Likuma uzdevums ir noteikt kārtību, kādā konstatē disciplinārpārkāpuma izdarīšanas faktu un pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kā arī minētā lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un noteikt konkrētus disciplinārpārkāpumus. Jautājumi, kas šajā likumā nav noregulēti, ir izlemjami saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

1. Likums nosaka valsts civildienesta ierēdņu (turpmāk — ierēdnis) disciplināratbildības pamatu, disciplinārpārkāpumu veidus un piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskata jautājumus par ierēdņu saukšanu pie disciplināratbildības, apstrīd un pārsūdz pieņemtos lēmumus.

(2)Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības pamatu un kārtību, kādā izskata jautājumus par šo amatpersonu saukšanu pie disciplināratbildības, nosaka atsevišķs likums.

(3) Kārtību, kādā pieņem lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības, regulē Administratīvā procesa likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.”

(2)Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības pamatu un kārtību, kādā izskata jautājumus par šo amatpersonu saukšanu pie disciplināratbildības, nosaka atsevišķs likums.

(3) Kārtību, kādā pieņem lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības, regulē Administratīvā procesa likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

1. Par disciplinārpārkāpumu atzīstams valsts civildienesta ierēdņa, tai skaitā, specializētā valsts civildienesta ierēdņa, (turpmāk – ierēdnis) ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma IX nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu.
2. Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī ierēdņa darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no adresāta gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

 

3. Šajā likumā noteiktais disciplinārpārkāpums ir vienīgais pamats disciplinārsoda piemērošanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Šajā likumā minētais disciplinārpārkāpums, kas izdarīts ārpus ierēdņa amata pienākumu pildīšanas, ir disciplinārpārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tas būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai valsts pārvaldei.

 

 

 

 

 

 

5. Disciplinārsoda piemērošana neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību.

“Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības pamatu un kārtību, kādā izskata jautājumus par darbinieka saukšanu pie disciplinārās atbildības nosaka atsevišķs likums.”

Izteikt likumprojekta 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par disciplinārpārkāpumu atzīstams ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu.”

Aizstāt likumprojekta 3.panta otrajā daļā un visā likumprojekta tekstā vārdu “adresāts” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “ierēdnis” (attiecīgā locījumā).

Izteikt likumprojekta 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šajā likumā minētais disciplinārpārkāpums, kas nav saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, ir disciplinārpārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tas mazina uzticību valsts pārvaldei.”

iekļaut priekšlikumā

nr.3

(2.panta otrajā daļā)

Atbalstīt

(1) Par disciplinārpārkāpumu atzīstams ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu.

(2) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī ierēdņa darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no ierēdņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

(3) Šajā likumā noteiktais disciplinārpārkāpums ir vienīgais pamats disciplinārsoda piemērošanai.

(4) Šajā likumā minētais disciplinārpārkāpums, kas nav saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, ir disciplinārpārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tas mazina uzticību valsts pārvaldei.

(5) Disciplinārsoda piemērošana neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību.

(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās kaitīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.

(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir paredzējis savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, bet tās varēja paredzēt un tās bija jāparedz.

(4) Neuzmanība ir rupja un viegla.

(5) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz rupjas neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās varēs novērst.

Aizstāt likumprojekta 4.panta ceturtajā daļā saikli “un” ar saikli “vai”.

(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās kaitīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.

(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir paredzējis savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai varēs novērst, vai arī nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tās varēja paredzēt un bija jāparedz.

(4) Neuzmanība ir rupja vai viegla.

(5) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz rupjas neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai varēs novērst.

Iestādei disciplinārlietas izskatīšanas procesā (turpmāk – process) ir pienākums vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgo ierēdni, kā arī noskaidrot citus apstākļus, kuriem ir nozīme disciplinārlietas (turpmāk – lieta) izskatīšanā.

Disciplinārlietas (turpmāk arī — lietas) izskatīšanas procesā (turpmāk — process) iestādei ir pienākums vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgo ierēdni, kā arī citus apstākļus, kuriem ir nozīme disciplinārlietas izskatīšanā.

1. Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un disciplināri sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā.
2. Pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums.
3. Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.

(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un disciplināri sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums.

(3) Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš atradies galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, veicis darbības, kas bija nepieciešamas, lai novērstu kaitējumu valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un brīvībām vai noteiktai pārvaldes kārtībai, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

Ierēdnis nav saucams pie disciplināratbildības, ja viņš atradies galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, veicis darbības, kas bija nepieciešamas, lai novērstu kaitējumu valstij vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un brīvībām vai noteiktai pārvaldes kārtībai, ja attiecīgo kaitējumu konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, kurš rīkojies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā. Profesionālais risks ir attaisnojams, ja ierēdnis, kas pieļāvis risku, ir darījis visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, kurš rīkojies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā. Profesionālais risks ir attaisnojams, ja ierēdnis, kas pieļāvis to, ir darījis visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.

(1) Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš atradies pienākumu kolīzijas situācijā.

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš ir rīkojies apstākļos, kuri ļāvuši ierēdnim pamatoti domāt, ka viņa rīcība ir tiesiska.

Ja disciplinārpārkāpuma dēļ valstij nodarīts mantisks zaudējums un mantiskais zaudējums nodarīts ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, tad, izlemjot jautājumu par disciplinārsoda piemērošanu, iestādei ar ierēdņa rakstisku piekrišanu ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu valstij un noteikt tā atlīdzināšanas kārtību. Ja ierēdnis nepiekrīt, zaudējumi piedzenami tiesas ceļā.

(1) Ierosinot disciplinārlietu, iestādes vadītājs izveido komisiju ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā (turpmāk — lietas izmeklētājs).

(2) Komisiju neizveido šā likuma 22.pantā minētajā gadījumā, kā arī tad, ja iestādes vadītājs lietderības apsvērumu dēļ disciplinārlietas izmeklēšanu uztic vienai personai.”

(1) Ierosinot disciplinārlietu, iestādes vadītājs izveido komisiju ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā (turpmāk — lietas izmeklētājs).

(2) Komisiju neizveido šā likuma 22.pantā minētajā gadījumā, kā arī tad, ja iestādes vadītājs lietderības apsvērumu dēļ disciplinārlietas izmeklēšanu uztic vienai personai.

(1) Ievērojot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus, iestāde, augstāka iestāde, augstāka amatpersona un Valsts civildienesta pārvalde kontrolē, vai ierēdņa saukšana pie disciplināratbildības ir tiesiska un lietderīga.

(2) Augstāka iestāde un augstāka amatpersona atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir tiesīga pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības, kā arī atcelt vai grozīt to.

1. Ievērojot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus, iestāde, augstāka iestāde, augstāka amatpersona un Valsts civildienesta pārvalde kontrolē, vai ierēdņa saukšana pie disciplināratbildības ir tiesiska un lietderīga.
2. Augstāka iestāde un augstāka amatpersona atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir tiesīga pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības, kā arī atcelt vai grozīt to.
3. Valsts civildienesta pārvalde atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir tiesīga pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības, kā arī ierosināt, lai iestāde, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, to atceļ vai groza un informē par to augstāku iestādi vai amatpersonu.

Disciplinārsods ir valsts noteikts ietekmēšanas un piespiedu līdzeklis, ko piemēro ierēdnim, kurš izdarījis disciplinārpārkāpumu. Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis ievērotu normatīvos aktus un turpmāk atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.”

1. rājiens;
2. pilnvaru atņemšana pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem;

 

 

3. mēnešalgas samazināšana, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam;

 

4. kvalifikācijas pakāpes pazemināšana, specializētā valsts civildienesta ierēdnim – speciālās dienesta pakāpes pazemināšanu par vienu pakāpi;

 

5. pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem;

 

 

 

 

 

6. atbrīvošana no amata.

