2005. gada 11.janvārī Noteikumi Nr.17
Rīgā (prot. Nr.3 31.§)
Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu
valsts vai sabiedriskajām vajadzībām"
Izdoti Latvijas Republikas
Satversmes 81.panta kārtībā
Izdarīt likumā "Par nekustamā
īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām"
(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,
39./40./41.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā:
"4.pants. Pēc tam, kad stājies spēkā attiecīgais
likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām,
valsts vai pašvaldība iegūst īpašumtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu un
ir tiesīga pieprasīt, lai tās tiktu nostiprināts zemes grāmatā normatīvajos
aktos paredzētajā kārtībā."
5.pants. Institūcija, uz kuras ierosinājuma pamata notiek
atsavināšana, pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās piedāvā atsavinātā nekustamā
īpašuma bijušajam īpašniekam pēc saviem ieskatiem taisnīgu atlīdzību vai
līdzvērtīgu mantu."
2. Izteikt 7., 8., 9. un 10.pantu šādā
redakcijā:
"7.pants.
Nostiprinot zemes grāmatā īpašumtiesības uz atsavināto zemi, tā pāriet valsts
vai pašvaldības īpašumā bez jebkādiem apgrūtinājumiem, ja atsavinātā zemes
gabala platība nepārsniedz 20 procentus no visa īpašnieka zemes gabala
apjoma.
8.pants. Ieinteresētās personas, kam par labu zemes
grāmatā atzīmētas kādas tiesības uz atsavināto zemi, pēc viņu pieprasījuma
saņem tām pienākošās summas priekšrocības kārtībā, bet ne vairāk par atlīdzības
summu.
9.pants. Ja vienošanās nav panākta, strīdu par atlīdzības
lielumu vai veidu izskata tiesa. Institūcija vai bijušais īpašnieks šajā
gadījumā ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Strīda
ierosināšana par atlīdzības lielumu vai veidu neaptur nekustamā īpašuma
pārņemšanu tās institūcijas valdījumā, kuras vajadzībām to atsavina.
Saņēmusi pieteikumu, tiesa uzdod tiesu
izpildītājam atbilstoši Latvijas civilprocesuālajiem likumiem aprakstīt un
novērtēt atsavināto nekustamo īpašumu, pieaicinot tās institūcijas pārstāvi,
kuras vajadzībām nekustamais īpašums atsavināts, un bijušo īpašnieku, kā arī
trīs ekspertus pēc pušu savstarpējas vienošanās. Ja tiesas noteiktajā termiņā
vienošanās nav panākta, ekspertus pieaicina tiesa. Eksperta noraidīšana
pieļaujama, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.
Ja bijušā īpašnieka vai viņa pilnvarnieka
dzīvesvieta nav zināma, viņš uzaicināms ar publikāciju oficiālā laikrakstā,
nosakot, ka viņam jāierodas mēneša laikā. Ja minētajā laikā neierodas ne
bijušais īpašnieks, ne viņa pilnvarnieks, bijušā īpašnieka interešu
aizstāvēšanai likumā noteiktajā kārtībā ieceļams aizgādnis.
Ja attiecīgā
institūcija atsavinātajam nekustamajam īpašumam dod zemāku novērtējumu par tā
hipotekārajiem parādiem, novērtēšanā pieaicināmi arī tie atsavinātā īpašuma
hipotekārie kreditori, kuru adreses ir zināmas.
10.pants. Institūcijai, kuras vajadzībām notiek atsavināšana,
jāiesniedz tiesai paziņojums, norādot cenu, kādu tā noteikusi atsavinātajam
nekustamajam īpašumam, un tās pamatojumu. Šā paziņojuma noraksti izsniedzami
nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam un viņa hipotekārajiem kreditoriem, ja
viņu adreses ir zināmas un ja viņi ir aicināmi aprakstīt un novērtēt nekustamo
īpašumu."
