Likumprojekts

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā

Izdarīt Dzīvnieku aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 6., 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.panta pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) mājas (istabas) dzīvnieka izmantošana citu dzīvnieku apmācībai;".

2. Papildināt 4.panta pirmo daļu ar 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"14) dzīvnieku turēšanas noteikumu, labturības prasību un pārvadāšanas noteikumu neievērošana, kas apdraud dzīvnieka veselību vai var izraisīt tā nāvi;

15) kaušanai paredzēto dzīvnieku aizsardzības prasību neievērošana."

3. 5.pantā:

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, viņš dzīvnieku atsavina par labu personai, kas spēj pildīt šos pienākumus. Ja dzīvnieku nav iespējams atsavināt par labu personai, kura spēj pildīt šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, dzīvnieka īpašnieks nodod to patversmei vai eitanazē atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā dzīvnieku nodod patversmē vai eitanazē.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests atzīst suni par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to.";

izteikt septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Bīstama suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieka sterilizāciju vai kastrāciju mēneša laikā pēc tam, kad stājies spēkā Pārtikas un veterinārā dienesta komisijas lēmums par suņa sterilizēšanu vai kastrēšanu. Lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Par suņa sterilizēšanu vai kastrēšanu maksā dzīvnieka īpašnieks vai turētājs.

(8) Lai suni atzītu par bīstamu un noteiktu turpmāko rīcību ar to, Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, izveido komisiju. Komisijas lēmumu dzīvnieka īpašnieks vai turētājs mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās izpilda vai apstrīd, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā.";

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja uzsākts process, lai atzītu suni par bīstamu, suņa īpašnieks vai turētājs ievēro normatīvajos aktos par bīstama suņa turēšanu noteiktās prasības.

(11) Bīstamu suni tā īpašnieka vai turētāja prombūtnes laikā aizliegts uzticēt citām personām, izņemot patversmes, suņu viesnīcas, kā arī kinologus un veterinārārstus."

4. Papildināt 8.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Vietējā pašvaldība, saskaņojot ar Pārtikas un veterināro dienestu, organizē klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu vai, ja nepieciešams, arī likvidēšanu.

(4) Bezsaimnieku kaķi, kuri ir sterilizēti un kuri uzturas dzīvojamo māju tuvumā, bet ne tālāk par 200 m, nav uzskatāmi par klaiņojošiem dzīvniekiem."

5. Papildināt 9.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu izpildi dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, kā arī sniedz Eiropas Savienības institūciju pieprasīto informāciju."

6. 10.pantā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus;

3) labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, apmācībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs un sacensībās, kā arī dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus;";

papildināt pantu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"11) prasības bīstama suņa turēšanai;

12) kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā."

7. Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzīvnieku sacensību organizētājs informē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību par sacensību norises vietu un laiku."

8. Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmanto šim mērķim audzētus dzīvniekus (laboratorijas dzīvniekus) vai citus dzīvniekus saskaņā ar 25.pantā noteiktajām prasībām."

9. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Pārtikas un veterinārais dienests pēc Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes atzinuma izvērtēšanas izsniedz atļauju dzīvnieku izmantošanai eksperimentos un zinātniskos pētījumos, kā arī bioloģiskās, medicīniskās un veterinārmedicīniskās profesionālās izglītības apgūšanai."

10. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

"39.pants. (1) Vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē klaiņojošos un konfiscētos mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai arī slēdz līgumu ar fizisku vai juridisku personu par šādu dzīvnieku izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi.

(2) Vietējās pašvaldības organizē bezsaimnieku dzīvnieku līķu aizgādāšanu uz dzīvnieku kapsētām vai kremēšanas vietām un tos apglabā vai kremē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par dzīvnieku kapsētu uzturēšanu."

11. Izteikt 44.panta 6.punktu šādā redakcijā:

"6) gadījumiem, kad dzīvnieks uzbrūk cilvēkam vai nodara kaitējumu cilvēka veselībai vai dzīvībai;".

12. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. Dzīvnieku atļauts nogalināt tikai ar dzīvnieka īpašnieka atļauju (eitanāzijas gadījumā - rakstveida atļauju), izņemot šā likuma 5.panta 2.¹, astotajā un devītajā daļā un 44.panta 5., 6. un 7.punktā noteiktos gadījumus."

13. Pārejas noteikumu 2.punktā:

aizstāt skaitli un vārdu "2004 .gada" ar skaitli un vārdu "2006.gada";

izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, apmācībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs un sacensībās, kā arī dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus;".