Likumprojekta 13.pantā izslēgt 4.punktu.

Izteikt likumprojekta 13.panta 5.punktu kā likumprojekta 13.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“5) pazemināšana amatā par vienu amata līmeni tās pašas saimes ietvaros līdz trim gadiem;”.

Papildināt likumprojekta 13.pantu ar punktu šādā redakcijā:

“6) atbrīvošana no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.”

mainot turpmāko panta punktu numerāciju

1) rājiens;

2) pilnvaru atņemšana pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem;

3) mēnešalgas samazināšana, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam;

4) pazemināšana amatā par vienu amata līmeni tās pašas saimes ietvaros līdz trim gadiem;

5) atbrīvošana no amata;

6) atbrīvošana no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

1. Disciplinārsodu piemēro šajā likumā noteiktajā kārtībā.
2. Piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, ierēdņa vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, apstākļus, kas pierāda ierēdņa vainu vai attaisno viņu, kā arī attiecīgajā dienestā esošo riska pakāpi radīt mantiskos zaudējumus vieglas neuzmanības gadījumā.

(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) ierēdnis pēc savas iniciatīvas novērsis disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis kaitējumu;

2) ierēdnis labprātīgi pieteicies pirms izdarītā disciplinārpārkāpuma atklāšanas;

3. ierēdnis pārkāpumu izdarījis, būdams stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī smagu personisku iemeslu vai ģimenes apstākļu dēļ;

4) ierēdnis, sniedzot informāciju, ir palīdzējis atklāt interešu konflikta situāciju, ja tā saistīta ar disciplinārpārkāpumu, par kuru ierosināta konkrētā lieta.

Atbildību par disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1. ierēdnis turpinājis prettiesisko rīcību, neņemot vērā iestādes prasību to izbeigt, izņemot gadījumus, ja ierēdnis izmantojis Valsts civildienesta likuma 16.panta otrajā daļā noteiktās tiesības;
2. ierēdņa tīša pārkāpuma dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks personisks, arī morāls, kaitējums;
3. ierēdnis pārkāpumu izdarījis, ļaunprātīgi izmantojot stihisku nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;
4. ierēdnis pārkāpumu izdarījis, būdams disciplināri sodīts;
5. ierēdnis pārkāpumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē.

Likumprojekta 16.pantā:

papildināt 4.punktu ar vārdiem “un sodāmība nav dzēsta”;

pantu papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem nevar atzīt tādus apstākļus, kuri nav minēti šajā likumā.”

1) ierēdnis turpinājis prettiesisko darbību, neievērojot iestādes prasību to izbeigt, izņemot gadījumus, kad ierēdnis izmantojis Valsts civildienesta likuma 16.panta otrajā daļā noteiktās tiesības;

2) ierēdņa tīša pārkāpuma rezultātā valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks personisks, arī morāls, kaitējums;

3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, ļaunprātīgi izmantojot stihisku nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;

4) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, būdams disciplināri sodīts, un sodāmība nav dzēsta;

5) ierēdnis pārkāpumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē.

(2) Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem nevar atzīt tādus apstākļus, kuri nav minēti šajā likumā.

1. Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts mantisks zaudējums, kura apmērs pārsniedz piecu attiecīgajā laikposmā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, tas uzskatāms par būtisku mantisku zaudējumu.
2. Mantisko zaudējumu par būtisku neatzīst gadījumā, ja disciplinārpārkāpums izdarīts aiz vieglas neuzmanības, izņemot gadījumu, kad disciplinārpārkāpums izdarīts atkārtoti un iepriekš izdarītā disciplinārpārkāpuma dēļ nodarītais zaudējums atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam būtiskajam mantiskajam zaudējumam.
3. Ja personai disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts personisks, arī morāls, kaitējums, ko nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu personai.
4. Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts morāls kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku morālu kaitējumu valstij.
5. Par būtisku mantisko un personisko, arī morālo zaudējumu uzskatāms arī zaudējums, kurš disciplinārpārkāpuma dēļ varēja rasties, bet nav radies no adresāta gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Papildināt 17.panta ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

„Ierēdņa apzināta nepakļaušanās rīkojumam vai tiesas spriedumam, kā arī tāda prettiesiska rīcība, kuras rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam, uzskatāma par būtisku morālu kaitējumu valstij.”

Izteikt likumprojekta 17.pantu šādā redakcijā:

(1)  Par būtisku mantisku zaudējumu uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts mantisks zaudējums, kura apmērs pārsniedz piecu attiecīgajā laikposmā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

priekšlik.

nr.21

(1)  Par būtisku mantisku zaudējumu uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts mantisks zaudējums, kura apmērs pārsniedz piecu attiecīgajā laikposmā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

(2) Mantisko zaudējumu neatzīst par būtisku, ja disciplinārpārkāpums izdarīts aiz vieglas neuzmanības, izņemot gadījumu, kad disciplinārpārkāpums izdarīts atkārtoti un iepriekš izdarītā disciplinārpārkāpuma rezultātā nodarītais zaudējums atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam būtiskam mantiskam zaudējumam.

(4)  Par būtisku morālu kaitējumu valstij uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts tāds morāls kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas.

(5) Par būtisku mantisku un personisku, arī morālu, zaudējumu uzskatāms tāds zaudējums, kurš ierēdņa disciplinārpārkāpuma rezultātā varēja rasties, bet nav radies no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

(6) Par būtisku morālu kaitējumu valstij uzskatāma ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, rīkojumam, tiesas spriedumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai.

Papildināt likumprojekta 18.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
”(3) Ja ierēdnis pirms disciplinārsoda pilnīgas izciešanas izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tad jaunajam disciplinārpārkāpuma sodam, kāds paredzēts par attiecīgo disciplinārpārkāpumu, var pilnīgi vai daļēji pievienot disciplinārsodu, kas nav izciests saskaņā ar iepriekšējo lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu.”

(2) Ja ierēdnis ir izdarījis divus vai vairākus disciplinārpārkāpumus, disciplinārsods tiek noteikts par katru disciplinārpārkāpumu, bet galīgo sodu nosaka pēc izdarīto disciplinārpārkāpumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā sodā. Lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu un galīgo sodu.

Disciplinārsoda piemērošana neatbrīvo ierēdni no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods.

„ 19.pants. Disciplinārsoda noteikšana par vairākiem disciplinārpārkāpumiem

Ja ierēdnis pirms disciplinārsoda pilnīgas izciešanas izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tad jaunajam disciplinārpārkapuma sodam, kāds paredzēts par attiecīgo disciplinārpārkāpumu pilnīgi vai daļēji pievieno disciplinārsodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā lēmuma par disciplinārsoda pieņemšanu.”

Papildināt likumprojektu ar jaunu 20. pantu, attiecīgi mainot nākamo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

„20.pants.Disciplinārsodu piemērošanas īpatnības

Piemērojot šā likuma 13.panta 4.punktā noteikto disciplinārsoda veidu - ierēdni pazeminot amatā zemāk par divām amata kvalifikācijas kategorijām, mēnešalga saglabājama tādā apmērā, kādā tā būtu atbilstoši divu amata kvalifikācijas kategoriju samazinājumam.”

nr.23

Disciplinārsoda piemērošana neatbrīvo ierēdni no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods.

1) iesniedzējs (21.pants);

2) cietušais (22.pants);

3) adresāts (23.pants);

4) ārstāvis (24.pants);

1. iestāde (25.pants);
2. iestādes vadītājs (26.pants);
3. pārbaudes veicējs (27.pants).