3. Izteikt 12.pantu
šādā redakcijā:
"12.pants. Pēc aprakstīšanas nekustamais īpašums pāriet
tās institūcijas valdījumā, kuras vajadzībām to atsavina. Valdījuma pārņemšana
notiek arī tad, ja ieguvējs īpašuma tiesības vēl nav nostiprinājis zemes
grāmatā. Ja nekustamais īpašums netiek atbrīvots labprātīgi, pēc tās
institūcijas lūguma, kuras vajadzībām nekustamais īpašums atsavināts, tiesa
lemj par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā.
Atsavinot dzīvojamo māju (dzīvokli), kurā
dzīvo tās īpašnieks vai viņa ģimenes locekļi, attiecīgajai institūcijai viņi
jānodrošina ar citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Tiesības uz nodrošināto
dzīvojamo telpu saglabājamas vienu gadu pēc atlīdzības izmaksas."
4. Aizstāt 13.pantā vārdu "īpašnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "bijušais īpašnieks" (attiecīgā locījumā).
5. 16.pantā:
izteikt pirmo daļu
šādā redakcijā:
"Lietas izskatīšanā tiesa pieaicina
bijušo īpašnieku, tās institūcijas pārstāvi, kuras vajadzībām nekustamais
īpašums atsavināts, un hipotekāros kreditorus.";
aizstāt otrajā daļā vārdu
"īpašnieks" ar vārdiem "bijušais īpašnieks".
6. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"Pēc tam, kad tiesas spriedums par
atlīdzības apmēru ir stājies likumīgā spēkā, tā bijušajam īpašniekam ir
izmaksājama tiesas noteiktā atlīdzība un tiesas noteiktie procenti, bet ne
mazāk par sešiem procentiem gadā no likuma par nekustamā īpašuma piespiedu
atsavināšanu spēkā stāšanās dienas līdz samaksas dienai."
7. Izslēgt 18.pantu.
Ministru kabineta noteikumu projekta Grozījumi likumā
Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām
vajadzībām
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
||||||||||||
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Noteikumu projektu paredzēts izdot Latvijas
Republikas Satversmes 81.panta kārtībā. Saskaņā ar Latvijas Republikas
Satversmes 81.pantu laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir
tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir
likuma spēks. Noteikumu projekta
izdošana Satversmes 81.kārtībā nepieciešama sekojošu iemeslu dēļ: 1) divpadsmit gadu laikā kopš likuma Par nekustamā
īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām (turpmāk
Likums) atjaunošanas 1992.gadā tas piemērots trīs reizes. Likuma retā
piemērošana nav izveidojusi tā izmantošanas praksi. No šiem trīs
atsavināšanas gadījumiem ne reizi nav atsavināts tāds nekustamais īpašums,
kurā bijušajiem īpašniekiem būtu ieradāma cita dzīvojamā telpa; 2) neskaidrā prakse šobrīd novedusi pie situācijas, kurā nav skaidrs
tiesiskais regulējums kādā vairākas Likumā ietvertās normas īstenojamas
(Likuma 12.pants par valdījuma pārņemšanu un citas dzīvojamās telpas
ierādīšanu); 3) Likums šobrīd neskaidrību dēļ neļauj sākt nekādas darbības ar
atsavināto īpašumu līdz brīdim, kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums par
atlīdzības apmēru. Tādejādi valstij atsevišķu indivīdu spekulatīvu interešu
dēļ nav iespējams realizēt nozīmīgas sabiedriskas un valstiskas intereses; 4) valsts, lai izvairītos no pašu būvniecības projektu
neprognozējamas kavēšanās un nodrošinātu sabiedrības interešu īstenošanu ir
spiesta maksāt īpašnieka pieprasīto atlīdzību, kas neatbilst ne sabiedriskām
interesēm, ne racionālai valsts budžeta līdzekļu izmantošanai, kā arī pēc
būtības ir pretrunā ar paša atsavināšanas likuma noteikto kārtību proti,
