā vecuma vai veselības stāvokļa dēļ (invaliditāte vai slimība iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus) vai vienības (apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas vai karavīru skaita samazināšanas dēļ un viņam nepiedāvā citu amatu, karavīram izmaksā minētā pabalsta daļu proporcionāli nodienētajam laikam.

(3) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā pabalstu mēneša dienesta atalgojuma apmērā vecāka, laulātā, bērna vai apgādājamā nāves gadījumā. Bērnam piedzimstot, karavīrs saņem pabalstu 250 latu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir karavīri, tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem.

(4) Zaudējumi, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja, profesionālā dienesta karavīram dienesta interesēs mainot dzīvesvietu, viņa laulātais līdz ar pārcelšanos ir zaudējis darbu un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pensiju vai citus pastāvīgus ienākumus un karavīra dislokācijas vietas apvidū nav iespējams atrast citu darbu, karavīram izmaksā ikmēneša kompensāciju 10 procentu apmērā no mēnešalgas. Par jebkurām pārmaiņām, kas skar karavīra tiesības saņemt ikmēneša kompensāciju, karavīram nekavējoties jāpaziņo vienības komandierim.

(6) Ja karavīra pieņemšana profesionālajā dienestā, kā arī karavīra pārvietošana dienesta interesēs ir saistīta ar viņa dzīvesvietas maiņu, pēc pārcelšanās dienesta vietā viņam izmaksā vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un 0,5 algu apmērā par katru ģimenes locekli, kas pārceļas uz jauno dzīvesvietu kopā ar viņu.

(7) Karavīru, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus vai ar militāro dienestu saistītu iemeslu dēļ, apbedī par valsts līdzekļiem, un viņam tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja, minēto karavīru apbedījot, uzstāda citādu, nevis karavīra kapa pieminekli, Aizsardzības ministrija sedz to pieminekļa uzstādīšanas izdevumu daļu, kura atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai.

(8) Profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā izglītības iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, lai segtu ne mazāk kā pusi no mācību gada maksas.

(9) Virsnieks, uzsākot profesionālo militāro dienestu pēc komandējošā sastāva virsnieka pamatkursa vai virsnieka speciālista pamatkursa apgūšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, saņem vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecu gadu ilgu profesionālo dienestu;

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem.

Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību nosaka profesionālā dienesta līgumā.

(10) Likumā paredzētās ar militāro dienestu saistītās sociālās garantijas un citas garantijas karavīram nodrošina no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(11) Ja tiesības uz šā panta otrajā daļā minēto pabalstu karavīram rodas laikā, kad viņš piedalās starptautiskajā operācijā, pabalstu izmaksā, ņemot vērā dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas starptautiskās operācijas veikšanai.

 

19

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Papildināt 53.pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības ārpus kārtas iekārtot savus bērnus valsts un pašvaldību pirmsskolas bērnu iestādēs.”

Noraidīt

 

61.pants. Militārā darbinieka darba tiesiskās attiecības

(1) . . .

(5) Uz militāro darbinieku attiecas šā likuma 51.panta pirmajā daļā, 53.panta pirmajā un trešajā daļā un 56.panta pirmajā daļā profesionālā dienesta karavīram paredzētās sociālās garantijas.

(6) . . .

 

20

Aizsardzības ministrs E.Repše:

Papildināt 61.panta piekto daļu pēc vārdiem “šā likuma” ar vārdiem “50.pantā karavīram paredzētie pabalsti un kompensācijas,”.

Atbalstīt

7. Papildināt 61.panta piekto daļu pēc vārdiem “šā likuma” ar vārdiem “50.pantā karavīram paredzētie pabalsti un kompensācijas”.