1. Iesniedzējs ir fiziska vai juridiska persona, kurai disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts mantisks zaudējums vai personisks, arī morāls, kaitējums un kura iesniegusi iestādē iesniegumu ar lūgumu ierosināt lietu par disciplinārpārkāpumu, kā arī Administratīvā procesa likuma 29.pantā minētā persona.
2. Iesniedzējam ir tiesības sniegt informāciju par disciplinārpārkāpumu, saņemt iestādes lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikumu ierosināt lietu, iepazīties ar lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus un vērsties ar lūgumu, apstrīdēt vai pārsūdzēt iestādes atteikumu ierosināt lietu, veikt citas šajā likumā noteiktās darbības.
3. Iesniedzējs šā panta otrajā daļā minētās darbības var veikt ar pārstāvja palīdzību un starpniecību.

1. Cietušais ir fiziska vai juridiska persona, kurai disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts mantisks zaudējums vai personisks, arī morāls, kaitējums, kura iesniegusi iestādē lūgumu piedalīties procesā un kurai saskaņā ar iestādes lēmumu piešķirts cietušā statuss, kā arī Administratīvā procesa likuma 29.pantā minētā persona.
2. Uz cietušo attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi.
3. Cietušajam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus un vērsties ar lūgumu, veikt citas šajā likumā noteiktās un Administratīvā procesa likumā trešajai personai noteiktās darbības.
4. Cietušais lietā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību un starpniecību.

1. Adresāts ir ierēdnis, pret kuru ir ierosināta lieta vai par kuru pieņemts lēmums lietā.
2. Adresātam ir tiesības piedalīties procesā jebkurā tā stadijā – iepazīties ar lietu, iesniegt pierādījumus un vērsties ar lūgumu, sniegt paskaidrojumus, apstrīdēt un pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu, kā arī izmantot citas šajā likumā un Administratīvā procesa likumā adresātam noteiktās tiesības.

1. Iestāde ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kuras lietvedībā atrodas lieta. Iestāde saskaņā ar šo likumu ierosina un izskata lietu, kā arī piemēro disciplinārsodu.
2. Ministru kabineta locekļa kompetence atbilst šajā likumā noteiktajai iestādes kompetencei.

1. Šā likuma izpratnē par iestādes vadītāju ir uzskatāma arī ar normatīvo aktu vai iestādes vadītāja noteikta amatpersona, kā arī Ministru kabineta loceklis, ja viņš vienlaikus realizē arī iestādes kompetenci.
2. Iestādes vadītājs veic šajā likumā noteiktās procesuālās darbības.

1. Ierosināt lietu ir tiesīgi:

1. iestāde, kura pieņēmusi lēmumu par ierēdņa iecelšanu amatā;
2. Ministru kabineta loceklis par tam padoto iestāžu ierēdņiem;
3. šā panta 1.punktā minētās iestādes augstāka iestāde;
4. Ministru prezidents;
5. Valsts civildienesta pārvalde.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās iestādes un amatpersonas par lietas ierosināšanu informē šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto iestādi.

(3) Ja rodas domstarpības par lietas piekritību, lieta ir piekritīga zemākai iestādei.

(2) Iestādes pienākums (ja tās kompetencē ietilpst lietas ierosināšana un disciplinārsoda piemērošana) ir katrā gadījumā, kad ir konstatētas disciplinārpārkāpuma pazīmes, lietot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums, kā arī ierosināt un izskatīt lietu.

precizēts

(2) Iestādes pienākums (ja tās kompetencē ietilpst lietas ierosināšana un disciplinārsoda piemērošana) ir katrā gadījumā, kad konstatētas disciplinārpārkāpuma pazīmes, izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums, kā arī ierosināt un izskatīt lietu.

1. Lietu var ierosināt, ja iestādes rīcībā ir nonākusi informācija par iespējama disciplinārpārkāpuma faktu – informācija par attiecīgā ierēdņa prettiesisku rīcību saņemta no citām personām vai pati iestāde ir konstatējusi iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu.

 

2. Iestādes vadītājs nodrošina, lai informācijas pārbaude par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu tiktu pabeigta ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas.
3. Ja informācijas par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu pārbaudes laikā iestāde konstatē, ka lieta ir piekritīga citai iestādei, iestāde materiālus par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu nodod attiecīgajai iestādei.

(4) Ja iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iesniedzēju triju darbdienu laikā informē par materiālu nodošanu citai iestādei.

Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Lietu var ierosināt, ja iestādes rīcībā ir nonākusi objektīva informācija par iespējama disciplinārpārkāpuma faktu – informācija par attiecīgā ierēdņa prettiesisku rīcību saņemta no citām personām vai pati iestāde ir konstatējusi iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu.”

Izteikt 30.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Iestādes vadītājs nodrošina, lai informācijas pārbaude par iespējamā disciplinār-pārkāpuma faktu tiktu pabeigta ne vēlāk kā mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas.”

Svītrot likumprojekta 30.panta ceturto daļu.

Apvienot likumprojekta 30., 32., 34., 36. un 37. pantus un izteikt kā likumprojekta 21.pantu sekojošā redakcijā:

(1) Disciplinārlietu ierosina, ja:

1) darbība vai bezdarbība ietver visas disciplinārpārkāpuma pazīmes;

2) nav izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni;

3) kopš tiesību normu pārkāpuma izdarīšanas nav pagājis vairāk par diviem gadiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi un pārbaudījusi informāciju par faktiem vai iestāde pati ir konstatējusi faktus, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts tiesību normu pārkāpuma fakts.

(3) Ja disciplinārlieta nav ierosināta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, to ierosina, ja ierēdni ieceļ citā ierēdņa amatā un kopš dienas, kad konstatēts iespējamais disciplinārpārkāpums, nav pagājuši divi gadi.

(4) Ja disciplinārlieta ir izbeigta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, izbeigto disciplinārlietu atjauno, ja ierēdni ieceļ citā ierēdņa amatā un kopš disciplinārlietas izbeigšanas nav pagājuši divi gadi.

(5) Ja ir uzsākta ierēdņa kriminālvajāšana par to pašu tiesību normu pārkāpumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, to var ierosināt viena mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi spēkā stājušos lēmumu par krimināllietas izbeigšanu.

(6) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:

1) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;

2) iespējamo disciplinārpārkāpumu, informācijas avotu un pārkāpto tiesību normu;

3) šajā likumā norādīto disciplinārpārkāpuma kvalifikāciju;

4) mantisko zaudējumu, ja tāds ir;

5) trešo personu, ja tāda ir;

6) lietas izmeklētāju.

(7) Ierēdni un trešo personu iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

(8) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu šā likuma izpratnē nav administratīvs akts. Uz lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu neattiecas šā likuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

(9) Ja iestāde atzīst, ka lieta nav ierosināma, un ja iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iestāde informē iesniedzēju par atteikšanos ierosināt lietu.

(10) Disciplinārlietu var neierosināt vai izbeigt, ja izdarītais disciplinārpārkāpums ir bijis mazsvarīgs, proti, nav radījis kaitīgas sekas vai trešo personu interešu apdraudējumu un ierēdnis līdz tam gada laikā nav izdarījis līdzīgu disciplinārpārkāpumu, par kuru ir disciplināri sodīts vai par kuru viņam ir izteikts aizrādījums.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētajos gadījumos iestāde izsaka ierēdnim aizrādījumu. Aizrādījuma izteikšana nav uzskatāma par disciplinārsodu.”

nr.31

(1) Disciplinārlietu ierosina, ja:

1) darbība vai bezdarbība ietver visas disciplinārpārkāpuma pazīmes;

2) nav izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni;

3) kopš tiesību normu pārkāpuma izdarīšanas nav pagājis vairāk par diviem gadiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto gadījumu.

1. Disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi un pārbaudījusi informāciju par faktiem vai iestāde pati ir konstatējusi faktus, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts tiesību normu pārkāpuma fakts.
2. Ja disciplinārlieta nav ierosināta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, to ierosina, ja ierēdni ieceļ citā ierēdņa amatā un kopš dienas, kad konstatēts iespējamais disciplinārpārkāpums, nav pagājuši divi gadi.