tiesa novērtē un nosaka atlīdzības apmēru; 5) Likumā neregulētie jautājumi neļauj īstenot Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma 1.panta trešo daļu, saskaņā ar kuru Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts īstenojams līdz 2008.gada 18.novembrim. Latvijas Republikas Satversmes 105.pants paredz, ka īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas kārtību valsts vai sabiedriskajām vajadzībām regulē likums Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām. Saskaņā ar Likumu, pēc atsevišķa likuma par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, institūcija, kuras vajadzībām nekustamais īpašums tiek atsavināts piedāvā īpašniekam noslēgt vienošanos piedāvājot taisnīgu atlīdzību (naudā) vai apmainīt pret līdzvērtīgu mantu. Ja vienošanās nav panākta, uz attiecīgās institūcijas pieteikuma pamatu lietu izskata tiesa, kura nosaka nekustamā īpašuma novērtēšanu un nosaka atlīdzības apmēru. Pēc atlīdzības apmēra noteikšanas un tās samaksas vai iemaksas valsts budžetā institūcija iesniedz zemes grāmatu nodaļai tiesas sprieduma norakstu kopā ar nekustamā īpašuma aprakstu tā reģistrēšanai uz valsts vai pašvaldības vārda. Tādejādi, ņemot vērā tiesvedības procesa ilgumu par atlīdzības
apmēru, būvniecības projekts var tikt aizkavēts uz neprognozējamu laiku, kas
ne tikai neļauj valstij īstenot svarīgas sabiedrības intereses, kuru dēļ
atsavināšana notikusi, bet arī nodara būtiskus zaudējumus konkrētu būvdarbu
uzsākšanas kavēšanās dēļ. Likums nenosaka brīdi, ar kuru atsavināto dzīvojamo māju īpašnieki un viņu ģimenes locekļi zaudē tiesības lietot nekustamo īpašumu. Netiek regulēta arī kārtība, kādā atbildīgā institūcija pārņem atsavināto nekustamo īpašumu valdījumā un nodrošina dzīvojamās mājas īpašnieku ar citu dzīvojamo platību. |
|||||||||||
2.
Normatīvā akta projekta būtība |
Grozījumi paredz, ka pēc atsevišķa likuma par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, īpašumtiesības uz atsevišķā likuma pamata pāriet valstij vai pašvaldībai. Tādejādi ar atsevišķā likuma par nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu īpašuma tiesības uz atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem iegūs valsts vai pašvaldība. Savukārt atsavināto nekustamo īpašumu bijušie īpašnieki ar šo dienu iegūs tiesības uz taisnīgu atlīdzību atbilstoši LR Satversmes 105.pantam. Indivīda tiesību aizsardzībai, bijušais īpašnieks ar Likuma grozījumiem tiek atbrīvots no valsts nodevas samaksas vēršoties tiesā ar prasības pieteikumu par atlīdzības apmēru. Kaut arī Likuma 12.pants paredz, ka pēc tiesas uzdotās nekustamā īpašuma aprakstīšanas nekustamais īpašuma pāriet tās iestādes valdījumā, kuras vajadzībām to atsavina, šī prakse ne reizes nav izmantota un netiek regulēta kārtība, kādā nekustamais īpašums pārņemams valdījumā. Likumprojekts paredz, ka gadījumā ja nekustamā īpašuma pārņemšana nenotiek labprātīgi, ievešana valdījumā notiek uz tiesas lēmuma pamata. Iekļaujot šādu normu netiktu izjaukts taisnīgs līdzsvars starp īpaši nozīmīgām sabiedrības interesēm un attiecīgo īpašnieku privātajām interesēm, jo tiktu paredzēta kārtība, saskaņā ar kuru tiesas ceļā notiek atsavinātā īpašuma pārņemšana valdījumā un bijušajiem īpašniekiem tiek nodrošināta cita dzīvojamā platība, neietekmējot iespējas griezties tiesā taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanai. |
|||||||||||
3. Cita
informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
II.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||||
1. Ietekme
uz makroekonomisko vidi |
Normatīvais akts šo
jomu neskar |
|||||||||||
2. Ietekme
uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Pēc normatīvā akta pieņemšanas valstij saskaņā ar spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem būs tiesības nekustamos īpašumus pārreģistrēt
zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. |
|||||||||||
3. Sociālo
seku izvērtējums |
Dzīvojamo māju īpašnieki un viņu ģimenes
locekļi, kuri dzīvo atsavināmajās dzīvojamās mājās saskaņā nodrošināmi ar
citu dzīvojamo telpu, kā arī tiek atbrīvoti no valsts nodevas samaksas
vēršoties tiesā par atlīdzības apmēru. |
|||||||||||
4. Ietekme
uz vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
5. Cita
informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
III.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||||
|
(tūkst. latu) |
|||||||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|||||||
1. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos |
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
|||||||
2. Izmaiņas budžeta
izdevumos |
Ņemot vērā, ka taisnīgas atlīdzības galīgo apmēru nosaka tiesa, nav iespējams precīzi paredzēt izmaiņas budžeta izdevumos |
Ņemot vērā, ka taisnīgas atlīdzības galīgo apmēru nosaka tiesa, nav iespējams precīzi paredzēt izmaiņas budžeta izdevumos |
Ņemot vērā, ka taisnīgas atlīdzības galīgo apmēru nosaka tiesa, nav iespējams precīzi paredzēt izmaiņas budžeta izdevumos |
Ņemot vērā, ka taisnīgas atlīdzības galīgo apmēru nosaka tiesa, nav iespējams precīzi paredzēt izmaiņas budžeta izdevumos |
Ņemot vērā, ka taisnīgas
atlīdzības galīgo apmēru nosaka tiesa, nav iespējams precīzi paredzēt
izmaiņas budžeta izdevumos |
|||||||
3. Finansiālā
ietekme |
Ņemot vērā, ka atlīdzības apmēru par
atsavināmo nekustamo īpašumu nosaka tiesa, finansiālā ietekme nav
prognozējama |
Ņemot vērā, ka atlīdzības apmēru par
atsavināmo nekustamo īpašumu nosaka tiesa, finansiālā ietekme nav
prognozējama |
Ņemot vērā, ka atlīdzības apmēru par
atsavināmo nekustamo īpašumu nosaka tiesa, finansiālā ietekme nav
prognozējama |
Ņemot
vērā, ka atlīdzības apmēru par atsavināmo nekustamo īpašumu nosaka tiesa,
finansiālā ietekme nav prognozējama |
Ņemot vērā, ka atlīdzības apmēru par
atsavināmo nekustamo īpašumu nosaka tiesa, finansiālā ietekme nav prognozējam |
|||||||
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Kompensējošie pasākumi nav prognozēti |
Kompensējošie pasākumi nav prognozēti |
Kompensējošie pasākumi nav prognozēti |
Kompensējošie
pasākumi nav prognozēti |
Kompensējošie pasākumi nav prognozēti |
|||||||
5. Detalizēts
finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
||||||||
Cita informācija: |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
||||||||
IV. Kāda
var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||||
1. Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un
vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā
uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā
likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī
termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Citi likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus nav jāizdod. |
|||||||||||
2. Cita
informācija |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām
saistībām |
||||||||||||
1.
Saistības pret Eiropas Savienību |
Normatīvā akta projekts nav pretrunā ar
Latvijas un Eiropas Savienības saistībām. |
|||||||||||
2.
Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Nav |
|||||||||||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai
saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Ar 1997.gada 13.jūnija likumu Par 1950.gada 4.novembra Eiropas
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7.