Zemkopības ministrs

M.Roze

Likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”

anotācija (prezicēta)

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā ir veikti, lai saskaņotu normatīvo aktu normas mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas jomā. Normatīvo aktu nepilnības kavē nodrošināt mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanu Latvijas Republikā. Pašreiz Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.pantā nav pilnīgi norādīti dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumi, kuri apdraud dzīvnieku veselību vai dzīvību, uzskaitot cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem veidus. 5.panta piektā daļa nosaka, ka Pārtikas un veterinārais dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par bīstamu atzīst suni, bet neparedz lēmuma pieņemšanu par turpmāko rīcību ar bīstamiem suņiem. Septītā un astotā daļa neskaidri definē laiku, kurā bīstama suņa īpašniekam vai turētājam jāizpilda Pārtikas un veterinārā dienesta lēmums. 8.pantā nav noteikts kā vietējās pašvaldības organizē klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu vai likvidēšanu. 9.pantā nav noteikts, kas uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu izpildi dzīvnieku labturības prasību jomā. 10.pants paredz tikai sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanas nosacījumus, bet neparedz nosacījumus toizmantošanai, apmācībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs un sacensībās. Atbilstoši 19.pantam pašreizējā situācijā sacensības ar dzīvnieku piedalīšanos atļauts rīkot tikai ar attiecīgā teritoriālā pārtikas un veterinārā dienesta vadītāja atļauju, bet starptautiska mēroga pasākumus - tikai ar valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora atļauju, nenodrošinot efektīvu kontroli un uzraudzību. 24. un 25.pantā šobrīd nav regulēts jautājums par eksperimentālo dzīvnieku izmantošanu bioloģiskās, medicīniskās un veterinārmedicīniskās profesionālās izglītības apgūšanā. 39.pants nosaka, ka pašvaldības tikai izveido un uztur dzīvnieku patversmes, bet nenosaka pašvaldības funkcijas tur ievietoto dzīvnieku aprūpei. Bez tam nav noteikts, kādiem dzīvnieku veidiem, saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.pantu, vietējām pašvaldībām ir jānodrošina aprūpe patversmēs. Patreiz Latvijā ir ņemtas uzskaitē Pārtikas un veterinārajā dienestā 13 dzīvnieku patversmes, no kurām viena ir privātperonas, bet trīs sabiedrisko organizāciju dzīvnieku patversmes. 44.panta sestā daļa nosaka, ka drīkst nogalināt dzīvnieku, ja tas tieši apdraud cilvēku vai citu dzīvnieku veselību vai dzīvību, taču normatīvajos aktos nav noteikts „tieša apdraudējuma” jēdziens. 45.pants nosaka, ka bez īpašnieka atļaujas nav iespējama kaitīgo grauzēju un kukaiņu iznīcināšana.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”: 1) paredz paplašināt cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem jēdzienu; 2) deleģē Pārtikas un veterināro dienestam funkciju atzīt par bīstamiem suņus un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību ar tiem; 3) nosaka bīstamā mājas (istabas) dzīvnieka kastrācijas, sterilizācijas un eitanāzijas kārtību; 4) nosaka Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci par Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu izpildes kontroli; 5) precizē pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par labturības prasībām sporta, darba un atrakciju dzīvnieku izmantošanai, apmācībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs un sacensībās un mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus; 6) precizē prasības dzīvnieku izmantošanai eksperimentos un zinātniskos pētījumos; 7) precizē vietējo pašvaldību funkcijas: nodrošināt klaiņojošo un konfiscēto mājas (istabas) dzīvnieku un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku aprūpi pašvaldību dzīvnieku patversmēs, kā arī apglabāt bezsaimnieka dzīvnieku līķus; 8) precizē prasības dzīvnieku nogalināšanai; 9) pārejas noteikumos nosaka ar mājas (istabas) dzīvnieku labturību un aizsardzību saistīto normatīvo aktu spēkā stāšanās laiku - 2006.gada 1.janvāri.
3. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts nerada sociālās sekas, tomēr anotācijas I.sadaļas 1.punktā minēto normatīvo aktu ieviešana ir nepieciešama, lai uzlabotu dzīves vidi un nodrošinātu sabiedrības atbildību par pieradinātiem mājas (istabas) dzīvniekiem.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekta ieviešana sakārtos pienākumu un tiesību izpratni par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību un labturību (dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kam jānodrošina viņa aprūpē esošā dzīvnieka fizioloģiskās un zoopsiholoģiskās vajadzības, vietējām pašvaldībām, kam jāatbild par sabiedrisko kārtību un Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas atbild par dzīvnieku veselības, labturības un aizsardzības prasību ievērošanas kontroli). Likumprojekta ieviešana atvieglos dzīvnieku aizsardzības un labturības noteikumu pārkāpēju saukšanu pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Tā rezultātā būtiski uzlabosies vides kvalitāte.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads 2005.	Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
				2006.	2007.			2008.
1			2	3	4			5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			0	0	0			0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			0	0	139,2			121,1	130,2
3. Finansiālā ietekme			0	0	- 139,2			- 121,1	- 130,2
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			0	0	0			0	0
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
Pārtikas un veterinārais dienests MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to”			0	0	139,2			121,1	130,2
Atalgojums (8 vecāko inspektoru štata vienībām un 5 vecāko referentu - juristu štata vietām (ierēdņi)).			0	0	52,2			52,2	52,2
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09 %)			0	0	12,6			12,6	12,6
Pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumu apmaksa.			0	0	6,2			6,2	6,2
Darba devēja apmaksātie veselības apdrošināšanas maksājumi.			0	0	0,9			0,9	0,9
Transportlīdzekļu uzturēšana un remonts.			0	0	4,3			3,8	4,1
Telpu un inventāra īre un noma.			0	0	13,0			13,0	13,0
Kancelejas preces, materiāli, inventārs un spectērpi.			0	0	21,0			20,9	21
Maksa par degvielu.			0	0	10,3			10,3	10,3
Ikgadējā apmācība (kvalifikācijas celšana).			0	0	1,2			1,2	1,2
Citi izdevumi.			0	0	0,2			0	0,1
KAPITĀLIEGULDĪJUMI			0	0	17,3			0	8,7
Datori un skaitļošanas tehnika. Datortehnika ietver 7 datorkomplektus un printerus.			0	0	6,0			0	3,0
Kancelejas mēbeles un telpu iekārtas			0	0	2,4			0	1,2
Pārējie kustamie īpašumi. Pārējie kustamie īpašumi ir 5 digitālās videokameras (500 Ls/gb.) katram reģionam un Rīgas pilsētai, 2 mobilie telefoni inspektorātam (75 Ls/gb.), 27 transponderu nolasītāji Pārtikas un veterinārajām pārvaldēm (230 Ls/gb.). Videokameras nepieciešamas suņa uzvedības filmēšanai. Ja komisija pieņem lēmumu par suņa eitanāziju un suņa īpašnieks apstrīd likumā noteiktā kārtībā komisijas lēmumu, nofilmētais materiāls nepieciešams kā lietišķais pierādījums lēmuma pamatotībai.			0	0	8,9			0	4,5
KOPĀ 5.			0	0	139,2			121,1	130,2
6. Cita informācija			Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to” ir administratīvā procesa sastāvdaļa. Par suņu uzbrukumu skaitu gada laikā ņemta informācija no Vides veselības informācijas centra. Pārtikas un veterinārajam dienestam nepieciešamo finansējumu 2007.gadam pieprasīs Zemkopības ministrija kā prioritāro pasākumu no valsts budžeta. Atalgojuma aprēķinos ierēdņiem ietverti atvaļinājuma pabalsti, piemaksa par prombūtnē (atvaļinājumā) esoša ierēdņa amata pienākuma pildīšanu, kompensācijas par ceļa izdevumiem u.c. saskaņā ar 16.12.2003. MK noteikumiem Nr.705. Inspektoriem ir noteikta 10 % piemaksa saskaņā ar 28.05.2002. MK noteikumu Nr.217 4.pielikumu par darbu veterinārajās iestādēs, kas saistītas ar veselībai bīstamiem darba apstākļiem. Aprēķiniem izmantota vidējā algas likme mēnesim Ls 170. Vidējā darba samaksa mēnesī Ls 215,33 vecākajam inspektoram un Ls 198,33 vecākajam referentam - juristam. Algas fonds aprēķināts trīs komisijas ārštata darbiniekiem par darbu komisijā. Kopā par 3917 komisijas darba stundām paredzēts samaksāt Ls 19585. Darba devēja samaksātie veselības apdrošināšanas maksājumi veido izdevumus par obligāto veselības pārbaudi saskaņā ar 04.03.1997. MK noteikumiem Nr.86 un darbu veselībai bīstamos darba apstākļos (darbs ar bīstamiem suņiem). Pašlaik nav zināms, cik būs jāmaksā par komisijas profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, jo