(4) Ja disciplinārlieta ir izbeigta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, izbeigto disciplinārlietu atjauno, ja ierēdni ieceļ citā ierēdņa amatā un kopš disciplinārlietas izbeigšanas nav pagājuši divi gadi.

(5) Ja ir uzsākta ierēdņa kriminālvajāšana par to pašu tiesību normu pārkāpumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, to var ierosināt viena mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi spēkā stājušos lēmumu par krimināllietas izbeigšanu.

(6) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:

1) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;

2) iespējamo disciplinārpārkāpumu, informācijas avotu un pārkāpto tiesību normu;

3) šajā likumā norādīto disciplinārpārkāpuma kvalifikāciju;

4) mantisko zaudējumu, ja tāds ir;

5) trešo personu, ja tāda ir;

6) lietas izmeklētāju.

(7) Ierēdni un trešo personu iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

(8) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu šā likuma izpratnē nav administratīvs akts. Uz lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu neattiecas šā likuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

(9) Ja iestāde atzīst, ka lieta nav ierosināma, un ja iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iestāde informē iesniedzēju par atteikšanos ierosināt lietu.

(10) Disciplinārlietu var neierosināt vai izbeigt, ja izdarītais disciplinārpārkāpums ir bijis mazsvarīgs, proti, nav radījis kaitīgas sekas vai trešo personu interešu apdraudējumu un ierēdnis līdz tam gada laikā nav izdarījis līdzīgu disciplinārpārkāpumu, par kuru ir disciplināri sodīts vai par kuru viņam ir izteikts aizrādījums.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētajos gadījumos iestāde izsaka ierēdnim aizrādījumu. Aizrādījuma izteikšana nav uzskatāma par disciplinārsodu.

(1) Iestāde, pieņemot attiecīgu lēmumu, informāciju par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu var nodot izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldē.

(2) Lēmumā norāda informācijas nodošanas pamatojumu. Ja Valsts civildienesta pārvalde neatzīst pamatojumu par pietiekamu, tā 3 darba dienu laikā ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikšanos pieņemt informāciju un nodot informāciju atpakaļ izskatīšanai iestādē.

(3) Par informācijas Valsts civildienesta pārvaldē saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad Valsts civildienesta pārvalde ir pieņēmusi lēmumu par informācijas par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu pieņemšanu.

Izslēgt likumprojekta 31.pantu.

Svītrot likumprojekta 31.panta otrās daļas otro teikumu.

atbildīgās komisijas priekšlikumā

1. Lietu neierosina, bet ierosinātu lietu izbeidz, ja konstatē kādu no šādiem apstākļiem:

1. nav darbības vai bezdarbības, kas saturētu visas nepieciešamās disciplinārpārkāpuma pazīmes;
2. attiecīgi ierēdnis vai adresāts ir atradies šā likuma 7., 8., 9. vai 10.pantā minētajā situācijā un nav saucams pie disciplināratbildības;
3. spēku zaudējusi tiesību norma vai dienesta rīkojums, no kura izriet disciplināratbildība par attiecīgo disciplinārpārkāpumu;
4. ir izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar adresātu (ierēdni).

1. Ja lieta nav ierosināta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, to var ierosināt, ja personu ieceļ citā ierēdņa amatā un kopš dienas, kad konstatēta ierēdņa darbība vai bezdarbība, kas būtu pamats lietas ierosināšanai, nav pagājuši trīs gadi.
2. Ja lieta ir izbeigta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, izbeigto lietu var atjaunot, ja personu ieceļ citā ierēdņa amatā un kopš disciplinārlietas izbeigšanas nav pagājuši divi gadi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos iestāde neierosina vai izbeidz lietu un izsaka attiecīgi ierēdnim vai adresātam aizrādījumu. Aizrādījums nav atzīstams par disciplinārsodu.

Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Lietu var neierosināt vai izbeigt, ja izdarītais disciplinārpārkāpums ir bijis mazsvarīgs, nav radījis kaitīgas sekas vai trešo personu interešu apdraudējumu un attiecīgi ierēdnis vai adresāts līdz disciplinārkārkāpuma izdarīšanai gada laikā nav izdarījis līdzīgu disciplinārpārkāpumu, par kuru disciplināri sodīts vai ir izteikts aizrādījums.”

(2) Lēmumā par lietas ierosināšanu norāda:

1. adresāta vārdu, uzvārdu un amatu;
2. pārkāpuma faktu, tā informācijas avotu un pārkāpto tiesību normu;
3. šā likuma pantu, ar kuru pretrunā ir ierēdņa rīcība un par ko ierosināta lieta;
4. mantisko zaudējumu valstij, ja tāds ir, un raksturo to;
5. pārbaudes veicēju;
6. cietušo, ja tāds ir.

(3) Adresātu ar lēmumu par lietas ierosināšanu iepazīstina nekavējoties. Cietušo un iesniedzēju par lietas ierosināšanu informē triju darbdienu laikā.

„(1)Ja iespējamais disciplinārpārkāpuma fakts apstiprinās, iestāde pieņem motivētu rakstisku lēmumu, par lietas ierosināšanu.”

Svītrot 34.panta otrajā daļā 4.punktā vārdu „valstij”.

atbildīgās komisijas priekšlikumā

nr.31

atbildīgās komisijas priekšlikumā

nr.31

1. Saīsināto procesu izmanto gadījumos, ja ierēdņa izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturs pieļauj šā likuma 13.panta 1., 2. un 3.punktā minēto disciplinārsodu veidu piemērošanu un ierēdnis ir devis rakstisku piekrišanu saīsinātā procesa piemērošanai un piemērojamam disciplinārsodam.
2. Ja informācijas par disciplinārpārkāpuma faktu pārbaudes laikā iestāde konstatē, ka disciplinārpārkāpums ir noticis, un adresāts atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, lēmumā par lietas ierosināšanu paredz, ka lietā piemēro saīsināto procesu.
3. Saīsinātajā procesā lietu neizmeklē un iestāde pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu.

(1) Ja, pārbaudot informāciju par iespējamo disciplinārpārkāpumu, iestāde konstatē, ka disciplinārpārkāpums ir noticis, un ja ierēdnis atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, lēmumā par lietas ierosināšanu paredz, ka lietā piemēro saīsināto procesu.

(2) Saīsināto procesu izmanto gadījumos, kad ierēdņa izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturs pieļauj šā likuma 13.panta 1. — 3.punktā minēto disciplinārsodu veidu piemērošanu un ierēdnis ir devis rakstveida piekrišanu saīsinātā procesa disciplinārsoda piemērošanai.

(3) Saīsinātajā procesā iestāde pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu bez lietas izmeklēšanas.”

(2) Saīsināto procesu izmanto gadījumos, kad ierēdņa izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturs pieļauj šā likuma 13.panta 1. — 3.punktā minēto disciplinārsodu veidu piemērošanu un ierēdnis ir de vis rakstveida piekrišanu saīsinātā procesa disciplinārsoda piemērošanai.

(3) Saīsinātajā procesā iestāde pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu bez lietas izmeklēšanas.

1. Lieta ierosināma nekavējoties, bet ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par disciplinārpārkāpuma faktu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts disciplinārpārkāpuma fakts.
2. Ja ir uzsākta adresāta kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ir pamats ierosināt lietu, lietu var ierosināt pēc lēmuma pieņemšanas par krimināllietas izbeigšanu vai attaisnojoša tiesas sprieduma krimināllietā spēkā stāšanās. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad stājies spēkā lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai tiesas spriedums krimināllietā.
3. Lietu nevar ierosināt, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši divi gadi, izņemot šā panta otrajā daļā un šā likuma 32.panta otrajā un trešajā daļā minēto gadījumu.