un 11.protokolu Latvija pievienojās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību
aizsardzības konvencijai (turpmāk Konvencija), kas Latvijā stājās spēkā
1997.gada 27.jūnijā. Konvencijas pirmā protokola 1.panta pirmās daļas
2.teikums nosaka nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas
notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst
vispārējiem starptautisko tiesību principiem. Tādejādi īpašuma atsavināšana ir pieļaujama, ja tiek ievēroti šādi
priekšnoteikumi: 1)
īpašuma atņemšanai
jānotiek sabiedrības interesēs; 2)
šim līdzeklim
jābūt samērīgam salīdzinājumā ar sasniedzamo mērķi; 3)
īpašuma
atņemšanai jābūt likumīgai, t.i., jānotiek apstākļos, kas noteikti ar likumu
un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem. Kā atzīts Eiropas Cilvēka Tiesību tiesas praksē, (lietā Sporrong un LÖNNROTH pret Zviedriju) tiesības uz īpašumu nozīmē, ka īpašumu piespiedu atsavināšana iespējama tikai izņēmuma gadījumos. Lai piespiedu atsavināšana būtu likumīga, jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp vispārējām interesēm un indivīdu tiesību aizsardzību, kas īpaši attiecas uz Konvencijas Pirmā Protokola 1.pantu. Eiropas Cilvēka Tiesību tiesa norāda, ka šo jautājumu risināšana ir komplekss jautājums un tāpēc dalībvalstīm ir plašas tiesības šajā jautājumā, tomēr tas nenozīmē, ka ECTT nevarētu izskatīt jautājumu par līdzsvara ievērošanu. Piespiedu atsavināšanas gadījumā jānodrošina taisnīga atlīdzība. 69. (..)
Tiesai ir jānosaka, vai ir sasniegts taisnīgs
līdzsvars starp vispārējām sabiedrības interesēm un personīgo tiesību
aizsardzību. (..). Šis līdzsvara meklējums ir ietverts visā Konvencijā un
tiek arī atspoguļots Konvencijas Pirmā Protokola 1.pantā. |
|||||||||||
4.
Atbilstības izvērtējums |
||||||||||||
Attiecīgie
Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas
Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot
numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
|||||||||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|||||||||
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
|||||||||
5. Cita
informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
|||||||||||
VI. Kādas
konsultācijas notikušas, |
||||||||||||
1. Ar kurām
nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav
notikušas.
|
|||||||||||
2. Kāda ir
šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie
priekšlikumi, mainīts formulējums |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
3. Kādi
sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas
viedoklis |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. |
|||||||||||
4.
Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas nav notikušas. |
|||||||||||
5. Cita
informācija |
Gatavojot likumprojektu, pētīta ārvalstu normatīvie akti un Eiropas Cilvēka Tiesību tiesas spriedumi. |
|||||||||||
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
||||||||||||
1. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai
tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcija |
Normatīvā akta projekts neparedz jaunu valsts
institūciju izveidošanu vai esošo institūciju funkciju paplašināšanu. |
|||||||||||
2. Kā
sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
|||||||||||
3. Kā
indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar LR Satversmes 105.pantu,
nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā īpašniekam ir
konstitucionālas tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Atbilstoši Satversmes
tiesas likuma 19.2 pantam ikviena persona, kura uzskata, ka tai LR
Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst
augstāka juridiska spēka tiesību normai, var iesniegt Satversmes tiesai
konstitucionālo sūdzību. Indivīdam tiek garantētas tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par atsavināto nekustamo īpašumu. Ja attiecīgā institūcija nevienojas ar indivīdu par atlīdzības apmēru vai veidu, indivīds vai institūcija var vērsties tiesā, prasot noteikt atlīdzības apmēru vai veidu. Šai gadījumā indivīds ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Tiesas lēmumu uzdot tiesu izpildītājam pēc aprakstīšanas ievest attiecīgo institūciju nekustamā īpašuma valdījumā indivīds var pārsūdzēt iesniedzot blakussūdzību (CPL 613.pants). |
|||||||||||
4. Cita
informācija |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
Kultūras ministre |
Valsts sekretārs |
Juridiskās nodaļas vadītāja |
Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
H.Demakova ___.01.2005 |
D.Pavļuts ___.01.2005 |
I.Millersone ___.01.2005 |
I.Bērziņa ___.01.2005 |
S.Voldiņš ___.01.2005 |
06.01.2005. 17:46
1834
S.Voldiņš
7078129; Sandis.Voldins@km.gov.lv