tas būs iespējams tikai pēc Ministru kabineta noteikumu projekta pieņemšanas, izvērtējot iespējamo risku. Precīza summa par apdrošināšanu tiks noteikta pēc konkursa. Transportlīdzekļu uzturēšanas izdevumi ietver obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, KASKO un kārtējo garantijas remontu. Telpu un inventāra īre un noma ietver piecu transportlīdzekļu nomu par kopējo summu Ls 9180. Kancelejas preces, materiāli, inventārs un spectērpi ietver 1305 transponderus gadā (8 Ls/gb) un 1305 videokasetes suņu uzvedības filmēšanai (3,05 Ls/gb.). Maksa par degvielu ietver piecus transportlīdzekļus ar gada nobraukumu katrai 49000 km. Ikgadējās mācības ietver kvalifikācijas paaugstināšanas kursus Latvijā. Datortehnika ietver 7 datorkomplektus un printerus. Pārējie kustamie īpašumi ir 5 digitālās videokameras (500 Ls/gb.) katram reģionam un Rīgas pilsētai, 2 mobilie telefoni inspektorātam (75 Ls/gb.), 27 transponderu nolasītāji Pārtikas un veterinārajām pārvaldēm (230 Ls/gb.). Inspektoriem kameras nepieciešamas, lai varētu filmēt suņa uzvedību, pēc tam komisija pieņem lēmumu, atzīt suni par bīstamu vai nē. Īpaši svarīgi, nofilmētais materiāls ir tajā gadījumā, kad jāpieņem lēmums par suņa eitanāziju. Ja suņa īpašnieks apstrīd komisijas lēmumu un pārsūdz tiesā, pēc suņa eitanāzijas, tad nofilmētais materiāls kalpo kā lietiskais pierādījums komisijas lēmuma pamatotībai. Digitālā kamera nepieciešama, jo ar to var arī nofotografēt un pārkopēt uz datortehniku un līdz ar to pavairot. Mobilie telefoni inspektoriem vajadzīgi, lai pildot savas dienesta funkcijas, nepieciešamības gadījumā varētu izsaukt citus valsts dienestus (policiju, ātro palīdzību, suņu ķērājus u.c.) palīdzības sniegšanai.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Vienlaicīgi ar šo likumprojektu tiek iesniegti šādi projekti: 1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to”; 2. Ministru kabineta noteikumu projekts “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi.”; 3. Ministru kabineta noteikumu projekts ”Labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās un kārtība, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā”.
2.Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			2003.gada 26.novembra Eiropas Komisijas lēmums par suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku vienota parauga pasēm, pārvietojoties Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās. Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.998/2003 par mājas (istabas) dzīvnieku veselības prasībām nekomerciālai pārvadāšanai saistībā ar Eiropas Padomes direktīvu 92/65/EEC.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedums, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe				Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Latvijas Kinoloģiskā biedrība un tās dzīvnieku aizsardzības grupa, Latvijas dzīvnieku aizsardzības biedrība, SIA „AB Grupa”, SIA „ZOO Centrs”, ASF ”Dzīvnieku draugu fonds”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Iesniegtie priekšlikumi daļēji iestrādāti normatīvajā aktā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			05.03.2004. informatīvā sēde, 11.03.2004. tikšanās ar mednieku darba grupu, 11.03.2004. tikšanās ar vietējo pašvaldību pārstāvjiem, 12.03.2004. tikšanās ar veterinārārstu darba grupu, 16.03.2004. tikšanās ar mednieku darba grupu, 18.03.2004. tikšanās ar veterinārārstu darba grupu. 2004.gada 21.jūnijā un 1.jūlijā sanāksmes, kurās piedalījās Latvijas Kinoloģiskā biedrība un tās dzīvnieku aizsardzības grupa, Latvijas dzīvnieku aizsardzības biedrība, SIA „AB Grupa”, SIA „ZOO Centrs”.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Nav notikušas.
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Likumprojekta ietvaros vietējo pašvaldību funkcijas netiek paplašinātas, bet tiek precizētas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās vietējās pašvaldības un dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu īpašnieki saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pantu un Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Zemkopības ministrs M.Roze

21.01.2005 14:00

1961

A.Lancmane

7027365, Anita.Lancmane@zm.gov.lv

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
L.Straujuma	S.Grigaļūna	D.Malzubre	A.Lancmane