„(1) Lieta ierosināma nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par iespējamo disciplinārpārkāpuma faktu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes, kuras kompetencē ir izskatīt šo lietu, lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts disciplinārpārkāpuma fakts.”

1. Ja iestāde atzīst, ka lieta nav ierosināma un iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iestāde informē iesniedzēju par atteikšanos ierosināt lietu.

(2) Iesniedzējs lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu var apstrīdēt šajā likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas. Lēmums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

1. Iestāde, pieņemot attiecīgu lēmumu, var lietu nodot izskatīšanai:

1. augstākā iestādē;
2. Ministru kabineta loceklim, kura padotībā tā atrodas;
3. Valsts civildienesta pārvaldē.

1. Lēmumā norāda lietas nodošanas pamatojumu. Ja iestāde, kurai nodod lietu, neatzīst pamatojumu par pietiekamu, tā var atteikties pārņemt lietu un nodot to atpakaļ izskatīšanai iestādē.
2. Pārņemot lietu, iestāde norīko pārbaudes veicēju un informē cietušo, ja tāds ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Apvienot likumprojekta 38. un 39.pantu un izteikt kā likumprojekta 23.pantu šādā redakcijā:

(1) Lietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas stadijā var pārņemt augstāka iestāde.

(2) Ministru kabineta loceklis ir tiesīgs pārņemt viņa padotībā esošajā iestādē ierosināto disciplinārlietu un nodot to Valsts civildienesta pārvaldei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā lietā.

(3) Lēmumā par lietas pārņemšanu norāda disciplinārlietas pārņemšanas pamatojumu.

(4) Pieņemot lēmumu par lietas pārņemšanu, iestāde norīko lietas izmeklētāju un informē trešo personu, ja tāda ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja disciplinārlieta pārņemta no citas iestādes, lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības pieņem termiņā, kas noteikts, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas pārņemšanu.”

(2) Ministru kabineta loceklis ir tiesīgs pārņemt viņa padotībā esošajā iestādē ierosināto disciplinārlietu un nodot to Valsts civildienesta pārvaldei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā lietā.

(3) Lēmumā par lietas pārņemšanu norāda disciplinārlietas pārņemšanas pamatojumu.

(4) Pieņemot lēmumu par lietas pārņemšanu, iestāde norīko lietas izmeklētāju un informē trešo personu, ja tāda ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja disciplinārlieta pārņemta no citas iestādes, lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplināratbildības pieņem termiņā, kas noteikts, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas pārņemšanu.

1. Lietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas stadijā var pārņemt:

1. augstāka iestāde;
2. Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas attiecīgā iestāde;
3. Ministru prezidents;
4. Valsts civildienesta pārvalde.

1. Lietas pārņemšana neattiecas uz gadījumu, ja lieta atrodas Valsts civildienesta pārvaldes lietvedībā.
2. Lēmumā par lietas pārņemšanu norāda lietas pārņemšanas pamatojumu.
3. Pieņemot lēmumu par lietas pārņemšanu, iestāde norīko pārbaudes veicēju un informē cietušo, ja tāds ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu, iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu par ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes. Ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz laiku līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu un sociālās garantijas.”

1. Pārbaudes veicējs konstatē ar disciplinārpārkāpumu saistītos faktus, pieprasa no adresāta un, ja nepieciešams, no cietušā paskaidrojumus, noskaidro lietas apstākļus, izvērtē tos un pieņem lēmumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu.
2. Pierādījumus pievieno lietai.
3. Lietas izmeklēšanā noskaidro:

1. vai ir veikta prettiesiska rīcība;
2. vai adresāts ir vainīgs tās veikšanā;
3. adresāta vainas formu;
4. atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus;
5. vai ir nodarīts mantisks zaudējums valstij;
6. citus ar lietu saistītus apstākļus.

Izteikt 42.panta trešās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

„Piemērojamo sodu par katru disciplinārpārkāpumu.”

Izteikt likumprojekta 42.pantu kā likumprojekta 26.pantu šādā redakcijā:
”26.pants. Izmeklēšanā noskaidrojamie apstākļi

(1) Lietas izmeklētājs izvērtē ar disciplinārpārkāpumu saistītos faktus un apstākļus, pieprasa no ierēdņa un, ja nepieciešams, no trešās personas paskaidrojumus, izvērtē tos un sagatavo atzinumu disciplinārlietā.

(2) Lietas izmeklēšanā noskaidro:

1) vai ir veikta prettiesiska rīcība;

2) vai ierēdnis ir vainīgs tās veikšanā;

3) ierēdņa vainas formu;

4) atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus;

5) vai ir nodarīts mantisks zaudējums;

(2) Lietas izmeklēšanā noskaidro:

1) vai ir veikta prettiesiska rīcība;

2) vai ierēdnis ir vainīgs tās veikšanā;

3) ierēdņa vainas formu;

4) atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus;

5) vai ir nodarīts mantisks zaudējums;

6) citus ar lietu saistītus apstākļus.

1. Adresātam un cietušajam ir pienākums pēc pārbaudes veicēja rakstiska pieprasījuma sniegt paskaidrojumus. Paskaidrojumus pēc paskaidrojumu sniedzēja izvēles var sniegt rakstiski vai mutiski. Ja paskaidrojumus sniedz mutiski, pārbaudes veicējs tos protokolē un paskaidrojumu sniedzējs un pārbaudes veicējs paraksta protokolu. Protokolu pievieno lietai.
2. Pieprasījumā norāda laiku, kad adresātam vai cietušajam jāsniedz paskaidrojumi, kā arī tālruņa numuru, pa kuru iespējams sazināties ar pārbaudes veicēju. Ja uzaicinātā persona nevar ierasties vai iesniegt rakstiskus paskaidrojumus pieprasījumā norādītajā laikā, tās pienākums ir paziņot par to pārbaudes veicējam.

(2) Pieprasījumā norāda laiku, kad ierēdnim vai cietušajam jāsniedz paskaidrojumi, kā arī tālruņa numuru, pa kuru iespējams sazināties ar pārbaudes veicēju. Ja uzaicinātā persona nevar ierasties vai iesniegt rakstveida paskaidrojumus pieprasījumā norādītajā laikā, tās pienākums ir paziņot par to pārbaudes veicējam.

1. Pēc lietas izmeklēšanas pārbaudes veicējs sagatavo lēmumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu. Lēmumā iekļauj šā likuma 42.pantā minēto apstākļu izvērtējumu.

 

2. Ja pārbaudes veicējs atzīst, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, lēmumā norāda ieteicamo piemērojamo disciplinārsodu.

(3) Ja lietas izmeklēšanas gaitā iestāde konstatē, ka ir pamats piemērot šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteikto sodu, iestāde pēc lēmuma par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu sagatavošanas, lietu nodod lēmuma pieņemšanai Valsts civildienesta pārvaldē. Konstatējot, ka lēmums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu nav pamatots šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteiktā soda piemērošanai, Valsts civildienesta pārvaldei ir tiesības nodot lietu atpakaļ papildus izmeklēšanai iestādē.

(4) Ja pārbaudes veicējs atzīst, ka adresāta darbība vai bezdarbība nesatur visas nepieciešamās disciplinārpārkāpuma pazīmes, lēmumā norāda, ka lieta izbeidzama.

Izteikt 44.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pārbaudes veicējs atzīst, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, atzinumā norāda ieteicamo piemērojamo disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu.

Izteikt likumprojekta 44.pantu kā likumprojekta 28.pantu šādā redakcijā:

(1) Pēc lietas izmeklēšanas lietas izmeklētājs sagatavo atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu. Atzinumā iekļauj šā likuma 26.pantā minēto apstākļu izvērtējumu.

(2) Ja lietas izmeklētājs atzīst, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, viņš atzinumā norāda ieteicamo piemērojamo disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu.

(3) Ja lietas izmeklēšanas gaitā iestāde konstatē, ka ir pamats piemērot šā likuma 13.panta 4. — 6.punktā noteikto sodu, iestāde pēc tam, kad sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, lietu nodod Valsts civildienesta pārvaldei lēmuma pieņemšanai. Ja Valsts civildienesta pārvalde secina, ka atzinums par disciplinārpārkāpumu nav pamatots, tā ir tiesīga nodot disciplinārlietu atpakaļ papildu izmeklēšanai.

(4) Ja lietas izmeklētājs atzīst, ka ierēdņa darbībā vai bezdarbībā nav visu nepieciešamo disciplinārpārkāpuma pazīmju, viņš atzinumā norāda, ka lieta izbeidzama.”

nr.47

nr.47

&nb sp;

(1) Pēc lietas izmeklēšanas lietas izmeklētājs sagatavo atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu. Atzinumā iekļauj šā likuma 26.pantā minēto apstākļu izvērtējumu.

(2) Ja lietas izmeklētājs atzīst, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, viņš atzinumā norāda ieteicamo piemērojamo disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu.

(3) Ja lietas izmeklēšanas gaitā iestāde konstatē, ka ir pamats piemērot šā likuma 13.panta 4. — 6.punktā noteikto sodu, iestāde pēc tam, kad sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, lietu nodod Valsts civildienesta pārvaldei lēmuma pieņemšanai. Ja Valsts civildienesta pārvalde secina, ka atzinums par disciplinārpārkāpumu nav pamatots, tā ir tiesīga nodot disciplinārlietu atpakaļ papildu izmeklēšanai.

(4) Ja lietas izmeklētājs atzīst, ka ierēdņa darbībā vai bezdarbībā nav visu nepieciešamo disciplinārpārkāpuma pazīmju, viņš atzinumā norāda, ka lieta izbeidzama.

1. Lietu izmeklē un lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas izbeigšanu pieņem mēneša laikā pēc tās ierosināšanas. Ja lieta pārņemta no citas iestādes, termiņu skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par lietas pārņemšanu. Ja cita iestāde atteikusies lietu pārņemt, lietas nosūtīšanas laiks netiek iekļauts lietas izmeklēšanas termiņā.
2. Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lietas izmeklēšanas termiņu iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kas pārsniedz četrus mēnešus, lietu nodod izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei, kas lietas izskatīšanas termiņu var pagarināt līdz vienam gadam. Attiecīgo lēmumu pievieno lietai.
3. Izmeklēšanas termiņā neieskaita laiku, kad adresātam ir bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.
4. Ja ir uzsākta adresāta kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ierosināta lieta, lietas izmeklēšanu aptur līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas izbeigšanu vai līdz tiesas sprieduma krimināllietā spēkā stāšanās dienai.

„(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lietas izmeklēšanas termiņu iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kas pārsniedz četrus mēnešus, Valsts civildienesta pārvalde dod atzinumu par termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam.”

Izteikt likumprojekta 45.pantu kā likumprojekta 29.pantu šādā redakcijā:

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lietas izmeklēšanas termiņu iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kas pārsniedz četrus mēnešus, iestādei šāds lēmums jāsaskaņo ar Valsts civildienesta pārvaldi, kas dod atzinumu par nepieciešamo termiņa pagarinājumu līdz vienam gadam.

nr.49

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lietas izmeklēšanas termiņu iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kas pārsniedz četrus mēnešus, iestādei šāds lēmums jāsaskaņo ar Valsts civildienesta pārvaldi, kas dod atzinumu par nepieciešamo termiņa pagarinājumu līdz vienam gadam.

(3) Izmeklēšanas termiņā neieskaita laiku, kurā ierēdnim ir bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.

1. par disciplinārsoda piemērošanu;
2. par lietas izbeigšanu.

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu pieņem, ja:

1. ir šā likuma 32.pantā paredzētie apstākļi;
2. adresātam izsaka aizrādījumu saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

(3) Lēmumu par lietas izbeigšanu iestāde paziņo adresātam un cietušajam, ja tāds ir. Cietušajam paziņo arī lēmuma motivāciju.

(4) Lēmumu par lietas izbeigšanu kā administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Svītrot 46.panta trešās daļas otro teikumu.

Izteikt likumprojekta 46.pantu kā likumprojekta 30.pantu šādā redakcijā:

(1) Pēc tam, kad lietas izmeklēšanas pabeigta, iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu;

2) par disciplinārsoda piemērošanu.

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu pieņem, ja nav konstatēti šā likuma 21.panta otrajā daļā paredzētie apstākļi vai ja ierēdnim izsaka aizrādījumu 21.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

1. Lēmumu par lietas izbeigšanu iestāde paziņo ierēdnim un trešajai personai.

(4) Lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu iestāde norāda:

(5) Ja par ierēdņa prettiesisko rīcību saskaņā ar likumiem paredzēta kriminālatbildība, iestāde nekavējoties par to paziņo prokuratūrai.

(6) Ja ierēdnis gada laikā no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpildīšana, vai piecu gadu laikā, ja piemērots šā likuma 13.panta 5. vai 6.punktā noteiktais disciplinārsoda veids, nav izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.”

atbildīgās komisijas

priekšlik.nr.52

1) par lietas izbeigšanu;

2) par disciplinārsoda piemērošanu.

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu pieņem, ja nav konstatēti šā likuma 21.panta otrajā daļā paredzētie apstākļi vai ja ierēdnim izsaka aizrādījumu 21.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

1. Lēmumu par lietas izbeigšanu iestāde paziņo ierēdnim un trešajai personai.

(4) Lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu iestāde norāda:

(5) Ja par ierēdņa prettiesisko rīcību saskaņā ar likumiem paredzēta kriminālatbildība, iestāde nekavējoties par to paziņo prokuratūrai.

1. Iestāde lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda:

1) ziņas par procesa dalībniekiem;

2) disciplinārpārkāpumu un raksturo to;

1. mantisko zaudējumu valstij, ja tāds ir, raksturo to, kā arī norāda tā apmēru;
2. šā likuma pantu, ar kuru pretrunā ir adresāta rīcība un uz kura pamata ierosināta lieta;
3. lēmuma pamatojumu. Ja lēmumā nav norādīta atsauce uz lēmumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, kurā ir norādīti fakti, kas pamato šā likuma 42.pantā minētos apstākļus, tos norāda lēmumā;
4. piemēroto disciplinārsodu;
5. lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

1. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu paraksta iestādes vadītājs.
2. Ja par adresāta prettiesisko rīcību saskaņā ar likumiem ir paredzēta kriminālatbildība, iestādes vadītājs nekavējoties par to ziņo prokuratūrai.

Svītrot 47.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus – “un raksturo to”.

Svītrot 47.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu „valstij”.

Izteikt 47.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) Lēmuma pamatojumu, ja lēmumā nav norādīta atsauce uz atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu vai ja iestādes vadītājs ir pieņēmis citu lēmumu, nevis atzinumā par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu ieteikto.”

Svītrot 47.panta ceturto daļu.

nr. 52

atbildīgās komisijas priekšlikumā

nr. 52

atbildīgās komisijas priekšlikumā

nr. 52

atbildīgās komisijas priekšlikumā

1. Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Lēmuma norakstu adresātam izsniedz pret parakstu vai nosūta pa pastu, noformējot to kā ierakstītu pasta sūtījumu. Lēmums uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.
2. Ja lēmumā paredzēta šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošana adresātam, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likumu amatā apstiprina Ministru kabinets, lēmums par disciplinārsoda piemērošanu stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā.

 

3. Lēmumu paziņo cietušajam.
4. Ja lēmumu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, tā triju darbdienu laikā lēmumu nosūta attiecīgajai iestādei. Valsts civildienesta pārvaldes lēmums iestādei ir saistošs.

Izteikt 48.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja lēmumā paredzēta šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošana adresātam, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likumu amatā apstiprina Ministru kabinets, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu patstāvīgi pieņem Valsts civildienesta pārvalde.”

Svītrot 48.panta trešo daļu.

Izteikt likumprojekta 48.pantu kā likumprojekta 31.pantu šādā redakcijā:

(1) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots ierēdnim, ja lēmumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumā paredzēta šā likuma 13.panta 4. — 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošana ierēdnim, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likumu amatā apstiprina Ministru kabinets, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu patstāvīgi pieņem Valsts civildienesta pārvalde.

(3) Ja lēmumu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, tā triju darbdienu laikā nosūta to attiecīgajai iestādei.”

nr. 61

nr. 61

nr. 61

(1) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots ierēdnim, ja lēmumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumā paredzēta šā likuma 13.panta 4. — 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošana ierēdnim, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likumu amatā apstiprina Ministru kabinets, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu patstāvīgi pieņem Valsts civildienesta pārvalde.

(3) Ja lēmumu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, tā triju darbdienu laikā nosūta to attiecīgajai iestādei.

1. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu izpilda pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru adresāta pieteikums noraidīts.
2. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kas paredz šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošanu, izpilda nekavējoties.
3. Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu ir spēkā līdz tā atcelšanai, izpildīšanai vai faktisko un tiesisko apstākļu izmaiņai, kuru dēļ lēmumu vairs nav iespējams izpildīt.
4. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu neizpilda, ja valsts civildienesta attiecības ar adresātu ir izbeigušās.

Izteikt likumprojekta 49.pantu kā likumprojekta 32.pantu šādā redakcijā:
”32.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu izpilde

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu izpilda pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru ierēdņa pieteikums noraidīts.

nr.63

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu izpilda pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru ierēdņa pieteikums noraidīts.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kas paredz šā likuma 13.panta 4. — 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošanu, izpilda nekavējoties.

1. Ja adresāts gada laikā no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpildīšana, nav izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tas atzīstams par disciplināri nesodītu.
2. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un attiecīgās lietas kopiju pievieno adresāta valsts civildienesta gaitas aprakstam. Gadu pēc disciplinārsoda izpildes minētais lēmums un lietas kopija tiek izņemta no valsts civildienesta gaitas apraksta un iznīcināta.

Svītrot 50.panta otro daļu.

Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“Ja adresāts gada laikā no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpildīšana, vai trīs gadu laikā, ja piemērots šā likuma 13.panta 6. punktā noteiktais disciplinārsoda veids, nav izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tas atzīstams par disciplināri nesodītu.”

Papildināt likumprojekta VI nodaļu ar pantu šādā redakcijā:

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ierēdnis un trešā persona var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(2) Ja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, to var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka lēmumu var atcelt tikai tiesa.”

atbildīgās komisijas priekšlikumā

nr.52

atbildīgās komisijas priekšlikumā

nr.52

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ierēdnis un trešā persona var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(2) Ja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, to var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka lēmumu var atcelt tikai tiesa.

1. Ievērojot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus, iestādes lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu tiesiskumu un pamatotību kontrolē iestāde, augstāka iestāde (amatpersona) Valsts civildienesta pārvalde, Valsts civildienesta pārvaldes Disciplinārlietu komisija un tiesa.
2. Iestāde, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus, pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt gan tiesisku, gan prettiesisku lēmumu.

Izslēgt likumprojekta VII nodaļu “Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu kontrole”.

1. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt adresāts un cietušais.
2. Iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu apstrīd Valsts civildienesta pārvaldē. Iestādes nolikumā var paredzēt augstāku iestādi (amatpersonu), kurā lēmumu apstrīd līdz tā apstrīdēšanai Valsts civildienesta pārvaldē.
3. Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un lēmumu par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu apstrīd Disciplinārlietu komisijā.
4. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt līdz:

1. tā pārsūdzēšanai tiesā;
2. dienai, kad tā izpilde ir kļuvusi neiespējama.

Svītrot 52.panta ceturto daļu.

1. Iestādes, tai skaitā Valsts civildienesta pārvaldes, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā, rakstiski iesniedzot iestādē iesniegumu.

(2) Iesniegums par lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.

(3) Iestāde iesniegumu kopā ar lietas materiāliem piecu darbdienu laikā attiecīgi nosūta Valsts civildienesta pārvaldei vai nodod Disciplinārlietu komisijai neatkarīgi no tā, vai iesniegums iesniegts, ievērojot lēmuma apstrīdēšanas termiņu.

(5) Lēmumu par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā, rakstiski iesniedzot attiecīgi iestādē vai Valsts civildienesta pārvaldē iesniegumu.

1. Valsts pārvaldes iestāde, attiecībā uz kuras ierēdni pieņemts Valsts civildienesta pārvaldes lēmums, var iesniegt Valsts civildienesta pārvaldes priekšniekam lūgumu izvērtēt Valsts civildienesta pārvaldes lēmuma lietā tiesiskumu un pamatotību.
2. Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka pieņem lēmumu 1 mēneša laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, termiņu ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz četriem mēnešiem.
3. Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka lēmumu adresāts un cietušais var apstrīdēt Disciplinārlietu komisijā.

Papildināt 55.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka lēmumu var atcelt tikai tiesa.”

(2) Lēmumu pieņemšanā Komisija ir neatkarīga un pakļauta tikai likumam.

(3) Komisijas sastāvā ir trīs locekļi. Komisijas locekļus ieceļ amatā Ministru kabinets uz četriem gadiem. Komisijas locekli var iecelt amatā atkārtoti. Komisijas locekli no amata atceļ Ministru kabinets.

(4) Komisijas locekli no amata atceļ šādos gadījumos:

1. ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ;
2. ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;
3. ja viņš ir pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasības;
4. ja viņš ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar ierēdņa statusu;
5. ja viņš sistemātiski nepilda savus amata pienākumus un šī lēmuma pieņemšanai piekrīt komisijas locekļu absolūtais vairākums;
6. pēc komisijas locekļa iniciatīvas.

(5) Komisijas locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumu, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Izslēgt likumprojekta VIII nodaļu.

1. Komisija izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi, objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, izskatot lietu saprātīgā termiņā.
2. Disciplinārlietu komisija lietas apstākļus noskaidro, izskatot lietu mutvārdu vai rakstveida procesā.
3. Izskatot lietu mutvārdu procesā, lietas apstākļus noskaidro komisijas sēdē.
4. Izskatot lietu rakstveida procesā, lietas apstākļus noskaidro, pamatojoties uz lietā esoš ajiem pierādījumiem.
5. Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, komisija dod procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas.
6. Komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem komisijas reglamentā noteiktajā kārtībā. Disciplinārlietu komisijas reglamentu apstiprina Ministru kabinets.

1. Lietu Komisija izskata atklāti.
2. Pēc motivēta komisijas lēmuma lietu var izskatīt slēgtā sēdē, lai neizpaustu procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu.
3. Slēgtā sēdē piedalās procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperts.
4. Slēgtā sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos lietu izskatīšanas noteikumus.
5. Lietā, kura izskatīta slēgtā sēdē mutvārdu procesā, publiski paziņo lēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

1. Apgabaltiesai adresēto apelācijas sūdzību iesniedz Komisijā.

(3) Apelācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no Komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas.

1. Apelācijas sūdzībā norāda:

1. tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2. sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama;
3. atbildētāju pārstāvošo institūciju un tās atrašanās vietu;
4. lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
5. kādā apjomā lēmumu pārsūdz;
6. kā izpaužas lēmuma nepareizība;
7. vai piesaka lūgumu par pierādījumu vākšanu (par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti Komisijā);
8. sūdzības iesniedzēja prasījumu;
9. vai piekrīt lietu izskatīt rakstveida procesā, ja Komisijā lieta izskatīta mutvārdu procesā;
10. sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;
11. sūdzības sastādīšanas laiku.

1. Apelācijas sūdzību paraksta sūdzības iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

1. Apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam, kā arī dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu. Ja apelācijas sūdzībai pievieno citus dokumentus, iesniedzami arī to noraksti atbilstoši procesa dalībnieku skaitam. Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau ir procesa dalībniekiem.
2. Komisija atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai pārējiem procesa dalībniekiem.

1. Komisijas pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja:

1. sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā likuma 60.panta prasībām;
2. apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti;
3. par apelācijas sūdzību nav samaksāta valsts nodeva.

2. Lēmumā nosaka sūdzības iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai.
3. Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā Komisijā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod sūdzības iesniedzējam.

(4) Apelācijas sūdzības atdošana iesniedzējam nav šķērslis tās atkārtotai iesniegšanai Komisijā, ievērojot normatīvo aktu prasības attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniegšanu.

1. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt sūdzību. Sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad Komisija pieņēmusi lēmumu. Sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.
2. Sūdzība iesniedzama Komisijai un tā adresējama attiecīgajai apelācijas instances tiesai.
3. Sūdzībai pievienojami tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti, kuru skaits atbilst procesa dalībnieku skaitam.
4. Ja iesniedzējs nav parakstījis sūdzību vai tai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, Komisija pieņem lēmumu atstāt sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.
5. Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta Komisijai. Pretējā gadījumā sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.
6. Pēc sūdzības saņemšanas Komisija sūdzības norakstus un tai pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem.

Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam,

1. Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas Komisija triju dienu laikā paziņo par to pārējiem procesa dalībniekiem un nosūta tiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus, norādot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.
2. Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa izbeigšanās lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem triju dienu laikā nosūta apgabaltiesai.

1. Par nepamatotu amata pienākumu vai no amata izrietošu pienākumu nepildīšanu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai birokrātisku, novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu –

soda ar rājienu vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu.

2. Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, – soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.
3. Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes gada laikā, – soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.
4. Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai atbrīvošanu no amata.

(5) Par tīšu rīcību pretēji amata pienākumiem, konkrētam rīkojumam vai uzdevumam, kas izdarīta personīgās interesēs vai ar nodomu kaitēt valsts pārvaldei, –

soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

Svītrot 66. panta otro un trešo daļu.

Izteikt likumprojekta 66.pantu kā likumprojekta 34.pantu šādā redakcijā:

(1) Par nepamatotu amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

nr.73

(1) Par nepamatotu amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

„67.pants. Padoto darbinieku laika nepietiekama organizēšana

Par padoto ierēdņu vai citu darbinieku darba nepietiekamu organizēšanu vai par disciplinārlietas neierosināšanu disciplinārpārkāpuma gadījumā, -

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz diviem gadiem vai ar atlaišanu no amata.”

1. Par darbību, kas pārsniedz amata tiesību un pilnvaru robežas, –

soda ar rājienu vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam.

2. Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

3. Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes divu gadu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

4. Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

Izteikt likumprojekta 67.pantu kā likumprojekta 35.pantu šādā redakcijā:

(1) Par darbību, kas pārsniedz amata tiesību un pilnvaru robežas, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.”

nr.76

(1) Par darbību, kas pārsniedz amata tiesību un pilnvaru robežas, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

1. Par valsts noslēpuma izmantošanas vai tā aizsardzības noteikumu pārkāpšanu un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

2. Par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti sešu mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai atbrīvošanu no amata.

3. Par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, ja to dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums, –

soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

Izteikt likumprojekta 68.pantu kā likumprojekta 36.pantu šādā redakcijā:

(1) Par valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanu vai ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(1) Par valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanu vai ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 69.pantu, attiecīgi mainot nākamo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

„69.pants. Dienesta stāvokļa nelikumīga izmantošana

Par tīšu amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai amatam neatbilstošu rīcību, kas izdarīta personīgās interesēs vai ar nodomu kaitēt valsts pārvaldei,-

soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.”

1. Par ierēdnim uzticētās vai lietošanā nodotās mantas vai naudas nozaudēšanu, bojāšanu, neuzturēšanu kārtībā vai nolaidīgu glabāšanu –

soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam.

2. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

3. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes divu gadu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

4. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

Likumprojekta 69.pantu izteikt kā likumprojekta 37.pantu šādā redakcijā:

(1) Par mantas nozaudēšanu, bojāšanu vai naudas nozaudēšanu samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.”

nr.81

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

70.pants. Nepiedienīga un necienīga izturēšanās

1. Par nepiedienīgu izturēšanos ārpus amata pienākumu pildīšanas vai necienīgu un amatam neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā –

soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz vienam gadam.

2. Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

3. Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts trīs un vairāk reizes divu gadu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

4. Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai ar atbrīvošanu no amata.

Likumprojekta 70.pantu izteikt kā likumprojekta 38.pantu šādā redakcijā:

(1) Par nepiedienīgu izturēšanos ārpus amata pienākumu pildīšanas vai necienīgu un amatam neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā, ja tas būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai valsts pārvaldei, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemina amatā uz laiku līdz vienam gadam.

(1) Par nepiedienīgu izturēšanos ārpus amata pienākumu pildīšanas vai necienīgu un amatam neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā, ja tas būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai valsts pārvaldei, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemina amatā uz laiku līdz vienam gadam.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

1. Par fizisku iedarbību pret apmeklētāju, priekšnieku, kolēģi, padoto, pret aizsargājamo, apsargājamo vai uzraugāmo personu, izpildot amata pienākumus vai sakarā ar to pildīšanu, –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar atbrīvošanu no amata.

2. Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja fiziskās iedarbības dēļ cietušajam ir nodarīti miesas bojājumi, –

soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

Svītrot 71.panta otro daļu.

Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

“Par fizisku iedarbību pret apmeklētāju, priekšnieku kolēģi, padoto, pret aizsargājamo, apsargājamo vai uzraugāmo personu, izpildot amata pienākumus vai sakarā ar to pildīšanu, -

soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.”

iekļaut priekšlik.

nr.88

iekļaut priekšlik.

nr.88

1. Par citu Ministru kabineta noteikto ierēdņa uzvedības principu pārkāpšanu –

soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu.

2. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

3. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes divu gadu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

Svītrot 72.panta otro un trešo daļu.

Papildināt 72.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot pantu numerāciju:

“Par tādu pašu pārkāpumu, ja tā dēļ valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums vai personai nodarīts personisks kaitējums, vai mantisks zaudējums,-

soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.”

Likumprojekta 72.pantu izteikt kā likumprojekta 39.pantu šādā redakcijā:

(1) Par nesamērīgi sīkumainu savu dienesta pienākumu pildīšanu attiecībā pret apmeklētāju vai kolēģi, par apmeklētāja vai kolēģa tiesību neievērošanu vai ignorēšanu, kā arī par klaji aizvainojošu izturēšanos pret apmeklētāju vai kolēģi izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

(3) Par apmeklētāja vai kolēģa fizisku ietekmēšanu atbrīvo no amata.”

iekļaut priekšlik. nr.88

iekļaut priekšlik. nr.88

(1) Par nesamērīgi sīkumainu savu dienesta pienākumu pildīšanu attiecībā pret apmeklētāju vai kolēģi, par apmeklētāja vai kolēģa tiesību neievērošanu vai ignorēšanu, kā arī par klaji aizvainojošu izturēšanos pret apmeklētāju vai kolēģi izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

(3) Par apmeklētāja vai kolēģa fizisku ietekmēšanu atbrīvo no amata.

Likums stājas spēkā 200_.gada __._______________.

Likums stājas spēkā 200_.gada __._______________.